REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
18.3.2009
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Jorgo Chatzimarkakis
ALDE grupas vārdā
par automobiļu rūpniecības nākotni
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0152/2009
B6‑0154/2009
Eiropas Parlamenta rezolūcija par automobiļu rūpniecības nākotni
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Lisabonas Eiropadomes prezidentūras secinājumus 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē,
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 2. februāra paziņojumu pavasara Eiropadomei „Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai. Jauns posms Lisabonas stratēģijā” (COM(2005)0024; galīgā redakcija),
– ņemot vērā augsta līmeņa darba grupas CARS 21 secinājumus 2005. gada 12. decembrī un visdusposma pārskatīšanas augsta līmeņa konferences 2008. gada 26. oktobra secinājumu,
– ņemot vērā 2008. gada 15. janvāra rezolūciju par CARS 21: konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums (A6-0494/2007),
– ņemot vērā Briseles Eiropadomes prezidentūras 2008. gada 15. un 16. oktobra secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 29. oktobra paziņojumu „No finanšu krīzes augšupejai: Eiropas rīcības programma” (COM(2008)0706; galīgā redakcija),
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 26. novembra paziņojumu Eiropadomei „Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns” (COM(2008)0800; galīgā redakcija),
– ņemot vērā Padomes un Komisijas 2009. gada 4. februāra paziņojumus par finanšu krīzes ietekmi uz automobiļu ražošanas nozari,
– ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2009. gada 5. un 6. marta secinājumus par automobiļu rūpniecību,
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 25. februāra paziņojumu „Reaģējot uz krīzi Eiropas autorūpniecībā” (COM(2009)0104; galīgā redakcija),
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropā iestājusies ārkārtēja un dziļa finanšu un ekonomikas krīze;
B. tā kā pašreiz Eiropas finanšu tirgus darbība, jo īpaši kreditēšanas jomā, ir traucēta;
C. tā kā pašreizējās krīzes ietekmi īpaši spēcīgi izjūt Eiropas automobiļu rūpniecība un tās piegādātāju nozares, kas veido Eiropas ekonomikas nozari ar vislielāko ieguldījumu darba vietu, inovāciju un konkurētspējas nodrošināšanā;
D. tā kā tiek prognozēts, ka 2009. gadā turpinās ievērojami samazināties pieprasījums pēc automobiļiem un tādēļ samazināsies arī to ražošanas apjomi, neizbēgami palielinot spiedienu uz nodarbinātību un ieguldījuma līmeņiem ES;
E. tā kā Eiropas automobiļu rūpniecība ir Eiropas Savienībā lielākais privātais investors pētniecībā un izstrādē un tā kā Eiropas pasažieru un komerciālo automobiļu ražotājiem jānodrošina augsts ieguldījumu līmenis, ņemot vērā regulatīvās un tirgus prasības, jo īpaši prasību nodrošināt pāreju uz zemu emisiju automobiļu floti;
F. tā kā Eiropas automobiļu rūpniecībā tieši vai netieši nodarbināti 12 miljoni darbinieku, kas veido 6 % no Eiropas Savienībā nodarbinātajām personām, un tā kā miljoniem šo darbavietu pastāvēšana ir pakļautas riskam;
G. tā kā Eiropas automobiļu rūpniecība ir būtiski svarīga ES ekonomikai, jo tā netieši ietekmē citus sektorus un nozares, jo īpaši simtiem tūkstošu mazo uz vidējo uzņēmumu pastāvēšanu;
H. tā kā dažas dalībvalstis ir sākušas pieņemt valsts līmeņa pasākumus automobiļu rūpniecības atbalstam;
I. tā ka Eiropas Komisija pašreiz apspriež turpmāku tirdzniecības liberalizāciju saistībā ar Dohas sarunām un brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju;
1. atzīst, ka pašreizējā ekonomiskā un finanšu krīze ir radījusi smagu spiedienu uz automobiļu rūpniecību, kas izjūtams galvenokārt kā pieprasījuma ievērojams kritums, taču arī kā pārprodukcija, grūtības saņemt aizdevumus un strukturālās problēmas, kas bija aktuālas jau pirms krīzes;
2. ar nožēlu atzīmē, ka līdz šim Eiropas līmenī pieņemtie pasākumi nepalīdz pienācīgi risināt uzdevumus, kurus rada šī krīze, un aicina izstrādāt reālu Eiropas rīcības plānu, nodrošinot konkrētus soļus, ar kuriem Eiropas un dalībvalstu līmenī var pieņemt nepieciešamos izšķirošos pasākumus;
3. ar pieaugošām bažām atzīmē, ka daži dalībvalstu līmenī pieņemtie īstermiņa pasākumi varētu veicināt konkurences izkropļošanu vienotajā tirgū, kaitējot ilgtermiņa konkurētspējai, un tāpēc aicina dalībvalstis nodrošināt turpmāko pasākumu saskaņotību, efektivitāti un koordinētību;
4. tādēļ mudina Padomi un Komisiju Eiropas līmenī saskaņot darbības, lai izvairītos no protekcioniskas darbības un pieņemtu ES, nevis dalībvalstu mēroga pasākumus;
5. aicina Komisiju mobilizēt visus resursus, lai cīnītos pret krīzi un nepieciešamības gadījumā izstrādātu jaunus instrumentus, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē Valsts atbalsta pasākumu novērtējuma pagaidu shēmu, kas noteikta Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā;
6. aicina Padomi un Komisiju paātrināt, vienkāršot un palielināt finansiālu atbalstu automobiļu rūpniecībai, jo īpaši izmantojot Eiropas Investīciju banku un Eiropas Centrālo banku un paredzot valsts garantijas aizdevumiem ar zemu procentu likmi; uzskata, ka šim finansiālajam atbalstam, jo īpaši aizdevumu veidā, būtu jāveicina pieprasījums pēc jaunām automašīnām, ekonomiskā izaugsme un vides un ceļu satiksmes drošība;
7. atkārtoti apstiprina, ka ES un dalībvalstu līmeņa politikas jomām jāveicina to jautājumu risināšana, kuri saistīti ar automobiļu rūpniecības un tās piegādātāju nozares restrukturizāciju šajā uzņēmējdarbības jomā valdošās ļoti spēcīgās konkurences dēļ;
8. tādēļ aicina Komisiju atvieglot, uzlabot un paātrināt pieeju spēkā esošajiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam un struktūrfondiem;
9. atkārtoti apstiprina, ka automobiļu rūpniecībai jāveic nepārtraukti ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, nodrošinot labākos risinājumus kvalitātes, drošuma un vides prasību nodrošināšanai, lai panāktu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu sistēmu, tādēļ šajā sakarībā aicina Eiropas Komisiju sekmēt, uzlabot un paātrināt pieeju ES atbalsta instrumentiem pētniecībai un izstrādei, kā arī inovācijām, piemēram, Septītajai pamatprogrammai;
10. aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas un ieteikumus pasākumiem, lai koordinēti mudinātu veikt flotes atjaunošanu, piemēram, izviešot shēmas veco automobiļu izņemšanai no apgrozības vai citus tirgus stimulus, kuri īstermiņā varētu pozitīvi ietekmēt patērētāju pieprasījumu pēc jauniem automobiļiem, un aicina Eiropas Komisiju uzraudzīt dalībvalstu jau ieviestos pasākumus, lai izvairītos no iekšējā tirgus izkropļojumiem;
11. aicina Padomi un Komisiju izmantot izdevību un pārskatīt spēkā esošos nodokļus automobiļiem, lai saskaņotu nodokļu režīmu visā Eiropas Savienībā;
12. apstiprina nepieciešamību pēc padziļināta dialoga un pastāvīgām diskusijām ar trešām valstīm un ES galvenajiem tirdzniecības partneriem par automobiļu ražošanas nākotni un tāpēc aicina Komisiju cieši uzraudzīt notikumu attīstību valstīs, kas nav ES dalībvalstis, jo īpaši ASV un Āzijā, lai garantētu vienādus konkurences noteikumus starptautiskā līmenī, atturoties no protekcionisma un diskriminējošiem pasākumiem pasaules automobiļu tirgū;
13. aicina Komisiju atlikt brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu starp ES un Dienvidkoreju, līdz tiks atrasts līdzsvarots un godīgs abu pušu risinājums;
14. aicina Komisiju pilnībā piemērot labāka regulējuma principus un tāpēc veikt vispusīgu izvērtējumu par ES jauno — automobiļu nozari reglamentējošo — tiesību aktu ietekmi, jo īpaši attiecībā uz jauno automobiļu izmaksu ietekmi un pasākumu īstenošanai nepieciešamā laika pietiekamību, un mudina Komisiju pieņemt piesardzīgāku pieeju regulējumam saskaņā ar CARS 21 ieteikumiem, tādējādi automobiļu nozarē nodrošinot juridisko noteiktību un pārredzamību, un aicina Komisiju īstenot ierosinājumu par CARS 21 procesa stiprināšanu, rīkojot apaļā galda sanāksmes ar dalībvalstu, automobiļu rūpniecības un arodbiedrību pārstāvju piedalīšanos
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.