REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī
30.9.2009
ievērojot Reglamenta 110. panta 2. punktu,
Udo Bullmann, Stephen Hughes, Hannes Swoboda S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0082/2009
B7‑0082/2009
Eiropas Parlamenta rezolūcija par G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā G20 valstu vadītāju 2009. gada 25. septembrī Pitsburgā pieņemto paziņojumu,
– ņemot vērā G20 valstu 2009. gada 2. aprīlī Londonā pieņemtos secinājumus un tā 2009. gada 24. aprīļa rezolūciju par G20 augstākā līmeņa sanāksmi Londonā 2. aprīlī[1],
– ņemot vērā Vašingtonā notikušās G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes 2008. gada 15. novembra deklarāciju,
– ņemot vērā pavasara Eiropadomes prezidentūras 2009. gada 19. un 20. marta secinājumus par Eiropas ekonomikas atveseļošanu,
– ņemot vērā tā 2009. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu[2],
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 4. marta paziņojumu pavasara Eiropadomei par impulsiem Eiropas atveseļošanai (COM(2009)114),
– ņemot vērā 2009. gada 25. februāra ziņojumu, ko saistībā ar 2009. gada pavasara Eiropadomes sanāksmi sniegusi Jacques de Larosière vadītā augsta līmeņa ekspertu grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos,
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 8. aprīļa paziņojumu par atbalstu jaunattīstības valstīm krīzes pārvarēšanā (COM(2009)160),
– ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par klimata pārmaiņām, jo īpaši 2009. gada 4. februāra rezolūciju „2050: nākotne sākas jau šodien — ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”[3] un 2009. gada 11. marta rezolūciju „ES stratēģija, lai Kopenhāgenas sarunās panāktu visaptverošu nolīgumu par klimata pārmaiņām, un atbilstoša finansējuma nodrošināšana klimata pārmaiņu politikas īstenošanai”[4],
– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2009. gada jūnija Pasaules nodarbinātības paktu,
– ņemot vērā ANO Tūkstošgades attīstības mērķus un ES dalībvalstu solījumus sniegt atbalstu cīņā pret badu un nabadzību,
– ņemot vērā 2009. gada 2. septembra vēstuli, ko parakstījuši prezidents Nikolā Sarkozī, kanclere Angela Merkele un premjerministrs Gordons Brauns,
– ņemot vērā 2009. gada 4. septembra vēstuli, ko parakstījuši Zviedrijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Francijas, Spānijas, Vācijas un Itālijas finanšu ministri,
– ņemot vērā 2009. gada 5. un 6. septembrī Londonā notikušo G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmi un viņu „Deklarāciju par turpmākajiem pasākumiem finanšu sistēmas stiprināšanā”,
– ņemot vērā saskaņoto viedokli, ko 2009. gada 17. septembrī Briselē panāca ES valstu un valdību vadītāji attiecībā uz Pitsburgas G20 sanāksmi,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā jau ir pagājuši 12 mēneši pēc tam, kad Eiropas valstu ekonomikas spēcīgi cieta no finanšu krīzes, pēc trijām G20 valstu sanāksmēm un citiem pasākumiem, ko veikušas daudzas starptautiskās institūcijas, jau sen ir laiks īstenot uzņemtās saistības un sniegt rezultātus atbilstoši valstu ekonomiku vajadzībām un iedzīvotāju cerībām;
B. tā kā vissteidzamāk risināmie jautājumi ir pilnībā atjaunot reālās ekonomikas izaugsmi, nodrošināt, ka pareizi noris kapitāla tirgu darbība un aizdevumu izsniegšana, atbalstīt un veicināt nodarbinātību, kā arī aizsargāt cilvēkus pret krīzes negatīvo ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot visnabadzīgākajiem un neaizsargātākajiem;
C. tā kā pašreizējā globālā ekonomikas krīze jāizmanto kā iespēja izstrādāt Eiropas stratēģiju, kas nodrošinātu pāreju no krīzes ārkārtas pārvaldības uz ilgtermiņa un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos;
D. tā kā Eiropas ekonomikas situācija un nākotnes izredzes izskatās labākas, bet pakāpeniskas atveseļošanās cerība īstermiņā vai vidējā termiņā joprojām ir ļoti nedroša;
E. tā kā pieaugošā bezdarba apkarošana joprojām ir ārkārtīgi nozīmīgs un steidzams jautājums, it īpaši ņemot vērā to, ka Eiropas bezdarba rādītāji jūlijā sasniedza augstāko līmeni pēdējo 10 gadu laikā, proti, 9,5 %, un ir sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt;
F. tā kā ekonomikas krīzes rezultātā vēl 50–100 miljoni cilvēku nonāks nabadzībā, iztiekot ar mazāk nekā ar 1,24 USD dienā, kas apdraudēs nabadzīgo cilvēku piekļuvi finansējumam, kā arī ģimeņu piekļuvi pārtikai, izglītībai un kurināmajam;
G. tā kā dažas līdzekļu devējas valstis ir samazinājušas finansiālo ieguldījumu oficiālajā attīstības palīdzībā (OAP) jaunattīstības valstīm, apdraudot centienus sasniegt TAM,
Vispārīgas piezīmes
1. atzinīgi vērtē G20 valstu Pitsburgas paziņojumu, kurā ir pastiprināta agrākā apņemšanās un vienošanās; ar gandarījumu norāda, ka G20 valstu vadītāji nav zaudējuši motivāciju un apņemšanos rast risinājumus pašreizējās globālās krīzes radītajām daudzveidīgajām problēmām; tomēr ir nobažījies par panākto nepietiekamo progresu dažās jomās un par brīžiem nevajadzīgu kavēšanos konkrētu pasākumu sagatavošanā un lēmumu izpildē;
2. atbalsta G20 valstu jauno lomu būt par pirmo forumu, kur tiek risināti globālās ekonomiskās sadarbības jautājumi, jo reāli tajā ietilpst spēcīgākās pasaules valstis, un līdz ar to tas nodrošina iespējami labākās atbildes uz globāli aktuāliem jautājumiem; norāda uz vajadzību veikt turpmākas starptautisko struktūru un institūciju, piemēram, SVF un Pasaules Bankas reformas; uzsver, ka G20 pastiprinātā loma nemazina vajadzību pēc steidzamas ekonomiskās koordinācijas rīcības Eiropas Savienībā un eirozonā, lai stiprinātu ES ekonomiku un tiesību sistēmu;
3. atzinīgi vērtē G20 valstu vadītāju lēmumu atveseļošanas un reformēšanas procesa centrā iekļaut pienācīgu nodarbinātību un it īpaši atzinīgi vērtē SDO piešķirto lomu;
4. atzinīgi vērtē G20 valstu vadītāju apņemšanos 21. gadsimtā nodrošināt spēcīgu, noturīgu un līdzsvarotu izaugsmi un visā pasaulē paātrināt dzīves līmeņa konverģenci; tomēr pauž nožēlu, ka G20 ekonomikas, finanšu un nodarbinātības politikas programmā nav integrējusi vitāli svarīgo nākotnes globālās izaugsmes vides politikas dimensiju; pauž nožēlu, ka nav panākts progress attiecībā uz globālās cīņas pret klimata pārmaiņām finansēšanu;
Spēcīga, noturīga un līdzsvarota izaugsme
5. atzinīgi vērtē G20 valstu vadītāju izstrādāto Noturīgas un līdzsvarotas attīstības sistēmu, kuras mērķis ir īstenot atbildīgas fiskālās politikas, stiprināt finanšu uzraudzību, veicināt līdzsvarotākus tekošos kontus, atbalstīt brīvo tirdzniecību un investīcijas, pielāgot monetāro politiku cenu stabilitātes mērķim, veikt strukturālas reformas, uzlabot sociālās drošības tīklus un veicināt līdzsvarotu un noturīgu ekonomikas attīstību;
