REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi
19.10.2009
ievērojot Reglamenta 110. panta 2. punktu,
Adrian Severin, Hannes Swoboda S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0095/2009
B7‑0098/2009
Eiropas Parlamenta rezolūcija par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām, jo īpaši 2006. gada 1. jūnija rezolūcijas par ES un ASV attiecību uzlabošanu Transatlantisko partnerattiecību nolīguma ietvaros un par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām, 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju par transatlantiskajām attiecībām, 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un 2009. gada 26. marta rezolūciju par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs,
– ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 24. aprīļa rezolūciju par kodolieroču neizplatīšanu un Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) nākotni,
– ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 17. septembra rezolūciju par iecerēto starptautisko nolīgumu, lai Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamentam darītu pieejamus finanšu maksājumu ziņojumu datus, novēršot un apkarojot terorismu un teroristu finansēšanu,
– ņemot vērā 2009. gada 8. oktobra rezolūciju par G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā transatlantiskās partnerības pamatā ir tādas kopīgas pamatvērtības kā demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums un daudzveidība, kā arī tādi kopīgi mērķi kā atvērta un integrēta ekonomika un ilgtspējīga attīstība, turklāt šīs partnerattiecības ir drošības un stabilitātes pamats Eiropas un Atlantijas reģionā;
B. tā kā Eiropas Savienība atzinīgi vērtē jauno ievirzi, ko devusi ASV administrācija, apliecinot vēlmi sadarboties starptautiskā līmenī un stiprināt ES un ASV attiecības;
C. tā kā Eiropas Savienība kļūst par aizvien nozīmīgāku partneri pasaules mērogā un tā kā ES spēs īstenot stiprāku un saskaņotāku politiku starptautiskajā vidē, tiklīdz būs stājušies spēkā Lisabonas līgumā ietvertie ārpolitikas instrumenti;
D. tā kā jaunākie pētījumi, tādi kā Vācijas Maršala fonda (German Marshall Funds) analizētās transatlantiskās tendences 2009. gadā, liecina par vēl nebijušu ES iedzīvotāju atbalstu ASV administrācijai, kas ir pamats ES un ASV attiecību stiprināšanai;
E. tā kā ES un ASV ir vadoša loma pasaules politikā un ekonomikā un kopīga atbildība par finanšu krīzes pamatā esošo pasaules tirgus traucējumu novēršanu, kā arī par citu pasaules līmeņa problēmu risināšanu, tādu kā finanšu krīze, bezdarbs, klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība, nabadzības izskaušana un citu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana, terorisms un kodolieroču izplatīšana;
F. tā kā aizvien globālākā, sarežģītākā un mainīgākā pasaulē abu partneru — ES un ASV — interesēs ir vienoti stāties pretī kopīgiem apdraudējumiem un problēmām, balstoties uz starptautiskajām tiesībām un daudzpusējām iestādēm, jo īpaši ANO sistēmu, un aicināt citus partnerus sadarboties šo mērķu sasniegšanai;
G. tā kā Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEC) darbs ir jāturpina, lai izveidotu integrētu transatlantisko tirgu, kas veicinātu ES ekonomiskās izaugsmes, ilgtspējīgas attīstības un sociālā taisnīguma mērķu sasniegšanu;
H. tā kā ES un ASV saskarsies ar energoresursu aizvien lielāku globālo patēriņu un tām būs jāīsteno kopējas saistības attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām — saistības, par kurām jāvienojas Kopenhāgenā un kuru dēļ būs jāveic ievērojamas izmaiņas ES un ASV ekonomikā;
I. tā kā finanšu un ekonomikas krīze ir ātri izvērtusies nodarbinātības krīzē ar smagām sekām sociālajā jomā; tā kā transatlantiskajiem partneriem kopīgi jārisina ekonomikas krīzes sociālās problēmas;
J. tā kā ES un ASV stingri jāapņemas novērst aizvien pieaugošo bezdarba līmeni un saspīlējumu, kas rodas gan ES, gan ASV pastāvošās sociālās atstumtības dēļ,
ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme
1. mudina abus partnerus, apzinoties kopīgo atbildību par pasaules kārtību, ievērojot starptautiskos tiesību aktus un risinot kopējas problēmas, iesaistīties efektīvās daudzpusējās attiecībās, kas ietvertu arī jaunus dalībniekus; uzstāj, ka ES un ASV ir jāstrādā vēl intensīvāk, lai izpildītu ANO Reformu programmu, cita starpā arī attiecībā uz ANO Drošības padomes un citu globālās sistēmas daudzpusējo forumu reformu;
2. aicina abus partnerus veicināt cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, to padarot par politikas galveno elementu; uzsver nepieciešamību pastiprināti saskaņot darbību preventīvās diplomātijas un krīzes situāciju diplomātijas jomā; aicina ASV administrāciju ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un tiem pievienoties; atkārto aicinājumu atcelt nāvessodu;
3. uzsver, ka abiem partneriem arī turpmāk vajadzētu censties panākt Tuvo Austrumu konflikta miermīlīgu un taisnīgu atrisinājumu, un atzinīgi vērtē to, ka tā ir viena no ASV administrācijas visneatliekamākajām prioritātēm; aicina ASV administrāciju cieši sadarboties ar ES un iesaistīties Kvarteta darbībā; uzsver, ka abiem partneriem vajadzētu ciesties pastiprināt sarunas, pamatojoties uz t.s. ceļvedi un iepriekšējo nolīgumu, nolūkā panākt divu valstu risinājumu un neatkarīgas un dzīvotspējīgas Palestīnas valsts izveidi; aicina transatlantiskos partnerus atbalstīt centienus izlīguma panākšanai starp palestīniešiem un uzver, cik svarīgi ir uzlabot palestīniešu dzīves apstākļus gan Rietumkrastā, gan Gazas sektorā, tostarp nodrošinot Gazas atjaunošanu;
4. uzskata, ka 2009. gada 23. septembrī prezidenta B. Obama organizētās Izraēlas premjerministra Bendžamina Netanjahu un Palestīnas līdera Mahmuda Abasa pirmās tikšanās tālejošos mērķus neizdevās sasniegt; pauž nožēlu, ka vēl joprojām nav panākta vienošanās jautājumā par izraēliešu apmetņu celšanu Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē;
5. uzskata — tas, ka ANO Cilvēktiesību padome apstiprināja ierosinājumus, kas iekļauti Justice Goldstone un ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos vadītās faktu vākšanas misijas ziņojumos, ir nozīmīgs solis ceļā uz to, lai visas iesaistītās puses stingrāk ievērotu starptautiskās humanitārās tiesības un tiktu rasts konflikta risinājums;
6. uzsver, ka transatlantiskās kopienas vērtības, drošība un autoritāte ir apdraudētas Afganistānā; mudina ES, ASV, NATO un ANO izstrādāt jaunu kopēju stratēģisko koncepciju, kas visaptveroši iekļautu starptautiskās līdzdalības elementus, par prioritāti padarot attīstību un nabadzības apkarošanu un aicinot visas kaimiņvalstis piedalīties šā mērķa sasniegšanā, lai tādējādi panāktu stabilitāti reģionā;
7. aicina ES un ASV izstrādāt kopēju stratēģiju saistībā ar Pakistānu nolūkā stiprināt tās demokrātiskās iestādes, tiesiskumu un spējas apkarot terorismu, vienlaikus atbalstot Pakistānas līdzdalību stabilitātes nodrošināšanā reģionā;
8. aicina partnerus, saskaņojot to centienus, turpināt sadarboties ar Irākas valdību un ANO, lai veicinātu stabilitāti un izlīguma panākšanu valstī un sekmētu Irākas vienotību un neatkarību;
9. aicina abus partnerus veicināt trialogu ar Latīņameriku — reģionu, kas arī atbalsta demokrātijas un cilvēktiesību koncepciju un daudzpusības principu;
Aizsardzība, ieroču kontrole, kodolieroču izplatīšana un drošības jautājumi
10. atzinīgi vērtē jauno dinamiku procesā, kura mērķis ir panākt, ka pasaulē nav kodolieroču, kā pausts prezidenta B. Obamas un D. Medvedeva kopīgajā paziņojumā, ko pieņēma Londonā 2009. gada 1. aprīlī, un prezidenta B. Obamas runā Prāgā 2009. gada 5. aprīlī; uzskata, ka daudzpusējās sistēmas ietvaros atsāktais atbruņošanās process un ieroču neizplatīšanas principu un metožu ieviešana ir vienīgais veids, kā apstādināt masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas tendenci;
11. atzinīgi vērtē Krievijas Federācijas un ASV lēmumu vest sarunas, lai noslēgtu jaunu visaptverošu juridiski saistošu nolīgumu, ar ko aizstāj Līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START), kura darbība beidzas 2009. gada decembrī, un atzinīgi vērtē Savstarpējo saprašanās deklarāciju par līguma START-1 pēctecību, ko prezidenti Baraks Obama un Dmitrijs Medvedevs parakstīja 2009. gada 6. jūlijā;
