Rezolūcijas priekšlikums - B7-0096/2009Rezolūcijas priekšlikums
B7-0096/2009

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un ceturto Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi

19.10.2009

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 110. panta 2. punktu,

Sarah Ludford, Sharon Bowles, Wolf Klinz, Olle Schmidt, Johannes Cornelis van Baalen, Marietje Schaake ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0095/2009

Procedūra : 2009/2697(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0096/2009
Iesniegtie teksti :
B7-0096/2009
Pieņemtie teksti :

B7‑0096/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un ceturto Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par Transatlantisko ekonomikas padomi un 2009. gada 26. marta rezolūciju par stāvokli transatlantiskajās attiecībās pēc vēlēšanām ASV,

–   ņemot vērā 2009. gada 5. aprīlī Prāgā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

–   ņemot vērā Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) 2008. gada 16. oktobra sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu un progresa ziņojumu un Transatlantiskā likumdevēju dialoga sanāksmē 2009. gada aprīlī Prāgā pieņemto kopīgo paziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā ES un ASV ir vadošā loma pasaules politikā un ekonomikā un tām ir kopīga atbildība par miera, cilvēktiesību ievērošanas un stabilitātes veicināšanu, kā arī par dažādu pasaules līmeņa apdraudējumu mazināšanu un uzdevumu risināšanu, piemēram, attiecībā uz dziļo ekonomisko krīzi, klimata pārmaiņām, kodolieroču izplatīšanu, terorismu, energoapgādes drošību, nabadzības izskaušanu un citu TAM sasniegšanu;

B.  tā kā globālajā, sarežģītajā un mainīgajā pasaulē abu partneru – ES un ASV – interesēs ir stiprināt to dialogu un darbības saskaņošanu gan no stratēģiskās perspektīvas, gan ar mērķi kopīgi veidot starptautisko vidi un vienoti stāties pretī kopīgiem apdraudējumiem un problēmām, balstoties uz starptautiskiem tiesību aktiem un daudzpusējām iestādēm, jo īpaši ANO sistēmu, un aicināt citus partnerus sadarboties šajos centienos;

C. tā kā ES un ASV ir stratēģiska nozīme globālās ekonomikas uzdevumu risināšanā, jo to iekšzemes kopprodukts (IKP) pārsniedz pusi no pasaules IKP, un tā kā abiem partneriem ir pasaulē spēcīgākās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu partnerattiecības, kas aptver gandrīz 40 % no visas pasaules tirdzniecības;

D. tā kā finanšu un ekonomikas krīze ir ātri izvērtusies darba tirgus krīzē ar smagām sekām sociālajā jomā un tā kā transatlantiskajiem partneriem kopīgi jāpievēršas ekonomiskās krīzes sociālajam aspektam;

E.  tā kā Eiropas Parlaments iestājas par transatlantiskā tirgus bez šķēršļiem pabeigšanu līdz 2015. gadam, kura sasniegšanai būs īpaši būtiska nozīme, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu tās atveseļošanu; tā kā ES un ASV kopīgā vadība ir jāpastiprina, lai sekmīgi noslēgtu Dohas attīstības sarunu kārtu;

F.  tā kā, tiklīdz sāks darboties Lisabonas līguma ārpolitikas līdzekļi, ES varēs spēcīgāk un saskaņotāk darboties starptautiskajā arēnā un tā kā ir būtiski, lai likumdevēju nozīme tiktu pienācīgi atspoguļota TEP procesā un tiktu atbilstīgi ņemtas vērā Eiropas Parlamenta prioritātes;

G. tā kā ES un ASV veiksmīgo sadarbību civilās aviācijas jomā var apdraudēt jaunākās iniciatīvas attiecībā uz ārvalstu remonta darbnīcu pārbaudi, atvieglojumiem pretmonopola noteikumu ievērošanā un gaisa pārvadātāju valstspiederību;

H. tā kā ES un ASV būs jārisina uzdevumi saistībā ar aizvien lielāku globālo energoresursu patēriņu un vajadzību īstenot globālās saistības klimata pārmaiņu apkarošanas jomā un tā kā jaunajiem energoefektivitātes paaugstināšanas standartiem un pasākumiem nevajadzētu radīt jaunus transatlantiskās tirdzniecības šķēršļus, kā arī nevajadzētu mazināt skaldmateriālu drošību un nekaitīgumu;

ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme un Transatlantiskās ekonomikas padomes pastiprināšana

1.  atkārtoti apliecina, ka ES un ASV attiecības ir būtiskākā ES stratēģiskā partnerība, un ir pārliecināts, ka ES un ASV administrācijai jāpastiprina stratēģiskais dialogs, sadarbība un koordinācija, risinot globālos uzdevumus un reģionālos konfliktus; aicina Komisiju pēc augstākā līmeņa sanāksmes iesniegt paziņojumu par ES un ASV stratēģisko partnerību;

2.  uzskata, ka ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē abiem partneriem ir jāuzņemas vadība, lai tiktu īstenotas G-20 valstu saistības; tādēļ aicina saskaņot darbību attiecībā uz ASV reformu paketi finanšu nozarē un pašreizējām ES likumdošanas reformām, tostarp finanšu pārraudzības struktūru, un prasa abiem partneriem pastiprināt sadarbību starp likumdošanas, pārvaldes un uzraudzības iestādēm, kā arī pastiprināt sadarbību SVF modernizācijas jomā;

3.  uzsver, cik svarīga ir ES un ASV sadarbība, lai panāktu starptautiska nolīguma noslēgšanu Pušu 15. konferencē, kas notiks 2009. gada 15. decembrī Kopenhāgenā; prasa ES prezidentūrai ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē panākt, lai ASV apņemtos plašas saistības, un lūgt ASV sadarboties, veicinot saikni starp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un reģionālo vai federālo tirdzniecības sistēmu ASV;

4.  prasa, lai tiktu stiprināts ES un ASV attiecību institucionālais mehānisms saskaņā ar Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju, kad būs stājies spēkā Lisabonas līgums;

5.  aicina ES un ASV nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē vienoties par transatlantisko partnerattiecību veicināšanu, lai risinātu kopējus globālus uzdevumus, it īpaši saistībā ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, terorisma apkarošanu, klimata pārmaiņām, cilvēktiesību ievērošanu, pandēmijas apkarošanu un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

6.  atkārtoti apliecina, ka abiem partneriem ir būtiski izstrādāt kopīgas stratēģijas attiecībā uz Irānu, Irāku, Afganistānu un Pakistānu; vēlreiz apstiprina kopīgu pieeju nozīmi attiecībā uz Krieviju, Ķīnu, Indiju un Latīņameriku;

7.  atkārtoti apstiprina, ka veiksmīgs Tuvo Austrumu miera procesa iznākums ir viena no visbūtiskākajām ES un ASV prioritātēm, un aicina ES un ASV kopīgi veicināt aktīvu Kvarteta darbību, lai rastu kopīgu pamatu miermīlīgam risinājumam; aicina augstākā līmeņa sanāksmē izskatīt iespējamos veidus, kā tuvināties arābu pasaulei un musulmaņu iedzīvotājiem Eiropā un ASV;

8.  uzsver, ka transatlantiskā tirgus bez šķēršļiem pabeigšana ir sevišķi svarīgs instruments, lai ietekmētu globalizācijas attīstību un rastu risinājumu globālajai ekonomikas un sociālajai krīzei;

9.  ir pārliecināts, ka Transatlantiskā ekonomikas padome (TEP) ir vispiemērotākais mehānisms transatlantisko ekonomikas attiecību pārvaldībai; prasa partneriem pilnībā izmantot Transatlantiskās Ekonomikas padomes iespējas, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus ekonomikas integrācijai un līdz 2015.gadam panāktu transatlantisko tirgu bez šķēršļiem, kas būtu pozitīva atbilde pašreizējai ekonomikas un sociālajai krīzei;

10. uzskata, ka Transatlantiskā ekonomikas padome var risināt jautājumu par transatlantiskās sadarbības izveidi saistībā ar energoefektivitāti, tehnoloģiju (tostarp videi draudzīgu enerģiju) un enerģijas tiesiskās reglamentācijas jomām; uzstāj, ka transatlantiskajai sadarbībai energoapgādes drošības jautājumos vajadzētu būt vienam no galvenajiem jautājumiem, kas regulāri jāizskata Transatlantiskajā politikas padomē (TPP), kuru Eiropas Parlaments ierosināja izveidot 2009. gada 26. marta rezolūcijā;

11. aicina Eiropas Komisiju izstrādāt detalizētu ceļvedi, kurā nosaka šķēršļus, kas ir jānovērš, lai sasniegtu 2015. gada mērķi; atgādina par pētījumu, kuru Eiropas Parlaments atļāva veikt un kura finansējumu iekļāva savā 2007. gada budžetā; pauž izbrīnu par to, kādēļ Komisija, neraugoties uz Eiropas Parlamenta vairākkārtējiem lūgumiem, nevienu no šiem dokumentiem līdz šim nav publicējusi; par šo dokumentu publiskošanas galīgo termiņu nosaka 2009. gada 15. novembri;

12. uzskata, ka sociālās dimensijas iekļaušana Transatlantiskās programmas institucionālajā struktūrā, izveidojot Transatlantisko darba ņēmēju dialogu (TALD) un Transatlantisko vides dialogu (TAED), var sniegt ieguldījumu turpmākā transatlantiskā ekonomikas un sociālajā integrācijā; uzskata, ka šie jaunie Transatlantiskās programmas pīlāri arī varētu piedalīties Transatlantiskās Ekonomikas padomes konsultatīvajā struktūrā, ja likumdevēji ir pilnībā iesaistīti TEP;

13. uzskata, ka transatlantiskajai ekonomikas sadarbībai jākļūst atbildīgākai, pārredzamākai un paredzamākai un ka sanāksmju, darba kārtību, plānu un progresa ziņojumu grafiki regulāri jāpublicē un nekavējoties jāievieto tīmekļa vietnē; ierosina katru gadu rīkot debates par panākto progresu jautājumos, kuri tika apspriesti TEP, kā arī tās struktūrās;

14. aicina ASV ļaut pilnībā un efektīvi īstenot ES un ASV aviācijas nolīguma pirmo posmu un ES un ASV aviācijas drošības nolīgumu; atgādina Komisijai un ASV iestādēm, ka gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par otrā posma nolīgumu, tas var izraisīt pirmā posma nolīguma atcelšanu dažās dalībvalstīs; aicina ASV nepieļaut nekādus pasākumus, kas vēršas pret pastiprinātu sadarbību, piemēram, attiecībā uz ārvalstu remonta darbnīcu pārbaudi, atvieglojumiem pretmonopola noteikumu ievērošanā un gaisa pārvadātāju valstspiederību, kas minēti Senāta rezolūcijā Nr. 915;

15. pauž cerību, ka augstākā līmeņa sanāksmes abas puses vienosies, ka Dohas sarunu kārtas sekmīgam noslēgumam būtu jāietver pasākumi, ar kuriem novērš lauksaimniecības cenu nepastāvību un pārtikas nepietiekamību; uzsver, ka jāņem vērā nesenās KLP reformas, un vēlas, lai līdzīgus pielāgojumus veiktu ASV lauksaimniecības likumā; ir pārliecināts, ka, veidojot pastāvīgu dialogu, var atrisināt savstarpējo lauksaimniecības produktu tirdzniecību ietekmējošus jautājumus, pirms notiek vēršanās pie strīdu izšķiršanas struktūrām PTO;

16. tomēr uzskata, ka šajā sakarībā TEP nevajadzētu aizmirst par valdību veikto saimniecisko darbību ietekmi uz tādiem jautājumiem kā privātums un datu aizsardzības standarti, biometriskās specifikācijas, aviācijas drošība, ceļošanas dokumenti un apmaiņa ar informāciju par pasažieriem;

Gaidāmā Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksme

Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) nozīme Transatlantiskajā ekonomikas padomē (TEP)

17. atkārtoti aicina ES un ASV vadītājus un Transatlantiskās ekonomikas padomes līdzpriekšsēdētājus ņemt vērā to, cik būtiska nozīme TEP sekmīgā darbībā ir likumdevējiem; prasa pilnībā un nepastarpināti iesaistīt TLD pārstāvjus TEP, jo likumdevēji un to attiecīgās izpildstruktūras kopīgi atbild par daudzu TEP lēmumu īstenošanu un izpildes uzraudzību;

18. uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai Likumdevēju dialogā un Transatlantiskās ekonomikas padomes darbā tiktu iesaistīti kompetentākie Kongresa un Eiropas Parlamenta deputāti nolūkā nepieļaut tādu tiesību aktu pieņemšanu, kuri netīši ietekmē transatlantisko tirdzniecību un ieguldījumus;

Ekonomikas un finanšu krīze

19. uzsver Transatlantiskās ekonomikas padomes nozīmi ASV un ES koordinētas regulatīvas rīcības sekmēšanā un nodrošināšanā krīžu gadījumos, jo īpaši saistībā ar alternatīviem ieguldījumu fondiem, finanšu tirgus infrastruktūru (galvenokārt ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu tirgiem), kapitāla prasībām, nodokļu “oāzēm” un risinājumiem pārrobežu maksātnespējas gadījumos; aicina TEP pārbaudīt finanšu iestāžu sadarbību un paraugpraksi atlīdzību politikas jomā, nodrošinot, ka atlīdzības pamatā ir ilgtermiņa rezultāti, un tādējādi samazinot riska iespējamību;

20. aicina Transatlantiskajai ekonomikas padomei neatlaidīgi prasīt, lai ASV iestādes īstenotu Bāzeles II sistēmu, ņemot vērā izmaiņas ES kapitāla prasību direktīvās, atzinīgi vērtē ASV valdības priekšlikumu reglamentēt visus OTC atvasinājumus un tās darbu jautājumā par kompleksu strukturētu produktu centrālo norēķinu iestādi un aicina TEP pārbaudīt, kā varētu veicināt koordinētu pieeju attiecībā uz aktīvu kategoriju uzskaiti un uzņēmumiem, kā arī infrastruktūras atbilstību;

21. aicina Transatlantisko ekonomikas padomi nodrošināt, lai ASV iestādes, reglamentējot šos atvasinājumus, ņemtu vērā ES noteikumus par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFM direktīva) nolūkā nepieļaut regulējuma arbitrāžu;

22. prasa Transatlantiskajai ekonomikas padomei risināt jautājumu par iestādēm, kuras ir „pārāk lielas, lai ciestu neveiksmi”, un atbalsta G20 valstu priekšlikumus plānu izstrādāšanai neparedzētiem gadījumiem attiecībā uz sistēmiski nozīmīgām pārrobežu iestādēm; uzskata, ka sistēmiski nozīmīgas finanšu iestādes varētu pakļaut stingrākām prasībām par informācijas publiskošanu, piemēram, ierobežojumiem attiecībā uz komercnoslēpumiem, tāpat kā vadošajiem uzņēmumiem var piemērot ES konkurences politiku;

23. atbalsta G-20 valstu aicinājumu paātrināt grāmatvedības standartu konverģenci; prasa Transatlantiskajai ekonomikas padomei izteikt aicinājumu FSAB un IASB vienoties par vienotiem, kvalitatīviem vispasaules grāmatvedības standartiem un pabeigt šo standartu konverģenci līdz 2011. gadam; uzsver, ka IASB būtu jāturpina pārvaldību reformas;

24. prasa Transatlantiskajai ekonomikas padomei uzstājīgi prasīt, lai ASV iestādes ievērotu ceļvedi, kurā vietējiem lietotājiem ASV ir noteikta prasība piemērot starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS); atgādina par lūgumu, ka līdz brīdim, kad ASV pieņems IFRS, Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) būtu jāatzīst Eiropas Savienības pieņemtie IFRS par līdzvērtīgiem ASV vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAP); prasa TEP veicināt, lai daudznacionālu grupu pārskatos tiktu veidots sadalījums pa valstīm;

25. cer, ka TEP mudinās pārmaiņu veikšanu ASV apdrošināšanas uzraudzības režīmā, lai nodrošinātu ASV apdrošināšanas uzraudzības režīma līdzvērtību saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Maksātspējas II direktīvā; uzskata, ka iniciatīva veidot Valsts apdrošināšanas biroju varētu uzlabot ES un ASV sadarbību; aicina TEP nodrošināt, lai ASV iestādes panāktu progresu attiecībā uz apdrošināšanas uzraudzību federālajā līmenī, nepieciešamības gadījumā nošķirot nodokļu un citus jautājumus no uzraudzības aspekta;

