Rezolūcijas priekšlikums - B6-0194/2009Rezolūcijas priekšlikums
B6-0194/2009

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

16.4.2009

Noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Jan Andersson un Rumiana Jeleva
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā
par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām un tās fakultatīvā protokola noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā

Procedūra : 2009/2545(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0194/2009
Iesniegtie teksti :
B6-0194/2009
Pieņemtie teksti :

B6‑0194/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām un tās fakultatīvā protokola noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2008)0530),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – „Konvencija”)[1]

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām fakultatīvo protokolu(turpmāk – „fakultatīvais protokols”)[2]

–  ņemot vērā 2003. gada 3. septembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Tiecoties pēc juridiski saistoša ANO instrumenta personu ar invaliditāti tiesību un cieņas veicināšanai un aizsardzībai”[3]

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 30. oktobra paziņojumu „Vienādas iespējas personām ar invaliditāti: Eiropas Rīcības plāns” (COM(2003)0650), kā arī ar to saistīto Parlamenta 2004. gada 20. aprīļa rezolūciju,[4]

–  ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 19.  janvāra rezolūciju par invaliditāti un attīstību[5],

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 28. novembra paziņojumu „Invalīdu stāvoklis paplašinātajā Eiropas Savienībā: Eiropas Rīcības plāns 2006.–2007.” (COM(2005)0604), kā arī ar to saistīto Parlamenta 2006. gada 30. novembra rezolūciju,[6]

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par sieviešu invalīdu tiesībām Eiropas Savienībā,[7]

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūciju par pienācīgas kvalitātes darba visiem veicināšanu[8]

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 26. novembra paziņojumu „Invalīdu stāvoklis paplašinātajā Eiropas Savienībā: Eiropas Rīcības plāns 2008.-2009.” (COM(2007)0738),

–  ņemot vērā 2008. gada 17. jūnija nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu (2010.)[9]

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008. gada 17. marta Rezolūcija par invalīdu stāvokli Eiropas Savienībā (2008/C 75/01),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūciju par ES sasniegto progresu vienādu iespēju un nediskriminācijas nodrošināšanā (Direktīvu 2003/43/EK un 200/78/EK transponēšana)[10]

–  ņemot vērā 2009. gada ...nostāju par priekšlikumu Komisijas lēmumam par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām[11]

–  ņemot vērā 2009. gada ...nostāju par priekšlikumu Komisijas lēmumam par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām fakultatīvo protokolu[12]

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu[13]

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā visas dalībvalstis ir parakstījušas, taču līdz šim tikai septiņas dalībvalstis ir ratificējušas Konvenciju un tās fakultatīvo protokolu;

B.  tā kā Konvencija sekmē un aizsargā visu invalīdu cilvēktiesības, tostarp to, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts;

C.  tā kā fakultatīvais protokols ir iespēja invalīdiem (invalīdu grupām), kuri uzskata, ka Konvencijas dalībvalstis pārkāpj tiesības, kas noteiktas Konvencijā, iesniegt paziņojumus komitejai,

1.  atbalsta to, ka Kopiena noslēdz Konvenciju un fakultatīvo protokolu;

2.  aicina Komisiju un Padomi– Eiropas Kopienas tiesiskos pārstāvjus – iesniegt ratifikācijas instrumentu ANO līdz 2009. gada 3. decembrim;

3.  mudina visas dalībvalstis nekavējoties uzsākt Konvencijas ratificēšanu, ieviest dzīvē tās saturu un izveidot nepieciešamo materiālo infrastruktūru;

4.  aicina dalībvalstis parakstīt un / vai ratificēt fakultatīvo protokolu, lai tiem invalīdiem, kuru tiesības ir pārkāptas, būtu nepieciešamie juridiskie līdzekļi šādas diskriminācijas apkarošanai, un lai nodrošinātu viņu aizsardzību pret visu veidu diskrimināciju;

5.  mudina Komisiju precizēt Kopienas kompetenču iespējamo paplašināšanu saistībā ar ANO Konvenciju; iesaka uzsvērt to Kopienas tiesību aktu indikatīvo raksturu, kuri iekļauti deklarācijās,[14] uzsver nepieciešamību deklarācijās īpaši izcelt Eiropas Kopienas kompetences invalīdu tiesību aizsardzībā un viņu iekļaušanā sadarbībā attīstības jomā un humānajā palīdzībā, veselības aprūpes un patērētāju jautājumu risināšanā;

6.  aicina Komisiju izmantot EK līguma 3. pantu par pamatu, definējot Kopienas kompetenču apjomu attiecībā uz Konvenciju, un to, kuras minētas Eiropas Kopienas deklarācijā par Konvencijas 44. panta 1. punkta piemērošanu, kas minētas Padomes lēmuma priekšlikuma 2. pielikumā; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, piemērojot deklarāciju, īpašu uzmanību pievērst sadarbībai attīstības jomā, veselības un patērētāju aizsardzības jautājumiem;

Konvencijas un fakultatīvā protokola īstenošana

7.  atbalsta dalībvalstis, kuras uzsākušas pakāpenisku Konvencijas un fakultatīvā protokola īstenošanu, un aicina pārējās dalībvalstis rīkoties tāpat;

8.  aicina Kopienu un dalībvalstis iekļaut visus Konvencijas noteikumus likumos, nodrošināt pasākumus un finanšu līdzekļus, kas nepieciešami to piemērošanai īpašā termiņā, kā arī noteikt tās kvantitatīvos mērķus; mudina dalībvalstis apmainīties ar informāciju un paraugpraksi saistībā ar īstenošanu;

9.  aicina dalībvalstis piemērot integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai lēmumos par politiku un pasākumiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm invalīdiem , meitenēm un zēniem invalīdiem un šo lēmumu īstenošanā visās jomās, jo īpaši saistībā ar integrāciju darbavietā, izglītībā un nediskriminēšanu, kā arī ieviest tiesību aktus sieviešu invalīdu un meiteņu invalīdu tiesību aizsardzībai seksuālas izmantošanas, kā arī psiholoģiskas un fiziskas vardarbības gadījumos sabiedriskās vietās un mājās, kā arī atbalstīt sieviešu un meiteņu invalīdu izveseļošanos pēc šādas vardarbības;

10.  aicina dalībvalstis un Kopienas iestādes nodrošināt Eiropas Savienības pilsoņiem un invalīdu organizācijām brīvu piekļuvi informācijai par viņu tiesībām saistībā ar Konvenciju un fakultatīvo protokolu un šis informācijas izplatīšanai Eiropas Savienības pilsoņiem pieejamā veidā;

11.  uzsver, ka ir nepieciešams Komisiju nodrošināt ar visiem nepieciešamajiem finanšu un cilvēkresursiem, lai tā varētu būt par galveno kontaktpunktu saistībā ar tiem jautājumiem, kas ietilpst Kopienas kompetencē attiecībā uz Konvencijas īstenošanu; aicina ieviest procedūru, kas ļautu adekvāti pārraudzīt Eiropas Savienības un valstu politiku, kas attiecas uz Konvencijas īstenošanu; prasa Komisijai sniegt regulārus pārskatus Parlamentam un Padomei par panākumiem īstenošanā;

12.  aicina dalībvalstis saskaņā ar to pārvaldes sistēmu norīkot vienu vai vairākus kontaktpunktus to valdībās saistībā ar jautājumiem par Konvencijas īstenošanu un tās pārraudzību valstī un izskatīt jautājumu par koordinācijas mehānisma izveidi vai iecelšanu valdībā, lai atvieglotu darbu dažādās jomās un dažādos līmeņos, atbilstīgi Konvencijas 33. panta 1. punktam; prasa veltīt īpašu uzmanību atbilstoša neatkarīga pārraudzības mehānisma izveidei atbilstīgi Konvencijas 33. panta 2. punktam un principiem par valstu iestāžu statusu – Parīzes principiem – kā minēts ANO Ģenerālās asamblejas 1993. gada 20. decembra rezolūcijā 48/134;

13.  mudina Kopienu un dalībvalstis sekmēt labi saskaņotu sociālo dialogu ar ieinteresētajiem partneriem, kā arī aktīvi iesaistīt invalīdu organizācijas Konvencijas īstenošanas pārraudzībā atbilstīgi Konvencijas 33. panta 3. punktam;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.