Rezolūcijas priekšlikums - B6-0583/2008Rezolūcijas priekšlikums
B6-0583/2008

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

12.11.2008

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Georgs Andrejevs
ALDE grupas vārdā
par HIV/AIDS — agrīna diagnostika un aprūpe

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0581/2008

Procedūra : 2008/2667(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0583/2008
Iesniegtie teksti :
B6-0583/2008
Pieņemtie teksti :

B6‑0583/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par HIV/AIDS — agrīna diagnostika un aprūpe

Eiropas Parlaments,

  ņemot vērā 2007. gada 24. aprīļa rezolūciju par HIV/AIDS apkarošanu Eiropas Savienībā un tās kaimiņvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam,

  ņemot vērā 2007. gada 13. martā pieņemto Brēmenes Deklarāciju par kopīgu atbildību un partnerību cīņā pret HIV/AIDS,

  ņemot vērā 2006. gada 6. jūlija rezolūciju „HIV/AIDS: laiks rīkoties”,

  ņemot vērā 2006. gada 30. novembra rezolūciju par AIDS,

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 6. jūnija secinājumus par HIV/AIDS apkarošanu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par HIV/AIDS apkarošanu Eiropas Savienībā un tās kaimiņvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam,

–   ņemot vērā Dublinas Deklarāciju par partnerību HIV/AIDS apkarošanai Eiropā un Vidusāzijā, kuru pieņēma Īrijas ES prezidentūras laikā rīkotajā ministru konferencē „Pārvarēt šķēršļus — partnerība HIV/AIDS apkarošanai Eiropā un Vidusāzijā”, kas notika 2004. gada 23. un 24. februārī;

–   ņemot vērā ANO kopējās programmas HIV/AIDS apkarošanai UNAIDS sekretariāta un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2008. gada ziņojumu „Progress, kas sasniegts, īstenojot Dublinas Deklarāciju par partnerību cīņā pret HIV/AIDS Eiropā un Vidusāzijā”,

–   ņemot vērā Viļņas Deklarāciju par pasākumiem, lai pastiprinātu cīņu pret HIV/AIDS Eiropas Savienībā un tās kaimiņvalstīs, kuru Eiropas Savienības un kaimiņvalstu ministri un valdību pārstāvji pieņēma konferencē „Eiropa un HIV/AIDS — jauni uzdevumi, jaunas iespējas”, kas notika Viļņā (Lietuvā) 2004. gada 16. un 17. septembrī,

–   ņemot vērā PVO 2006. gada programmu HIV/AIDS apkarošanai „Vispārējas pieejamības nodrošināšana līdz 2010. gadam”,

–   ņemot vērā Eirobarometra 2006. gada februāra aptaujas rezultātus par AIDS profilaksi,

–   ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Centra AIDS epidemioloģiskajai uzraudzībai (EuroHIV) sagatavoto 2005. gada pirmā pusgada ziņojumu laikposmā no 1998. gada līdz 2005. gadam no jauna reģistrēto ar HIV inficējušos personu skaits Eiropas Savienībā sasniedza 215 510 un PVO Eiropas reģionā — 646 142;

B.  tā kā saskaņā ar EuroHIV sniegto informāciju gandrīz viena ceturtdaļa no jauna reģistrēto ar HIV inficējušos personu ir jaunieši vecumā līdz 25 gadiem;

C.  tā kā EuroHIV un UNAIDS ziņojumi apstiprina to, ka Eiropas Savienībā un tās kaimiņvalstīs joprojām satraucoši strauji pieaug jaunu inficēšanās ar HIV gadījumu skaits un ka dažās valstīs aprēķinātais ar HIV inficēto personu skaits gandrīz trīs reizes pārsniedz oficiāli reģistrēto skaitu;

D.  tā kā, neraugoties uz inficēšanās ar HIV gadījumu skaita palielināšanos, pēdējos gados konstatētā vienmērīgā diagnosticēto AIDS gadījumu skaita samazināšanās turpinājās arī 2005. gadā, kad atklāto saslimšanas gadījumu skaits bija vairāk nekā divreiz mazāks nekā 1998. gadā,

E.  tā kā liela daļa inficēšanās ar HIV gadījumu paliek neatklāti un daudzi cilvēki nezina, vai viņi ir inficējušies ar šo vīrusu, un, visticamāk, to atklās, tikai saslimstot ar kādu no slimībām, kas saistītas ar HIV/AIDS;

F.  tā kā iespējas inficēties ar HIV ievērojami pieaug, ja cilvēks jau ir inficējies ar kādu citu seksuāli transmisīvu slimību (piemēram, gonoreju, hlamīdiju infekciju, herpesvīrusa infekciju vai sifilisu);

G.  tā kā viens no inficēšanās ar HIV straujās izplatības iemesliem daudzās Austrumeiropas valstīs ir tās epidēmija intravenozo narkotiku lietotāju vidū;

H.  tā kā HIV/AIDS ir lipīga slimība un tādēļ pastāv risks, ka personas, kuru inficēšanās ar šo vīrusu nav atklāta, var inficēt citus;

I.  ņemot vērā UNAIDS un PVO Eiropas reģiona biroja slēdzieni, kuri iegūti, novērtējot progresu, kas sasniegts, īstenojot Dublinas Deklarāciju par partnerību cīņā pret HIV/AIDS Eiropā un Vidusāzijā, atklāj, ka tikai nedaudzas no 53 Eiropas reģiona valstīm ir pieņēmušas tādu pieeju stigmatizācijai, diskriminācijai un cilvēktiesībām, kura atbilst Dublinas deklarācijā izklāstītajām saistībām;

J.  tā kā pilnīga tiesību aizsardzība HIV problēmas risināšanā ir ļoti būtiska no visiem aspektiem;

K.  tā kā šīs epidēmijas apkarošanā ir absolūti nepieciešama pārrobežu sadarbība;

L.  tā kā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām ir skaidri norādīts, ka šķēršļi, kas ierobežo invalīdu iespējas būt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, var būt saistīti gan ar attieksmi, gan ar apkārtējo vidi,

1.  aicina Padomi un Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju HIV apkarošanai, lai:

  • veicinātu agrīno diagnostiku un mazinātu pamanītos šķēršļus pārbaužu veikšanai,
  • nodrošinātu agrīno aprūpi un informēšanu par tās priekšrocībām;

2.  aicina Komisiju nodrošināt, lai Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ESPKC) veiktu rūpīgu uzraudzību, tostarp precīzākus to datu aprēķinus, kuri raksturo nereģistrēto inficēto personu kopumu (skaits, raksturojošie rādītāji utt.);

3.  mudina Komisiju mobilizēt būtiskus politiskos, finanšu un cilvēkresursus, lai atvieglotu šīs stratēģijas īstenošanu;

4.  mudina dalībvalstis rūpīgi izstrādāt Padomes ieteikumus par pārbaužu veikšanu, pamatojoties uz faktiem, un ārstēšanas vadlīnijas katrai dalībvalstij;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka turpmāk programmās, kas paredzētas HIV/AIDS apkarošanā sasniegtā progresa uzraudzīšanai Eiropā, tiek iekļauti atbilstīgi rādītāji, ar kuru palīdzību varētu izstrādāt un novērtēt cilvēktiesību standartus šajā kontekstā;

6.  aicina dalībvalstis ieviest noteikumus, ar kuru palīdzību varētu efektīvi apkarot HIV/AIDS skarto personu diskrimināciju, tostarp viņu pārvietošanās brīvības ierobežojumus to jurisdikcijā;

7.  neatlaidīgi mudina dalībvalstis organizēt informatīvas un izglītojošas kampaņas par HIV/AIDS profilaksi, pārbaudes veikšanu un ārstēšanu;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram, UNAIDS, Pasaules Veselības organizācijai un dalībvalstu valdībām.