12. atbalsta koncepcijas dokumentu, ko ASV 2009. gada 16. septembrī iesniedza ANO Drošības padomei un kas ir daļa no ASV stratēģijas kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā, un atzinīgi vērtē prezidenta B. Obamas paziņoto nodomu organizēt Pasaules kodoldrošības samitu Vašingtonā 2010. gada aprīlī;
13. atzinīgi vērtē Drošības padomes 2009. gada 24. septembra rezolūciju par kodolieroču neizplatīšanu (Nr. 1887) nolūkā veidot drošāku pasauli visiem un radīt apstākļus tādas pasaules pastāvēšanai, kurā nav kodolieroču, pamatojoties uz Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL), un to darīt, veicinot starptautisko stabilitāti un pamatojoties uz principu par nemazinātu drošību visiem;
14. uzskata, ka pašreizējā situācija ir īpaši piemērota transatlantiskās sadarbības atjaunošanai kodolieroču neizplatīšanas jautājumos; tāpēc aicina ES un ASV visos starptautiskajos forumos, jo īpaši ANO, pieņemt kopēju stratēģiju par atbrīvošanos no masu iznīcināšanas ieročiem un konvenciālajiem ieročiem; atzinīgi vērtē ASV prezidenta paziņojumu, ka viņš sāks Līguma par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu (CTBT) ratifikāciju; aicina Padomi sniegt konstruktīvu un visaptverošu ieguldījumu, ciešā sadarbībā ar ASV un Krieviju gatavojoties nākamajai KNL pārskatīšanas konferencei;
15. aicina Atbruņošanās konferenci iespējami drīz sākt sarunas par līgumu, ar ko aizliedz skaldmateriāla ražošanu kodolieročiem vai citām sprāgstošām kodolierīcēm;
16. uzsver, ka Irānas kodolprogramma apdraud ieroču neizplatīšanas sistēmu un stabilitāti reģionā un pasaulē; atzinīgi vērtē tiešo dialogu, ko izveidojis prezidents B. Obama, un atbalsta mērķi, ko abi partneri kopīgi cenšas panākt, proti, sarunu ceļā ar Irānu rast risinājumu, sadarbojoties ar citiem Drošības padomes locekļiem un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru;
17. atbalsta Ženēvas 2009. gada 1. oktobra sarunas, kuru rezultātā Irāna piekrita atvērt starptautiskajiem inspektoriem nesen atklāto urāna bagātināšanas rūpnīcu, kas atrodas netālu no Kumas;
18. pauž bažas par jaunākajiem Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) veiktajiem kodolizmēģinājumiem un ANO rezolūcijas Nr. 1887 noraidīšanu; tomēr pauž atbalstu ASV divpusējam dialogam saistībā ar sešu pušu sarunām par Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem;
19. atzinīgi vērtē ASV lēmumu atlikt reģionālo plānu par pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanu Eiropā un aicina izstrādāt jaunu pasaules drošības kārtību, iesaistot ES, ASV, Krieviju un Ķīnu;
20. uzsver, ka NATO ir transatlantiskās drošības pamats; atzinīgi vērtē Eiropadomes 2008. gada decembra lēmumu stiprināt ES un NATO stratēģisko partnerību, un aicina abus partnerus paātrināt ES un NATO augsta līmeņa grupas izveidi, lai uzlabotu sadarbību starp abām organizācijām; aicina ES aktīvi iesaistīties NATO stratēģiskā pārskata procesā un ierosina organizēt debates par Eiropas un Atlantijas reģiona drošības stratēģijas, kurā varētu noteikt kopējās problēmas un intereses drošības jomā, nozīmību;
21. uzsver, ka drošības dimensija ES attiecībās ar Krieviju un ar ASV, kā arī kopējās ārpolitikas un drošības politikas un Eiropas drošības un aizsardzības politikas nozīme ir jāskata plašākā Eiropas drošības struktūras kontekstā, kura ietver NATO, EDSO un tādus starptautiskus mehānismus kā Pretballistisko raķešu nolīgums un Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā; uzskata, ka attiecīgās darbības šajā plašākajā drošības struktūrā vajadzētu apspriest ar Krieviju, Amerikas Savienotajām Valstīm un EDSO dalībvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai tādējādi atjaunotu transatlantisko partneru vienprātību par drošību, par pamatu ņemot Helsinku nolīgumus vai to atjaunināto versiju, par kuru jāvienojas jaunajā Eiropas Drošības un sadarbības konferencē;
