Procedūra : 2009/2532(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0040/2009

Iesniegtie teksti :

B7-0040/2009

Debates :

PV 17/09/2009 - 3
CRE 17/09/2009 - 3

Balsojumi :

PV 17/09/2009 - 4.8
CRE 17/09/2009 - 4.8

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0021
P7_TA(2010)0006

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 167kWORD 83k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0040/2009
14.9.2009
PE428.644v01-00
 
B7-0040/2009

Noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

ievērojot Reglamenta 110. panta 2. punktu,


par energoapgādes drošības ārējiem aspektiem


Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, Tunne Kelam, Traian Ungureanu, Pilar del Castillo Vera, Michael Gahler, Herbert Reul, András Gyürk, Mário David, Jean-Pierre Audy, Lena Barbara Kolarska-Bobińska, Bogusław Sonik, Inese Vaidere,

PPE-DE grupas vārdā


Eiropas Parlamenta rezolūcija par energoapgādes drošības ārējiem aspektiem  
B7‑0040/2009

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā,

- ņemot vērā starpvaldību nolīgumu starp Austriju, Bulgāriju, Ungāriju, Rumāniju un Turciju par Nabucco gāzes cauruļvadu projektu, ko parakstīja 2009. gada 13. jūlijā Ankarā,

- tā kā Krievijas naftas un gāzes uzņēmums Surgutneftegaz ir iegādājies lielas mazākuma kapitāla daļas (21,2 %) Ungārijas naftas ķīmijas uzņēmumā MOL, kas ir Nabucco konsorcija loceklis;

- ņemot vērā protokolu par sadarbību gāzes nozarē, ko Krievija un Turcija parakstīja 2009. gada 6. augustā Ankarā un saskaņā ar kuru Turcija dod iepriekšēju piekrišanu South Stream gāzes cauruļvada būvniecībai, kā arī ļauj Krievijai veikt izpētes darbus Turcijas teritoriālajos ūdeņos,

- ņemot vērā saprašanās memorandu, ko 2009. gada 13. jūlijā parakstīja 12 ES uzņēmumi, lai izstrādātu DESERTEC rūpniecības iniciatīvu ar mērķi izmantot milzīgo saules enerģijas potenciālu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā,

- ņemot vērā Otro stratēģisko enerģētikas pārskatu,

- ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu (COM(2009)363 galīgā red.),

- ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai par to, kā ziņot Komisijai par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas Kopienā, un par Padomes Regulas (EK) Nr. 736/96 atcelšanu (COM(2009)361 galīgā red.),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.       tā kā energoapgādes drošība ir Eiropas Savienības vispārējās drošības, stabilitātes un labklājības būtiska sastāvdaļa, kā arī pamatelements ekonomikas un sociālās attīstības turpināšanai Eiropā, kas Līgumos tomēr nav pamatota;

B.        tā kā ES atkarība no enerģijas importa pašreiz ir ievērojama un sagaidāms, ka pašreizējos apstākļos tā palielināsies;

C.       tā kā naftas un gāzes cenas pasaules finanšu krīzes iespaidā gan samazinās, tomēr lēnā pāreja uz ilgtspējīgākām degvielām, naftas un gāzes atradņu sarūkošā produktivitāte un nepārtrauktais pieprasījuma pieaugums nenovēršami nozīmē atgriešanos pie sarukušajiem fosilo kurināmo tirgiem un pēc krīzes pārvarēšanas pieaugošu atkarību no importa valstīm, kuras patērē naftu;

D.       lai gan naftas un gāzes cenas pasaules finanšu krīzes iespaidā samazinās, tā kā vairākas dalībvalstis ir ļoti atkarīgas no viena dabasgāzes piegādātāja un nesankcionēts dabasgāzes piegādes pārtraukums var radīt smagas problēmas, kā to varēja konstatēt Krievijas un Ukrainas gāzes krīzes laikā 2009. gada sākumā;

E.        tā kā daudzām dalībvalstīm nav pietiekamu dabisko rezervju krīzes situācijām;

F.        tā kā sakarā ar pašreizējo un pieaugošo energoapgādes atkarību no politiski nestabiliem reģioniem centieni nodrošināt piegādes drošību tikai valsts līmenī ir izrādījušies nepietiekami un tie nenodrošina visu ES dalībvalstu ilgtermiņa interešu ievērošanu;

