Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0059/2009

Iesniegtie teksti :

B7-0059/2009

Debates :

PV 17/09/2009 - 3
CRE 17/09/2009 - 3

Balsojumi :

PV 17/09/2009 - 4.8
CRE 17/09/2009 - 4.8

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 143kWORD 75k
14.9.2009
PE428.663v01-00
 
B7-0059/2009

Noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

ievērojot Reglamenta 110. panta 2. punktu,


par energoapgādes drošību (Nabucco, DESERTEC)


Helmut Scholz, Marisa Matias GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par energoapgādes drošību (Nabucco, DESERTEC)  
B7‑0059/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Otro enerģētikas stratēģijas pārskatu — ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plānu (COM(2008)0781 galīgā redakcija),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā tiesības uz piekļuvi pietiekamiem enerģijas resursiem ir visu cilvēku pamattiesības Eiropas Savienībā un ārpus tās;

B.  tā kā vismaz 1,6 miljardiem pasaules iedzīvotāju nav pieejama elektroenerģija mājsaimniecībās un tā kā tādējādi viņi to nevar izmantot apgaismojumam, mehānisku ierīču darbināšanai un telekomunikācijām; tā kā energoapgādes infrastruktūras izstrāde jaunattīstības valstīs ir būtiska, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus;

C. tā kā ES ir otrais lielākais enerģijas tirgus, ietverot vairāk nekā 450 miljonu patērētāju; tā kā pašlaik vairumā nozaru ES enerģijas pieprasījums turpina pieaugt, neatļaujot būtiski izmantot energoefektivitātes potenciālu;

D. tā kā vienu no nozīmīgākajiem iespējamajiem konfliktiem par resursiem izraisa pastiprināta konkurence attiecībā uz piekļuvi energoresursiem un to kontroli; tā kā šāda konkurence ir jau bijusi karu un vardarbīgu konfliktu cēlonis;

E.  tā kā arī ES ārpolitiku un drošības politiku aizvien vairāk ietekmē intereses enerģētikas jomā,

1.  uzskata, ka tādas pamattiesības kā tiesības uz ūdens, zemes, enerģijas resursiem un veselības aizsardzību ir jānodrošina ar sabiedriskajiem pakalpojumiem un ka tās nedrīkst būt atkarīgas no tirgus prasībām;

2.  aicina dalībvalstis un ES apņēmīgi veikt noteiktus pasākumus, lai izbeigtu atkarību no fosilā kurināmā; uzskata, ka ieguldījumi neatlaidīgāk jānovirza atjaunojamo enerģijas veidu veicināšanai, ekonomiskās izaugsmes un enerģētikas izaugsmes nodalīšanai, energoefektivitātes uzlabošanai un energotaupības sekmēšanai; uzskata, ka tas būtu labākais Eiropas energoapgādes drošības stratēģijas pamats;

3.  aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis neatlaidīgāk veikt pasākumus energoefektīvas ekonomikas izveidei, lai aktīvi veicinātu mērķa sasniegšanu klimata pārmaiņu ierobežošanā līdz 2°C; aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas 60 %–80 % apjomā; aicina Komisiju, apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām, sagatavot iespējamos enerģētikas scenārijus, kuros parādītu šo mērķu sasniegšanas veidus un izklāstītu galvenās tehniskās un ekonomiskās hipotēzes; uzskata, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir nepietiekama, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu;

4.  apstiprina noteikto trīskāršo mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % un starptautiska nolīguma noslēgšanas gadījumā — par 30 %, samazināt enerģijas patēriņu vismaz par 20 % un sasniegt atjaunojamās enerģijas daļu kopējā enerģijas patēriņā vismaz 20 % apjomā;

5.  atzīmē pasākumus, kuri ierosināti Komisijas Otrajā enerģētikas stratēģijas pārskatā, diversifikācijas veicināšanai un ES energoapgādes drošības uzlabošanai; uzskata, ka par prioritāriem pasākumiem jānosaka tie pasākumi, ar kuriem veicinātu atjaunojamās enerģijas veidus, nodalītu ekonomisko izaugsmi no enerģētikas izaugsmes, uzlabotu energoefektivitāti un sekmētu energotaupību;

