REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

26.3.2009

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Laima Liucija Andrikienė, John Bowis, Tunne Kelam un Eija-Riitta Korhola
PPE-DE grupas vārdā
par starptautisku nolīgumu Arktikas aizsardzībai

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0163/2009

B6‑0172/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par starptautisku nolīgumu Arktikas aizsardzībai

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Starptautisko Polāro gadu, kas ir Pasaules Meteoroloģijas organizācijas un Starptautiskās Zinātnes padomes kopējā iniciatīva, kuras mērķis ir nodrošināt labāku uzraudzību Zemes polārajos reģionos un labāku izpratni par tiem,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas Savienība un Arktikas reģions” (COM(2008)0763),

–  ņemot vērā 2009. gada 5. martā Briselē notikušo konferenci par izmaiņām Arktikā („Arctic Transform”),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 9. oktobra rezolūciju par Arktikas pārvaldību,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā Arktikas reģionu šobrīd neaizsargā nekādas daudzpusējas normas vai noteikumi, jo īpaši tāpēc, ka nevarēja paredzēt, ka šis reģions kļūs par kuģojamu ūdensceļu un vēl jo mazāk — par komerciāli izmantojamu teritoriju;

B.  tā kā pēdējos gados jūras satiksme arktiskajos ūdeņos ir ievērojami palielinājusies, kas saistīts ar pieaugušo interesi par urbumiem atklātā jūrā šajā rajonā, aizvien biežāku pasažieru kuģu satiksmi un iespējām, ko piedāvā ziemeļrietumu kuģošanas ceļš;

C.  tā kā Arktikas reģionā varētu atrasties aptuveni 20 % pasaules neizpētīto gāzes un naftas krājumu un tas nozīmē, ka Arktikas unikālā vide tiks ietekmēta, ja šos krājumus izmantos komercnolūkos;

D.  tā kā klimatisko apstākļu pārmaiņas Arktikas reģionā jau ir tādas, ka inuīti, piemēram, vairs nevar medīt tradicionālā veidā, jo ledus ir pārāk plāns, lai noturētu ragavas, turklāt pastāv risks, ka savvaļas dzīvnieku, piemērām leduslāču, valzirgu un lapsu, dzīvotnes lielā mērā izzudīs;

E.  tā kā Arktikas reģionā pastāvošās atšķirīgās jurisdikcijas var izraisīt nopietnus konfliktus starp valstīm, kuras vēlas aizstāvēt (tostarp izmantojot militārus līdzekļus) to, ko tās uzskata par savas valsts interesēm;

F.  tā kā reģiona ģeopolitiskā neitralizācija ļautu palielināt ap polu atrodošos valstu sadarbību,

G.  tā kā ES dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas asociētās valstis veido vairāk nekā pusi no Arktikas padomes loceklēm,

1.  aicina Padomi un Komisiju uzsākt starptautiskas sarunas ar mērķi pieņemt starptautisku nolīgumu Arktikas reģiona aizsardzībai, pamatojoties uz jau pastāvošo Antarktikas nolīgumu, lai ar tā palīdzību padarītu Arktiku par miera un sadarbības zonu, kurā var veikt tikai miermīlīgas darbības un kurā nepastāv ar suverenitāti saistīti strīdi;

2.  uzsver, ka ir jāpieliek pūliņi, lai nepieļautu aizvien pieaugošo militāro klātbūtni Arktikas reģionā un lai nodibinātu sadarbību drošības jomā tajā, tādējādi nodrošinot, ka Arktika arī turpmāk ir zema saspīlējuma teritorija, un garantējot šī reģiona aizsardzību, jo tas kļūs par enerģijas piegādātāju, kas jāattīsta, pilnībā ievērojot ilgtspējīgas vides principus;

3.  mudina Komisiju nodrošināt, ka tiek stiprināti starptautiskie noteikumi par jūras satiksmes drošību šī reģiona īpaši jutīgajos rajonos, ieviešot atbilstīgus grozījumus Starptautiskās jūrniecības organizācijas noteikumos un izstrādājot Arktiskās kuģošanas polāro kodeksu;

4.  aicina Komisiju uzsākt sarunas ar Krievijas iestādēm, lai nodrošinātu kuģošanas brīvību un šķērsošanas tiesības un garantētu, ka netiek izmantotas diskriminējošas metodes, jo īpaši saistībā ar maksām, pienākumiem, kā arī nosacījumiem un noteikumiem, tādējādi nodrošinot jauno kuģošanas ceļu dzīvotspēju;

5.  aicina Padomi gaidāmās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Arktikas reģionu;

6.  pauž nopietnas bažas par klimata pārmaiņu ietekmi uz šā reģiona pamatiedzīvotāju izdzīvošanas iespējām gan no vispārējā vides stāvokļa viedokļa (polārā ledus slāņa un mūžīgā sasaluma atkušana, jūras ūdens līmeņa paaugstināšanās un plūdi), gan no dabisko biotopu viedokļa (polārā ledus slāņa sarukšana rada barības atrašanas problēmas leduslāčiem), un uzsver, ka, pieņemot jebkādus starptautiskus lēmumus par šīm problēmām, ir pilnībā jāiesaista un jāņem vērā visas Arktikas reģiona tautas;

7.  uzskata, ka ir aktīvāk jāveic starpdisciplīnu zinātniskā pētniecība saistībā ar dažādiem atmosfēras aspketiem (ozona caurums vai ozona slāņa noārdīšanās, Ziemeļatlantijas vētras un vēju režīms utt.), lai rastu labākus risinājums un pasaules līmenī cīnītos pret draudiem Arktikas bioloģiskajai daudzveidībai un pamatiedzīvotāju dzīvesveidam;

8.  vērš uzmanību uz to, ka Arktikas ledus slāņu izmaiņas ietekmēs jūras līmeņus visā pasaulē, skarot piekrastes pilsētas un zemus apgabalus, un ka mūžīgā sasaluma termiskās degradācijas rezultātā tiks atbrīvotas ievērojamas oglekļa dioksīda rezerves, daļa no kurām, piemēram, metāns, palielinās siltumnīcefekta gāzu ietekmi pasaulē; tāpēc aicina Komisiju un Padomi, sagatavojot ES nostāju ANO Klimata pārmaiņu konferencei (COP15), kura notiks 2009. gadā decembrī Kopenhāgenā, nodrošināt, ka Arktikas reģionam tiek pievērsta īpaša uzmanība, ņemot vērā tā ietekmi uz klimatu pasaulē un tā unikālo dabisko vidi;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu, Norvēģijas, Īslandes, Krievijas, Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu valdībām, kā arī reģionālajā sadarbībā iesaistītajām pusēm.