26. atzinīgi vērtē Vispasaules pārredzamības un informācijas apmaiņas foruma (GFTEI) paplašināšanu un uzskata par daudzsološu pavērsienu to, ka visas 87 GFTEI dalībvalstis ir vienojušās par ESAO nodokļu informācijas apmaiņas standartu pieņemšanu; mudina TEP nodrošināt, ka ES un ASV kopā uzņemas vadošo lomu pasaulē, nodrošinot, ka nepieciešamie stimuli, tostarp sankcijas, tiek ieviestas līdz 2010. gada martam, un ātri visām pusēm ieviest profesionālapskates programmu, lai novērtētu progresu, tomēr uzskata, ka šī struktūra ir jāpastiprina, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzsver, ka automātiskai informācijas nodrošināšanai būtu jābūt standarta prasībai visos starptautiskajos nodokļu jautājumos;

Intelektuālais īpašums

27. aicina gaidāmajā Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmē veicināt stratēģisko transatlantisko sadarbību intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, pilnībā ievērojot pilsoņu pamattiesības un civiltiesības; uzsver, ka tehnoloģiju izplatība nedrīkst traucēt intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmai, ar kuru nodrošina spēju uzņemties inovācijas procesā radušos finanšu un uzņēmējdarbības riskus;

28. atgādina TEP, ka informācijas sabiedrība ir būtisks transatlantiskās ekonomikas zonas pīlārs un šīs zonas pamatā ir piekļuve zināšanām un digitālās informācijas aizsardzība, izmantojot stingru un efektīvu autortiesību un blakustiesību aizsardzības sistēmu, un atkārtoti apgalvo, ka, nodrošinot šādu aizsardzību, tiks veicināta jaunrade;

Patērētāju aizsardzība

29. aicina TEP veicināt kopējas darbības, lai nodrošinātu, ka trešās valstis, jo īpaši Ķīna, paaugstinātu ražošanas standartus, lai izpildītu ES un ASV drošības prasības, sevišķi attiecībā uz rotaļlietām, un lai nodrošinātu abās Atlantijas okeāna pusēs tiesību aktu stingru ievērošanu attiecībā uz ražojumu drošību, jo īpaši rotaļlietām, kā arī stingrākas valsts līmeņa pārbaudes;

30. aicina Komisiju Transatlantiskās ekonomikas padomes ietvaros izstrādāt stingrākas un efektīvākas pārrobežu sadarbības sistēmas piemērošanas jomā, lai savienotu ES brīdināšanas sistēmu „RAPEX”, ko piemēro patēriņa precēm, kuras rada nopietnu risku patērētājiem, ar ASV Patēriņa preču drošības komitejas brīdinājuma sistēmu un lai saskaņotu Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības (CPC) tīkla darbības ar ASV iestāžu veiktajām darbībām;

31. ierosina Transatlantiskās ekonomikas padomei pieņemt saistošu sadarbības instrumentu, ar kuru varētu strukturēt un atvieglot informācijas apmaiņu par ražojumu drošumu, kā arī izstrādāt kopīgu sadarbības pasākumu programmu;

32. aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo TEP sanāksmi un ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi paātrināt darbu pie ļoti novilcinātā divpusējā nolīguma par sadarbības nolīguma izpildi, ar kuru attiecībā uz ASV tiek paplašinātas piemērošanas darbības, kas izriet no ES regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā un ASV Interneta drošības likuma;

33. aicina Komisiju sadarboties ar ASV puses pārstāvjiem, lai TEP varētu izskatīt iespējas uzlabot patērētāju aizsardzību, pienācīgi ņemot vērā patērētāju digitālās tiesības, kā arī iespējas kopīgi izstrādāt noteikumus par precēm ar trūkumiem;

Divpusējā tirdzniecība — muita, tirgus uzraudzība un tirdzniecības drošība

34. aicina TEP veicināt sadarbības stiprināšanu starp ES un ASV muitas un tirgus uzraudzības iestādēm, lai izvairītos no tā, ka pie patērētājiem nonāk bīstami ražojumi, jo īpaši bīstamas rotaļlietas;

35. aicina Transatlantisko ekonomikas padomi paust ES bažas par ASV vienpusējo tiesību aktu, kas paredz 100 % skenēt uz ASV transportētās jūras kravas, kā to pieņēmis ASV Kongress; uzskata, ka Transatlantiskā ekonomikas padome varētu organizēt Briselē un Vašingtonā lietderīgus seminārus jautājumā par 100 % skenēšanu, lai ASV un ES likumdevēja iestādēs padziļinātu izpratni par šo jautājumu un veicinātu drīzu un savstarpēji pieņemamu šīs problēmas risinājumu; aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo Transatlantiskās ekonomiskas padomes sanāksmi izvērtēt šā tiesību akta iespējamās izmaksas uzņēmējiem un ES ekonomikai, kā arī tā iespējamo ietekmi uz muitas darbību;

36. pauž apņēmību turpināt aicināt ASV likumdevēja iestādes — un aicina Komisiju Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmes laikā darīt to pašu — vēlreiz apsvērt konteineru 100 % skenēšanas prasību, kā arī paplašināt sadarbību ar ASV, pamatojoties uz riska pārvaldību, tostarp ES un ASV Tirdzniecības partnerības programmu savstarpējo atzīšanu saskaņā ar Pasaules Muitas organizācijas noteikto SAFE standartu kopumu;

Savstarpējā atzīšana un standartizācija

37. aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo TEP sanāksmi pieņemt procedūras attiecībā uz to ražojumu atbilstības deklarāciju savstarpējo atzīšanu, uz kuriem attiecas obligātā trešās puses testēšana, jo īpaši attiecībā uz IKT un elektroniskajām ierīcēm, uzstājīgi prasīt nodrošināt likumīgo mērvienību savstarpējo atzīšanu, jo īpaši nodrošinot, ka uz ES ražojumiem ASV tiek attiecināta vienīgi metriskā sistēma, kā arī kopā ar ASV iestādēm izskatīt standartizācijas jautājumus un tos koordinēt starptautiski;

Vides un sabiedrības veselības jautājumi

 

38. uzskata, ka vissvarīgākā nozīme TEP sanāksmē ir dialogam par jauno pārtiku un jauno tehnoloģiju izmantošanu pārtikas ražošanā; uzsver bažas par klonēšanas izmantošanu dzīvnieku selekcijā;

 

39. atzinīgi vērtē to, ka ASV administrācija ir atzinusi nepieciešamību reformēt ASV Toksisko vielu uzraudzības likumu (TSCA); aicina ES un ASV sadarboties, lai ASV izveidotu tiesiskās reglamentācijas sistēmu, ar kuru nodrošina REACH līdzvērtīgu aizsardzības līmeni;

Enerģētika, rūpniecība un zinātne

40.  aicina, izstrādājot tiesību aktus, kuriem būs transatlantiska ietekme, sadarboties ar Transatlantisko ekonomikas padomi jomās, kuras skar rūpniecības reglamentējošo vidi, īstenojot ES Mazās uzņēmējdarbības akta pieeju, kas paredz pirmām kārtām domāt par mazajiem uzņēmumiem;

41. mudina Transatlantisko ekonomikas padomi veidot sadarbību, lai izstrādātu kopēju enerģētikas stratēģiju, ar kuru atbalsta energoapgādes dažādošanu un veicina ekoloģiski efektīvu ekonomiku, lai palielinātu piegāžu drošību, un mudina Transatlantisko ekonomikas padomi palīdzēt izveidot kopīgus ilgtspējības kritērijus attiecībā uz biodegvielām;

42. mudina Transatlantisko ekonomikas padomi sekmēt sadarbību pētniecībā, lai labāk izmantotu paplašinātā ES un ASV Zinātnes un tehnoloģiju nolīguma potenciālu;

Starptautiskā tirdzniecība

43. uzskata, ka piekļuve trešo valstu tirgiem ir kopā risināms jautājums un ka tas ir gan ES, gan ASV interesēs; pauž pārliecību, ka Transatlantiskajai ekonomikas padomei ir svarīga nozīme kopējas pieejas veicināšanā jautājumā par ES un ASV tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm; aicina Transatlantisko ekonomikas padomi strādāt pie vienotākas pieejas ieviešanas jaunajos ASV un ES brīvās tirdzniecības nolīgumos, lai harmonizētu šādus nolīgumus;

44. aicina Transatlantisko ekonomikas padomi izskatīt jautājumu par tiesisko regulējumu un tehniskajiem standartiem, lai labotu neskaidrus juridiskus nosacījumus, un šajā sakarībā apsvērt jautājumus par līgumiem, nodevām un juridisko noteiktību ASV;

Tiesu iestāžu un policijas sadarbība, vīzas

45. sagaida, ka ES un ASV ministru sanāksmē, kas notiks 2009. gada 28. oktobrī Vašingtonā DC, pieņems kopējo deklarāciju policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, tajā jo īpaši iekļaujot informācijas drošību internetā;

46. atgādina par savu apņemšanos cīnīties pret terorismu un par ciešo pārliecību, ka jānodrošina pareizs līdzsvars starp drošības pasākumiem un pilsonisko brīvību un pamattiesību aizsardzību, vienlaikus nodrošinot privātuma un datu aizsardzību visaugstākajā līmenī; atkārtoti apliecina, ka nepieciešamība un samērīgums ir svarīgākie principi, kurus neievērojot cīņa ar terorismu nebūs efektīva;

47. uzskata, ka ir nepieciešama droša tiesiskā un politiskā sistēma, lai nodrošinātu ciešu ES un ASV sadarbību jomās, kas ir saistītas ar tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumiem, un ka būtiska ir spēcīgāka partnerība, ietverot parlamentāro un demokrātisko dimensiju, lai efektīvi risinātu tādus kopējus jautājumus kā cīņa ar terorismu un organizēto noziedzību, neskarot pamattiesības un tiesiskumu, nodrošinātu policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, migrācijas pārvaldību un patvēruma meklēšanas tiesību aizsardzību un veicinātu bezvīzu režīmu labticīgu pilsoņu brīvai kustībai starp abām teritorijām;

48. uzsver, ka Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums un ka visos gadījumos, kad Eiropas personu datus drošības apsvērumu dēļ pārsūta trešām valstīm, vajadzētu ievērot procesuālās garantijas un aizsardzības tiesības, kā arī atbilstību dalībvalstu un Eiropas mēroga tiesību aktiem datu aizsardzības jomā;

49. atgādina, ka transatlantiskā Nolīguma par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī, 4. pantā paredzēts, ka piekļuvi attiecīgiem finanšu datiem iegūst, iesniedzot pieprasījumu valsts iestādēs, un ka tas varētu būt atbilstošāks juridiskais pamats SWIFT datu pārsūtīšanai nekā iecerētais pagaidu nolīgums;

50. atzīmē, ka pašlaik tiek apspriests ES un ASV pagaidu nolīgums attiecībā uz šādu datu nosūtīšanu un ka tas būs spēkā pārejas periodā, to norādot un iekļaujot turpināmības klauzulu, kurā paredzētais termiņš nepārsniedz 12 mēnešus, un ka jaunajā nolīgumā, par kuru vienosies, neskarot procedūru, kura būs jāievēro saskaņā ar Lisabonas līgumu, pilnībā būs jāiesaista Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti un jānodrošina Parlamenta 2009. gada 17. septembra rezolūcijas 3. punktā minēto noteikumu īstenošana;

51. atzinīgi vērtē programmas par vīzu režīma atcelšanu neseno paplašināšanu attiecībā uz vēl septiņām ES dalībvalstīm; tomēr mudina ASV atcelt vīzu režīmu attiecībā uz pārējām dalībvalstīm un nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, pamatojoties uz pilnīga savstarpīguma principiem; pauž bažas par plānoto administratīvo nodevu ieviešanu par ESTA ceļošanas atļauju piešķiršanu ES pilsoņiem un aicina Komisiju sarunās ar ASV administrāciju šim jautājumam piešķirt prioritāti;

****

52. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASV Kongresam, Transatlantiskā likumdevēju dialoga priekšsēdētājiem, Transatlantiskās ekonomikas padomes priekšsēdētājiem un tās sekretariātam.