Procedūra : 2009/2532(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0058/2009

Iesniegtie teksti :

B7-0058/2009

Debates :

PV 17/09/2009 - 3
CRE 17/09/2009 - 3

Balsojumi :

PV 17/09/2009 - 4.8
CRE 17/09/2009 - 4.8

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0021

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 156kWORD 84k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0040/2009
14.9.2009
PE428.662v01-00
 
B7-0058/2009

Noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

ievērojot Reglamenta 110. panta 2. punktu,


par energoapgādes drošību


Michał Tomasz Kamiński, Charles Tannock, Roberts Zīle, Adam Bielan, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Antoni Legutko ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par energoapgādes drošību  
B7‑0058/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā,

–   ņemot vērā starpvaldību nolīgumu starp Austriju, Bulgāriju, Rumāniju, Ungāriju un Turciju par Nabucco gāzes cauruļvadu projektu, ko parakstīja 2009. gada 13. jūlijā Ankarā,

–   ņemot vērā to, ka Krievijas naftas un gāzes uzņēmums Surgutneftegaz iegādājās Ungārijas naftas ķīmijas uzņēmuma MOL, kas ietilpst Nabucco konsorcijā, lielu skaitu mazo akcionāru akciju (21,2 %),

–   ņemot vērā sadarbības protokolu gāzes nozarē, ko 2009. gada 6. augustā Ankarā noslēdza Krievija un Turcija un saskaņā ar ko Turcija iepriekš piekrīt būvēt “South Stream” gāzes cauruļvadu un ļauj Krievijai šajā sakarībā veikt izpētes darbus Turcijas teritoriālajos ūdeņos,

–   ņemot vērā 2009. gada 13. jūlija Saprašanās memorandu, ko parakstīja 12 ES uzņēmumi, lai izstrādātu DESERTEC rūpniecības iniciatīvu ar mērķi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā izmantot saules enerģijas milzīgo potenciālu,

–   ņemot vērā Otro enerģētikas stratēģijas pārskatu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes apgādes drošības pasākumiem un par Direktīvas 2004/67/EC atcelšanu (COM(2009)363 galīgā redakcija),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai par to, kā ziņot Komisijai par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas Kopienā, un par Padomes Regulas (EK) Nr. 736/96 atcelšanu (COM(2009)361 galīgā redakcija),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā energoapgādes drošība ir Eiropas Savienības vispārējās drošības, stabilitātes un labklājības būtiska sastāvdaļa, kā arī pamatelements ekonomikas un sociālās attīstības panākšanai Eiropā, kaut arī pamats energoapgādes drošībai Līgumos vēl aizvien nav paredzēts;

B.  tā kā ES atkarība no enerģijas importa pašreiz ir ievērojama un ir paredzams, ka tagadējos apstākļos tā palielināsies;

C. tā kā, neskatoties uz naftas un gāzes cenu samazināšanos finanšu krīzes iespaidā, uz to, ka saglabājas lēns progress pārejā uz noturīgākiem degvielas avotiem, naftas un gāzes atradņu sarūkošā produktivitāte un pieprasījuma nepārtrauktais pieaugums nenovēršami nozīmē atgriešanos pie apstākļu saasināšanās fosilo kurināmo tirgos un patērējošo valstu atkarības palielināšanos no importa pēc tam, kad krīze būs beigusies;

D. tā kā vairākas dalībvalstis ir ļoti atkarīgas no viena dabasgāzes piegādātāja un tā kā nesankcionēts dabasgāzes piegādes pārtraukums var radīt smagu krīzi, kas pierādījās Krievijas un Ukrainas iepriekšējā gāzes krīzes laikā šā gada sākumā;

E.  tā kā daudzām dalībvalstīm nav pietiekamu dabisko rezervju krīžu risināšanai;

F.  tā kā pašreizējā un pieaugošā atkarība, ko rada enerģijas apgāde no politiski nestabiliem reģioniem, ir padarījusi centienus tikai valsts līmenī nodrošināt piegādes drošību nepietiekamus un nenodrošina visu ES dalībvalstu ilgtermiņa interešu ievērošanu;

G. tā kā agrīnā brīdinājuma instrumenti izrādījās neatbilstoši, lai prognozētu 2009. gada janvāra gāzes krīzi;

H. tā kā arī turpmāk ir paredzams energoapgādes drošības apdraudējums tik ilgi, kamēr enerģijas ražotājas un tranzīta valstis neievēros kopējus un skaidrus noteikumus, kas noteikti Enerģētikas hartas nolīgumā un Tranzīta protokolā;

