REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par energoapgādes drošību
14.9.2009
ievērojot Reglamenta 110. panta 2. punktu,
Johannes Cornelis van Baalen ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0040/2009
B7‑0046/2009
Eiropas Parlamenta rezolūcija par energoapgādes drošību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā,
– ņemot vērā starpvaldību nolīgumu starp Austriju, Bulgāriju, Ungāriju, Rumāniju un Turciju par Nabucco gāzes cauruļvadu projektu, ko parakstīja 2009. gada 13. jūlijā Ankarā,
– ņemot vērā to, ka Krievijas naftas un gāzes uzņēmums Surgutneftegaz iegādājās Ungārijas naftas ķīmijas uzņēmuma MOL, kas ietilpst Nabucco konsorcijā, lielu skaitu mazo akcionāru akciju (21,2 %),
– ņemot vērā sadarbības protokolu gāzes nozarē, ko 2009. gada 6. augustā Ankarā noslēdza Krievija un Turcija un saskaņā ar ko Turcija iepriekš piekrīt būvēt “South Stream” gāzes cauruļvadu un ļauj Krievijai šajā sakarībā veikt izpētes darbus Turcijas teritoriālajos ūdeņos,
– ņemot vērā 2009. gada 13. jūlija Saprašanās memorandu, ko parakstīja 12 ES uzņēmumi, lai izstrādātu DESERTEC rūpniecības iniciatīvu ar mērķi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā izmantot saules enerģijas milzīgo potenciālu,
– ņemot vērā Otro enerģētikas stratēģijas pārskatu,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes apgādes drošības pasākumiem un par Direktīvas 2004/67/EC atcelšanu (COM(2009)363 galīgā redakcija),
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai par to, kā ziņot Komisijai par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas Kopienā, un par Padomes Regulas (EK) Nr. 736/96 atcelšanu (COM(2009)361 galīgā redakcija),
– ņemot vērā 2009. gada 7.–18. decembrī Kopenhāgenā (Dānijā) gaidāmo ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) līgumslēdzēju pušu 15. konferenci un Kioto protokola pušu piekto konferenci,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā energoapgādes drošība ir Eiropas Savienības vispārējās drošības, stabilitātes un labklājības būtiska sastāvdaļa, kurai tomēr vēl joprojām nav noteikts pamats Līgumos;
B. tā kā ES atkarība no enerģijas importa pašreiz ir ievērojama un ir paredzams, ka tagadējos apstākļos tā palielināsies;
C. tā kā, neskatoties uz naftas un gāzes cenu sākotnējo samazināšanos globālās finanšu krīzes iespaidā, pēdējos mēnešos enerģijas cenas ir sākušas pieaugt un tā kā lēnā pāreja uz ilgtspējīgāku degvielu, naftas un gāzes atradņu sarūkošā produktivitāte un pieprasījuma nepārtrauktais pieaugums varētu atkal saasināt apstākļus fosilā kurināmā tirgos un palielināt patērētājvalstu atkarību no importa;
D. tā kā vairākas dalībvalstis ir ļoti atkarīgas no viena dabasgāzes piegādātāja un tā kā nesankcionēts dabasgāzes piegādes pārtraukums var radīt smagu krīzi, kas pierādījās Krievijas – Ukrainas gāzes krīzes laikā šā gada sākumā;
E. tā kā daudzām dalībvalstīm nav pietiekamu dabisko rezervju krīžu risināšanai;
F. tā kā pašreizējā un pieaugošā atkarība, ko rada enerģijas piegāde no politiski nestabiliem reģioniem, ir padarījusi centienus tikai valsts līmenī nodrošināt piegādes drošību nepietiekamus un nenodrošina visu ES dalībvalstu ilgtermiņa interešu ievērošanu;
G. tā kā agrīnā brīdinājuma instrumenti izrādījās neatbilstoši, lai prognozētu 2009. gada janvāra gāzes krīzi;
H. tā kā arī turpmāk ir paredzams energoapgādes drošības apdraudējums tik ilgi, kamēr enerģijas ražotājas un tranzīta valstis neievēros kopējus un skaidrus noteikumus, kas noteikti Enerģētikas hartas nolīgumā un Tranzīta protokolā;
I. tā kā salīdzinājumā ar pašreiz izmantojamiem enerģijas avotiem būtisks atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas pieaugums Eiropas Savienībā radītu ievērojamu ietekmi, samazinot atkarību no enerģijas importa, un tādējādi, no vienas puses, uzlabojot energoapgādes drošību un, no otras puses, palīdzot izpildīt saistības līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju;
J. tā kā energoefektivitāte var ievērojami samazināt enerģētisko atkarību;
