REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
20.10.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Annemie Neyts-Uyttebroeck un Margarita Starkevičiūtė
ALDE grupas vārdā
par Eiropadomes 2008. gada 15. un 16. oktobra sanāksmi.
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0543/2008
B6‑0551/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropadomes 2008. gada 15. un 16. oktobra sanāksmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 15. un 16. oktobrī Briselē notikušo sanāksmi,
– ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 19. un 20. jūnijā Briselē notikušo sanāksmi,
– ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 1. septembra ārkārtas sanāksmi,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā ES ir nekavējoties jārīkojas, lai novērstu finanšu krīzi, risinātu ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas un panāktu skaidru institucionālu risinājumu;
B. tā kā 24 dalībvalstis ir izpildījušas parlamentārās procedūras Lisabonas līguma apstiprināšanai un tā kā nākamais ir svarīgu politisko un vēlēšanu datumu gads;
C. tā kā ES ir viens no ietekmīgākajiem spēkiem pasaulē klimata pārmaiņu novēršanas ziņā, jo uzņemas vadību starptautiskās sarunās un 27 dalībvalstīs ir apņēmusies ievērojami samazināt minēto pārmaiņu ietekmi; tā kā šai ziņā Eiropadome 2007. gada marta sanāksmē apņēmās nodrošināt, lai līdz 2020. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms samazinātos vismaz par 20 %, nodrošinot 30 % samazinājumu vispārēja starptautiska nolīguma gadījumā;
D. tā kā pašreizējā finanšu krīze rada nopietnas grūtības pasaules tirgos un krīžu vadība ir jānošķir no finanšu tirgu ilgtermiņa pārvaldības; dalībvalstīm Eiropas Savienībā ir jāturpina strauji un mērķtiecīgi īstenot pirmās jau sāktās darbības; attiecībā uz ES ir jārīkojas piesardzīgi, lai nekavētu finanšu tirgu darbību ar jaunu regulējumu vai struktūrām, kuru ietekme vēl nav pietiekami novērtēta;
E. tā kā pašreizējā uzraudzības sistēma ES ir sevi izsmēlusi un tā kā ir jānodrošina aizvien integrētāku Eiropas finanšu tirgu saskaņota uzraudzība ES līmenī; tomēr finanšu stabilitātei un krīžu vadībai ir vajadzīga plašāka ieinteresēto personu, ne tikai uzraudzības iestāžu, līdzdalība,
Pasaules finanšu krīzes ietekme makroekonomikas līmenī
1. īpaši uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas makroekonomikas politikas spēja ātri un ļoti saskaņotā veidā reaģēt, lai ierobežotu savstarpējās palīdzības sistēmu nodokļu nastu un palīdzētu atdzīvināt pasaules ekonomisko izaugsmi; taču piebilst, ka nedrīkst vājināt stabilitātes un izaugsmes pakta principus un ka dalībvalstīm ir jācenšas konsolidēt nodokļus;
2. atzinīgi vērtē Eiropas Centrālās bankas un eiro zonai nepievienojušos valstu centrālo banku rīcību, jo īpaši saskaņotu rīcību, nodrošinot likviditāti; uzskata, ka ir vispārēji jāveicina centrālo banku politikas īstenošanas pasākumu saskaņošana, lai garantētu finanšu stabilitāti un novērstu aizvien jaunus traucējumus makroekonomikas līmenī;
3. aicina dalībvalstis ierosināt visaptverošu politikas īstenošanas plānu, kas atbilstīgs katras valsts apstākļiem un kas koordinējams ES līmenī, lai ierobežotu finanšu krīzes nelabvēlīgu sekundāro norišu ietekmi uz ES reālo tautsaimniecību;
Stratēģija izkļūšanai no finanšu krīzes
4. atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu ratificēt Eirogrupas šā gada 12. oktobrī pieņemtos pasākumus; uzskata, ka šī saskaņotā reakcija uz finanšu krīzi ir viens no pirmajiem nozīmīgajiem soļiem, lai atjaunotu uzticību tirgiem, veicinātu starpbanku aizdevumus un stiprinātu banku pašu līdzekļus, tā nodrošinot bankām iespēju arī turpmāk izsniegt aizdevumus uzņēmumiem un privātpersonām;