6.  noraida tādu ES ārpolitiku, kuru nosaka intereses gūt piekļuvi pasaules energoresursiem un tirgiem un tos kontrolēt; pauž dziļas bažas par sāncensību starp ES, Krieviju un citām valstīm par gāzes resursiem Vidusāzijā un Kaspijas jūras reģionā;

7.  uzsver, ka pasaules pieprasījuma pēc enerģijas apmierināšana ir kopēja problēma, kura jārisina starptautiskajai sabiedrībai, un ka to risinot vajadzīga patiesa partnerība un sadarbība, pamatojoties uz savstarpēju ieguvumu visu iedzīvotāju labā; prasa tādu ES politiku, kura veicina energoresursu taisnīgu sadali pasaules mērogā;

8.  aicina ES un dalībvalstis veicināt pasaules politikas virzību uz energoefektivitāti un izvirzīt par ārpolitikas un tirdzniecības politikas prioritāti atjaunojamo enerģijas veidu izplatīšanu visā pasaulē; aicina dalībvalstis un ES sadarbībā ar partneriem īstenot nozīmīgu finanšu ieguldījumu tehnoloģiju jomā, jo īpaši jaunattīstības valstīs, lai veicinātu investīcijas energoefektivitātē, kā arī zemu oglekļa emisiju un atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās; turklāt aicina dalībvalstis piešķirt lielāku finansējumu pētniecībai, lai palielinātu enerģijas ražošanas jaudu;

9.  pauž bažas par vairākiem aspektiem attiecībā uz tālejošo, ar klimatu saistīto DESERTEC iniciatīvu, ar kuru rada izredzes jauna tipa dažādu enerģijas veidu savienojumam, pamatojoties uz reģeneratīviem enerģijas avotiem, taču tajā joprojām nav saskatāms uz attīstību orientēts līdzdarbības plānojums iesaistītajās valstīs, un tas izraisa negatīvu ietekmi uz reģiona iedzīvotājiem, jo nav izvirzīti energoapgādes uzdevumi reģiona iedzīvotāju interesēs; tāpēc prasa, lai šim projektam tiktu pievienots pasākumu kopums, ar kuru nodrošinātu visa reģiona attīstību, pamatojoties uz kopīgi izstrādātu plānu, par kuru panāk vienošanos un kuru īsteno, un kurā jāietver visi attīstības aspekti: tehnoloģiju piegāde un ilgtermiņa attīstības plāni, nodrošinot vienlīdzīgas izglītības iespējas visiem un izveidojot darbavietas ES teritorijā un iesaistītajās valstīs;

10. pauž stingru atbalstu enerģētikas solidaritātes idejai un ciešai dalībvalstu sadarbībai energoapgādes jomā; uzskata, ka ir būtiski uzlabot savienojumus Eiropas teritorijā, jo tie ir svarīgi pašreizējo nepilnību novēršanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus efektīvu darbību un enerģētikas solidaritāti; uzsver, ka nav pieņemama iecietība pret kaimiņvalsts provokatīvām darbībām; paturot to prātā, aicina Komisiju un Padomi nekavējoties pieņemt nostāju pret šķēršļiem, ar kādiem dalībvalsts sastopas, izmantojot savas suverēnās tiesības enerģētikas jomā;

11. uzskata, ka enerģijas resursu un piegādes kanālu diversifikācija, kā arī enerģijas piegādātāju dažādošana ir svarīgs instruments, lai panāktu energoapgādes drošību visās valstīs Eiropā, un ka cieša sadarbība energoapgādes jomā ir viens no efektīvākajiem un nepieciešamākajiem uzticēšanās veidošanas pasākumiem Eiropas Savienības un kaimiņvalstu attiecībās;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika