REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par informācijas brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu Itālijā un Eiropas Savienībā

14.10.2009

Noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
ievērojot Reglamenta 110. panta 2. punktu,

Monika Flašíková Beňová, Claude Moraes, David-Maria Sassoli S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0090/2009

B7‑0093/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par informācijas brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu Itālijā un Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, īpaši tos pantus, kuri attiecas uz pamattiesību ievērošanu, veicināšanu un aizsardzību, kā arī EK līguma 22., 43., 49., 83., 87., 95. un 151. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu par tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, kā arī tiesībām uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos,

­–   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropas Savienības dalībvalstīs (SEC(2007)0032),

–   ņemot vērā Komisijas noteikto trīsposmu pieeju plašsaziņas līdzekļu plurālisma jautājumam un neatkarīgo pētījumu, ko Komisijas uzdevumā veica un 2009. pabeidza Lēvenes Katoļu universitātes Tiesību un informāciju un komunikācijas tehnoloģijas starpdisciplīnu centrs (ICRI), Centrāleiropas Universitātes Plašsaziņas līdzekļu un komunikāciju studiju centrs (CMCS) un Jēnčēpingas Starptautiskās biznesa augstskolas Plašsaziņas līdzekļu vadības un transformācijas centrs (MMTC) kopā ar konsultāciju firmas Ernst & Young Beļģijas biroju,

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 25. septembra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanos un plurālismu Eiropas Savienībā[1],

–   ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par vārda un informācijas brīvības pārkāpumu risku Eiropas Savienībā, jo īpaši Itālijā[2],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumus un 2009. gada 8. oktobrī Eiropas Parlamentā notikušās debates,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropas Savienība garantē un veicina vārda un informācijas brīvību, kā noteikts Pamattiesību hartas 11. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantā, un šajā sakarībā būtisks priekšnoteikums ir plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms;

B.  tā kā šīs tiesības nozīmē iespēju brīvi paust savus uzskatus un brīvi saņemt un izplatīt informāciju, nesaskaroties ar valsts iestāžu iejaukšanos vai spiedienu;

C. tā kā aizvadīto mēnešu laikā Itālijā ir pieaugušas bažas par šo tiesību ievērošanu, jo īpaši saistībā ar Itālijas premjerministra izdarīto spiedienu uz dažiem Itālijas un Eiropas laikrakstiem, kā arī ar tiesas prāvām, kuras pret šiem laikrakstiem tika ierosinātas pēc tam, kad tajos bija atspoguļota ar premjerministru saistīta informācija;

D. tā kā valdība ir iejaukusies sabiedriskās televīzijas raidpakalpojumu darbā, it īpaši saistībā ar programmu veidošanu;

E.  tā kā minētais spiediens un iejaukšanās ir izraisījuši ievērojamu Itālijas un Eiropas kultūras, žurnālistikas un plašsaziņas līdzekļu, kā arī politisko aprindu pārstāvju protestus, kā rezultātā tapuši publiski uzsaukumi, kuri vērsti pret plašsaziņas līdzekļu apdraudēšanu, piemēram, apvienības „Articolo 21” uzsaukums, kā arī triju ievērojamu Itālijas konstitucionālo tiesību speciālistu uzsaukums, ko parakstījuši vairāk nekā 445 000 Itālijas un citu Eiropas valstu iedzīvotāju, tostarp arī ievērojami Eiropas kultūras darbinieki un politiķi;

F.  tā kā Itālijas premjerministrs, reaģējot uz Komisijas pieprasījumu precizēt ziņas par Itālijas valdības rīcību saistībā ar migrantu atpakaļnosūtīšanu uz Lībiju, apstiprināja, ka Eiropadomes sanāksmes laikā nāks klajā ar priekšlikumu noteikt, ka vienīgi Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par informācijas izplatīšanu par iestādi, un draudēja bloķēt Eiropadomes darbu, ja šis priekšlikums netiktu pieņemts, ar savu rīcību izraisot Starptautiskās Preses asociācijas iebildumus, kas pausti oficiālā protesta notā;

G. tā kā EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā Miklós Haraszti 2009. gada 20. septembrī Itālijas premjerministram nosūtīja vēstuli ar aicinājumu atsaukt pret Itālijas laikrakstiem ierosinātās prāvas un prasību par nodarītā kaitējuma kompensāciju 3 miljonu eiro apmērā;

H. tā kā Itālijas jaunākie tiesību akti, kā jau minēts citās rezolūcijās, nav atrisinājuši interešu konfliktu, kura pamatā ir tas, ka Itālijas premjerministram vēl joprojām — tiešā vai netiešā veidā — ir kontrole pār Mediaset grupu un politiska kontrole pār sabiedriskajiem pakalpojumiem tādos apstākļos, kur televīzijas tirgus koncentrācijas līmenis ir augstākais Eiropā, proti, RAI-Mediaset duopola auditorija ir gandrīz 90 % visu televīzijas skatītāju un tā daļa reklāmas ienākumu tirgū ir 96,8 %;

I.   tā kā ziņojumā par preses brīvību trīs ES dalībvalstis, tostarp arī Itālija, ir ierindotas to valstu vidū, kurās prese ir tikai „daļēji neatkarīga”;