6. ņemot vērā iepriekš minēto, uzsver tādas pieejas nozīmīgumu, kura ir saskaņota, kuras ietvaros notiek sadarbība un kura ir konsekventa, lai nodrošinātu pareizu politiku un minētās sistēmas efektīvu izmantošanu; tādēļ atzinīgi vērtē aicinājumu veicināt sadarbību makroekonomikas politikas jomā, bet uzsver, ka ir jākoordinē visas vispārējās politikas, kas ir izvēlētas minēto mērķu sasniegšanai; aicina standartizēt finanšu ministru un centrālo banku vadītāju ziņojumus G20 un Starptautiskajai monetārajai un finanšu komitejai, lai nodrošinātu koordināciju un pārredzamību;
7. atzinīgi vērtē G20 valstu vadītāju aicinājumu izstrādāt pareizas un laicīgas „pārtraukšanas stratēģijas” un viņu apņēmību neatteikties pārmērīgi agri no atbalsta sniegšanas, kas palielinātu risku atgriezties recesijas stadijā un radīt finanšu tirgu un nodarbinātības tirgus nestabilitāti; atgādina, ka vēl turpina pastāvēt kredītresursu trūkuma risks un ka aizdevumu izsniegšana nav sasniegusi vajadzīgo apjomu;
8. uzsver, ka ir svarīgi ātri savienot reālo ekonomiku ar finanšu sektoru, lai nodrošinātu noturīgu atveseļošanos;
9. atzinīgi vērtē G20 vadītāju vienošanos strādāt pie starptautiskas finanšu darījumu nodokļa sistēmas izstrādes, lai nodrošinātu, ka finanšu sektors uzņemtos noteiktu daļu sloga ekonomiskās atveseļošanās un attīstības labā; aicina šajā ziņā panākt strauju progresu, jo nodokļu maksātāji līdz šim ir bijuši vienīgie, kas sedz krīzes radītos zaudējumus;
10. atzinīgi vērtē panākto progresu kopš G20 valstu vadītāju sanāksmes Londonā, kur galvenā tēma bija nodokļu oāzes, kā arī motivāciju laicīgi rīkoties nodokļu oāžu izskaušanas jomā; tomēr pauž nožēlu par garo grafiku sankciju noteikšanai tām teritorijām, kas atsakās sadarboties; aicina izstrādāt konkrētāku nekavējošas rīcības plānu;
11. atzinīgi vērtē paveikto banku noslēpuma jomā — ESAO Vispasaules foruma par pārredzamību un informācijas apmaiņu paplašināšanu; tomēr norāda, ka dažas teritorijas, kas apņēmās ieviest attiecīgus standartus, vēl to nav izdarījušas; aicina izveidot efektīvu sistēmu, ar kuras palīdzību varētu novērst izvairīšanos no nodokļiem, kā arī atklāt un vajāt tos, kas nemaksā nodokļus; uzsver, cik svarīgi ir izveidot standartizētu ziņošanas sistēmu;
Nodarbinātība, nodarbinātība, nodarbinātība
12. atzinīgi vērtē G20 valstu apņemšanos nodarbinātības krīzi risināt starptautiskā līmenī un stiprināt atbalstu vismazāk aizsargātajiem, jo tieši viņi ir tie, kas visvairāk cietuši no krīzes un kam visvairāk ir vajadzīga kopēja rīcība; tādēļ atzinīgi vērtē Globālās ietekmes un neaizsargātības brīdinājuma sistēmas izveidi;
13. prasa, lai starptautiskās kopienas apņemšanās tiktu pārvērsta konkrētā rīcībā un lai tā tiktu īstenota, it īpaši atbalstot spēcīgu „ekoloģiskās nodarbinātības” programmu;
14. piekrīt, ka nākotnes ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai ir svarīgi veidot uz nodarbinātību orientētu sistēmu un ekonomikas atveseļošanas plānos par centrālo uzdevumu noteikt pienācīgas nodarbinātības veicināšanu;
15. atzinīgi vērtē SDO Nodarbinātības paktu un aicina to nekavējoties īstenot, it īpaši starptautiskā līmenī radīt tādu darbavietu fondu, ko neietekmē ekonomikas cikliskums, un nodrošināt vērienīgas fiskālo stimulu paketes, kas atbalstītu jaunu darbavietu izveidi un saglabāšanu, nodrošinot efektīvus nodarbinātības pakalpojumus un spēcīgu sociālo politiku, lai atbalstītu vismazāk aizsargātās grupas un nodrošinātu minimālo algu pirktspēju;