G.       tā kā pašreizējie agrīnā brīdinājuma instrumenti ir izrādījušies neatbilstoši, lai prognozētu 2009. gada janvāra gāzes krīzi;

H.       tā kā arī turpmāk ir paredzams energoapgādes drošības apdraudējums tik ilgi, kamēr enerģijas ražotājas un tranzīta valstis neievēros kopējus un pārredzamus noteikumus, kādi noteikti Enerģētikas hartas nolīgumā un Tranzīta protokolā;

I.         tā kā cieša sadarbība energoapgādes jomā ir viens no visefektīvākajiem un nepieciešamākajiem uzticēšanās veicināšanas pasākumiem attiecībās starp Eiropas Savienību un kaimiņvalstīm;

J.         tā kā attiecībā uz iekšējā tirgus regulējumu un ārējiem aspektiem ir jārada patiesi kopēja enerģētikas politika, kurā ņemtu vērā dalībvalstu politiskās un ekonomiskās intereses, lai gan zināmi pasākumi jau ir veikti;

K.       tā kā tāda kopēja Eiropas ārpolitika enerģētikas jomā, kuras pamatā būtu solidaritāte, diversifikācija, vienotība, aizstāvot kopējās intereses, un pastiprināta sadarbība ar galvenajām enerģijas ražotājvalstīm, tranzītvalstīm un patērētājvalstīm radītu sinerģijas, kas nodrošinātu Eiropas Savienībai apgādes drošību un palielinātu ES potenciālu, rīcībspēju ārpolitikā un uzticama partnera reputāciju pasaulē;

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis izrādīt stingrāku stratēģisko vadību, ieviešot patiesu Eiropas kopēju ārpolitiku enerģētikas jomā, kā Parlaments aicinājis 2007. gada 26. septembra rezolūcijā par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā;

2.  atzinīgi vērtē pasākumus, ko Komisija ierosinājusi Otrajā stratēģiskajā enerģētikas pārskatā attiecībā uz ES energodrošības diversifikācijas veicināšanu un uzlabošanu; tomēr uzskata, ka vajadzīgas skaidri noteiktas prioritātes un ātra rīcība šo pasākumu īstenošanā, vienlaikus turpinot pilnībā informēt Parlamentu;

3.  atkārtoti uzsver, ka labi funkcionējošs iekšējais enerģētikas tirgus ir būtiski svarīgs, lai novērstu turpmākos gāzes apgādes pārtraukumus un krīzes, kā arī diversificētu enerģijas avotus; tādēļ uzsver vajadzību vairāk ieguldīt atjaunojamos energoresursos un zemas oglekļa emisijas enerģijā, kā arī energoefektivitātē, un šādu ieguldījumu nepieciešamības pamatojumam jāveido galvenā daļa Enerģētikas rīcības plānā 2010.–2014. gadam;

4.        atzinīgi vērtē priekšlikumus jaunām regulām par pasākumiem gāzes apgādes aizsardzības nodrošinājumā un par ieguldījumu projektiem enerģētikas infrastruktūrā Eiropas Kopienas teritorijā, kas palielinās gāzes apgādes nodrošinājumu Eiropas Savienībā, ko panāk, garantējot, ka dalībvalstis veic profilaktiskas darbības un uzlabo krīžu pārvarēšanas mehānismus, un palielinot pārredzamību un samazinot birokrātiskus šķēršļus;

5.        uzsver, ka steidzami jāīsteno stratēģiski projekti, kuru mērķis ir energoapgādes dažādošana, jo īpaši Dienvidu koridorā; šajā sakarībā apsveic Austrijas, Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas un Turcijas valdības, kuras 2009. gada 13. jūlijā parakstīja starpvaldību līgumu par tiesisko regulējumu Nabucco gāzes cauruļvadu projektam, kas ir nozīmīgs pasākums šā projekta realizēšanā, bet vienlaikus uzsver, cik svarīgi ir vispārēji noteikumi šā koridora izstrādāšanā, lai savienotu ES ar jaunajiem gāzes avotiem Tuvajos Austrumos un Kaspijas jūras reģionā neatkarīgi no īpaša uzņēmuma vai cauruļvada, ņemot vērā, ka galvenais mērķis ir šāda savienojuma ātra īstenošana; mudina uzņēmumus un iesaistītās dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju nodrošināt sākotnējo līgumu noslēgšanu ar paredzamajiem energoresursu piegādātājiem;