5. atgādina, cik būtiski ir arī turpmāk nodrošināt kredītu pieejamību iedzīvotājiem un MVU, kā arī ieguldījumus ES infrastruktūrās, lai novērstu ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības strauju lejupslīdi; uzsver, ka nozīmīga šai ziņā varētu būt Eiropas Investīciju bankas rīcība;
6. īpaši norāda, ka pašreizējā finanšu krīze apliecina, cik izšķiroša nozīme ir patērētāju izglītošanai un zināšanām finanšu jomā; uzsver — patērētāju izglītošana un aizsardzība palīdz veicināt konkurenci, kvalitāti un jauninājumus banku un finanšu pakalpojumu nozarē, kā arī sekmē efektīvu uzraudzību;
7. ir norūpējies par morālā kaitējuma risku finanšu tirgos, kuru rada piešķirto valsts atbalsta līdzekļu apjoms, un norāda, ka nodokļu maksātājiem ir jāredz, kā mainās vadības un atlīdzības shēmas un kā tiek pārstrukturēti neīstenojami uzņēmējdarbības modeļi un ieguldījumu stratēģijas, lai valsts naudu ieguldītu finanšu sistēmas glābšanas plānos; norāda, ka šie mērķi kļūst sasniedzamāki, pateicoties pašreizējiem centieniem līdzīgi rīkoties globālā mērogā;
8. brīdina, ka nav vēlams ar efektīviem līdzekļiem apturēt konkurences noteikumu darbību; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu rūpīgi un sīki pārbaudīt glābšanas pasākumus un nodrošināt to atbilstību Līguma noteikumiem;
9. saprot un piekrīt, ka ir jārīkojas nekavējoties un pamatojoties uz patiesās vērtības uzskaites principu (IAS 39 un IFRS 7), lai šajā krīzes laikā nodrošinātu grāmatvedības standartu zināmu elastību, nevājinot pašu regulējumu;
10. uzsver, ka regulēšanas iniciatīvas ir jākoordinē vismaz ES līmenī un ka tām jābūt vērstām uz ciklisko krīžu ietekmes novēršanu kapitāla izmaksu ziņā; piebilst, ka ir vajadzīgi vispārēji un tiesiski saistoši pasākumi Eiropas Savienībā un, ja iespējams, ar trešām valstīm kopīgi pasākumi finanšu iestāžu likvidācijai pārrobežu gadījumos;
Labāks finanšu tirgu regulējums un uzraudzība
11. vēlreiz uzsver, ka ir jāstiprina Lamfalussy process, kā prasīts Parlamenta nesenajā ziņojumā par uzraudzības struktūru nākotnē (A6‑0359/2008), tostarp stiprinot lielāko pārrobežu finanšu grupu uzraudzību, ko īsteno kolēģijas, kā arī precīzi nosakot Lamfalussy procesa 3. līmeņa komiteju juridisko statusu un spēcīgākas šo komiteju prerogatīvas, lai garantētu labāku uzraudzību ES un veicinātu starptautisku dialogu un politikas saskaņotu īstenošanu šajā jomā; šai ziņā spēcīgāk jādarbojas ECB; ir jāizstrādā procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp Lamfalussy procesa 3. līmeņa komitejām un ECBS/BUK (16. punkts un 18. punkta otrā daļa);
12. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu izveidot augsta līmeņa grupu, lai izstrādātu stabilu un ilgtspējīgu uzraudzības sistēmu, kas nodrošinātu labāku integrāciju un koordināciju nozaru un pārrobežu līmenī; īpaši norāda, cik tas ir svarīgi, lai šai augsta līmeņa grupai tiktu piešķirtas īstermiņā precīzi definētas pilnvaras un lai tā par savu darbu ziņotu Padomei, Komisijai un EP; piekrīt „finanšu krīzes vienības” izveidei un prasa, lai Komisija iespējami ātrāk vienotos par kārtību, kādā šī vienība strādā un sadarbojas ar jaunizveidoto augsta līmeņa grupu;