I.   tā kā cieša sadarbība energoapgādes jomā ir viens no visefektīvākajiem un nepieciešamākajiem uzticēšanās veidošanas pasākumiem attiecībās starp Eiropas savienību un kaimiņvalstīm;

J.   tā kā, lai gan kaut kas jau ir paveikts, attiecībā uz iekšējā tirgus regulējumu (tomēr ne attiecībā uz to, kādas daļas veido enerģētikas kompleksu, kas paliek dalībvalstu prerogatīva) un ārējiem aspektiem ir jārada patiesi kopēja enerģētikas politika, kurā ņemtu vērā dalībvalstu politiskās un ekonomiskās intereses;

K. tā kā tāda kopēja Eiropas ārpolitika enerģētikas jomā, kuras pamatā būtu solidaritāte, diversifikācija, vienotība kopējo interešu formulēšanā un palielināta sadarbība ar galvenajām enerģijas ražošanas, tranzīta un patērētāju valstīm, radītu sinerģijas, kuras nodrošinātu Eiropas Savienībai apgādes drošību, un stiprinātu ES lomu, spējas darboties ārpolitikas jomā un uzticamību pasaulē,

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis demonstrēt stingrāku stratēģisko vadību patiesas Eiropas kopējās ārpolitikas veidošanā enerģētikas jomā, kā Parlaments aicinājis 2007. gada 26. septembra rezolūcijā par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā;

2.  atzinīgi vērtē pasākumus, kuri ierosināti Komisijas Otrajā enerģētikas stratēģijas pārskatā, enerģijas avotu dažādības veicināšanai un ES energoapgādes drošības uzlabošanai; tomēr uzskata, ka ir nepieciešamas skaidri noteiktas prioritātes un ātra rīcība šo pasākumu īstenošanā, vienlaikus turpinot pilnībā informēt Parlamentu;

3.  atkārtoti uzsver, ka labi funkcionējošs iekšējais enerģētikas tirgus ir būtiski svarīgs, lai novērstu gāzes apgādes pārtraukumus un krīzes, kā arī dažādotu enerģijas avotus; tādēļ uzsver vajadzību vairāk ieguldīt atjaunojamos energoresursos un zemas oglekļa emisijas enerģijā, kā arī energoefektivitātē, un šādu ieguldījumu nepieciešamības pamatojumam jāveido galvenā daļa Enerģētikas rīcības plānā 2010.–2014. gadam;

4.  atzinīgi vērtē priekšlikumus regulām par pasākumiem gāzes apgādes aizsardzības nodrošinājumā un par enerģētikas infrastruktūras ieguldījumu projektiem Eiropas Kopienas teritorijā, kuras veicina labāku gāzes apgādes nodrošinājumu Eiropas Savienībā, ko panāk, garantējot, ka dalībvalstis veic profilaktiskas darbības un uzlabo krīžu pārvarēšanas mehānismus, un palielinot pārredzamību un samazinot birokrātiskus šķēršļus;

5.  uzsver, ka steidzami nepieciešams īstenot stratēģiskos projektus, kuru mērķis ir energoapgādes dažādošana, jo īpaši projektus attiecībā uz tā dēvēto Dienvidu koridoru; šajā sakarībā apsveic Austrijas, Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas un Turcijas valdības, kuras 13. jūlijā parakstīja starpvaldību līgumu par tiesisko regulējumu Nabucco gāzes cauruļvadu projektam, kas ir nozīmīgs pasākums šā projekta realizēšanā, bet vienlaikus uzsver, cik svarīga ir vispārīga sistēma jauna koridora izstrādāšanā, lai savienotu ES ar jaunajiem gāzes avotiem Tuvajos Austrumos un Kaspijas jūras reģionā neatkarīgi no īpaša uzņēmuma vai cauruļvada, ņemot vērā, ka galvenais mērķis ir šāda savienojuma ātra īstenošana; mudina uzņēmumus un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju nodrošināt sākotnējo līgumu noslēgšanu ar paredzamajiem cauruļvadu piegādātājiem;

6.  aicina Komisiju palielināt centienus, lai dažādotu enerģijas veidus un avotus; sagaida stingru ES apņemšanos un atkārtoti pauž atbalstu Nabucco cauruļvadu projektam, kā arī uzskata, ka šim projektam jābūt Eiropas Savienības prioritātei, nodrošinot atbilstīgu ES budžeta īpašu atbalstu aicina Komisiju turpināt centienus, lai pieņemtu patiesu kopējās enerģētikas politiku, vienlaikus respektējot subsidiaritātes principu;

7.  aicina Komisiju padarīt intensīvākas pūles, lai panāktu Nabucco cauruļvada būvi, kā visnopietnāko alternatīvu tiem projektiem, kuri uzsākti sadarbībā ar Krieviju, un kas, iespējams, visi palielinās ES dalībvalstu ekonomisko un politisko atkarību no Krievijas, kura jau ir paziņojusi, ka tā oficiāli atsauc jebkādu dalību Enerģētikas hartas nolīgumā;

8.  uzsver, ka gāzes cauruļvadu projekts South Stream, kuru pašlaik vada uzņēmumi Gazprom un ENI, apdraud cauruļvadu projektu Nabucco, kuru vajadzētu uzskatīt par ES stratēģisko prioritāti;

9.  uzsver, ka Krieviju nevar uzskatīt par uzticamu enerģijas piegādātāju Eiropai pēc tam, kad tā atkārtoti atslēgusi gāzes apgādi Eiropai; uzsver, ka tirdzniecības partneru uzticamība un ES dalībvalstu savstarpēja solidaritāte ir būtiski svarīgi faktori gāzes apgādes turpmākā nodrošināšanā Eiropā;

10. aicina Komisiju sniegt politisku, juridisku un finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kas vai nu piedalās vai vēlas piedalīties stratēģisku projektu īstenošanā, un uzņemties vadošo lomu cauruļvada būvi reglamentējošo nolīgumu standartizēšanā;

11. uzskata, ka izšķiroša nozīme ir sasvstarpējo savienojumu uzlabošanai Eiropā, jo pašreizējo trūkumu novēršana ir būtiska, lai efektīvi darbotos iekšējais tirgus un rīcība enerģētikas jomā būtu solidāra; šajā sakarā atzinīgi vērtē vienošanos par infrastruktūras projektu finansēšanu, kas ir kā daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, bet uzstāj, ka energoapgādes drošības jomā nevar iztikt bez vispārēja publiska finansējuma;

12. aicina dalībvalstis informēt citai citu un Komisiju par stratēģiskiem lēmumiem un nolīgumiem attiecībā uz enerģētikas infrastruktūras projektiem; norāda, ka nesen panāktā vienošanās par trešo liberalizācijas paketi pārjaunoja procedūru atvieglojumiem attiecībā uz jaunām infrastruktūrām un paredzēja tiesisko regulējumu trešo valstu operatoru sertificēšanai par pārvades sistēmas operatoriem;

13. aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, vēršoties pret naidīgiem pārņemšanas centieniem, ko ES enerģētikas tirgū veic nepārredzamas ārvalstu struktūrvienības un stingri piemērot ES konkurences noteikumus; ir satraukts par to, ka uzņēmums Surgutneftegaz nesen ieguvis Ungārijas enerģētikas uzņēmuma MOL akcijas, un par Surgutneftegaz nespēju atklāt tā īpašumtiesību struktūru un šā uzņēmuma gala īpašnieku identitāti, kā to likumīgi pieprasījusi Ungārijas enerģijas tirgu regulējošā iestāde;

14. aicina Padomi un Komisiju sadarboties ar Vidusjūras un Ziemeļāfrikas reģiona valstīm, ņemot vērā to enerģijas resursu ievērojamo potenciālu un būtiskās iespējas to pašu attīstībai; jo īpaši mudina šajos reģionos izmantot saules un vēja enerģiju; atzinīgi vērtē nesen panākto progresu saistībā ar DESERTEC rūpniecības iniciatīvu attīstīt lielo saules enerģijas potenciālu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā;

15. uzsver, cik liela nozīme ES attiecībā uz enerģijas resursiem, kā arī vides un transporta jautājumiem ir Arktikas reģionam; ņemot vērā piekļuves palielināšanos šiem resursiem klimata pārmaiņu rezultātā, uzsver nepieciešamību izstrādāt vispusīgu stratēģiju sadarbībai tālajos ziemeļos; tādēļ ir pārliecināts, ka ilgtermiņa interešu nodrošināšanai ES būtu jāgarantē, ka partneri šajā reģionā, piemēram, Norvēģija un Islande, aktīvi tiek iesaistīti šādā stratēģijā; aicina no jauna izklāstīt ES pragmatisku ilgtermiņa politiku attiecībā uz citām ieinteresētajām pusēm, piemēram, Krieviju, Savienotajām Valstīm un Kanādu enerģijas un drošības, kā arī transporta un vides jomā, lai izvairītos no iespējamiem konfliktiem šajā svarīgajā reģionā;

16. uzsver, ka panākumi Eiropas kopējas enerģētikas politikas izveidē lielā mērā ir atkarīgi no visu 27 dalībvalstu kopējās politiskās gribas; mudina ES un dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu juridisko pamatu Eiropas kopīgai energoapgādei un drošībai;

17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika