Rezolūcijas priekšlikums - B7-0057/2009Rezolūcijas priekšlikums
B7-0057/2009

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par krīzi piensaimniecības nozarē

14.9.2009

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0208/2009, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu,

Ilda Figueiredo Willy Meyer Patrick Le Hyaric Marie-Christine Vergiat João Ferreira GUE/NGL grupas vārdā

Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0057/2009
Iesniegtie teksti :
B7-0057/2009
Pieņemtie teksti :

B7‑0057/2209

Eiropas Parlamenta rezolūcija par krīzi piensaimniecības nozarē

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2009. gada 2. septembrī Komisijai uzdoto jautājumu par krīzi piensaimniecības nozarē (O-0085/2009 – B7-0208/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā piena produktu ražotājus būtiski ietekmē krīze, ko izraisījis straujš ražotāju cenu kritums par aptuveni 50 % (no EUR 0,40 līdz EUR 0,20 par litru piena);

B.  tā kā ražošanas izmaksas ir augstas un šo kāpumu ir izraisījusi būtiskāko ražošanas faktoru (lopbarības, mēslošanas līdzekļu, degvielas un medikamentu) cenu palielināšanās par 50 % – 100 %, kas notika naftas cenas palielināšanās dēļ pēdējā gada laikā;

C. tā kā piensaimniecības nozari ir pārņēmusi krīze, kuras cēloņi meklējami nepareizi izdarītajās izvēlēs, veicot kopējās lauksaimniecības politikas (KAP) kārtējās reformas un pakļaujot mazās un vidējās saimniecības tādu nozaru interesēm kā ražošana un tādu pakalpojumu sniegšanai, par kuriem ES ir vienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un citos brīvās tirdzniecības nolīgumos;

D. tā kā lauksaimniecības tirgu pilnīgas liberalizācijas dēļ KLP kārtējo reformu īstenošanā vienmēr ir ņemtas vērā lauksaimniecības nozares intereses un šī nozare pārpludina tirgu ar produkciju par izdevīgu cenu, tādējādi radot zemes, lauksaimnieciskās ražošanas un tirdzniecības koncentrāciju un apdraudot mazo un vidējo saimniecību izdzīvošanu daudzās ES valstīs;

E.  tā kā ES valstīs lielāko daļu produkcijas saražo sīkražotāji, kas, ņemot vērā nozares pakāpenisko reformu, reģistrēto cenu kritumu un lauksaimniecības nozarei raksturīgās problēmas, būs spiesti pārtraukt ražošanu, kā rezultātā pieaugs lauksaimnieciskās darbības mazināšanās risks, kas novedīs pie lauksaimniecības zemes kvalitātes pasliktināšanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku apvidos;

F.  tā kā krīze, kas vērojama piensaimniecības nozarē un negatīvi ietekmē vairākus tūkstošus ražotāju, pamatoti ir izraisījusi lauksaimnieku protestus un viņi pieprasa godīgu cenu par saražoto produkciju un palīdzību, lai viņi varētu turpināt nodarboties ar lauksamniecību;

G. tā kā ir paziņots, ka 2015. gadā tiks atceltas piena kvotas un līdz 2015. gadam tiks noteikts to palielinājums par 1 % (2,5 miljoniem litru) gadā, un šā paziņojuma praktiskais nolūks ir legalizēt pārpalikumu, kas ir dažās valstīs, kurās ražošanas apjoms ir pārsniedzis noteiktās kvotas, tādējādi ļaujot eksportēt šos pārpalikumus par zemākām cenām, pārpludinot tirgu un izraisot produkcijas cenu kritumu zem pašizmaksas;

H. tā kā šo situāciju piensaimniecības nozarē ir izraisījis arī dominējošais stāvoklis, kāds ir lielām izplatīšanas grupām ES, un lauksaimniecības pārtikas produktu tirgus liberalizācija, ko ES ir apstiprinājusi PTO kārtējo sarunu laikā;

I.   tā kā nosacījumi un prasības, ko izvirza lielas izplatīšanas grupas, kurām ir cieša saikne ar nozari, samazina vai pilnībā izslēdz mazo un vidējo ražotāju peļņas normu;

J.   tā kā Lauksaimniecības padomes ārkārtas sanāksmē 2009. gada 7. septembrī netika mainīts neviens no faktoriem, kas izraisījis krīzi piensaimniecības nozarē, jo īpaši nozares liberalizācija, plānotā piena kvotu atcelšana un kvotu palielinājums par 1 % gadā, — tā vietā tika pieņemti krīzes ietekmes mazināšanas pasākumi,

1.  uzskata, ka Komisijas ierosinātie pasākumi un lēmumi, kurus Padome pieņēma šā gada 7. septembrī, nevis apmierina mazo un vidējo ražotāju vajadzības, bet gan ir vērsti uz nozares pilnīgas liberalizācijas panākšanu 2015. gadā, un ka pašreizējā situācija ir radusies jau pieņemto lēmumu izpildes dēļ;

2.  prasa precizēt piena kvotas, pielāgot tās atbilstoši katras valsts vajadzībām un atcelt lēmumu par kvotu apjoma ikgadēju palielināšanu par 1 % līdz 2015. gadam;

3.  uzskata, ka ekonomikas krīze ir izraisījusi pirktspējas un piena produktu pieprasījuma samazināšanos, turklāt jāņem vērā, ka šie produkti ir cilvēku pamatuzturs; prasa steidzami īstenot pasākumus, lai uzlabotu pirktspēju visnelabvēlīgākajās iedzīvotāju grupās;

4.  atbalsta tūlītēju Komisijas iejaukšanos ar mērķi likvidēt piena uzkrājumus, lai garantētu minimālo cenu, kas pārsniedz mazo un vidējo ražotāju un ģimenes saimniecību ražošanas izmaksas;

5.  ierosina, lai Komisija sniedz finansiālu atbalstu tām valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par lauksaimniecības pārtikas produktu izplatīšanas un tirdzniecības tīklu noteiktajām patēriņa cenām un par cenu uzraudzīšanu tādiem ražošanu ietekmējošiem faktoriem kā lopbarība, pesticīdi un mēslošanas līdzekļi;

6.  atbalsta ārkārtas fonda izveidi Kopienas līmenī, lai sniegtu atbalstu piensaimniecības nozarei un lai tā līdzekļus saņemtu visvairāk cietušie ražotāji un valstis, kā arī atbalsta tāda jauna veida palīdzības noteikšanu piena un gaļas ražošanai, kas būtu saistīta ar lopbarības nodrošināšanu, izmantojot vietējās kultūras un pastāvīgās ganības; uzskata, ka šā fonda līdzekļi būtu jāizmanto, lai atbalstītu intervences plānu, ar kuru saskaņā jāatceļ jaundzimušu teļu un telīšu brāķēšana;

7.  atbalsta ātru mehānismu ieviešanu, lai ražotāji saņemtu avansa un starpbanku maksājumus, kā arī atbalstu un palīdzību ieņēmumu palielināšanai un investīcijām;

8.  atbalsta saistību izbeigšanu attiecībā uz piena pārstrādes produktu importēšanu un 1994. gadā noslēgtā PTO Lauksaimniecības nolīguma anulēšanu; uzskata, ka ir jāpārtrauc zemu izmaksu imports un jāīsteno preferenciāls režīms attiecībā uz vietējo piensaimniecības produkciju;

9.  uzskata, ka ir steidzami nepieciešama KLP reforma, nosakot godīgu cenu mazām un vidējām saimniecībām, jo īpaši ģimenes saimniecībām, atkarībā no maksimālā apjoma un modulācijas sniedzot palīdzību, kura pēc iespējas ciešāk ir saistīta ražošanu un taisnīgi sadalīta starp ražotājiem, produkciju un valstīm, un kuras mērķis ir palielināt pārtikas ražošanu visā ES teritorijā, lai panāktu nodrošinātību ar pārtiku un neatkarību pārtikas apgādes jomā;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.