Rezolūcijas priekšlikums - B6-0141/2009Rezolūcijas priekšlikums
B6-0141/2009
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

16.3.2009

Pamatojoties uz jautājumu B6‑0204/2009 un B6-0203/2009, uz ko sniedz mutisku atbildi,
ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
iesniedza David Martin
Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā
par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

Procedūra : 2008/2671(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0141/2009
Iesniegtie teksti :
B6-0141/2009
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B6‑0141/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 5. Ministru konferenci Kankūnā [1], 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas novērtējumu pēc PTO Ģenerālpadomes 2004. gada 1. augusta lēmuma [2], 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas 6. Ministru konferencei Honkongā[3], 2006. gada 23. marta rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību[4], 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas novērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā[5], 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tādas tirdzniecības politikas izveidošana, kas maksimāli veicinātu tirdzniecības ieguldījumu nabadzības apkarošanā[6], 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu apturēšanu[7], 2007. gada 3. maija rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem[8], 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību[9], 2007. gada 12. decembra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem[10] un 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 552/97, Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 un Nr. 1100/2006[11],

–  ņemot vērā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par ekonomikas partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību[12],

–  ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses,

–  ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par Ekonomisko partnerattiecību nolīguma parakstīšanu,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgums),

–  ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes secinājumus, kas pieņemti 2006. gada aprīļa, 2006. gada oktobra, 2007. gada maija, 2007. gada oktobra, 2007. gada novembra un 2008. gada maija sanāksmēs,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu „Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi” (COM(2007)0635),

–  ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT), jo īpaši tās XXIV pantu,

–  ņemot vērā PTO Ministru konferences 4. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2001. gada 14. novembrī Dohā,

–  ņemot vērā PTO Ministru konferences 6. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2005. gada 18. decembrī Honkongā,

–  ņemot vērā Tirdzniecības atbalsta darba grupas ziņojumu un ieteikumus, ko PTO Ģenerālpadome pieņēma 2006. gada 10. oktobrī,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izvirzīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kurus starptautiskā kopiena noteikusi par kritērijiem nabadzības izskaušanai,

–  ņemot vērā Glenīglsas komunikē, ko 2005. gada 8. jūlijā Glenīglsā publiskoja Lielā astoņnieka valstu grupa,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu saistībā ar 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā, sākot ar 2008. gada 1. janvāri, PTO noteikumiem vairs neatbilda ES un ĀKK valstu līdzšinējās tirdzniecības attiecības, kas ĀKK valstīm, nepiemērojot savstarpīguma principu, nodrošināja preferenciālu piekļuvi ES tirgiem;

B.  tā kā EPN atbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt reģionālo integrāciju un veicināt ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko izaugsmi un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību ĀKK valstīs;

C.  tā kā EPN ir jāizmanto, lai veidotu ilgtermiņa attiecības un lai tirdzniecība sekmētu izaugsmi;

D.  tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze liecina, ka tirdzniecības politika jaunattīstības valstīm būs nozīmīgāka nekā jebkad agrāk;

E.  tā kā no EPN ietvertajām kompleksajām un visaptverošajām saistībām izrietošā valstu un reģionu ietekme var izrādīties sevišķi būtiska;

F.  tā kā EPN neizbēgami noteiks turpmāko starp Cariforum valstīm un citiem tirdzniecības partneriem noslēgto nolīgumu darbības jomu un saturu, kā arī reģiona nostāju sarunās;

G.  tā kā starp ES un Klusā okeāna valstīm pastāv konkurences ierobežojumi, jo ES eksporta lielāko daļu veido preces, kuras Klusā okeāna valstis neražo, bet kuras tām ir vajadzīgas vai nu tiešajam patēriņam, vai arī tās ir izejvielas vietējās rūpniecības vajadzībām;

H.  tā kā katrai Cariforum valstij ir atsevišķs liberalizācijas grafiks, kas daļēji sakrīt un izlīdzinās starp valstīm, veidojot reģionālo grafiku; tā kā Caricom mērķis ir līdz 2015. gadam izveidot vienoto tirgu;

I.  tā kā ar EPN ieviesto tirdzniecības noteikumu vispārējā ietekme varētu būt daudz lielāka par to, ko rada tarifu atcelšana;