K. tā kā, lai gan kaut kas jau ir paveikts, attiecībā uz iekšējā tirgus regulējumu un ārējiem aspektiem ir jārada patiesi kopēja enerģētikas politika, kurā ņemtu vērā dalībvalstu politiskās un ekonomiskās intereses;
L. tā kā tāda kopēja Eiropas ārpolitika enerģētikas jomā, kuras pamatā būtu solidaritāte, enerģijas dažādošana, vienotība kopēju interešu aizstāvībā, pastiprināta sadarbība ar lielākajām enerģijas ražotājām un tranzīta valstīm, kā arī patērētājvalstīm un kuras pamatā būtu ilgtspējības veicināšana, radītu sinerģijas, kas nodrošinātu Eiropas Savienības energoapgādes drošumu un sekmētu ES stiprumu, rīcībspēju ārpolitikā un uzticama partnera reputāciju pasaulē,
1. aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību energoapgādes drošībai un demonstrēt stingrāku stratēģisko vadību Eiropas kopējās ārpolitikas veidošanā enerģētikas jomā, kā Eiropas Parlaments aicinājis 2007. gada 26. septembra rezolūcijā par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā;
2. atzinīgi vērtē pasākumus, kuri ierosināti Komisijas Otrajā enerģētikas stratēģijas pārskatā, enerģijas avotu dažādības veicināšanai un ES energoapgādes drošības uzlabošanai; tomēr uzskata, ka ir nepieciešamas skaidri noteiktas prioritātes un ātra rīcība šo pasākumu īstenošanā, vienlaikus turpinot pilnībā informēt Parlamentu;
3. atkārtoti uzsver steidzamo vajadzību vairāk izmantot atjaunojamos enerģijas avotus, kuru izcelsme ir ES, lai uzlabotu ES energoapgādes drošību un palīdzētu izpildīt saistības līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 %, kas var tikt palielināti līdz 30 %, ja Kopenhāgenā tiks panākta vienošanās;
4. uzsver atomenerģijas lomu Eiropas Savienībā un aicina dalībvalstis pilnībā izmantot kodolenerģijas jomā gūto pieredzi un aktīvi veicināt informācijas brīvu apriti; uzsver arī vajadzību pievērsties jautājumam par apgādi ar degvielu un drošības jautājumiem;
5. uzsver, ka panākumi Eiropas kopējas enerģētikas politikas izveidē lielā mērā ir atkarīgi no Lisabonas līguma stāšanās spēkā; atbalsta Lisabonas līgumu, kurā ir iekļauta enerģētikas solidaritātes klauzula un ar kuru enerģētikas politikai tiek noteikta ES un dalībvalstu dalīta atbildība;
6. uzskata, ka ir būtiski uzlabot starpsavienojumus Eiropā, lai nodrošinātu iekšējā tirgus efektīvu darbību un enerģētikas solidaritāti; šajā sakarā atzinīgi vērtē vienošanos par infrastruktūras projektu finansēšanu, kas ir kā daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, un ideju Eiropā izveidot jaunu visaptverošu elektrības un gāzes tīklu;
7. uzsver, ka steidzami nepieciešams īstenot stratēģiskus energoapgādes dažādošanas projektus, it īpaši Dienvidu koridorā; uzsver, ka visai Eiropas Savienībai vajadzētu piešķirt visaugstāko prioritāti Nabucco cauruļvadam, lai tādējādi nodrošinātu neatkarīgu un atšķirīgu gāzes piegādi, un atzinīgi vērtē Ekonomikas atveseļošanas programmā EUR 200 miljonu piešķiršanu Nabucco projektam; uzsver, cik svarīga ir vispārīga sistēma jauna koridora izveidē, lai savienotu ES ar jaunajiem gāzes avotiem Tuvajos Austrumos un Kaspijas jūras reģionā, un mudina iesaistītos uzņēmumus un dalībvalstis cieši sadarboties ar Komisiju;
8. norāda, ka plānotie „North Stream” un „South Stream” cauruļvadi ir nozīmīgs līdzeklis, kā palielināt gāzes piegādi ES, bet tie ir uzmanīgi jāizvērtē, ievērojot vides apsvērumus, ekonomisko dzīvotspēju un vispārējo ietekmi uz atkarību no viena gāzes piegādātāja;
9. aicina Komisiju sniegt politisku un juridisku atbalstu uzņēmumiem, kas vai nu piedalās, vai vēlas piedalīties stratēģisku projektu īstenošanā, un uzņemties vadošo lomu cauruļvada būvi reglamentējošo nolīgumu standartizēšanā;
10. aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar Lisabonas līgumu izstrādāt atbilstīgu „solidaritātes klauzulu”, iekļaujot nosacījumus un procedūras intervencei ārkārtas situācijā, kas radusies energoapgādes pārtraukuma dēļ citās dalībvalstīs;
11. aicina Padomi un dalībvalstis nopietni apsvērt, vai Eiropas Savienības un Turcijas sarunu par Enerģētikas nodaļu uzsākšana varētu veicināt ES un Turcijas vispārējo sadarbību enerģētikas jomā;
12. atzinīgi vērtē iesniegto regulas priekšlikumu par gāzes piegādes drošību (COM(2009) 363); mudina dalībvalstis palielināt dabasgāzes krātuves, no kurām gāzi var saņemt ātri; aicina Komisiju apsvērt iespēju sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kuras plāno palielināt dabasgāzes krātuvju ietilpību;
13. uzsver, ka ES ir jāveido ciešs dialogs ar lielākajiem enerģijas piegādātājiem, lai nostiprinātu savstarpējo atkarību no enerģijas un uzlabotu energoapgādes drošību visā ES, īpašu uzmanību pievēršot lielākas efektivitātes panākšanai, vienlīdzīgai piekļuvei tirgum, nediskriminācijai un pārredzamībai;
14. pauž atzinību par Komisijas paveikto, stiprinot dialogus enerģētikas jomā, kā rezultātā ir noslēgti vairāki saprašanās memorandi ar austrumu kaimiņvalstīm un Centrālās Āzijas valstīm, un sagaida tālāku virzību sadarbībā ar dienvidu partneriem;
15. aicina vairāk censties prognozēt iespējamās energoapgādes problēmas, lai novērstu piegādes traucējumus nākotnē, cita starpā uzlabojot Nesco (Energoapgādes drošības korespondentu tīkla) efektivitāti, un aicina Komisiju steidzami pārskatīt pašreizējos agrīnā brīdinājuma mehānismus, Nesco un citus instrumentus, kas 2009. gada Krievijas – Ukrainas enerģētikas krīzes laikā ir izrādījušies neefektīvi;
16. atgādina, cik nozīmīgi ir uzlabot energoefektivitāti, lai samazinātu atkarību no ārējiem energoresursiem; aicina Komisiju gaidāmajā Energoefektivitātes rīcības plānā iekļaut saistošu energoefektivitātes mērķi; aicina Padomi noteikt vērienīgus mērķus un stingras prasības kontekstā ar pašreizējām sarunām ar Parlamentu par Ēku energoefektivitātes direktīvu un atbalstīt piemērotus finansēšanas mehānismus, kas ir īpaši svarīgi tieši tām dalībvalstīm, kurās ēku energopatēriņa samazināšanas lietderība var būt ļoti augsta un kuras ir ļoti atkarīgas no Krievijas energoresursu eksporta;
17. aicina Komisiju un Padomi atbalstīt Enerģētikas hartas nolīgumu (EHN) un aicina ES partnerus, kas ir parakstījuši EHN un tam pievienoto Tranzīta protokolu, ievērot tā noteikumus un principus;
18. iesaka izstrādāt kopīgu ES pieeju sarunām ar ārējiem partneriem par tranzīta noteikumiem un nodevām un aicina dalībvalstis informēt citai citu un Komisiju par stratēģiskiem lēmumiem un nolīgumiem attiecībā uz enerģētikas infrastruktūras projektiem;
19. aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai apturētu nepārredzamu ārvalstu struktūru naidīgas pārņemšanas darbības ES enerģijas tirgū; ir satraukts par to, ka uzņēmums Surgutneftegaz nesen iegādājies Ungārijas enerģētikas uzņēmuma MOL akcijas, un par Surgutneftegaz nespēju atklāt tā īpašumtiesību struktūru un šā uzņēmuma gala īpašnieku identitāti, kā to likumīgi pieprasījusi Ungārijas enerģijas tirgu regulējošā iestāde;
20. uzsver vajadzību jau 2009. gadā pārskatīt Direktīvu 2004/67/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes drošību, lai tā atbilstu Komisijas paziņojumam COM(2008)769, un piešķirt Kopienai atbilstīgus līdzekļus piegādes drošības jautājumu risināšanai;
21. uzsver Arktikas reģiona lomu, nosakot Eiropas enerģētikas politiku, un norāda, cik nozīmīga ir vienlīdzīga Arktikas ogļūdeņražu resursu sadale atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem vispārējas starptautiskās stabilitātes dēļ; uzskata, ka Komisijas paziņojumā par stratēģiskiem jautājumiem saistībā ar Arktiku ogļūdeņražiem ir pievērsta nepietiekama uzmanība;
22. aicina ES sadarboties ar Vidusjūras un Ziemeļāfrikas reģiona valstīm, jo īpaši ņemot vērā šo valstu enerģijas resursu ievērojamo potenciālu un būtiskās iespējas Āfrikas attīstībai; jo īpaši uzskata, ka būtu jāpēta saules un vēja enerģija un jāmudina to izmantot; atzinīgi vērtē nesen panākto progresu saistība ar DESERTEC rūpniecības iniciatīvu, kas paredz attīstīt saules enerģijas izmantošanu plašos apmēros Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā; uzsver līdzīgu projektu potenciālu ES Vidusjūras reģiona valstīs;
23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem.