Rezolūcijas priekšlikums - B6-0059/2009Rezolūcijas priekšlikums
B6-0059/2009

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    12.1.2009

    Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
    ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
    iesniedza Cristiana Muscardini, Adam Bielan, Hanna Foltyn-Kubicka, Konrad Szymański, Eugenijus Maldeikis, Ryszard Czarnecki un Marcin Libicki
    UEN grupas vārdā
    par situāciju Gazas joslā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0051/2009

    Procedūra : 2009/2504(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B6-0059/2009
    Iesniegtie teksti :
    B6-0059/2009
    Pieņemtie teksti :

    B6‑0059/2009

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Gazas joslā

    Eiropas Parlaments,

    –  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem, jo īpaši 2006. gada 16. novembra rezolūciju par situāciju Gazas sektorā, 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Tuvajiem Austrumiem, 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par humanitāro stāvokli Gazā un 2008. gada 21. februāra rezolūciju par stāvokli Gazas joslā,

    –  ņemot vērā ANO Drošības padomes 1967. gada Rezolūciju Nr. 242, 1973. gada Rezolūciju Nr. 338  un 2009. gada 8. janvāra Rezolūciju Nr. 1860,

    –  ņemot vērā 1949. gada Ceturto Ženēvas konvenciju,

    –  ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. gada 30. decembra paziņojumu par situāciju Tuvajos Austrumos,

    –  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

    A.  tā kā 2008. gada 27. decembrī Izraēla pašaizsardzības nolūkos un, lai panāktu drošību pie tās dienvidu robežas, uzsāka militāru ofensīvu Gazā, reaģējot uz atkārtotiem Hamas raķešu uzbrukumiem Izraēlas dienvidos;

    B.  tā kā Hamas joprojām atsakās atzīt Izraēlas Valsti un tāpēc ir nopietns šķērslis, kas kavē miera procesu Tuvajos Austrumos; tā kā Hamas par spīti atkārtotiem arābu valstu aicinājumiem un padomiem vienpusēji izlēma pārtraukt pamieru, kas radīja palielinātu risku un apdraudējumu Izraēlas iedzīvotājiem Izraēlas dienvidu robežreģionā; tā kā Hamas 2007. gada jūnijā ar varu pilnībā pārņēma kontroli Gazas joslā, nogalinot neskaitāmus Al Fatah locekļus un atbalstītājus; tā kā Hamas joprojām atrodas Padomes melnajā sarakstā, kurā ir iekļauti terorisma darbību veikšanā apsūdzēti starptautiski grupējumi;

    C.  tā kā saskaņā ar pēdējiem ziņojumiem Izraēlas militāro darbību rezultātā Gazā ir liels skaits cietušo, no kuriem vairākums ir bērni un sievietes, un ir gājuši bojā cilvēki, ir sagrautas mājas, skolas un citas svarīgas civilās infrastruktūras;

    D.  tā kā robežšķērsošanas vietas Gazā ir slēgtas astoņpadsmit mēnešus un tā kā cilvēku pārvietošanās un preču aprites aizliegums ir ietekmējis iedzīvotāju ikdienu un vēl vairāk paralizējis ekonomiku Gazas joslā, un šī Gazas joslas izolēšanas taktika nav sniegusi rezultātus ne politiskā, ne humanitārā līmenī;

    E.   tā kā ievērojamajam finansiālajam atbalstam, ko Eiropas Savienība ir sniegusi palestīniešiem, ir bijusi svarīga loma, lai izvairītos no humanitārās katastrofas Gazas joslā un Rietumkrastā; tā kā ES turpina nodrošināt humāno palīdzību cilvēkiem un tiešas subsīdijas Palestīniešu pašpārvaldes darbiniekiem Gazas joslā, izmantojot gan UNWRA, gan ES PEGASE finansēšanas mehānismu un citus mehānismus starptautiskas palīdzības sniegšanai palestīniešu teritorijām;

    F.  tā kā Izraēlas politiskās vadības 2009. gada 7. janvāra lēmums trīs stundas dienā atturēties no Gazas pilsētas apšaudes ir radījis iespēju sniegt pilsētas iedzīvotājiem humāno palīdzību, taču to nevar uzskatīt par nopietnu pasākumu pamiera panākšanā;

    G.  tā kā ar musulmaņu grupējumiem saistīto radikālo skolotāju un ideologu darbība joprojām ir nozīmīgs iekšējais cēlonis Gazas palestīniešu radikālismam,

    1.  pauž nopietnas bažas par krīzes saasināšanos Gazas joslā; atzīst pret miera procesu vienmēr noskaņotā Hamas grupējuma lomu un atbildību, taču ir noraizējies par ilgstošās militārās darbības pastiprināšanos, kuras rezultātā cieš simtiem cilvēku, no kuriem vairākums ir civiliedzīvotāji, tai skaitā daudz bērnu un sieviešu; pauž solidaritāti ar civiliedzīvotājiem, kuri nav vainīgi šīs situācijas izraisīšanā un kurus ir skārusi vardarbība Gazā un Izraēlas dienvidu daļā;

    2.  uzsver kopīgo atbildību, ko jāuzņemas Hamas grupējumam, kurš pārtrauca sešus mēnešus ilgo pamieru un turpina uzbrukumus Izraēlas civiliedzīvotājiem, un tādējādi ir atbildīgs par palestīniešu civiliedzīvotāju pašreizējām traģiskajām ciešanām;

    3.  aicina nekavējoties noslēgt beznosacījumu pamieru, kuru būtu jāturpina, nodrošinot mehānismu, ko izveido starptautiskā sabiedrība, nosūtot starptautiskus drošības spēkus, un kuru jāiekļauj vispārējā politiskā mērķī, kas būtu vērsts uz savstarpējas uzticēšanās nodrošināšanu un vienlīdzīgas drošības garantēšanu Izraēlai un palestīniešiem;

    4.  aicina visas iesaistītās puses darīt visu iespējamo, lai atsāktu un intensificētu miera procesu, lai panāktu divu valstu risinājumu, Izraēlai un Palestīnai pastāvot kā divām suverēnām valstīm ar drošām robežām; saistībā ar šo aicina Izraēlu pildīt savus pienākumus atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem un ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības; aicina Hamas pārtraukt raķešu uzbrukumus un uzņemties atbildību, iesaistoties politiskā procesā, lai atjaunotu dialogu starp palestīniešiem un sniegtu ieguldījumu sarunu turpināšanā;

    5.  atzinīgi vērtē ANO Drošības Padomes 2009. gada 8. janvāra Rezolūcijas Nr. 1860 pieņemšanu un, lai gan tās īstenošanai trūkst abu pušu apņemšanās, aicina visus dalībniekus pilnībā ievērot šīs Rezolūcijas noteikumus, un aicina Padomi un ES dalībvalstis izmantot diplomātiskos līdzekļus, lai apturētu vardarbības turpināšanu;

    6.   piekrīt tam, ka atbilstoši ANO Drošības Padomes Rezolūcijā Nr. 1860 noteiktajām prasībām Gazā ir nepieciešams steidzami nodrošināt pasākumus un garantijas, lai panāktu ilgstošu pamieru, tostarp robežšķērsošanas punktu atkārtotu atvēršanu un nepārtrauktu darbību, un lai novērstu ieroču un munīcijas kontrabandu;

    7.  vēršas ar lielu lūgumu pie Izraēlas valsts iestādēm atļaut piegādāt Gazas joslai pārtiku, neatliekamo medicīnisko palīdzību un degvielu, atverot robežšķērsošanas punktus un atceļot blokādi, kā arī garantēt iespēju nepārtraukti un pietiekamā apmērā piegādāt palīdzību, izmantojot robežšķērsošanas punktu Rafā; mudina Izraēlas iestādes atļaut starptautiskās preses pārstāvjiem klātienē sekot notikumiem;

    8.   uzskata, ka bez jebkādiem ierobežojumiem jāgarantē, ka nekavējoties tiek atjaunots Nolīgums par pārvietošanos un piekļuvi (AMA) un Savstarpēji saskaņotie principi par robežšķērsošanu Rafā (APRC), kurus Izraēla un Palestīniešu pašpārvalde pieņēma 2005. gada septembrī pēc tam, kad Izraēla vienpusēji devās prom no Gazas joslas, un aicina Padomi atjaunot ES uzraudzības misiju Rafā;

    9.  atkārtoti norāda, ka Izraēlas un palestīniešu konfliktu nevar atrisināt militāriem līdzekļiem, un uzskata, ka ir pienācis laiks, noslēgt ilgstošu un visaptverošu miera līgumu, pamatojoties uz līdz šim noritējušajām abu pušu sarunām;

    10.  aicina, pamatojoties uz Izraēlas, palestīniešu un Arābu līgas iniciatīvas vienošanos, sarīkot starptautisku konferenci, kuras darbību sekmētu Kvartets un kurā piedalītos visi reģionālie dalībnieki;

    11.  uzsver to, cik ārkārtīgi svarīgi ir atjaunot centienus, lai panāktu samierināšanu pašu palestīniešu vidū, un saistībā ar šo uzsver nepieciešamību nodrošināt pastāvīgu ģeogrāfisku saikni un mierīgu un ilgstošu Gazas joslas un Rietumkrasta politisku atkalapvienošanos likumīgā prezidenta Mahmud Abbas vadībā;

    12.  pauž bažas par nopietnajām sekām, ko konflikta uzliesmojums radījis reģiona politiskajai nākotnei, un uzsver, ka šis nopietnais saspīlējums apdraud sapratni un dialogu visā Eiropas sabiedrībā;

    13.  aicina ES uzņemties spēcīgāku un politiski vienotu lomu un aicina Padomi izmantot iespēju sadarboties ar jauno ASV valdību, lai pārtrauktu konfliktu un panāktu nolīgumu, kura pamatā ir divu valstu risinājums un kurš rada Izraēlas iedzīvotājiem un palestīniešiem mierīgas līdzāspastāvēšanas iespēju drošās un starptautiski atzītās robežās, cenšoties izveidot jaunu, miera apstākļiem piemērotu reģionālās drošības struktūru Tuvajos Austrumos;

    14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kopējās ārpolitikas un drošības politikas augstajam pārstāvim, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Kvarteta īpašajam sūtnim Tuvajos Austrumos, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam, Palestīniešu likumdošanas padomei, Izraēlas valdībai un Knesetam un Ēģiptes valdībai un parlamentam.