22. aicina ASV administrāciju Kongresā cīnīties par to, lai tiktu atcelti vai vismaz mīkstināti protekcionistiskie ASV ražojumus aizsargājošie noteikumi valsts iepirkumu tiesību aktos, kas saistīti ar aizsardzības aprīkojumu, lai tādējādi transatlantiskā līmenī veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus šajā jomā;
Finanšu krīze, stabilitāte un banku darbība
23. uzsver, ka vēl turpina pastāvēt kredītresursu trūkuma risks; šajā sakarībā uzsver — lai panāktu ilgtspējīgu pasaules ekonomikas atveseļošanos, būtiski svarīga ir saskaņota makroekonomikas politika un monetāro iestāžu sadarbība; atzinīgi vērtē G20 secinājumus, kas ir konkrēta darba bāze turpmākai ES un ASV sadarbībai, un sagaida, ka tiks izstrādāta saskaņota pieeja jautājumiem, kas saistīti ar finanšu stabilitāti un pasaules finanšu sistēmas reformu;
24. aicina nodrošināt saskaņotu pieeju ASV finanšu sektora reformu paketei (kā ieteikts 2009. gada 17. jūnijā) un ES finanšu pārraudzības struktūras pašreizējai reformai, lai nākotnē nepieļautu pasaules finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības traucējumus; aicina ātri ieviest šīs reformu paketes; šajā sakarībā atbalsta jauno tirgus ekonomikas valstu iesaistīšanu Finanšu stabilitātes padomes izveidē;
25. šajā sakarībā uzskata, ka būtiski svarīga ir sadarbības stiprināšana starp likumdošanas, pārvaldes un uzraudzības iestādēm ASV un ES, jo īpaši paturot prātā finanšu krīzes atklājušās nepilnības;
26. aicina ASV ņemt vērā nesenās un arī gaidāmās izmaiņas ES kapitāla prasību direktīvās kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, Amerikas Savienotajās Valstīs ieviešot Bāzeles II sistēmu, jo tas ir svarīgi vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanai pasaulē;
27. atbalsta G20 valstu aicinājumu paātrināt grāmatvedības standartu konverģenci; mudina Finanšu grāmatvedības standartu padomi un Starptautisko grāmatvedības standartu padomi izstrādāt kvalitatīvu globālu grāmatvedības standartu vienotu kopumu, ievērojot to neatkarīgos standartu noteikšanas procesus, un pabeigt līdz 2011. gada jūnijam to konverģences projektu;
28. mudina ASV ievēro tās ceļvedi, kurā vietējiem lietotājiem ASV ir noteikta prasība piemērot starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS); atgādina par Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) izteikto lūgumu atzīt Eiropas Savienības pieņemto IFRS līdzvērtību ASV vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAP), līdz tiks pieņemts lēmums par prasību ASV lietotājiem piemērot IFRS;
29. uzsver, ka Starptautisko grāmatvedības standartu padomei (IASB) vajadzētu turpināt tās pārvaldības reformas, lai nodrošinātu to dalībnieku taisnīgu pārstāvību, kuri pieprasa biržas sarakstā iekļautām sabiedrībām piemērot IFRS un kuras ir iesaistītas starptautisko grāmatvedības standartu noteikšanā un IASB uzraudzībā tās pārvaldītāju statusā;
30. pauž cerību, ka ES spēs atzīt ASV apdrošināšanas uzraudzības režīma līdzvērtību saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Maksātspējas II direktīvā; uzskata, ka iniciatīva veidot Valsts apdrošināšanas biroju varētu uzlabot ES un ASV sadarbību un informācijas apmaiņu apdrošināšanas jomā;
Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksme un tās pilnvaru nostiprināšana
31. uzsver, ka jāturpina, jāizvērš un jāveicina Transatlantiskās ekonomiskās padomes (TEC) darbība; uzskata, ka ir jāizstrādā ceļvedis, parādot, kā līdz 2015. gadam varētu izpildīt ilgtermiņa saistību izveidot transatlantisku tirgu, kura pamatā būtu sociālas tirgus ekonomikas principi;
32. aicina Komisiju nodrošināt, ka pirms jebkādu konkrētu secinājumu izdarīšanas attiecībā uz turpmāko attīstību ar attiecīgajam Parlamenta komitejām tiek apspriests pētījums par transatlantiskā tirgus īstenošanu;
33. uzskata, ka informācijas sabiedrība ir būtisks transatlantiskās ekonomikas zonas pīlārs un šīs zonas pamatā ir piekļuve zināšanām un digitālās informācijas aizsardzība, izmantojot stingru un efektīvu autortiesību un blakustiesību aizsardzības sistēmu, un atkārtoti uzstāj, ka, nodrošinot šādu aizsardzību, tiks veicināta jaunrade;
