REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
12.11.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Alessandro Foglietta, Salvatore Tatarella, Liam Aylward, Ryszard Czarnecki un Roberta Angelilli
UEN grupas vārdā
par HIV/AIDS — agrīna diagnostika un aprūpe
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0581/2008
B6‑0586/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par HIV/AIDS — agrīna diagnostika un aprūpe
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Pasaules AIDS dienu 2008. gada 1. decembrī,
– ņemot vērā 2001. gada Abudžas deklarāciju par saistībām,
– ņemot vērā UNAIDS/PVO pārskatu par AIDS epidēmijas izplatību,
– ņemot vērā ANO Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), kas attiecas uz HIV/AIDS epidēmijas izplatības ierobežošanu,
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada aprīlī pieņemto Eiropas rīcības programmu cīņai pret HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju, kura attiecas uz visām jaunattīstības valstīm laikposmam no 2007. līdz 2011. gadam,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par HIV/AIDS apkarošanu Eiropas Savienībā un tās kaimiņvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam,
– ņemot vērā 2005. gadā pieņemtās Glenīglsas un ANO saistības, lai līdz 2010. gadam panāktu universālu pieeju veselības profilaksei, ārstēšanai un aprūpei,
– ņemot vērā atzinumus, kas pieņemti konferencē par kopīgu atbildību un partnerību cīņā pret HIV/AIDS, kurā 2007. gada 12. martā Brēmenē ES dalībvalstu veselības aizsardzības ministri tikās ar 16 citu valstu pārstāvjiem, lai apspriestu jaunas iniciatīvas cīņai pret HIV/AIDS Eiropas Savienībā,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā saskaņā ar UNAIDS aprēķiniem pašlaik 33,2 miljoni cilvēku dzīvo ar HIV, tostarp 2,5 miljoni bērnu, un 2007. gadā ar šo vīrusu inficējās vēl 2,5 miljoni cilvēku;
B. tā kā saskaņā ar UNAIDS 2008. gada ziņojumu par globālo AIDS epidēmijas izplatību šī epidēmija stabilizējas, bet nepieņemami augstā līmenī;
C. tā kā vairākās valstīs ir samazinājies HIV inficēšanās gadījumu skaits, tomēr šīs pozitīvās tendences vismaz daļēji negatīvi ietekmē inficēšanās gadījumu skaita pieaugums citās valstīs;
D. tā kā visā pasaulē sievietes joprojām ir 50 % no visiem cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, un tāpēc būtu ieteicams izmantot uz dzimumu balstītu pieeju;
E. tā kā ir nekavējoties nepieciešams apkarot visu veidu vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē, izvarošanu, piespiedu laulības, prostitūciju, sieviešu tirdzniecību, nolaupīšanu bruņotu konfliktu laikā un jaunu sieviešu verdzību, kas ir daži no iemesliem HIV/AIDS epidēmijas izplatībai;
F. tā kā cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, ir īpašas vajadzības saistībā ar veselības aprūpi, ģimenes plānošanu, dzemdēšanu drošos apstākļos un zīdaiņu barošanu, kas ir jāgarantē, lai novērstu jebkādu diskrimināciju;
G. tā kā ir jābūt pieejamiem preventīviem pasākumiem, piemēram, PMTCT (bērna inficēšanās ar HIV no mātes novēršana) un tie ir jāpapildina ar tālākas antiretrovīrusu ārstēšanas nodrošināšanu mātēm;
H. tā kā ir nekavējoties nepieciešams palielināt informētību, apkarot aizspriedumus un uzlabot izglītošanu un tā kā Pasaules AIDS diena ir svarīgs notikums, lai cilvēkiem atgādinātu, ka HIV joprojām ir viens no galvenajiem draudiem cilvēku veselībai;
I. tā k ir svarīgi visā pasaulē nodrošināt pieeju atbilstošai ārstēšanai un ir jābūt starptautiskām saistībām visā pasaulē nodrošināt medikamentu pieejamību par pieņemamām cenām,