13. uzsver nepieciešamību rūpīgi analizēt pašreizējās finanšu krīzes cēloņus, sevišķi to, cik uzraudzība ir pietiekama un atbilstīga spēkā esošajiem noteikumiem; vēlreiz prasa pieņemt līdzsvarotus tiesību aktus, sevišķi attiecībā uz banku regulējumu un uzraudzību, kredītvērtējuma aģentūru darbību, pārvēršanu vērtspapīros un šā procesa pārraudzību, riska ieguldījumu fondiem un citiem jaunu struktūru veidiem, kredīta izmantošanu biržas operācijās, pārredzamības prasībām, likvidācijas noteikumiem, ārpusbiržas tirgu klīringu un krīžu novēršanas mehānismiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu noteikt stingrāku obligāto aizsardzību banku depozītiem un vēlreiz pauž apņemšanos ātri izvērtēt šo priekšlikumu; prasa, lai arī dalībvalstis uzņemtos līdzīgas saistības;
14. prasa Komisijai sagatavot grafiku pārskatītajam ES finanšu pakalpojumu rīcības plānam, iekļaujot jaunākos notikumus finanšu tirgos, lai garantētu ES finanšu tirgus integrācijai un stiprināšanai paredzēto iniciatīvu nepārtrauktu īstenošanu;
15. atzinīgi vērtē iniciatīvu par starptautiskās finanšu sistēmas reformu, pamatojoties uz pārredzamības, atbildības, banku nozares stabilitātes, vispārējas pārvaldības un integritātes principiem; prasa strauju un saskaņotu Eiropas Savienība rīcību, lai kopīgi ar ES starptautiskajiem partneriem un starptautiskajām finanšu institūcijām sāktu īstenot iniciatīvas, kas ļautu atjaunot uzticību pasaules finanšu sistēmai;
Lisabonas līgums
16. atzīmē, ka Eiropadome nevarēja panākt vērā ņemamu virzību, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar Lisabonas līguma ratifikāciju; atzīmē Īrijas Taoiseach (premjerministra) paziņojumu; pauž gatavību piedāvāt Īrijas valdībai un parlamentam jebkuru palīdzību, kas būtu nepieciešama, lai izstrādātu ierosinājumu kopumu, ar kuru varētu veicināt lielāku un informētāku Īrijas sabiedrības viedokļa vienprātību par Īrijas nākotni reformētā un stiprākā Eiropas Savienībā un kas būtu pieņemama Īrijas ES partneriem; uzstāj, ka Eiropadomei decembrī uz šādu priekšlikumu pamata ir jāpieņem galīgais lēmums par to, kad un kādā veidā dalībvalstīs ir jāstājas spēkā Līgumam;
17. mudina Zviedriju ratificēt Līgumu iespējami tuvākā nākotnē; cer sagaidīt Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas sprieduma publicēšanu; uzstāj, lai Polijas prezidents izpildītu savu konstitucionālo pienākumu un parakstītu ratifikācijas instrumentu, kā to pieņēma Polijas parlaments; atzīmē, ka Čehijas Eiropas Savienības prezidentūra nebūs pārliecinoša, ja Čehijas Republika neizpildīs savu pienākumu Līguma ratificēšanā;
18. vienlaikus pauž nožēlu, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanām un jaunās Komisijas iecelšanai būtu jānotiek saskaņā ar Nicas Līguma noteikumiem;
Enerģētika un klimata pārmaiņas
19. pilnībā atbalsta Padomes prezidentūras un Komisijas apņemšanos saglabāt tālejošos mērķus, ko Eiropas Savienība ir noteikusi saistībā ar klimata pārmaiņām un enerģētikas paketi, neraugoties uz pašreizējo finanšu krīzi; tomēr atgādina, ka Eiropas Parlaments ir jebkuras vienošanās neatņemama puse;
20. atzinīgi vērtē Komisijas 2008. gada janvārī iesniegto paketi par klimata pārmaiņām un Padomes un Parlamenta darbu, lai panāktu vienošanos par šiem dokumentiem līdz gada beigām;
21. atgādina par Eiropadomes 2007. gada marta stingro apņemšanos līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SGE), neatkarīgi no starptautiskiem nolīgumiem; atzīmē tās pašas Eiropadomes pieņemto lēmumu turpināt virzību līdz 30 % samazinājumam starptautiska nolīguma gadījumā, ar noteikumu, ka citas rūpnieciski attīstītās valstis uzņemas salīdzināmu emisiju samazināšanu un ekonomiski veiksmīgākās jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu devumu saskaņā ar savu atbildību un attiecīgajām spējām;
22. uzsver, ka energoefektivitāte ir ne tikai rentablākais veids kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet tam ir arī tieša pozitīva ietekme uz ekonomiku, samazinot rēķinus par degvielu un palielinot patērētāju pirktspēju saistība ar citām precēm un pakalpojumiem; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot energoefektivitātes politiku;
23. atkārto atbalstu ITRE komitejai saistībā ar Direktīvu par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu un īpaši par saistošo 20 % energoefektivitātes mērķi transporta nozarei; atzīmē, ka enerģijas pieprasījuma samazināšanās transporta nozarē palīdzēs sasniegt 10 % atjaunojamās enerģijas mērķi transporta jomā, un tādēļ aicina Padomi apsvērt un atbalstīt šo priekšlikumu;
24. tomēr pauž bažas, ka atbilstīga reakcija uz dažu dalībvalstu un nozaru specifisko situāciju, kas vajadzīga 2008. gada lēmumam, varētu vājināt apņemšanos līdz 2020. gadam sasniegt mērķi;
25. uzsver, ka ir svarīgi pārveidot mūsu apņemšanos saistošos ES līmeņa tiesību aktos, lai sagādātu drošu un ilgtspējīgu vidi nākotnes paaudzēm;
26. atzīmē steidzamas klimata pārmaiņu paketes pabeigšanas nozīmi, lai sniegtu lielāku noteiktību un pārredzamību mūsu nozarei un no jauna pārliecinātu mūsu pilsoņus, ka ES aktīvi un stingri izmanto savas pilnvaras un atbildību, lai rūpētos par tīrāku, ilgtspējīgāku nākotni;
27. atgādina, ka ES ETS ir pasaulē lielākais emisiju ierobežošanas un tirdzniecības mehānisms, un tas ir kļuvis par vienu no galvenajiem faktoriem ilgtermiņa ieguldījumu plānošanā, nozarei cenšoties attīstīt novatoriskas tehnoloģijas un samazināt kopējās oglekļa emisijas;
28. pievērš uzmanību tam, ka oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas var sekmēt ievērojamu CO2 samazinājumu enerģētikas nozarē, un rūpnieciskās iekārtas cita starpā ir atzinusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC); tādēļ aicina Padomi nodrošināt atbilstīga finansējuma pieejamību, lai 12 demonstrācijas projekti, kurus tā ir aicinājusi uzsākt, varētu līdz 2015. gadam uzsākt darbu;
29. atzīst, ka vajadzīgs daudz lielāks ieguldījums infrastruktūrā un jaunas tehnoloģijas, kas rada zemas oglekļa emisijas, ja mēs plānojam pienācīgi pielāgoties klimata pārmaiņu sekām un mīkstināt tās;
30. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumiem cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu (COM(2008)645), taču uzskata, ka tajā nav ietverti pietiekami pasākumi, lai cīnītos pret atmežošanu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu gan Eiropas teritorijā, gan arī, lai apkarotu tirdzniecību Eiropā ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem trešās valstīs;
Energoapgādes drošība
31. aicina dalībvalstis paust stingru politisko apņemšanos izstrādāt tādu Eiropas enerģētikas politiku, kas, ievērojot tirgus mehānismus, taču vienlaikus aizsargājot vidi, cīnoties pret klimata pārmaiņām un veicinot energoefektivitāti, nodrošinātu par pieņemamām cenām enerģiju, ja iespējams, no avotiem ar zemām oglekļa emisijām īstermiņā un no bezoglekļa avotiem vidējā termiņā, kā arī no atjaunojamiem avotiem;
32. uzskata, ka kopējas ES nostājas izstrādāšana dialogā ar trešām valstīm palielinās ES spējas sarunās ar enerģijas ražotājvalstīm un enerģijas patērētājvalstīm, un ka enerģētikas komisāram ir jāpiešķir rūpīgi definētas pilnvaras, kurās izklāstīts Eiropas ilgtermiņa enerģijas plānošanas redzējums;