34. uzskata, ka tādā jomās kā ieguldījumi, grāmatvedības standarti, normatīvie jautājumi, importēto ražojumu drošība un intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana uzlabota sadarbība jau ir ļāvusi sasniegt ievērojamus panākumus un ka šis jautājums ir jāapspriež;
35. aicina ES un ASV stiprināt sadarbību izglītības, apmācības un kultūras jomā, kā arī turpmāk atvieglot un sekmēt skolnieku, studentu, pedagogu un mākslinieku apmaiņu, lai abpusēji gūtu lielāku labumu no šīs sadarbības gan ekonomiski, gan augstākās izglītības un kultūras jomā;
36. aicina Komisiju arī turpmāk censties panākt izmaiņas ASV tiesību aktos, kas paredz visu ienākošu kravu caurskatīšanu, vai panākt, ka tos piemēro ASV administrācija, lai nepieļautu jaunus tirdzniecības šķēršļus, kuri ievērojami palielinās uzņēmēju izdevumus, būtiski neuzlabojot piegādes ķēdes drošību; uzskata, ka Transatlantiskās ekonomikas padome Briselē un Vašingtonā varētu organizēt lietderīgus seminārus jautājumā par visu kravu caurskatīšanu, lai ASV un ES likumdevējās iestādēs rosinātu sapratni un veicinātu drīzu un savstarpēji pieņemamu problēmas risinājumu;
37. atkārtoti aicina ES un ASV vadību un Transatlantiskās ekonomikas padomes līdzpriekšsēdētājus ņemt vērā likumdevēju iestāžu izšķirošo nozīmi procesa ilgtermiņa mērķu sasniegšanā un mudina Transatlantiskās ekonomikas padomes darbā pilnībā un tieši iesaistīt Transatlantiskā likumdevēju dialoga pārstāvjus;
38. uzskata, ka, ņemot vērā Transatlantiskās ekonomikas padomes risināto jautājumu tehnisko ievirzi, ir būtiski nodrošināt, lai apspriešanā tiktu iesaistīti par šiem jautājumiem viszinošākie Kongresa un Eiropas Parlamenta deputāti;
39. atzinīgi vērtē to, ka Transatlantiskās ekonomikas padomei padomus sniedz virkne ieinteresēto personu, tostarp uzņēmumu pārstāvji, un aicina nodrošināt pienācīgu lomu arodbiedrību kustības pārstāvjiem no abiem Atlantijas okeāna krastiem, lai pilnībā ņemtu vērā sociālo aspektu; aicina padomdevēju grupā iekļaut Transatlantiskā darba ņēmēju un darba devēju dialoga un nākotnē paredzamā Transatlantiskā enerģētikas dialoga vadītājus; tomēr pauž uzskatu, ka to padomdevējas funkcijas ir jānošķir no ASV Kongresa un Eiropas Parlamenta likumdošanas funkcijām;
40. vienlaikus uzskata, ka transatlantiskā sadarbība ekonomikas jomā jāveido tā, lai tā būtu atbildīgāka, pārredzamāka un paredzamāka un ka sanāksmju grafiki, darba kārtība, plāni un progresa ziņojumi jāievieto tīmekļa vietnē;
Transporta jautājumi
41. aicina ASV Senātu un ASV administrāciju atļaut pilnībā un efektīvi īstenot pirmā posma ES un ASV aviācijas nolīgumu un ES un ASV aviācijas drošības nolīgumu, kā arī sākt gatavot otrā posma aviācijas nolīgumu, lai arī turpmāk veicinātu ES un ASV sadarbību un attiecības aviācijas jomā;
42. aicina ASV Senātu un administrāciju nepieļaut nekādus pasākumus, kas vērsti pret šiem mērķiem, piemēram, saistībā ar ārvalstu remonta darbnīcām, pretmonopola noteikumu atvieglojumiem un gaisa pārvadātāju piederību kādai valstij, kas minēta Pārstāvju palātas Rezolūcijā Nr. 915;
43. aicina ASV varas iestādes un Eiropas Komisiju aktīvi turpināt sarunas, lai rastu līdzsvarotu risinājumu gaisa drošības vajadzībām un datu aizsardzībai saistībā ar pasažieru datu reģistru (PDR), drošības pārbaužu pārskatīšanu lidostās un stingrāku pasākumu ieviešanu Kopenhāgenas sarunās un ICAO nolīgumos, lai mazinātu transatlantisku un starptautisku lidojumu ietekmi uz klimata pārmaiņām;
44. atgādina Komisijai un ASV varas iestādēm, ka gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par otrā posma nolīgumu, tas var izraisīt pirmā posma nolīguma atcelšanu dažās dalībvalstīs, tādējādi kaitējot ES un ASV aviopārvadātāju interesēm;
Tiesību aktu piemērošana patērētāju tiesību aizsardzības jomā, muitas lietas un tirgus uzraudzība
45. aicina Komisiju un Padomi veicināt kopīgus pasākumus ar ASV iestādēm, jo īpaši ar ASV Patēriņa preču drošības komisiju, un citiem partneriem, lai panāktu, ka Ķīna un citas trešās valstis paaugstina ražošanas standartus, tādējādi izpildot ES un ASV drošības prasības, jo īpaši attiecībā uz rotaļlietām;
46. aicina Komisiju izstrādāt stingrākus un efektīvākus pārrobežu sadarbības mehānismus, lai savienotu ES brīdināšanas sistēmu „RAPEX”, ko piemēro patēriņa precēm, kuras rada nopietnu risku patērētājiem, ar ASV Patēriņa preču drošības programmas brīdinājuma sistēmu un lai saskaņotu Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības (CPC) tīkla darbību ar ASV iestāžu veiktajiem pasākumiem;
47. ierosina Transatlantiskās ekonomikas padomei pieņemt saistošu sadarbības instrumentu, ar kuru varētu strukturēt un atvieglot informācijas apmaiņu par ražojumu drošumu, kā arī izstrādāt kopīgu sadarbības pasākumu programmu;
48. atbalsta Komisijas iniciatīvu stiprināt starptautisko sadarbību, izmantojot Regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā juridisko pamatu, lai noslēgtu starptautiskās sadarbības nolīgumu ar ASV izpildiestādēm, kā arī izplatot paraugpraksi un daloties tajā;
49. aicina Komisiju paātrināt darbu pie ļoti novilcinātā divpusējā sadarbības īstenošanas nolīguma, tā īstenošanas pasākumus (informācijas apmaiņa, izmeklēšana un pasākumu veikšana) attiecinot arī uz ASV, pamatojoties uz ES regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā un ASV Interneta drošības likumu;
Savstarpējā atzīšana un standartizācija
50. aicina Komisiju pieņemt procedūras attiecībā uz to ražojumu atbilstības deklarāciju savstarpējo atzīšanu, uz kuriem attiecas obligātā trešās personas veicamā pārbaude, jo īpaši attiecībā uz IKT un elektroniskajām ierīcēm; aicina Komisiju uzstājīgi prasīt nodrošināt likumīgo mērvienību savstarpējo atzīšanu, jo īpaši nodrošinot, ka uz ES ražojumiem ASV tiks norādīta vienīgi metriskā sistēma;
51. aicina Komisiju kopīgi ar ASV iestādēm izvērtēt standartizācijas jautājumus, lai varētu koordinēt politikas nostādnes, ietekmējot starptautiskās standartizācijas organizācijas;
Uzņēmumu sociālā atbildība
52. uzskata, ka uzņēmumu sociālo atbildību var uzskatīt par pašregulatīvu uzņēmējdarbības modeli attiecībā uz uzņēmējdarbības ietekmi, kad sociālie un vides apsvērumi ir jāintegrē uzņēmuma darbībā un tā mijiedarbībā ar ieinteresētajām personām’ uzskata, ka ASV un ES pozitīvās pieredzes apmaiņa par uzņēmumu sociālo atbildību būtiski ietekmēs uzņēmumu attieksmi pret to un ka tie vairāk iesaistīsies sociālo un vides jautājumu risināšanā;
53. uzskata, ka, sadarbojoties tiesiskās reglamentācijas jomā, būtu jāņem vērā ES reglamentējošo noteikumu pastiprināšana attiecībā uz Kapitāla prasību direktīvu (KPD) un jo īpaši attiecībā uz atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē;
Lauksaimniecības jautājumi un Dohas sarunas
54. norāda, ka ir svarīgi panākt līdzsvarotu vienošanos lauksaimniecības jomā Dohas tirdzniecības sarunās, paredzot pasākumus pret lauksaimniecības produktu cenas svārstībām un pārtikas nepietiekamību, lai panāktu vispārēju nodrošinātību ar pārtiku; apņemas pilnībā ņemt vērā prasības, kas jāievēro, lai tirdzniecības sarunas noritētu veiksmīgi; uzsver, ka jāņem vērā visas korekcijas, kas jau iekļautas nesenajās KLP reformās, un vēlas, lai līdzīgas korekcijas veiktu ASV lauksaimniecības likumā;
55. saglabā uzticību savam mērķim nodrošināt iedzīvotājiem visaugstākos ražojumu drošuma standartus; atbalsta Komisijas lēmumus par neatļautu ģenētiski modificētu produktu klātbūtni, galvenokārt kukurūzā un sojā, kamēr nav pierādīts, ka attiecīgie produkti ir nekaitīgi veselībai un videi; atzīst, ka Eiropas Savienībā ir ļoti stingri noteikumi attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem;
56. atgādina par nesenajiem notikumiem saistībā ar iepriekš pretrunīgi vērtētiem jautājumiem, tādiem kā hormonu izmantošana liellopu gaļā, hlorīda izmantošana putnu gaļā un atļauju izsniegšana attiecībā uz dažiem ģenētiski modificētiem produktiem; ir pārliecināts, ka, veidojot pastāvīgu un savlaicīgu dialogu, var veiksmīgi risināt jautājumus, kas skar savstarpējo lauksaimniecības produktu tirdzniecību, lai nebūtu jāvēršas pie strīdu izšķiršanas struktūrām PTO;
Vides jautājumi un klimata pārmaiņas
57. atbalsta ASV centienus ANO 2009. gada 22. septembra augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām un iespēju pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā subsidēšanas, kā arī atzinīgi vērtē iespējamās izmaiņas ASV tiesību aktos, kas ļaus vēl vairāk ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju; tomēr pauž bažas, ka Senāts šos tiesību aktus var neapstiprināt līdz nākamajam gadam; tādēļ aicina ES un ASV cieši sadarboties, lai Kopenhāgenas konference noritētu veiksmīgi un visas valstis, kas emitē siltumnīcefekta gāzes, uzņemtos saistošus vidējā termiņa un ilgtermiņa mērķus;
58. atgādina, ka starptautiskajam nolīgumam jānodrošina, lai globālais emisijas samazinājums rūpnieciski attīstītajās valstīs 2020. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu būtu tuvāk 25-40 % intervāla augšējai robežai, kā ieteikts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 4. novērtējuma ziņojumā, un aicina, lai šis samazinājums būtu šo valstu teritorijās; atgādina, ka ilgtermiņa samazināšanas mērķis ES un citām rūpnieciski attīstītajām valstīm 2050. gadam jānosaka 80% apmērā salīdzinājumā ar 1990. gadu;
59. principā atbalsta Transatlantiskās enerģētikas padomes izveidi, par paraugu ņemot Transatlantisko ekonomika padomi, lai veicinātu transatlantisko sadarbību tiesiskās reglamentācijas, energoefektivitātes un energoapgādes drošības jomā; pauž cerību, ka tiks sasniegti lielāki panākumi nekā 2000. gada Transatlantiskajā vides dialogā;
60. uzsver, ka ir svarīgi aktīvi un pastāvīgi veidot dialogu starp ES un ASV, ņemot vērā to, ka ES pārskata spēkā esošos tiesību aktus par jauniem pārtikas produktiem un par jauno tehnoloģiju izmantošanu pārtikas ražošanā;
61. uzsver, ka jaunajām tehnoloģijām, piemēram, nanomateriāliem, var būt ietekme uz veselību un vidi, jo to īpašības vēl nav zinātniski izpētītas; attiecīgi uzsver, ka ir svarīgi apzināties sabiedrības un patērētāju bažas, kas var būt saistītas ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, kā piemēru minot klonēšanas izmantošanu dzīvnieku selekcijā un bažas attiecībā uz dzīvnieku labturību;
62. atzinīgi vērtē to, ka ASV valdība ir atzinusi nepieciešamību tuvākajā laikā grozīt ASV Toksisko vielu uzraudzības likumu (TSCA), lai nodrošinātu cilvēku veselības efektīvu aizsardzību pret ķīmiskiem produktiem;
63. aicina attiecīgās ES un ASV struktūras sadarboties, lai ASV izveidotu tiesiskās reglamentācijas sistēmu, ar kuru nodrošina REACH līdzvērtīgu aizsardzības līmeni;
Tiesu iestāžu un policijas sadarbība, vīzas
64. sagaida, ka ES un ASV ministru sanāksmē, kas notiks 2009. gada 28. oktobrī Vašingtonā, pieņems kopējo deklarāciju tiesu iestāžu un policiju sadarbības jomā, to jo īpaši attiecinot uz kiberdrošību;
65. pauž gatavību vecināt starptautisko sadarbību kiberdrošības jomā; aicina ASV pieņemt jaunus tiesību aktus, kas ļautu sagatavot virkni starptautisku nolīgumu un sadarboties tiesībaizsardzības jomā, lai nepieļautu kiberuzbrukumus un novērstu kibernoziegumus; ir gatavs izveidot starptautiskus instrumentus un veikt pienācīgus drošības pasākumus privātās dzīves, vārda brīvības un komercdarījumu aizsardzībai;
66. atgādina par savu apņemšanos cīnīties pret terorismu un par ciešo pārliecību, ka jānodrošina pareizs līdzsvars starp drošības pasākumiem un pilsonisko brīvību un pamattiesību aizsardzību, vienlaikus nodrošinot privātuma un datu aizsardzību visaugstākajā līmenī; atkārtoti apliecina, ka nepieciešamība un samērīgums ir svarīgākie principi, kurus neievērojot cīņa ar terorismu nebūs efektīva;
67. uzskata, ka ir nepieciešama droša tiesiskā un politiskā sistēma, lai nodrošinātu ciešu ES un ASV sadarbību jomās, kas ir saistītas ar tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumiem, un ka būtiska ir spēcīgāka partnerība, ietverot parlamentāro un demokrātisko dimensiju, lai efektīvi risinātu tādus kopējus jautājumus kā cīņa ar terorismu un organizēto noziedzību, ievērojot pamattiesības un tiesiskumu, nodrošinātu policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, migrācijas pārvaldību un patvēruma meklēšanas tiesību aizsardzību, veicinātu bezvīzu režīmu labticīgu pilsoņu brīvai kustībai starp abām teritorijām;
