Rezolūcijas priekšlikums - B7-0094/2009Rezolūcijas priekšlikums
B7-0094/2009

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par informācijas brīvību Itālijā

    14.10.2009

    Noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
    ievērojot Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    Guy Verhofstadt, Niccolò Rinaldi, Sonia Alfano, Luigi de Magistris, Sophia in 't Veld, Sarah Ludford, Sylvie Goulard, Renate Weber, Ivo Vajgl, Louis Michel, Olle Schmidt, Johannes Cornelis van Baalen, Anneli Jäätteenmäki, Ramon Tremosa I Balcells, Carl Haglund, Metin Kazak, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Bill Newton Dunn, George Lyon, Gesine Meissner, Marietje Schaake, Stanimir Ilchev, Nadja Hirsch, Nathalie Griesbeck, Gerben-Jan Gerbrandy, Andrew Duff, Siiri Oviir, Kristiina Ojuland, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Ivars Godmanis, Catherine Bearder, Giommaria Uggias, Vincenzo Iovine, Corinne Lepage, Pino Arlacchi, Jelko Kacin, Izaskun Bilbao Barandica, Riikka Manner, Sharon Bowles, Marielle De Sarnez, Jorgo Chatzimarkakis ALDE grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0090/2009

    Procedūra : 2009/2688(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0094/2009
    Iesniegtie teksti :
    B7-0094/2009
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0094/2009

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par informācijas brīvību Itālijā

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 6. un 7. pantu, kas attiecas uz pamattiesību ievērošanu, veicināšanu un aizsardzību, kā arī EK līguma 22., 43., 49., 83., 87., 95. un 151. pantu,

    –   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 10. pantu attiecībā uz tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, kā arī tiesībām uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu,

    –   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos[1],

    –   ņemot vērā Eiropas Komisijas darba dokumentu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropas Savienības dalībvalstīs[2],

    –   ņemot vērā Komisijas noteikto trīsposmu pieeju plašsaziņas plurālisma jautājumam un neatkarīgo pētījumu, ko Komisijas vārdā veica un 2009. gadā pabeidza Lēvenes Katoļu universitātes Tiesību un informāciju un komunikācijas tehnoloģijas starpdisciplīnu centrs (ICRI), Centrāleiropas Universitātes Plašsaziņas līdzekļu un komunikāciju studiju centrs (CMCS) un Jēnčēpingas Starptautiskās biznesa augstskolas Plašsaziņas līdzekļu vadības un transformācijas centrs (MMTC) kopā ar konsultantu firmas Ernst & Young Beļģijas biroju,

    –   ņemot vērā 2008. gada 25. septembra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanos un plurālismu Eiropas Savienībā[3],

    –   ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par vārda un informācijas brīvības pārkāpumu risku Eiropas Savienībā un jo īpaši Itālijā[4],

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumus un 2009. gada 8. oktobrī Eiropas Parlamentā notikušās debates,

    –   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    A. tā kā Pamattiesību hartas 11. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantā, kuru īstenošanā plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir svarīgi priekšnoteikumi, ir paredzēta brīvība paust viedokli un brīvība saņemt un izplatīt informāciju bez valsts iestāžu iejaukšanās un spiediena;

    B.  tā kā, neraugoties uz Eiropas Parlamenta atkārtotajiem aicinājumiem pieņemt direktīvu par informācijas plurālismu un plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju, Komisija šos jautājumus neiekļāva direktīvas „Televīzija bez robežām” pārskatīšanas kārtībā, bet gan apņēmās šajos jautājumos noteikt īpašu trīsposmu pieeju, pamatojoties uz 2007. gadā izdotu darba dokumentu, 2009. gada jūlijā izdotā neatkarīgā pētījumā iekļautu plurālisma līmeņa rādītāju noteikšanu un priekšlikumu paziņojumam par šiem rādītājiem, ar kuru plānots nākt klajā tikai 2010. gadā;