6.        aicina Komisiju sniegt politisku, tiesisku un juridisku atbalstu uzņēmumiem, kas vai nu piedalās vai vēlas piedalīties stratēģisku projektu īstenošanā, un uzņemties vadošo lomu cauruļvada būvi reglamentējošo nolīgumu standartizēšanā;

7.        uzskata, ka izšķiroša nozīme ir sasvstarpējo savienojumu uzlabošanai Eiropā, jo pašreizējo trūkumu novēršana ir būtiska, lai efektīvi darbotos iekšējais tirgus un rīcība enerģētikas jomā būtu solidāra; šajā sakarībā atzinīgi vērtē vienošanos par infrastruktūras projektu finansēšanu, kas ir kā daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, un ideju Eiropā izveidot jaunu visaptverošu elektrības un gāzes tīklu;

8.        aicina dalībvalstis sniegt informāciju pārējām dalībvalstīm un Komisijai par stratēģiskiem lēmumiem un nolīgumiem attiecībā uz enerģētikas infrastruktūras projektiem; norāda, ka nesen panāktā vienošanās par trešo liberalizācijas paketi pārjaunoja procedūru atvieglojumiem attiecībā uz jaunām infrastruktūrām un paredzēja tiesisko regulējumu sertificēšanai par pārvades sistēmas trešo valstu operatoriem;

9.        aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, vēršoties pret naidīgiem pārņemšanas centieniem, ko ES enerģētikas tirgū veic nepārredzamas ārvalstu struktūrvienības un stingri piemērot ES konkurences noteikumus; pauž bažas par to, ka uzņēmums Surgutneftegaz nesen ir pārņēmis Ungārijas energokompāniju MOL un ka Surgutneftegaz neizpauž īpašnieku struktūru un gala īpašnieku identitāti, kā to likumīgi pieprasa Ungārijas enerģētikas tirgus regulators;

10.      aicina Padomi un Komisiju sadarboties ar Vidusjūras un Ziemeļāfrikas reģiona valstīm, ņemot vērā to enerģijas resursu ievērojamo potenciālu un būtiskās iespējas to pašu attīstībai; jo īpašai mudina šajos reģionos izmantot saules un vēja enerģiju; atzinīgi vērtē nesen panākto progresu saistība ar DESERTEC rūpniecības iniciatīvu attīstīt lielo saules enerģijas potenciālu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā;

11.      uzsver, cik stratēģiski nozīmīgs ES ir Arktikas reģions, gan attiecībā uz enerģijas resursiem, gan vides un transporta jautājumos; ņemot vērā piekļuves palielināšanos šiem resursiem klimata pārmaiņu rezultātā, uzsver nepieciešamību izstrādāt vispusīgu stratēģiju sadarbībai tālajos ziemeļos; tādēļ ir pārliecināts, ka ilgtermiņa interešu nodrošināšanai ES būtu jāgarantē, ka partneri šajā reģionā, piemēram, Norvēģija un Islande, aktīvi tiek iesaistīti šādā stratēģijā; aicina no jauna apsvērt ES pragmatisku ilgtermiņa politiku attiecībā uz citām ieinteresētajām pusēm, piemēram, Krieviju, Savienotajām Valstīm un Kanādu enerģijas drošības, kā arī transporta un vides jomā, lai izvairītos no iespējamiem konfliktiem šajā svarīgajā reģionā;

12.      uzsver, ka panākumi Eiropas kopējas enerģētikas politikas izveidē lielā mērā ir atkarīgi no Lisabonas līguma stāšanās spēkā; mudina ES un dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas kopīgas energoapgādes un drošības politikas pamatā ir saistošs, progresīvs un visaptverošs Līgums; aicina nekavējoties ratificēt Lisabonas līgumu, jo tajā ir iekļauta enerģētikas solidaritātes klauzula, un ar to enerģētikas politikā nosaka ES un dalībvalstu kopīgu atbildību, kā soli pareizajā virzienā

13.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika