REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

25.3.2009

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Martin Schulz, Hannes Swoboda, Jan Marinus Wiersma, Helmut Kuhne, Miguel Angel Martínez Martínez, Justas Vincas Paleckis un Józef Pinior
PSE grupas vārdā
par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu

B6‑0164/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā vēsturnieki piekrīt tam, ka pilnībā objektīva vēsturisku faktu interpretācija nav iespējama un objektīvi vēstures apraksti nepastāv; tā kā profesionāli vēsturnieki tomēr izmanto zinātniskus instrumentus, lai pētītu pagātni un, to darot, viņi mēģina būt pēc iespējas objektīvāki;

B.  tā kā nevienai politiskai struktūrai vai politiskai partijai nav monopoltiesību attiecībā uz vēstures interpretāciju un šādas struktūras un partijas nevar pretendēt uz objektivitāti;

C.  tā kā parlamentiem, izmantojot ar balsu vairākumu pieņemtus lēmumus, nevajadzētu uzspiest vēsturisku faktu oficiālas politiskas interpretācijas; tā kā parlaments nedrīkst ar likumu palīdzību noteikt, kā būtu jāinterpretē pagātne;

D.  tā kā viens no Eiropas integrācijas procesa pamatuzdevumiem ir nākotnē garantēt pamattiesību un tiesiskuma ievērošanu un tā kā Līguma par Eiropas Savienību 6. un 7. panta noteikumi paredz piemērotus mehānismus šā mērķa sasniegšanai;

E.  tā kā nepareiza vēstures interpretācija var veicināt atstumšanas politiku un tādējādi izprovocēt naidu un rasismu;

F.  tā kā 20. gadsimtā Eiropā totalitāru un autoritāru režīmu dēļ miljoniem upuru tika deportēti, ieslodzīti cietumos un nogalināti; tā kā Eiropas 20. gadsimta vēsture ir ļoti sarežģīta un neviennozīmīga un tādas ir arī cilvēku atmiņas par šo laiku;

G.  tā kā, neskatoties uz ievērojamo progresu, kas panākts, apvienojot rietumus un austrumus no institucionālā un ekonomiskā viedokļa, atmiņu vienotība vēl nav sasniegta;

H.  tā kā lēmumiem par pagātnes notikumu piemiņu nevajadzētu kļūt par iemeslu politiskām nesaskaņām; tā kā politiķiem vajadzētu lūgt no vēsturniekiem neatkarīgas konsultācijas un veicināt atklātas debates par attiecīgo notikumu atšķirīgajām vēsturiskajām interpretācijām;

I.  tā kā Rietumeiropas nozīmīgākā vēsturiskā pieredze bija nacisms, savukārt Centrāleiropas valstis pieredzēja gan nacismu, gan komunismu, un tā kā ir jāveicina izpratne par šo valstu divkāršo diktatoriskās pagātnes mantojumu;

J.  tā kā vairums vēsturnieku piekrīt tam, ka nacisms un staļinisms pēc savas būtības atšķiras, neskatoties uz noteiktām kopējām īpašībām, lai gan no upuru viedokļa tam, kurš režīms un kādu iemeslu dēļ laupīja viņu brīvību, viņus spīdzināja vai slepkavoja, nav nekādas nozīmes,

1.  aicina ieviest Eiropas dienu visu totalitāro režīmu, jo īpaši nacisma un staļinisma, upuru piemiņai un šo dienu atzīmēt ar cieņu un saglabājot objektivitāti; aicina Eiropas vēstures nama ekspertu komiteju ieteikt piemērotu datumu, kas atgādinātu Eiropas pilsoņiem par totalitārisma briesmām;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.