    C. tā kā Parlaments vairākās rezolūcijās ir atkārtoti aicinājis Komisiju veicināt tādas darbības, ar kurām tiktu garantēts plurālisms un risināta plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas problēma, steidzami nākt klajā ar paziņojumu par plašsaziņas līdzekļu plurālisma aizsardzību un plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju dalībvalstīs un steidzami pilnveidot tiesisko regulējumu, nākot klajā ar priekšlikumu direktīvai par minētajiem jautājumiem un izmantojot juridisko pamatu, kas skaidri nodrošināts Līgumos;

    D. tā kā ir redzams, ka vairākās dalībvalstīs plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir apdraudēts; tā kā organizācija Freedom House ziņojumā par preses brīvību ir ierindojusi Itāliju 73. vietā un minējusi arī kritisko situāciju Rumānijā un Bulgārijā; tā kā EDSO Augstais pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā arī ir paudis bažas par situāciju Itālijā;

    E.  tā kā situācija Itālijā ir īpaši satraucoša, jo pastāv ilgstošs interešu konflikts saistībā ar plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām un politisko kontroli pār privātajiem un valsts plašsaziņas līdzekļiem, kā arī reklāmas līdzekļu sadales kontroli; tā kā valdība pamatīgi iejaucas arī valsts televīzijas apraides sabiedrības darbā, jo īpaši saistībā ar programmu plānošanu, direktoru un redaktoru iecelšanu un žurnālistu līgumu slēgšanu, tādējādi radot plurālisma trūkumu, un to Itālijas galvenais plašsaziņas līdzekļu uzraudzības institūts norādīja ziņojumā, no kura izriet, ka laikā no jūlija līdz septembrim lielākajai opozīcijas partijai sabiedrisko ziņu raidījumos tika atvēlēts 0,1 % līdz 0,7 % no raidlaika; tā kā Itālijas premjerministrs arī pieprasīja, lai Eiropas Komisijas preses dienesta pārstāvji atturas no jebkādas informācijas sniegšanas;

    F.  tā kā pašlaik notiek debates par tiesību aktu, ar kuru plašsaziņas līdzekļiem aizliedz izplatīt atklātu informāciju saistībā ar tiesvedību un kurā paredzētas nopietnas sankcijas žurnālistiem un redaktoriem,

    1.  pauž pārliecību, ka informācijas saņemšanas un izplatīšanas brīvība bez varas iestāžu iejaukšanās ir viens no Eiropas Savienības darbības pamatprincipiem un būtiska demokrātijas un plašsaziņas līdzekļu plurālisma sastāvdaļa un ka abi šie aspekti ir minēti Pamattiesību hartas 11. pantā; atkārtoti norāda, ka Eiropas Savienībai ir politisks un juridisks pienākums savas kompetences robežās nodrošināt pilsoņiem šo tiesību ievērošanu; pauž īpašas bažas par situāciju Itālijā;

    2.  saistībā ar šo atkārtoti apstiprina, ka Eiropas Savienības tiesiskais regulējums plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas jautājumos joprojām nav pietiekams, un tādēļ Eiropas Savienībai ir steidzami jārīkojas, izmantojot savu kompetenci iekšējā tirgus, audiovizuālās politikas, konkurences, telekomunikāciju, valsts subsīdiju, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību un pilsoņu pamattiesību jomās, lai noteiktu obligātos galvenos nosacījumus, kuri būtu jāievēro visām dalībvalstīm, lai pienācīgā līmenī nodrošinātu, garantētu un veicinātu informācijas brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu; šajā kontekstā lūdz Komisiju izpētīt risku saistībā ar plašsaziņas līdzekļu trestiem Itālijā;

    3.  mudina Komisiju, pilnībā iesaistot nākamo par pamattiesību jautājumiem atbildīgo komisāru, nākt klajā ar paziņojumu par plurālisma aizsardzību un plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju, lai nekavējoties tiktu apstiprināta direktīva, kā to vairākkārt ir pieprasījis Parlaments;

    4.  uzdod kompetentajām Parlamenta komitejām un Pamattiesību aģentūrai sekot līdzi ar šo jautājumu saistītajām norisēm un sniegt plenārsēdē ziņojumu par informācijas brīvību un plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu;

    5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.