Rezolūcijas priekšlikums - B6-0615/2008Rezolūcijas priekšlikums
B6-0615/2008

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    18.11.2008

    Pamatojoties uz jautājumu B6‑0476/2008, uz ko sniedz mutisku atbildi,
    ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
    iesniedza Sophia in 't Veld
    Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā
    par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par pasažieru datu reģistra (PDR) izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem

    Procedūra : 2008/2650(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B6-0615/2008
    Iesniegtie teksti :
    B6-0615/2008
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B6‑0615/2008

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par pasažieru datu reģistra (PDR) izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem

    Eiropas Parlaments,

    –  ņemot vērā Komisijas paziņojumu 2008. gada 21. oktobra sarunās pēc mutiskā jautājuma B6-0476/2008 par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par pasažieru datu reģistra (PDR) izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem (COM(2007)654),

    –  ņemot vērā Padomē — gan ministru, gan darba grupu apspriedēs — patlaban notiekošās debates par minēto priekšlikumu,

    –  ņemot vērā atzinumus, ko sniegusi Pamattiesību aģentūra, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, Datu aizsardzības darba grupa (Article 29 Working Party) un Darba grupa policijas un tieslietu jomā,

    –  ņemot vērā iepriekšējās Eiropas Parlamenta rezolūcijas par ES un ASV PDR nolīgumu[1], ES un Kanādas PDR nolīgumu[2] un ES un Austrālijas PDR nolīgumu[3],

    –  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

    A.  atgādinot, ka datu aizsardzības principi, kas jāievēro ES institūcijām un dalībvalstīm, ir izklāstīti Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā, ES Pamattiesību hartas 7. un 52. pantā, EK līguma 286. pantā, Konvencijas par indivīda aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 5. pantā un sekundārā līmenī Direktīvā 95/46/EK un Padomes Pamatlēmumā par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (16069/2007 – http://www.europarl.europa.eu/oeil/FindByProcnum.do?lang=2&procnum=CNS/2005/02022005/0202(CNS));

    B.  atgādinot, ka ikvienam jaunam ES tiesību aktam ir jāatbilst proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem, kas izklāstīti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā un šā līguma Protokolā Nr. 30,

    Procedūras aspekti

    1.  atzīst, ka terorisma un smagu noziegumu apkarošanā ir vajadzīga ciešāka sadarbība gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī; atzīst, ka datu vākšana un apstrāde var būt noderīgs līdzeklis tiesībaizsardzības mērķiem;

    2.  uzskata, ka tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā jābūt visiem līdzekļiem, kas tām nepieciešami, lai pienācīgi veiktu savas funkcijas, tostarp vajadzīga arī pieeja datiem; tomēr uzsver — tā kā šādi pasākumi ievērojami ietekmē Eiropas Savienības iedzīvotāju privāto dzīvi, ir vajadzīgs pārliecinošs pamatojums šo pasākumu nepieciešamībai un jāpamato to proporcionalitāte un saderība, ņemot vērā sasniedzamos mērķus, tāpat uzsver, ka jāievieš efektīvi pasākumi privātās dzīves aizsardzības un tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai; uzskata, ka minētais ir priekšnoteikums tam, lai piešķirtu nepieciešamo politisko leģitimitāti tādiem pasākumiem, ko iedzīvotāji varētu uzskatīt par neatbilstīgu iejaukšanos privātajā dzīvē;

    3.  pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikuma formulējumā un pamatojumā valda tik liela juridiska nenoteiktība attiecībā uz atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Pamattiesību hartai, kā arī attiecībā uz juridisko pamatu, un tas rada jautājumus par Parlamenta atbilstīgo lomu likumdošanas procedūrā; atzīmē, ka tādas pašas bažas par juridiskās noteiktības trūkumu minētajā priekšlikumā

    • ir paustas atzinumos, ko sniegusi Pamattiesību aģentūra, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, Datu aizsardzības darba grupa (Article 29 Working Party) un Darba grupa policijas un tieslietu jomā;
    • liek Padomei būtiski izvērtēt turpmākas Eiropas iniciatīvas šajā jomā iespējamo apmēru un ietekmi, kā arī apkopot ievērojamu daudzumu papildinformācijas, tostarp iepriekš minētos atzinumus;

    4.  uzskata, ka Parlaments, ņemot vērā minētos apstākļus, var atlikt saskaņā ar apspriežu procedūru paredzētā oficiālā atzinuma sniegšanu, kamēr nav rasts pienācīgs risinājums šajā rezolūcijā paustajām bažām un saņemta nepieciešamā obligātā informācija;

    5.  neraugoties uz Komisijas un Padomes līdzšinējiem skaidrojumiem un precizējumiem, kas sniegti gan mutiski, gan rakstveidā, turpina nopietni apšaubīt priekšlikuma par ES PDR izveidi, kā arī tajā paredzēto drošības pasākumu nepieciešamību un pievienoto vērtību; turklāt konstatē, ka nav sniegtas apmierinošas atbildes uz daudziem Parlamenta, Datu aizsardzības darba grupas (Article 29 Working Party), Darba grupas policijas un tieslietu jomā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Pamattiesību aģentūras jautājumiem;

    6.  ir vienisprātis ar Pamattiesību aģentūru, ka pats fakts, ka komerciālus datus apkopo privātuzņēmumi un ka šie dati varētu būt noderīgi arī drošības nolūkiem, nav pietiekams iemesls, lai tos izmantotu, ja tādus pašus vai vēl labākus rezultātus var iegūt, uzlabojot tiesībaizsardzības iestāžu savstarpējo juridisko palīdzību;

    7.  aicina Padomi, ja tā plāno turpināt Komisijas teksta izvērtējumu, ņemt vērā šajā rezolūcijā minētos ieteikumus un pienācīgi pamatot neatliekamas sociālās vajadzības nosacījumus, ar kuriem saskaņā šis jaunais ES pasākums būtu „nepieciešams”, kā paredzēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā; uzskata tos par obligātiem nosacījumiem, lai atbalstītu ES PDR sistēmas ieviešanu; pauž gatavību visos līmeņos dot savu ieguldījumu un iesaistīties šajā darbā;

    8.  atkārtoti prasa precizēt saistību starp PDR izmantošanu un citiem pasākumiem, piemēram, tā dēvēto API direktīvu (Direktīvu 2004/82/EK), ierosināto ieceļošanas un izceļošanas shēmu, elektronisko ceļojumu apstiprināšanas sistēmu, biometrisko datu izmantošanu pasēs un vīzās, Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), Vīzu informācijas sistēmu (VIS), Regulu (EK) Nr. 2320/2002 un valstu robežaizsardzības sistēmām; ar nožēlu konstatē, ka dažu minēto pasākumu īstenošana ir ievērojami aizkavējusies, un uzskata, ka ierosinātā ES PDR pievienoto vērtību būtu iespējams labāk novērtēt, pilnīgi un sistemātiski izvērtējot pašreizējos ES un Šengenas drošības sadarbības mehānismus, kā arī līdzekļus, kas paredzēti aviācijas drošības nodrošināšanai, ārējo robežu apsardzībai un terorisma apkarošanai;

    9.  atgādina, ka vēl joprojām norisinās debates par šim priekšlikumam piemērotu juridisko pamatu, un atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 47. pantu, pieņemot tiesību aktus tiesu iestāžu un policijas sadarbības jomā, līdztekus sadarbībā ar Eiropas Parlamentu koplēmuma procedūrā ir jāpieņem nepieciešamie Kopienas mēroga pasākumi, lai noteiktu visus ar pirmo pīlāru saistītos aspektus, īpaši to pienākumu apjomu, kuri jāpilda uzņēmējiem[4];

    10.  atgādina, ka Eiropas Kopienu Tiesa (Luksemburgā) jau ir apstrīdējusi ES un ASV PDR nolīgumu, jo tam ir nepareizs juridiskais pamats; tāpēc aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt, kāds juridiskais pamats būtu piemērots;

    11.  uzskata, ka saistībā ar jaunā tiesību akta iesniegšanu dalībvalstu parlamenti ir pilnā mērā jāiesaista likumdošanas procesā, ņemot vērā šā priekšlikuma ietekmi tiklab uz iedzīvotājiem, kā arī uz dalībvalstu tiesību sistēmām;

    12.  uzsver, ka iespējamajā tiesību aktā, ar ko izveidos ES PDR, radot jaunu pamatu ES policijas sadarbībai, ir jāiekļauj pārskatīšanas klauzula un jāparedz noteikumi par tā īstenošanas, piemērošanas un lietderīguma, un drošības pasākumu neievērošanas periodisku novērtēšanu; uzskata, ka gan pārskatīšanā, gan novērtēšanā jāaicina līdzdarboties dalībvalstu parlamenti, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, Datu aizsardzības darba grupa (Article 29 Working Party) un Pamattiesību aģentūra; tāpēc uzskata, ka jaunajā tiesību aktā ir jāiekļauj turpināmības klauzula;

    13.  šajā sakarībā uzsver, ka katra dalībvalsts uzņemas sākotnējo atbildību par šādu PDR datu vākšanu un šo datu aizsardzību; uzsver, ka, veicot PDR datu nosūtīšanu vai pārsūtīšanu uz citu dalībvalsti vai dalībvalstīm savstarpēji apmainoties ar šiem datiem, ir obligāti nepieciešami datu aizsardzības pasākumi; tāpēc uzskata, ka piekļuve dalībvalstu savstarpēji nosūtītajiem PDR datiem ir stingri jāierobežo, ļaujot piekļūt šiem datiem tikai tām iestādēm, kuru darbība ir saistīta ar terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu; uzskata, ka pārējām tiesībaizsardzības iestādēm piekļuvi šiem datiem var piešķirt, ja saņemta attiecīga atļauja no tiesu iestādēm;

    Subsidiaritāte

    14.  ar bažām atzīmē, ka vēl nav pietiekami konstatēta nepieciešamība īstenot Kopienas mēroga pasākumus; šajā sakarībā apšauba Komisijas apgalvojumu, ka priekšlikuma izvirzītais mērķis ir dalībvalstu sistēmu saskaņošana, jo tikai dažās dalībvalstīs ir sistēma PDR datu izmantošanai tiesībaizsardzības un citiem mērķiem un dažas dalībvalstis plāno ieviest šādu sistēmu; tādējādi uzskata, ka Komisijas priekšlikums nenodrošina dalībvalstu sistēmu saskaņošanu (jo šādas sistēmas nepastāv), bet tikai rada pienākumu visām dalībvalstīm izveidot šādu sistēmu;

    15.  atzīmē, ka Komisijas ierosinātā sistēma ir „decentralizēta”, tādēļ Eiropas pievienotā vērtība ir vēl mazāk skaidra;

    Proporcionalitāte

    16.  atgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā un ES Pamattiesību hartas 52. pantā ir noteikts, ka tik apjomīgas iejaukšanās personas tiesībās uz datu aizsardzību pamatā jābūt neatliekamai sociālai vajadzībai, tai jābūt leģitīmai, paredzētai likumā, samērīgai ar sasniedzamo mērķi un patiesi nepieciešamai demokrātiskā sabiedrībā; šajā sakarībā nosoda to, ka iecerētajiem policijas sadarbības pasākumiem nav noteikts mērķa ierobežojums, attiecinot tos tikai uz tādiem jautājumiem kā terorisma un organizētās noziedzības apkarošana;

    17.  pauž bažas, ka priekšlikums būtībā piešķir tiesībaizsardzības iestādēm beznosacījumu piekļuvi visiem datiem; uzsver, ka Komisija nepierāda nedz to, ka nepieciešamas jaunas tiesībaizsardzības pilnvaras, nedz arī to, ka šādu mērķi nevarētu sasniegt ar mazāk tālejošiem pasākumiem; pauž kritiku, ka nav pieejama informācija par to, kādā ziņā pašreizējās tiesībaizsardzības pilnvaras nav pietiekamas vai kādi ir to trūkumi, un kur un kad minēto pilnvaru trūkums kavēja iestādes sasniegt izvirzītos mērķus; pirms ES PDR sistēma tiek attīstīta tālāk, prasa pārskatīt turpmākajā tekstā minētos pašreizējos pasākumus;

    18.  ņem vērā Komisijas apgalvojumu, ka „ES varēja novērtēt PDR datu vērtību un apzināties iespējas, ko tie sniedz tiesībaizsardzības mērķu realizēšanai”, bet uzsver, ka līdz pat šai dienai nav zināmi nekādi fakti, kas šo apgalvojumu pamatotu, jo:

    • visi ASV līdz šim sniegtie pierādījumi ir nenopietni, un ASV nekad nav pārliecinoši pierādījusi, ka masveida un sistemātiska PDR datu izmantošana ir nepieciešama terorisma un smagu noziegumu apkarošanā;
    • ir veikta tikai viena ASV un ES PDR nolīguma kopēja pārskatīšana, kurā izvērtēja tikai tā īstenošanu, nevis rezultātus;
    • provizoriskajos secinājumos par PDR datu izmantošanas sistēmu Apvienotajā Karalistē nav nekādu pierādījumu par PDR datu masveida apkopošanas un izmantošanas lietderību terorisma apkarošanai (taču ir pierādījumi par lietderību citu mērķu sasniegšanai, kā arī par PDR datu izmantošanas lietderību konkrētos gadījumos, kad tiek veikta izmeklēšana, pamatojoties uz orderi un ar pienācīgu iemeslu);

    Mērķa ierobežojums

    19.  uzsver, ka viens no datu aizsardzības pamatprincipiem ir mērķa ierobežošanas princips; norāda, ka jo īpaši 108. konvencijā ir noteikts, ka personas datus „..saglabā noteiktiem un leģitīmiem nolūkiem, un tos nedrīkst izmantot tādā veidā, kas nav savienojams ar šiem nolūkiem.” (5. panta b) punkts); tāpat norāda, ka atkāpes no minētā principa ir pieļaujamas vien tad, ja tās ir paredzētas tiesību aktos un ir demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami pasākumi, lai cita starpā „cīnītos ar noziedzību” (9. pants); norāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir skaidri noteikts, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta 2. punktu tādām atkāpēm jābūt samērīgām, precīzām un paredzamām;

    20.  pauž nožēlu, ka mērķa ierobežošana nav precīzi noteikta, jo tā būtu svarīga garantija, piemērojot ierobežojošus pasākumus, un uzskata, ka šāda aizsardzība ir vēl jo vairāk svarīga attiecībā uz slepeniem novērošanas pasākumiem, jo šādos apstākļos ir paaugstināts patvaļīgas rīcības risks; uzskata, ka tā kā minētie mērķi un definīcijas ir neprecīzas un nepilnīgas, tie jāpadara daudz konkrētāki, lai nepieļautu ES PDR sistēmas apstrīdēšanu tiesā;

    21.  atkārtoti pauž pārliecību, ka PDR dati varētu būt ļoti noderīgi kā papildu pierādījumi atsevišķu izmeklēšanu gaitā par konkrētiem terorismā aizdomās turētajiem un viņu līdzzinātājiem; tomēr norāda, ka nav pierādījumu par PDR datu noderību iespējamo teroristu meklēšanā, veicot apjomīgu datorizētu meklēšanu un analīzi un ņemot vērā riska kritērijus vai modeļus (t.i., profilu izstrāde vai datu ieguve)[5];

    22.  turklāt uzsver, ka Eiropas datu aizsardzības noteikumos ir aizliegta profilu izstrāde, pamatojoties uz personas datiem (Eiropas Pamattiesību hartas 8. pants un Eiropas Cilvēktiesību konvencija); tāpēc piekrīt Pamattiesību aģentūras viedoklim, ka PDR datu izmantošana profilu izstrādei veicama vienīgi izlūkošanas vajadzībām, to var darīt tikai individuālos gadījumos un pamatojoties uz konkrētiem faktiem;

    23.  atkārtoti pauž bažas par pasākumiem, ar kuriem paredzēts veikt neprognozējamu PDR datu izmantošanu profilu un riska novērtēšanas parametru izstrādei; atgādina, ka kategoriski jāaizliedz jebkāda veida profilu izstrāde, pamatojoties uz etnisko piederību, valstspiederību, reliģiju, seksuālo orientāciju, dzimumu, vecumu vai medicīnisko stāvokli, jo šādu profilu izstrāde it pretrunā ar ES līgumos un ES Pamattiesību hartā noteikto jebkādas diskriminācijas aizliegumu;

    24.  gadījumā, ja Komisija un Padome plāno paplašināt priekšlikuma darbības jomu, prasa šīm iestādēm attiecībā uz katru izvirzīto mērķi sniegt detalizētu paskaidrojumu par PDR datu izmantošanas veidu un par to, kāpēc pašreizējās tiesībaizsardzības pilnvaras nav pietiekamas; uzskata, ka katram konkrētajam mērķim ir jāparedz atbilstīgs juridiskais pamats;

    Personas datu aizsardzība

    25.  uzsver, ka jebkuras ES PDR sistēmas neatņemams priekšnoteikums ir atbilstošas datu aizsardzības sistēmas radīšana saskaņā ar 3. pīlāru, turklāt jāparedz arī īpaši noteikumi par to PDR datu nodošanu un izmantošanu, uz kuriem pašreiz neattiecas ES datu aizsardzības sistēma saskaņā ar 1. un 3. pīlāru; uzsver nepieciešamību precizēt, kādi datu aizsardzības noteikumi attiecas uz pasažieru informācijas nodaļu darbību, kā arī nodrošināt, lai jebkāda veida piekļuve PDR datiem, šo datu nodošana un izmantošana būtu izsekojama;

    26.  uzsver, ka šos konfidenciālos datus var izmantot tikai konkrētos gadījumos, kad notiek izmeklēšana vai kriminālvajāšana, turklāt šie dati iegūstami tikai ar attiecīgu orderi; atzīmē aviosabiedrību bažas, ka nav iespējams nošķirt paaugstināta riska datus no vispārīgām piezīmēm; tāpēc aicina izstrādāt stingrus noteikumus šo datu apstrādei pasažieru informācijas nodaļās, kā to savā atzinumā prasa Pamattiesību aģentūra;

    Detalizēti īstenošanas aspekti

    27.  uzsver, ka Komisija nav spējusi sniegt pamatojumu ierosinātajiem datu glabāšanas termiņiem; turklāt uzskata, ka lai izstrādātu riska kritērijus un noteiktu ceļošanas un uzvedības modeļus, ir pietiekami arī ar anonīmiem datiem; uzskata arī, ka gadījumā, ja PDR sistēmas darbības jomu paplašinās, datu glabāšanas termiņi ir jāpamato attiecībā uz katru atsevišķu mērķi;

    28.  atkārtoti atzīmē, ka datu nodošanā jāizmanto tikai „push” metode, bet trešām valstīm nedrīkst būt tieša piekļuve Eiropas rezervācijas sistēmu PDR datiem;

    29.  attiecībā uz piekļuvi PDR datiem atzinīgi vērtē priekšlikumā noteikto, ka visaptverošā sarakstā jāiekļauj pilnīgi visas struktūras, kam ir piekļuve PDR datiem;

    30.  uzsver, ka datu nodošanu trešām valstīm drīkst veikt tikai tad, ja attiecīgā trešā puse garantē pienācīgu datu aizsardzības līmeni (kā noteikts Direktīvā 95/46/EK un juridiskajos instrumentos, ar ko izveido Europol un Eurojust) vai atbilstošus aizsardzības pasākumus (saskaņā ar 108. Konvenciju), un ka šādu nodošanu var veikt tikai atsevišķos gadījumos;

    31.  atkārtoti pauž viedokli, ka pasažieri ir pilnībā un viņiem pieejamā veidā jāinformē par sistēmas principiem un viņu tiesībām, un ka par šīs informācijas sniegšanu ir atbildīgas dalībvalstu iestādes; ierosina lidostās izvietot iekāpšanas atteikuma informācijas paraugus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi noteikt pasažieru tiesības attiecībā uz piekļuvi datiem, šo datu labošanu, kā arī attiecībā uz apelāciju iesniegšanu;

    32.  prasa, lai tiktu izstrādāti detalizēti un saskaņoti noteikumi par PDR datu drošību gan attiecībā uz IT risinājumiem, gan attiecībā uz apstiprināšanas un piekļuves principiem;

    Sekas attiecībā uz pārvadātājiem

    33.  atzīmē, ka aviācijas uzņēmumi apkopo PDR datus komerciālos nolūkos, taču tie neapkopo šos datus sistemātiski, lai aizpildītu visus PDR datu laukus; prasa, lai aviosabiedrībām netiktu izvirzīta prasība apkopot vēl papildu datus, izņemot tos, kurus tās apkopo komerciālos nolūkos; uzskata, ka nevar prasīt, lai aviācijas uzņēmumi pārbaudītu, vai reģistrētie dati ir pilnīgi un precīzi, nedz arī piemērot tiem sankcijas par nepilnīgu vai neprecīzu datu sniegšanu; prasa precīzi noteikt visas ar ES PDR saistītās izmaksas; uzskata, ka visas papildu izmaksas jāsedz prasītājām pusēm;

    Starpnieki / pasažieru informācijas nodaļas

    34.  aicina skaidri noteikt pasažieru informācijas nodaļu funkcijas un pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz pārskatāmību un demokrātisko atbildību, lai varētu noteikt atbilstošus datu aizsardzības noteikumus; prasa noteikt, ka pasažieru informācijas nodaļu loma ir vienīgi datu nodošana kompetentām iestādēm, lai nodrošinātu, ka riska novērtējumu veic tikai kompetentās iestādes saskaņā ar izmeklēšanu; aicina precizēt tiesību aktus, ar kuriem reglamentēs pasažieru informācijas nodaļu veikto riska novērtējumu un datu aizsardzības iestāžu atbildību gadījumos, kad dalībvalstis sadarbojas kopējas pasažieru informācijas nodaļas izveidē;

    35.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, Pamattiesību aģentūrai, Datu aizsardzības darba grupai (Article 29 Working Party) un Darba grupai policijas un tieslietu jomā.