1. uzskata, ka HIV/AIDS ir globāls apdraudējums un viens no grūtākajiem uzdevumiem mūsu sabiedrību attīstībai, progresam un stabilitātei, kā arī pasaulei kopumā;
2. atzinīgi vērtē, ka ANO Pasaules fonds 2008. gada 10. novembrī apstiprināja 94 jaunas dotācijas 2, 75 miljardu ASV dolāru apmērā projektiem, kuru mērķis ir cīņa pret HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju, un uzskata cita starpā, ka šie jaunie resursi pasaulē nozīmīgi palīdzēs panākt globālos mērķus, piemēram, vispārēju pieeju AIDS ārstēšanai un profilaksei;
3. uzsver, ka ņemot vērā cilvēku skaitu, kas dzīvo ar HIV, ir vajadzīga tūlītēja un koordinēta iejaukšanās starptautiskajā līmenī, izmantojot visaptverošu pieeju, kurā ir jāiesaista valstiskās organizācijas starptautiskajā, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, kā arī ir jāsadarbojas ar pilsonisko sabiedrību un NVO;
4. atgādina, ka 2007. gadā 33,2 miljoni cilvēku dzīvoja ar HIV, 2,5 miljoni cilvēku inficējās un 2,1 miljons cilvēku nomira no AIDS;
5. uzsver, ka pat tad, ja Subsahāras valstīs ir ievērojami samazinājies inficēšanās gadījumu skaits, tomēr šajā reģionā dzīvo 68 % no visiem cilvēkiem, kas inficējušies ar HIV;
6. ar bažām atzīmē, ka Austrumeiropā un Centrālāzijā 1,500 000 cilvēki dzīvo ar HIV un aicina ES izveidot pasākumus, lai nodrošinātu HIV pacientu atbilstošu ārstēšanu;
7. augstu vērtē 2008. gada 9. oktobra sanāksmes rezultātus, kurā ANO ģenerālsekretārs un vairāk nekā divpadsmit farmācijas uzņēmumu vadītāji vienojās, ka ir jāvelta lielāki centieni cīņai pret HIV/AIDS, neraugoties uz nozīmīgajiem soļiem, kas veikti, uzlabojot pieeju HIV/AIDS profilaksei un ārstēšanai;
8. atgādina, ka ir nepieciešami lielāki ieguldījumi pētniecībā un izstrādē saistībā ar jauniem HIV medikamentiem, kā arī lai izstrādātu pieejamas diagnostikas iekārtas un profilakses tehnoloģijas, piemēram, vakcīnas;
9. atzinīgi vērtē 2008. gada Nobela prēmijas medicīnā piešķiršanu F. B. Sinoussi un L. Mointagner par HIV vīrusa atklāšanu un par tālāku šī vīrusa pētniecības vadīšanu;
10. uzskata, ka ir svarīgi, ka inficētie bērni var īstenot savas tiesības uz veselību, izglītību un labklājību;
11. tāpēc atgādina par sociālo pakalpojumu nozīmi un to finansējums ir jāiesaista, lai nodrošinātu, ka bērni mājsaimniecībās, kuras ir ietekmējis HIV un AIDS nav spiesti pamest skolu, lai aprūpētu slimos radiniekus vai lai strādātu algotu darbu savu radinieku slimības gadījumā;
12. uzskata, ka īpašas saistības ir jāvelta bērnu prostitūcijas un bērnu seksa tūrisma apkarošanai, lai novērstu vēl lielāku psiholoģisko un fizisko kaitējumu, kuru var izraisīt šādas darbības, ka arī lai novērstu HIV izplatību;
13. mudina Komisiju un partnervalstis noteikt prioritātes un izveidot programmas sieviešu aizsardzībai pret infekcijām, kuras veicinājusi jebkura veida vardarbība, tostarp vardarbība ģimenē, izvarošana, piespiedu laulības, prostitūcija, sieviešu tirdzniecība, nolaupīšana bruņotu konfliktu laikā un meiteņu verdzība;
14. ar bažām atzīmē, ka seksa tūrisms ir viens no galvenajiem HIV pieauguma iemesliem jaunattīstības valstīs un aicina valstu valdības veikt noteiktus soļus šādas prakses ierobežošanai;
15. uzskata par svarīgu, ka ES sniedz politikas padomus jaunattīstības valstu valdībām un veselības aizsardzības iestādēm valsts un reģionālajā līmenī, kā arī nodrošina tehnisko palīdzību un speciālistu konsultācijas par pacientu ārstēšanu, par sistēmām drošai asins pārliešanai, laboratorijas analīzēm, slimnīcu pārvaldību un HIV inficēto personu un viņu ģimeņu sociālo integrāciju sabiedrībā;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, ES dalībvalstu valdībām, ANO ģenerālsekretāram un UNAIDS, UNDP un UNFPA vadītājiem.