REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
11.11.2008
ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
iesniedza Angelika Niebler
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā
par Eiropas kosmosa politiku — kosmosa izpētes attīstību
B6‑0582/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas kosmosa politiku — kosmosa izpētes attīstību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērāò Padomes 2008. gada 26. septembra rezolūciju „Attīstot Eiropas kosmosa politiku”,
– ņemot vērā 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par kosmosu un drošību un 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas kosmosa politikas īstenošanā, un debates atklātajā izskatīšanā, ko 2007. gada 16. jūlijā rīkoja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja,
– ņemot vērā Padomes 2007. gada 21. maija rezolūciju 2007/C 136/01 par Eiropas kosmosa politiku,
– ņemot vērā Komisijas dokumentu COM(2008)0561 ar nosaukumu „Ziņojums par Eiropas kosmosa politiku”,
– ņemot vērā padomes 2003. gada 7. oktobra lēmumu par Pamatnolīguma noslēgšanu starp EK un Eiropas Kosmosa aģentūru,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Līgumu par Eiropas Savienību (LES), ko groza ar Lisabonas līguma projektu, un attiecīgos noteikumus par Eiropas kosmosa politiku (LESD 189. pants),
– ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,
A. tā kā kosmoss ir ārkārtīgi svarīgs Eiropas neatkarībai, drošībai un labklājībai un tā kā politiskā attīstība šajā jomā jāvada Padomei kopā ar Parlamentu;
B. tā kā ES un virkne dalībvalstu vairāk nekā 30 gadus ir piedalījušās kosmosa tehnoloģijas un zinātniskās darbības finansēšanā un izstrādē un tā rezultātā ir izveidojies skatījums par Eiropas kosmosa politiku un auglīga sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru;
C. tā kā aug interese par spēcīgu un vadošu ES lomu Eiropas kosmosa politikā, lai sekmētu risinājumu atrašanu vides, transporta, pētniecības, aizsardzības un drošības jomā;
D. tā kā ar spēcīgu Eiropas kosmosa politiku, jo īpaši tās pielietojumu, saistītajiem pakalpojumiem un infrastruktūru, tiks palielināta ES ietekme sabiedrības, kultūras, ekonomikas un zinātnes jomā, veicināta tās rūpnieciskās un zinātniskās bāzes attīstība, sekmēta izaugsme un nodarbinātība, kā arī konsekventi un reāli nodrošināta tās politiskā un tehnoloģiskā autonomija;
E. tā kā Eiropa, veicot visas darbības kosmosā, pilnībā ievēro principu, ka kosmosa izpēte un izmantošana ir paredzēta visu valstu labumam un visu valstu interesēs un ka kosmoss tiek uzskatīts par visai cilvēcei piederošu teritoriju, kas jāizmanto tikai mierīgos nolūkos;
F. tā kā ES ir apņēmusies veicināt starptautisku sadarbību kosmosa izpētē un izmantošanā, esot vienisprātis ar Padomi, ka Eiropai darbības attiecībā uz kosmosa izpēti būtu jāveic pasaules mēroga programmas ietvaros;
G. tā kā ir svarīgi pilnveidot Eiropas kosmosa politiku, pastiprinot sabiedrības izpratni un atbalstu kosmosa tehnoloģiju izstrādei, nodrošinot darbību papildināmību un maksimāli izmantojot sinerģiju ar tehnoloģijām, kuras nav paredzētas izmantošanai kosmosā;
H. ņemot vērā Eiropas stratēģiskās vajadzības garantēt autonomu, drošu, ilgtspējīgu un finansiāli izdevīgu piekļuvi kosmosam, kuras pamatā ir gan piemērotu un konkurētspējīgu pasaules līmeņa starta iekārtu kompleksa, gan funkcionējoša Eiropas kosmodroma pieejamība;
I. tā kā ir nepieciešams atrast piemērotus ES instrumentus un finansēšanas sistēmas Eiropas kosmosa politikai, lai papildinātu līdzekļus, kas paredzēti Septītajā pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā, lai tādējādi ļautu dažādajiem uzņēmējdarbības pārstāvjiem veidot programmas vidējā termiņā un ilgtermiņā;
J. ā kā, lai nodrošinātu, ka Eiropas kosmosa politika sniedz rezultātus atbilstoši ES, Eiropas Kosmosa aģentūras un to dalībvalstu vērienīgajiem mērķiem, ir būtiski radīt atbilstošu pārvaldības struktūru un pasākumus kosmosa politikas jomā, kā arī piemērotus reglamentējošos noteikumus, lai sekmētu novatorisku un konkurētspējīgu lejupējo pakalpojumu attīstību, jo īpaši, lai garantētu to pastāvīgu pieejamību visām kosmosa programmām;