68. uzsver, ka Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums un ka visos gadījumos, kad Eiropas personu datus drošības apsvērumu dēļ pārsūta trešām valstīm, vajadzētu ievērot procesuālās garantijas un aizsardzības tiesības, kā arī atbilstību dalībvalstu un Eiropas mēroga tiesību aktiem datu aizsardzības jomā;
69. atgādina Padomei un Komisijai, ka Nolīguma par savstarpējo juridisko palīdzību starp ES un ASV, kurš stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī, 4. pantā paredzēts, ka piekļuvi attiecīgiem finanšu datiem iegūst, iesniedzot pieprasījumu valsts iestādēs; uzskata, ka tas, iespējams, varētu būt labāks tiesiskais pamatojums SWIFT datu pārsūtīšanai nekā iecerētais pagaidu nolīgums;
70. atzīmē, ka pašlaik tiek apspriests ES un ASV pagaidu nolīgums attiecībā uz šādu datu nosūtīšanu un ka paredzēts pārejas posms, to norādot un iekļaujot turpināmības klauzulu, kurā paredzētais termiņš nepārsniedz 12 mēnešus, un ka jaunajā nolīgumā, par kuru vienosies, neskarot procedūru, kura būs jāievēro saskaņā ar Lisabonas līgumu, pilnība būs jāiesaista ES un dalībvalstu parlamenti un jānodrošina Parlamenta 2009. gada 17. septembra rezolūcijas 3. punktā minēto noteikumu īstenošana;
71. atzinīgi vērtē programmas par vīzu režīma atcelšanu neseno paplašināšanu, ietverot vēl septiņas ES dalībvalstis; tomēr mudina ASV atcelt vīzu režīmu attiecībā uz pārējām dalībvalstīm un nodrošināt pret visiem ES pilsoņiem vienādu attieksmi, ievērojot pilnīga savstarpīguma principu; pauž bažas par plānoto administratīvo nodevu ieviešanu ESTA ceļošanas atļauju ieviešanai ES pilsoņiem un aicina Komisiju šim jautājumam piešķirt prioritāti sarunās ar ASV administrāciju;
Attīstība un Tūkstošgades attīstības mērķi
72. atzinīgi vērtē atkārtoti apstiprināto apņemšanos sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus un ievērot oficiālās attīstības palīdzības (OAP) solījumus; aicina abus partnerus ievērot pienākumu 0,7 % no IKP tērēt attīstības sadarbībai;
73. atzinīgi vērtē apņemšanos noslēgt vērienīgo un līdzsvaroto Dohas attīstības sarunu kārtu un G20 augstākā līmeņa sanāksmes skaidri noteikto gala termiņu, kas ir 2010. gads; aicina valstu vadītājus novembra beigās, tiekoties PTO ministru konferencē Ženēvā, neaizmirst minēto sarunu galveno attīstības mērķi;
Institucionālie aspekti
74. uzsver, ka šis brīdis ir arī jāizmanto, lai pilnveidotu un atjaunotu transatlantisko attiecību sistēmu; uzsver nepieciešamību aizstāt jauno 1995. gada Transatlantisko programmu ar jaunu Transatlantisko partnerattiecību nolīgumu; uzskata, ka sarunas par jauno nolīgumu būtu lietderīgi sākt pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ar mērķi tās pabeigt līdz 2012. gadam;
75. ir pārliecināts, ka Transatlantiskais likumdevēju dialogs starp Eiropas Parlamentu un ASV Kongresu jau ir devis būtisku ieguldījumu labākas savstarpējās sapratnes veidošanā par daudzām kopējām problēmām, tostarp par tām, kas saistītas ar ekonomiskajām attiecībām un starptautisko tirdzniecību;
76. ir pārliecināts, ka šie ir būtiski jautājumi un ka valstu parlamenti ir regulāri jāinformē par tiem; aicina priekšsēdētāju šajā nolūkā izveidot īpašu mehānismu;
77. vēlreiz apstiprina, ka ar jauno nolīgumu pašreizējo Transatlantisko ekonomikas padomi varētu pārveidot par transatlantisku parlamentāro asambleju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūcijā paustos ieteikumus;
78. cer, ka Transatlantiskajam darba ņēmēju un darba devēju dialogam būs lielāka ietekme drīzumā gaidāmajās sarunās par to, kā politiķiem labāk risināt ātri pieaugošā bezdarba un strukturālo pārmaiņu problēmas, ko izraisījusi finanšu krīze;
79. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ASV prezidentam un Kongresam.