16. uzstāj, ka tādēļ ir būtiska SDO konvenciju ratifikācija un īstenošana, un pieprasa, lai tās iekļautu PTO tirdzniecības līgumos; aicina arī turpināt pastiprināt sadarbību ar nozīmīgākajām starptautiskajām organizācijām;
17. atbalsta iniciatīvas, ar ko veicina jaunus finanšu pakalpojumu veidus, piemēram, mikrofinansējumu, kura mērķis ir uzlabot nabadzīgāko iedzīvotāju grupu piekļuvi finanšu pakalpojumiem;
18. uzstāj, ka ir svarīgi atbalstīt sociālo dialogu visos līmeņos, lai izvairītos no algu deflācijas un nodrošinātu, ka algu pieaugums atbilst produktivitātes pieaugumam;
Atbildīgāki un elastīgāki finanšu tirgi
19. atbalsta vispārīgo pieeju risināt ar pārmērīgu riska uzņemšanos saistītās problēmas, būt gataviem un mīkstināt triecienus un palielināt tirgus dalībnieku atbildību un pienākumus un uzsver, ka vispārēja reglamentējošā sistēma noteikti ir īstais rīks, kā izvairīties no atgriešanās pie agrākajām banku darba metodēm; tomēr pauž nožēlu par to, ka nav izvērtēti regulējuma un uzraudzības galvenie trūkumi, kas tiek uzskatīti par finanšu krīzes sakni, lai izvairītos no tām pašām kļūdām regulējumā un uzraudzībā un līdz ar to no vēl vienas tāda paša veida krīzes;
20. apliecina vēlmi pārveidot globālā finanšu regulējuma sistēmu un piekrīt, ka ir panākts ievērojams progress, taču uzskata, ka daudzas pārmaiņas, par kurām ir panākta vienošanās, vēl nav pilnībā īstenotas un ka jādara ir vēl daudz vairāk; mudina G20 valstu vadītājus turpināt tālejošas reformas ceļu ar ilgtermiņa perspektīvu, jo attiecīgie tiesību akti pieprasa ilgu lēmumu pieņemšanas procesu, it īpaši, ja ir jānodrošina globāla konverģence; atgādina vajadzību stiprināt starptautisko sadarbību, sākot no pasākumu plānošanas līdz īstenošanai;
21. atbalsta apņemšanos nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus un, no vienas puses, izvairīties no regulējuma arbitrāžas, bet, no otras puses, uzskata, ka ES nevajadzētu ierobežot rīcības amplitūdu līdz kopējam viedoklim, kas apstiprināts starptautiskā līmenī, bet tai jāiet tālāk, lai sasniegtu iekšējā tirgus pilnīgu integrāciju, skatoties gan no regulējuma, gan uzraudzības puses;
22. uzsver vajadzību turpināt centienus pareizi novērtēt tos aktīvus, kuru vērtība ir samazinājusies, un pareizi ar tiem rīkoties, lai normalizētu situāciju finanšu sektorā, kā arī celtu patērētāju un investoru uzticību; atbalsta aktīvu ieturēšanas principu saistībā ar vērtspapīru iegādi un uzskata, ka līdz ar savu aktīvu ieguldīšanu vērtspapīru laidēji tirgū un sponsori rīkosies atbildīgi; atzinīgi vērtē darbu pie preču cenām un sagaida, ka bez kavēšanās tiks pieņemti pret spekulāciju vērsti pasākumi;
23. atzinīgi vērtē vēlreiz apstiprināto apņemšanos padarīt stingrākus finanšu iestāžu noteikumus attiecībā uz riska uzņemšanos, pārvaldību, kura saskaņo atlīdzību ar ilgtermiņa rezultātiem, un kopumā labāku pārredzamību; ļoti atzinīgi vērtē apņemšanos līdz 2011. gadam pieņemt Bāzeles II sistēmu un ieviest starptautiski saskaņotu aizņemto līdzekļu īpatsvara līmeni; uzskata, ka šie vispārīgie principi un mērķi jāievēro visiem tirgus dalībniekiem, kur vien ir iesaistīta investoru, nodokļu maksātāju un patērētāju aizsardzība;
24. pauž nožēlu, ka pārāk bieži G20 valstu vadītāji vienkārši aicina bankas vai uzņēmumus ieviest ieteiktos standartus, neieviešot skaidru normatīvo regulējumu, un nodod atbildību par atbilstības pārbaudēm uzraudzītājiem valstīs vai Finanšu stabilitātes padomei; ir nobažījies, ka tirgus dalībnieki tiecas drīzāk pievērsties agrākajai sliktajai praksei, nevis ievērot nesaistošus bet apgrūtinošus standartus; tādēļ aicina G20 valstu vadītājus padarīt priekšlikumus stingrākus tādā ziņā, ka attiecīgie tirgus dalībnieki būtu spiesti uzkrāt kapitālu un pārveidot kompensācijas mehānismus, un visā pasaulē nodrošināt konsekventu uzraudzītāju pieeju tajos gadījumos, kad lietas nonāk līdz sankciju piemērošanai;
25. pauž nožēlu par to, ka netiek pievērsta uzmanība „morālā riska” (moral hazard) jautājumam un par to, ka Finanšu stabilitātes padomē priekšlikumiem iesniegtā jautājuma par saikni starp sistēmisku iestāžu uzraudzības standartiem un iespējamiem maksājumiem par šo iestāžu neveiksmīgu darbību termiņš ir 2010. gada oktobris; līdzīgi pauž nožēlu par to, ka nav priekšlikumu, kā risināt jautājumu par nepieciešamo restrukturizāciju un pārskatīt finanšu sektora uzņēmējdarbības modeļus, lai atrisinātu problēmu „pārāk liels, lai ciestu neveiksmi”; uzskata, ka, ja finanšu iestāžu sanācijas būtu pakļautas stingriem noteikumiem, šīs iestādes daudz mazāk vēlētos uzņemties pārmērīgu risku;
Vairāk pārstāvošas finanšu iestādes
26. atzinīgi vērtē SVF uzticētās plašās funkcijas gan neatkarīgas uzraudzības veikšanai finanšu stabilitātes jomā, gan globālās izaugsmes un ekonomikas politikas sistēmu jomā, lai dotu ieguldījumu plaša konsensa par starptautisku līdzsvaru panākšanā; atgādina, cik svarīgi ir izvairīties no procikliskas politikas, lai spētu veikt atveseļošanās procesu;
27. atbalsta principu par kvotu palielināšanu SVF nepietiekami pārstāvētajām valstīm un aicina visas pārāk plaši pārstāvētās valstis, ne tikai Eiropas valstis, pašreiz notiekošajā pārskatīšanas procesā pievienoties šai nostājai; mudina ES paust vienotu viedokli;
28. aicina valstu vadītājus nodrošināt ātru īstenošanu kvotu un balsošanas reformām, par kurām panākta vienošanās 2008. gadā, un uzsver, ka minētā pārskatīšana ir vēl jo steidzamāka, ņemot vērā SVF uzticētos grūtos uzdevumus; uzsver, ka nākamajai G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmei jāiet tālāk uz to, lai atzītu, ka starptautisko finanšu iestāžu vadītājus un augstākā līmeņa personālu ieceļ atvērtā un uz nopelniem balstītā atlases procedūrā;
Ceļā uz „zaļāku izaugsmi”
29. atzinīgi vērtē G20 valstu vadītāju apņemšanos panākt vienošanos Kopenhāgenā COP15 sarunās; mudina Eiropas Savienību saglabāt vadošo lomu minētajās sarunās un augstu motivāciju sarunās ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu nozīmīgu starptautisku rezultātu, kas atbilstu 2º C mērķim;
30. uzsver, ka vienošanās Kopenhāgenā varētu dot vajadzīgo stimulu panākt „Jauno zaļo vienošanos”, ar ko tiktu veicināta ekonomikas izaugsme, dabai draudzīgas tehnoloģijas un radītas jaunas noturīgas darbavietas gan rūpnieciski attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs;
31. atzinīgi vērtē G20 valstu vadītāju vēlmi sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu jaunattīstības valstīm, lai tās varētu izmantot dabai draudzīgu enerģiju un atjaunojamos energoresursus, kā arī palielināt energoefektivitāti; tomēr pauž nožēlu par skaidru finansējuma garantiju trūkumu, lai finansētu jaunattīstības valstu radītās emisijas samazināšanas centienus un vajadzību pielāgoties klimata pārmaiņām; sagaida, ka finanšu ministri pirms COP15 sarunām sagatavos konkrētus risinājumus klimata pārmaiņu novēršanas finansēšanai;
32. atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībai jāsniedz atbilstošs ieguldījums papildu un jaunajā finansējumā, kas paredzēts, lai samazinātu emisiju un labāk pielāgotos jaunajiem apstākļiem atbilstoši zinātniskajiem atklājumiem par klimata pārmaiņu apmēru un ar to saistītajām izmaksām;
33. atgādina, ka starptautiskajam nolīgumam jānodrošina, lai globālais emisijas samazinājums rūpnieciski attīstītajās valstīs 2020. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu būtu tuvāk 25-40 % intervāla augšējai robežai, kā ieteikts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 4. novērtējuma ziņojumā, un aicina, lai šis samazinājums būtu šo valstu teritorijās;
34. atgādina, ka ilgtermiņa samazināšanas mērķis ES un citām rūpnieciski attīstītajām valstīm 2050. gadam jānosaka 80 % apmērā salīdzinājumā ar 1990. gadu;
35. mudina G20 valstu vadītājus netaupīt spēkus, lai nodrošinātu, ka sarunu rezultāts atbilst minētajiem ieteikumiem;
Atveseļošanās visiem
36. vērš uzmanību uz aizvien pastāvošo pārtikas krīzi, kas jārisina ar tūlītējiem pasākumiem un reformām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu jaunattīstības valstīs; atzinīgi vērtē lēmumu atbalstīt Pasaules Bankas pārtikas iniciatīvu un aicina donorvalstis nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz pārtikas palīdzības izplatīšanu;
37. atzinīgi vērtē atkārtoti apstiprināto apņemšanos sasniegt ANO Tūkstošgades attīstības mērķus un pildīt oficiālās attīstības palīdzības solījumus, tostarp apņemšanos saistībā ar atbalstu tirdzniecībai, parādu atvieglošanu un augstākā līmeņa sanāksmē Glenīglzā uzņemtajām saistībām, jo īpaši attiecībā uz Subsahāras Āfriku;
38. aicina visas dalībvalstis izmantot iespēju izveidot mehānismu, lai daļu no SVF piešķirtajām jaunajām īpašajām aizņēmumtiesībām nodotu zemu ienākumu valstīm, jo tas varētu divkāršot šo valstu vidēja termiņa koncesiju aizdevumus;
39. pauž nožēlu par to, ka vitāli svarīgais jautājums par finansējumu, ar ko palīdzētu nabadzīgajām valstīm pielāgoties klimata pārmaiņām, ir atlikts līdz ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sarunām Kopenhāgenā; uzstāj, ka stingras saistības nodrošinātu paredzamus finansēšanas mehānismus, kas izveidoti saistībā ar UNFCCC un papildina oficiālo attīstības palīdzību;
Atvērtības uzturēšana un tirdzniecības atsākšana
40. atzinīgi vērtē apņemšanos noslēgt vērienīgo un līdzsvaroto Dohas attīstības sarunu kārtu un G20 augstākā līmeņa sanāksmes skaidri noteikto gala termiņu, kas ir 2010. gads; tomēr pauž nožēlu, ka valstu vadītāji neminēja, ka sarunu kārta ir jāpabeidz steidzami, it īpaši tādēļ, ka krīzes rezultātā visvairāk cieš jaunattīstības valstis; tādēļ aicina valstu vadītājus novembra beigās, tiekoties PTO ministru konferencē Ženēvā, neaizmirst minēto sarunu galveno attīstības mērķi;
41. norāda uz G20 valstu atjaunināto apņemšanos cīnīties pret protekcionismu, bet uzsver, ka pasaules tirdzniecības atdzīvināšana ir tikai daļa no atbildes, kā iekustināt globālās izaugsmes atveseļošanos;
42. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, G20 valstu vadītājiem, Eiropas Centrālajai bankai, dalībvalstu parlamentiem, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0330.
- [2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0123.
- [3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0042.
- [4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0121.