K. tā kā ir jānosaka precīzs kalendāra grafiks, lai sasniegtu mērķus, ko paredz Galileo, EGNOS un Vides un drošības globālā monitoringa iniciatīva Copernicus (GMES) un ir jāizveido ceļvedis dažādajām struktūrām, kas iesaistītas šo programmu īstenošanā;
L. tā kā kosmoss mūsdienu sabiedrībai piedāvā unikālas iespējas acumirklī savākt un pārsūtīt visai pasaulei liela apjoma datus, kā arī būtisku iespēju izprast un uzraudzīt pasaules klimata pārmaiņas — jomu, kurā Eiropa ir uzņēmusies vadošo lomu, kā arī aicināt citus starptautiskos partnerus uzņemties lielāku atbildību pret nākamajām paaudzēm;
M. tā kā ir iespējams panākt ievērojamus pavērsienus attiecībā uz drošības aspektiem kosmosā, galvenokārt telekomunikāciju, uzraudzības un Zemes novērošanas jomā;
N. tā kā rezolūcijā, ko pieņēma Kosmosa padomes ceturtajā sanāksmē, ir iekļauts aicinājums optimizēt lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienības Padomē un citās ES iestādēs attiecībā uz kosmosa jomas jautājumiem;
O. tā kā nākamajā finanšu plānā jāparedz piemēroti ES instrumenti un finansēšanas sistēmas, lai nodrošinātu Kopienas ilgtermiņa ieguldījumus ar kosmosu saistītā izpētē un ilgtspējīgu, ar kosmosu saistītu pasākumu veikšanā, kas sniegtu labumu Eiropai un tās pilsoņiem;
P. tā kā ES ir jāpastiprina sadarbība ar jaunattīstības valstīm;
1. atzinīgi vērtē Padomes 2008. gada 26. septembra secinājumus kā lietderīgu politisku apņemšanos attiecībā uz Eiropas kosmosa politikas (EKP) attīstību, kura sniedz spēcīgu ieguldījumu Eiropas identitātes veidošanā, un atkārtoti pauž nodomu būt konstruktīvam un pilnībā piedalīties tās īstenošanā tā, it kā Lisabonas līgums jau būtu stājies spēkā;
2. piekrīt Padomei, ka pašreizējās prioritātes ir Galileo un EGNOS programmu un Vides un drošības globālā monitoringa iniciatīvas (GMES) jeb Copernicus savlaicīga īstenošana;
3. īpaši atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Iestāžu Galileo komiteja, kura varētu kalpot kā paraugs Eiropas kosmosa politikas attīstībai;
4. aicina Komisiju un Padomi noteikt precīzu efektīvas pārvaldes struktūras izveidošanas grafiku GMES/Copernicus programmai un skaidri noteikt šai programmai ceļvedi nolūkā uzlabot tās efektivitāti un precizēt tās budžeta dotāciju;
5. pastāv uz to, ka izšķiroša nozīme ir GMES/Copernicus kā lietotāju virzītai iniciatīvai, kuru īsteno, pateicoties izveidoto Zemes un kosmosa novērošanās infrastruktūru sniegtajām priekšrocībām; uzsver, ka ir obligāti nepieciešama datu un pakalpojumu nepārtrauktība; īpaši pauž viedokli, ka Komisijai vispirms jāpasūta ietekmes novērtējums par GMES/Copernicus iniciatīvas iespējamām priekšrocībām, gaidāmajiem izdevumiem un ilgtermiņa attīstību un tad jāiesniedz Parlamentam un Padomei rīcības plāns, kurā cita starpā ietverti šādi aspekti:
- –GMES/Copernicus tiesiskais regulējums,
- –GMES/Copernicus pārvaldība, ieskaitot ES un organizācijas ārpus ES,
- –GMES/Copernicus finansējums,
- –īstenošanas plāns,
- –tas, kāda loma ir līdzīgām, bet papildinošām iniciatīvām, kas var būt gan starpvaldību, gan vienpusējas iniciatīvas,
- –GMES/Copernicus starptautiskie aspekti un tādējādi arī nepieciešamā sadarbība;
6. pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz lietotāju skaidrajiem ieteikumiem, pēc jau orbītā esošā satelīta „Jason 2” nolietošanas netiek turpināta nodrošināšana ar maza noliekuma altimetra datiem, un lūdz Komisiju atrisināt „Jason 3” finansējuma problēmas, kas apdraud Copernicus sniegto pakalpojumu īstermiņa ilgtspēju, kā arī informēt Parlamentu par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šiem jautājumiem;
7. mudina izveidot Eiropas iestāžu un valdību pārstāvju strukturētu dialogu, nodrošinot visām dalībvalstīm brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi EKP sniegtajām priekšrocībām;
8. aicina Padomi un Komisiju veicināt civilās un drošības attīstības sinerģiju kosmosa izpētes jomā; norāda, ka Eiropas drošības un aizsardzības spējas cita starpā ir atkarīgas no satelīta sistēmu pieejamības un piekļuve tām Eiropas Savienībai ir būtiska;
9. lūdz Padomi un Komisiju panākt progresu starptautisko attiecību jautājumā, proti, par konkurenci starptautiskajos komerciālajos un publiskajos tirgos, jo īpaši saistībā ar publisko iepirkumu Galileo sistēmas vajadzībām, lai nodrošinātu, ka Eiropa ieņem vienotu nostāju un ievēro stratēģiju, par kuru panākta vienošanās;
10. ir vienisprātis ar Padomi, ka starptautiskajai sadarbībai kosmosa jomā jākalpo Eiropas interesēm un šādā nolūkā tai būtu jāsniedz ieguldījums pasaules mēroga iniciatīvās; uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt Eiropas politisko un tehnoloģisko autonomiju;
11. atgādina Padomei un Komisijai par to pausto nodomu — saistībā ar EKP īstenošanas plānu iesniegt Eiropas Parlamentam detalizētus ieteikumus vai priekšlikumus četrās prioritāšu jomās par:
- –kosmosu un klimata pārmaiņām,
- –EKP devumu Lisabonas stratēģijā,
- –kosmosu un drošību, balstoties uz 2008. gada 10. jūlija rezolūciju,
- –kosmosa izpēti, ieskaitot cilvēku klātbūtni un kosmisko lidojumu, kurā piedalītos cilvēki;
12. uzsver to, cik svarīgi ir attīstīt ar kosmosu saistītu rūpniecības politiku — šīs politikas būtisks elements ir reglamentējoši noteikumi kosmosa jomā un standartizācijas programma, kas veicina jaunu pakārtotu Eiropas tirgu rašanos, un atgādina, ka Galileo regulā ir noteikti kritēriji MVU iesaistīšanai ar kosmosu saistītas rūpniecības politikā;
13. atzīst unikālās priekšrocības, ko sniedz kosmosa programmas, kuras, ilgtermiņā nodrošinot pasaules mēroga pārklājumu, ļauj piekļūt klimata pārmaiņu izpētei svarīgiem datiem un rada zinātnisko pamatojumu svarīgiem lēmumiem, ko jāpieņem vides aizsardzības jomā;
14. atzīst, ka kosmosa izmantošana var veicināt Lisabonas mērķu sasniegšanu, īstenojot ES centienus ekonomikas, izglītības, sociālajā un vides jomā un attaisnojot tās pilsoņu cerības;
15. atzīst to, ka ES ir jāveic praktiski pasākumi, lai samazinātu Eiropas atkarību no ārvalstu piegādātājiem attiecībā uz atsevišķām būtiski svarīgām kosmosa tehnoloģijām, elementiem un darbībām;
16. uzskata, ka Eiropai jāizstrādā kopīgs skatījums un stratēģiski ilgtermiņa plāni attiecībā uz kosmosa izpēti, lai iesaistītos starptautiskās izpētes programmās, kurās izmanto cilvēkus vai robotus (piemēram, Globālajā izpētes stratēģijā), tai skaitā iespējamā cilvēku vadītā ekspedīcijā uz Marsu;
17. uzstāj, ka ir jālemj par iespējamu jaunu īpašu budžeta pozīciju ES budžetā, kas paredzēta EKP, lai atspoguļotu ES ciešās saistības par labu EKP un uzlabotu šīs politikas skaidrību un pārredzamību, stājoties spēkā Lisabonas līguma noteikumiem par kosmosa politiku;
18. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ieguldījumus zinātnē un tehnoloģijā kosmosa jomā;
19. aicina Komisiju uzsākt piemērotas iniciatīvas, lai pilnveidotu kosmosa izmantošanu informācijas ievākšanā un izplatīšanā, un norāda uz nepieciešamību stimulēt tehnoloģisko attīstību kosmosa uzraudzības un novērošanas jomā;
20. aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no kosmosa piesārņošanas;
21. aicina Komisiju izstrādāt pētījumu par kosmosa tūrisma ietekmi un tam nepieciešamo atbilstošo regulējumu attiecībā uz drošību un tiesisko regulējumu;
22. aicina Padomi un Komisiju uzsākt kosmosa izpētes plaša mēroga izvērtēšanu, definējot skatījumu uz to, kādai vajadzētu būt Eiropas vietai turpmākajos pasaules mēroga izpētes centienos un cik lielus līdzekļus tam vajadzētu atvēlēt; saistībā ar šo vēlas būt cieši iesaistīts darbā pie Komisijas ierosinātās augsta līmeņa konferences par kosmosa izpēti;
23. uzsver kosmosa izpētes vērtību, iedvesmojot Eiropas jauniešus izvēlēties karjeru zinātnes un tehnoloģijas jomā un stiprinot pētniecības iespējas Eiropā;
24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Kosmosa aģentūrai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO ģenerālsekretāram.