J.  tā kā vienlaikus ar uzlabotiem tirdzniecības noteikumiem ir jāparedz lielāks atbalsts palīdzībai, kas saistīta ar tirdzniecību;

K.  tā kā tirdzniecības atbalsta mērķis ir palielināt jaunattīstības valstu spēju izmantot jaunās tirdzniecības iespējas;

L.  tā kā nolīguma 139. panta 2. punkta pēdējā teikumā noteikts, ka „šis nolīgums nekādi nav jāuztver kā tāds, kas mazina līgumslēdzēju pušu un Cariforum parakstītājvalstu spēju veicināt piekļuvi zālēm”;

M.  tā kā EPN ietver Deklarāciju par attīstības sadarbību, taču neietver tiesiski saistošas finansēšanas saistības,

1.  uzsver, ka šādus nolīgumus nevar uzskatīt par apmierinošiem, ja ar tiem nenodrošina šādu mērķu sasniegšanu: ĀKK valstīm nodrošina ilgtspējīgas attīstības atbalstu, sekmē šo valstu līdzdalību pasaules tirdzniecībā, veicina reģionalizācijas procesu, uzlabo tirdzniecību starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm un veicina ĀKK valstu ekonomikas diversifikāciju;

2.  atgādina, ka EPN ne tikai pēc tā struktūras un satura, bet arī pēc tā īstenošanas veida un būtības ir jābūt tādam, ar ko atbalsta Cariforum valstu attīstības mērķus, politikas pamatnostādnes un prioritātes;

3.  norāda, ka EPN ir jāveicina TAM sasniegšana;

4.  uzsver, ka šā nolīguma galvenais mērķis ir tuvināt TAM mērķu sasniegšanu, īstenojot attīstības uzdevumus, samazinot nabadzību un ievērojot cilvēka pamattiesības;

5.  aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atsāktu sarunas par DAP un nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācijas nolīgumi arī turpmāk veicina nabadzīgo valstu attīstību;

6.  ir pārliecināts, ka pilnīgiem EPN ir jāpapildina DAP nolīgums, nevis jāpiedāvā alternatīva ĀKK valstīm;

7.  uzsver to, cik nozīmīga ir iekšējā reģionālā tirdzniecība, un norāda uz vajadzību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai nodrošinātu ilgtspējīgu reģiona izaugsmi; uzsver, cik svarīga ir sadarbība un saskaņotība starp dažādām reģionālām struktūrām;

8.  pauž bažas par to, ka, lai gan Komisijai ir EPN sarunu vešanas pilnvaras, ko Padome apstiprinājusi 2002. gada 17. jūnijā, norādot, ka sarunu laikā jāņem vērā Kopienas attālāko reģionu īpašās intereses un ka šajā ziņā EPN varētu ietvert noteikumus par īpašiem pasākumiem, lai subsidētu šo reģionu preces, nolūkā šos reģionus īsā termiņā iekļaut starpreģionu tirdzniecībā saskaņā ar PTO noteikumiem, tomēr attālāko reģionu intereses nav pietiekami ņemtas vērā daudzās jomās, par ko reģionālās padomes ir ziņojušas Komisijai, un līdz ar to nav īstenots nodoms attālākos reģionus īsā termiņā iekļaut starpreģionu tirdzniecībā;

9.  mudina arī turpmāk pazemināt starp jaunattīstības valstīm un reģionālajām grupām noteiktos tarifus, kas pašreiz veido 15–25 % no tirdzniecības vērtības, lai turpinātu sekmēt Dienvidu reģiona valstu tirdzniecību, ekonomikas izaugsmi un reģionālo integrāciju;

10.  atgādina, ka īstens reģionālais tirgus ir būtisks EPN sekmīgas īstenošanas pamats un ka reģionālā integrācija un sadarbība ir Cariforum valstu sociālās un ekonomiskās attīstības priekšnoteikums;

11.  uzsver, ka nolīguma īstenošanā pienācīga uzmanība ir jāpievērš integrācijas procesiem Cariforum valstīs, ietverot pārskatītajā Čagvaramasas līgumā noteiktos Caricom vienotā tirgus un ekonomikas programmas (CSME) mērķus un uzdevumus;

12.  atzīst, ka Cariforum valstis, kuras ir Karību valstu kopienas locekles, ir apņēmušās saistības jomās, kas pagaidām nav sakārtotas vai nav pilnībā īstenotas ar CSME palīdzību un kas ietver tādus jautājumus kā finanšu pakalpojumi, citi pakalpojumi, ieguldījumi, konkurence, publiskais iepirkums, e-komercija, intelektuālais īpašums, preču brīva apgrozība un vide; aicina saskaņā ar Cariforum EPN 4. panta 3. punktu pienācīgi ņemt vērā CSME, īstenojot noteikumus minētajās jomās;

13.  mudina attiecīgās valstis sniegt skaidru un pārredzamu informāciju par ekonomisko un politisko situāciju un attīstību šajās valstīs, lai uzlabotu sadarbību ar EK;

14.  aicina Komisiju precizēt, kāds ir faktiskais to līdzekļu sadalījums ĀKK valstu reģionā, kuru avots ir par prioritārajiem uzskatītie izdevumi saistībā ar palielināto tirdzniecības atbalsta budžetu;

15.  prasa, lai saskaņā ar Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitātes principiem atbalsts inter alia izrietētu no pieprasījuma, un līdz ar to aicina ĀKK valstis norādīt vajadzīgo EPN papildu finansējumu, jo īpaši attiecībā uz normatīvo aktu sistēmu, aizsardzības pasākumiem, tirdzniecības veicināšanu, atbalstu starptautisko sanitāro, fitosanitāro un intelektuālā īpašuma standartu izpildei un attiecībā uz EPN uzraudzības mehānisma struktūru;

16.  atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības atbalsta stratēģija, ar ko uzņēmās saistības katru gadu līdz 2010. gadam palielināt kopējo, ar tirdzniecību saistīto ES palīdzību līdz 2 miljardiem eiro (1 miljardu eiro piešķirs Kopiena un 1 miljardu eiro — dalībvalstis); prasa, lai Cariforum valstis saņemtu atbilstīgu un taisnīgu šīs palīdzības daļu;

17.  aicina Komisiju precizēt, kā tiek sadalīti līdzekļi visā reģionā, un aicina ES dalībvalstis piešķirt finansējumu papildus 2008.–2013. gada budžetā paredzētajām saistībām;

18.  aicina Komisiju sniegt informāciju par līdzekļiem, kas ir piešķirti papildus 10. EAF finansējumam; aicina Komisiju nodrošināt, lai visas attīstības sadarbības rezerves, tostarp to finansējums, apritē nonāktu laikus un pienācīgā un efektīvā veidā;

19.  atzīmē, ka Bahamu salās, Antigvā un Barbadosā jau pirms tirdzniecības liberalizācijas ir konstatēts muitas ieņēmumu zudums; uzskata par pieņemamu, ka citās Cariforum valstīs ievērojama ES eksporta daļa vai nu jau ir brīva no tirdzniecības šķēršļiem, vai arī liberalizācijas procesa apjomīgākā daļa saskaņā ar īstenošanas grafiku notiks 10–15 gadu laikā;

20.  atzinīgi vērtē pieeju tirgum, kas atbrīvota no muitas nodokļa un kvotām un par ko puses vienojušās, tādējādi būtiski palielinot tirdzniecības apjomu, ja šādas pieejas tirgum nodrošināšanu atvieglo elastīgāki un uzlaboti izcelsmes noteikumi un visaptveroša pārskatīšanas klauzula;

21.  mudina puses, kas iesaistījušās sarunās par jebkādu galīgo EPN, pilnībā ņemt vērā pārredzamu dabas resursu apsaimniekošanu un uzsvērt labo praksi, kas vajadzīga, lai ĀKK valstis no šiem resursiem gūtu maksimālu labumu;

22.  atzīst, ka nolīgumā ir jāiekļauj nodaļa par tirdzniecības aizsardzību, paredzot divpusējus aizsardzības pasākumus; aicina abas puses izvairīties no šādu aizsardzības pasākumu nevajadzīgas izmantošanas;

23.  atzīst, ka visaptverošā EPN ir jāiekļauj nodaļa par attīstības sadarbību, ietverot sadarbību preču tirdzniecības jomā, piegādātāju konkurētspēju, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru, pakalpojumu tirdzniecību, ar tirdzniecību saistītus jautājumus, institucionālās veiktspējas palielināšanu un fiskālās korekcijas; aicina abas puses pildīt saistības, ko tās apņēmušās, lai pabeigtu sarunas par konkurenci un publisko iepirkumu tikai tad, kad būs sasniegta pienācīga veiktspēja;