33. atbalsta Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu un īpaša uzsvara piešķiršanu sadarbībai ar kaimiņvalstīm enerģijas jomā, tostarp transporta infrastruktūras ziņā, kurai ir jāpiešķir īpaša finanšu palīdzība;
34. atzīmē, ka Komisijai ir svarīgi līdz šī gada beigām steidzami pabeigt attiecīgos priekšlikumus un darba grafiku, lai paātrinātu savienojumus ar izolētākajām Eiropas valstīm; īpaši atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu līdz 2008. gada decembrim sagatavot rīcības plānu, lai paātrinātu savienojumu īstenošanu Baltijas reģionā;
Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakts
35. atzinīgi vērtē Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta pieņemšanu tādā mērā, ka tas ar savu divējādo mērķi veicina saskaņotu un līdzsvarotu pieeju migrācijai: paredzot legālus migrācijas kanālus, un vienlaikus risinot nelegālo migrāciju; pieprasa, lai dalībvalstis pārvērš par pasākumiem saistības, kuras uzņēmās šajā sakarībā; atzīmē, ka joprojām ir jāizstrādā kopēja imigrācijas politika un jāuzsāk Eiropas patvēruma politikas īstenošana, pamatojoties uz priekšlikumiem, kurus Komisijai ir jāiesniedz līdz gada beigām;
36. šajā sakarībā, mudina Padomi parādīt politisku drosmi un pārtulkot tās tālejošos paziņojumus konkrētā politiskā rīcībā, izmantojot Komisijas atbalstu, lai veicinātu Eiropas nākotnes stratēģiju attiecībā uz:
– legālo migrāciju: nākamā legālās migrācijas tiesību aktu pakete (Zilā karte, viena pieteikuma procedūra, sezonas darba ņēmēji, priekšlikums par darbiniekiem, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā, un algotiem praktikantiem, u.c.);,
– nelegālā migrācija: priekšlikumi, ietverot sankcijas pret darba devējiem, un ES pārcelšanās shēma;
– patvērums: II fāzes īstenošana, tostarp pārskatot direktīvu par obligātiem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, un direktīvu par obligātajiem standartiem, trešās valsts pilsoņu vai bezvalstnieku statusa piešķiršanai un kvalificēšanai kā bēgļiem vai personām, kam citu iemeslu dēļ vajadzīga starptautiska aizsardzība, un piešķirtās aizsardzības raksturu, un Eiropas patvēruma atbalsta biroja izveide;
– – Kopienas migrācijas un patvēruma politikas attīstību, pamatojoties uz legālās migrācijas kanālu atvēršanu un kopēju standartu noteikšanu migrantu un patvēruma meklētāju pamattiesību aizsardzībai ES;
Ārējās attiecības
37. uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāpieprasa, lai Krievija pilnībā izpildītu 12. augusta un 8. septembra vienošanos, un jāpieliek turpmāki pūliņi, lai puses pilnībā un konstruktīvi piedalītos Ženēvas sarunās; no jauna apstiprina, ka nevar atsākties sarunas par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu, kamēr Krievija nav izpildījusi šīs saistības;
38. aicina Padomi un dalībvalstis parādīt vienotību un stingrību attiecībās ar Krieviju un pašreizējā ES un Krievijas attiecību novērtējumā;
39. atzinīgi vērtē Eiropadomes atbalstu „austrumu partnerībai”, kuru pašlaik sagatavo Komisija, lai stiprinātu attiecības starp Eiropas Savienību un tās austrumu kaimiņiem; uzsver, ka šai partnerībai ir jābūt konkrētam un taustāmam saturam, īpaši saistībā ar pārvietošanās brīvību un brīvu tirdzniecību, taču arī pietiekamiem finanšu resursiem ES budžetā;
Pārdomu grupa
40. ņem vērā Pārdomu grupas sastāvu; pieprasa, lai grupa stingri ievērotu savu pilnvaru loku, par kuru vienojās 2007. gada Eiropadomes laikā;
41. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.