J.   tā kā Komisija, neraugoties uz Eiropas Parlamenta atkārtotajiem pieprasījumiem pieņemt direktīvu par informācijas plurālismu un plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju, šos jautājumus neiekļāva direktīvas „Televīzija bez robežām” pārskatīšanas plānā, bet apņēmās šajā sakarībā noteikt īpašu trīsposmu darbības plānu, paredzot izstrādāt darba dokumentu (tas tika paveikts 2007. gadā), definēt rādītājus plurālisma līmeņa raksturošanai (šie rādītāji iekļauti 2009. gada jūlijā publicētā neatkarīgā pētījumā) un iesniegt priekšlikumu paziņojumam par minētajiem rādītājiem (plānots tikai 2010. gadā);

K. tā kā 2009. gada 8. oktobra plenārsēdē Komisija atzina, ka dalībvalstu politiskās gribas trūkuma dēļ tai nācies atteikties no direktīvas priekšlikuma sagatavošanas plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas un plurālisma jautājumā;

L.  tā kā ar direktīvu „Televīzija bez robežām”, kaut arī tās darbības joma neattiecas uz plurālisma jautājumu, žurnālistiem tika paredzētas tiesības piekļūt īsiem izvilkumiem un paredzēta prasība katrā dalībvalstī izveidot neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādi, un tas notika, galvenokārt pateicoties Eiropas Parlamenta iniciatīvai;

M. tā kā Komisija plenārsēdē atzina, ka būtu iespējams izmantot vairākus juridiskos pamatus, kas ļautu pieņemt tiesību aktus, ar kuriem Eiropas Savienībā paplašināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un nepieļaut plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju;

N. tā kā Eiropas Parlaments vairākās rezolūcijās ir atkārtoti aicinājis Komisiju veicināt pasākumus plurālisma nodrošināšanai un risināt plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas problēmu, steidzami nākt klajā ar paziņojumu par plašsaziņas līdzekļu plurālisma aizstāvēšanu un plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju dalībvalstīs un steidzami pabeigt tiesiskā regulējuma pilnveidi, nākot klajā ar priekšlikumu direktīvai par minētajiem jautājumiem un balstot šo direktīvu uz Līgumos skaidri paredzētu juridisko pamatu,

1.  nosoda Itālijas varas iestāžu izdarīto spiedienu uz Itālijas un Eiropas laikrakstiem un pret tiem vērstās tiesas prāvas, pievienojas EDSO pārstāvja aicinājumam, kurā Itālijas valdībai prasīts nekavējoties atcelt šos pasākumus, un uzskata par nepamatotu jebkādu iejaukšanos informācijas brīvībā, lai ietekmētu sabiedriskās televīzijas raidpakalpojumus;

2.  uzskata par vajadzīgu risināt šo anomālo situāciju, kuras iezīmes ir īpašais interešu konflikts starp politiskajiem un ekonomiskajiem spēkiem un plašsaziņas līdzekļu rokās esošo varu un tiešas vai netiešas kontroles koncentrācija pār sabiedriskajiem un privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, un uzsver, ka visās dalībvalstīs ir jānodrošina tas, ka sabiedriskās raidorganizācijas ir neatkarīgas un ka nenotiek iejaukšanās to darbībā;

3.  pauž pārliecību, ka informācijas saņemšanas un izplatīšanas brīvība bez iejaukšanās no varas iestāžu puses ir viens no Eiropas Savienības darbības pamatprincipiem un būtisks demokrātijas un plašsaziņas līdzekļu plurālisma aspekts, kā minēts Pamattiesību hartas 11. pantā, un atkārtoti uzsver, ka gadījumos, kad dalībvalstis neveic nepieciešamos pasākumus, Eiropas Savienībai ir politisks un juridisks pienākums savas kompetences jomās nodrošināt saviem pilsoņiem šo tiesību ievērošanu;

4.  atkārtoti apstiprina, ka plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas jautājumā Eiropas Savienības tiesiskais regulējums joprojām nav pietiekams un tādēļ Komisijai beidzot un steidzamā kārtā ir jārīkojas, izmantojot Kopienas ietekmi iekšējā tirgus, audiovizuālās politikas, konkurences, telekomunikāciju, valsts atbalsta, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību un pilsoņu pamattiesību jomās, lai noteiktu galveno nosacījumu minimumu, kuri būtu jāievēro visām dalībvalstīm, tā nodrošinot, garantējot un veicinot informācijas brīvību un pienācīgu plašsaziņas līdzekļu plurālisma līmeni;

5.  šajā sakarībā pauž nožēlu par dalībvalstu politiskās gribas trūkumu un Komisijas kā Eiropas politiskā virzītājspēka vilcināšanos un mudina Komisiju, ievērojot Parlamenta vairākkārtējos pieprasījumus un pašas Komisijas solīto, nekavējoties nākt klajā ar priekšlikumu direktīvai par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju;

6.  mudina Komisiju nekavējoties nākt klajā ar paredzēto paziņojumu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu, pauž pārsteigumu par to, ka plenārsēdes debašu laikā Komisija šo paziņojumu nepieminēja, un apstiprina gatavību rīkoties, proti, pēc Komisijas paziņojuma saņemšanas sagatavot patstāvīgu ziņojumu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un koncentrāciju;

7.  uzdod attiecīgajām Parlamenta komitejām sekot līdzi ar šo jautājumu saistītajām norisēm un sniegt plenārsēdē ziņojumu par informācijas brīvību un plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0459.
• [2]  OV C 104 E, 20.4.2004., 1026. lpp.