24.  uzsver, ka EPN jāņem vērā abu pušu MVU īpašās intereses;

25.  aicina Eiropas Savienību visām ĀKK apakšreģiona valstīm piemērot vislielākās labvēlības režīma (MFN) principu;

26.  atzīst, ka Cariforum un citas apakšreģiona valstis MFN principu Eiropas Savienībai piemēro izlases veidā;

27.  ņemot vērā EPN 5. pantā iekļautos īpašos un diferencētos piemērošanas noteikumu un nolūkā sasniegt nabadzības samazināšanas mērķus, atbilstīgiem EPN attīstības rādītājiem ir jāsekmē triju šādu mērķu sasniegšana: jāpanāk EPN saistību īstenošana Cariforum valstīs vai arī šīm valstīm jāpiemēro atbrīvojums; jāuzrauga EPN īstenošanas ietekme uz ilgtspējīhu attīstību un nabadzības samazināšanu; un jāuzrauga EK saistību izpilde, jo īpaši solītās finansiālās un tehniskās palīdzības nodrošināšana un efektīva sniegšana;

28.  norāda uz lielajām atšķirībām, kādas pastāv starp publisko izdevumu līmeņiem lauksaimniecības subsīdiju un finansiālā un tehniskā atbalsta jomā;

29.  norāda, ka šāda pieeja ir neizdevīga zemniekiem ĀKK valstīs, jo tiek mazināta viņu konkurētspēja gan vietējā mērogā, gan ārvalstīs, padarot viņu ražojumus dārgākus salīdzinājumā ar subsidētajiem ES un ASV ražojumiem;

30.  tādēļ atbalsta pieņemtos tarifa pozīcijas izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ņemot vērā to, ka šo izņēmumu pamatā galvenokārt ir vajadzība aizsargāt jaunas nozares vai paaugstināta riska ražojumus šajās valstīs;

31.  aicina īstenot atbilstīgus un pārredzamus uzraudzības mehānismus, kuriem ir skaidra nozīme un iedarbība, lai uzraudzītu EPN ietekmi, palielinot ĀKK valstu līdzdalību un paplašinot apspriedes ar ieinteresētajām personām;

32.  prasa Komisijai atbalstīt neatkarīga uzraudzības mehānisma izveidi Cariforum valstīs, piešķirot nepieciešamos līdzekļus analīzes veikšanai, kas vajadzīga, lai noteiktu, cik lielā mērā ir sasniegti EPN mērķi;

33.  uzsver, cik būtiski ir piemēroti un pārredzami uzraudzības mehānismi, kurus sadarbībā ar ĀKK valstu pārstāvjiem efektīvi pārrauga atbildīgā Eiropas Parlamenta komiteja, lai nodrošinātu tirdzniecības un attīstības politikas vispārēju saskanību;

34.  uzsver, cik būtiska nozīme EPN darbības uzraudzībā un pārvaldībā ir Cariforum valstu parlamentiem un nevalstiskajām organizācijām; norāda — lai efektīvi iesaistītu minētās struktūras, ir jāizstrādā skaidra un integrēta ES un Cariforum valstu programma;

35.  aicina Eiropadomi, pirms tiek parakstīts Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Cariforum valstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm, apspriesties ar Eiropas Savienības attālāko reģionu reģionālajām padomēm Karību reģionā (Martinikā, Gvadelupā un Francijas Gviānā);

36.  atzinīgi vērtē iepriekšminēto Kopīgo deklarāciju un to, ka obligāta un visaptveroša nolīguma pārskatīšana notiks ne vēlāk kā piecus gadus pēc parakstīšanas dienas un turpmāk ik pēc pieciem gadiem, lai apzinātu nolīguma ietekmi, tostarp īstenošanas izmaksas un sekas; norāda, ka puses ir apņēmušās vajadzības gadījumā grozīt nolīguma noteikumus un pielāgot to piemērošanu; aicina visos EPN pārskatīšanas procesos iesaistīt Parlamentu un Cariforum valstu parlamentus;

37.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES Padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika