Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0099/2009

Iesniegtie teksti :

B7-0099/2009

Debates :

PV 21/10/2009 - 9
CRE 21/10/2009 - 9

Balsojumi :

PV 22/10/2009 - 8.9

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 207kWORD 140k
19.10.2009
PE428.707v01-00
 
B7-0099/2009

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi


Pascal Canfin, Reinhard Bütikofer, Yannick Jadot, Nicole Kiil-Nielsen, Barbara Lochbihler Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi  
B7‑0099/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām, jo īpaši divas 2006. gada 1. jūnija rezolūcijas par ES un ASV attiecību uzlabošanu Transatlantisko partnerattiecību nolīguma ietvaros un par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām, 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju par transatlantiskajām attiecībām, kā arī 2008. gada 5. jūnijā pieņemto rezolūciju par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un 2009. gada 26. marta rezolūciju par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs,

–   ņemot vērā 1990. gada Transatlantisko deklarāciju par ES un ASV attiecībām un 1995. gada jauno Transatlantisko programmu,

–   ņemot vērā secinājumus par kopējas programmas izveidošanu, kas pieņemti 2009. gada 5. aprīlī Prāgā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē, kurā piedalījās ASV prezidents B. Obama un ES 27 dalībvalstu un to valdību vadītāji,

–   ņemot vērā kopīgo paziņojumu un progresa ziņojumu, kurus pieņēma trešajā Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmē 2008. gada 16. oktobrī,

–   ņemot vērā gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, kas notiks 2009. gada 2. un 3. novembrī Vašingtonā (ASV),

–   ņemot vērā gaidāmo 67. Transatlantiskā likumdevēju dialoga sanāksmi, kas notiks 2009. gada 4.–6. decembrī Ņujorkā (ASV),

   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 17. septembra rezolūciju par iecerēto starptautisko nolīgumu, lai Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamentam darītu pieejamus finanšu maksājumu ziņojumu datus, novēršot un apkarojot terorismu un teroristu finansēšanu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 8. aprīļa rezolūciju par G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24. un 25. septembrī,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā transatlantisko partnerattiecību pamatā ir tādas kopīgas pamatvērtības kā demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums, konfliktu risināšana mierīgā ceļā un daudzpusība, un tādi kopīgi mērķi kā atvērta un integrēta ekonomika un ilgtspējīga attīstība, turklāt šīs partnerattiecības ir drošības un stabilitātes pamats Eiropas un Atlantijas reģionā;

B.  tā kā Eiropas Savienība atzinīgi vērtē jauno ievirzi, ko devusi ASV administrācija, apliecinot vēlmi sadarboties starptautiskā līmenī un stiprināt ES un ASV attiecības;

C. tā kā Eiropas Savienība kļūst par aizvien nozīmīgāku partneri pasaules mērogā un tā kā ES spēs īstenot stiprāku un saskaņotāku politiku starptautiskajā vidē, tiklīdz būs stājušies spēkā Lisabonas līgumā ietvertie ārpolitikas instrumenti;

D. tā kā jaunākie pētījumi, tādi kā Vācijas Maršala fonda (German Marshall Funds) analizētās transatlantiskās tendences 2009. gadā, liecina par vēl nebijušu ES iedzīvotāju atbalstu ASV administrācijai, kas ir pamats ES un ASV attiecību stiprināšanai;

E.  tā kā ES un ASV ir vadošā loma pasaules politikā un ekonomikā un tām kopīgi jārisina dažādas pasaules mēroga problēmas, tādas kā finanšu krīze, klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība, konfliktu risināšana un atbruņošanās, nabadzības izskaušana un citu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana, cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana un tiesiskums, terorisms un kodolieroču izplatīšana;

F.  tā kā aizvien globālākā, sarežģītākā un mainīgākā pasaulē abu partneru — gan ES, gan ASV — interesēs ir kopīgi veidot starptautisko vidi un vienoti stāties pretī kopīgiem apdraudējumiem un problēmām, pamatojoties uz starptautisko tiesību aktiem un daudzpusējām struktūrām, jo īpaši ANO sistēmu, un aicināt citus partnerus sadarboties šo mērķu sasniegšanai;

G. tā kā, cīnoties pret starptautisko terorismu, jāuzsver, ka ir svarīgi pilnībā ievērot starptautiskos tiesību aktus un līgumus attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām;

H. tā kā transatlantiskajām partnerattiecībām arī turpmāk ir jābūt Eiropas Savienības ārējās darbības stūrakmenim;

I.   tā kā Transatlantiskajai ekonomikas padomei ir jāturpina strādāt, lai sasniegtu mērķi —uzlabotu transatlantiskā tirgus darbību;

J.   tā kā ES un ASV saskarsies ar energoresursu aizvien lielāku globālo patēriņu un tām būs jāīsteno kopējas saistības attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām — saistības, par kurām jāvienojas Kopenhāgenā un kuru dēļ būs jāveic ievērojamas izmaiņas abu partneru ekonomikā,

Kopēji uzdevumi

1.  uzskata, ka pašlaik vissteidzamāk risināmais uzdevums Eiropas Savienībai ir pārliecināt ASV administrāciju par nepieciešamību COP15 sanāksmē Kopenhāgenā vienoties par tālejošiem, vērienīgiem un tiesiski saistošiem pasākumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām laikposmam pēc Kioto protokola darbības beigām, izstrādāt transatlantisku “jaunu zaļo vienošanos”, lai nodrošinātu ieguldījumus drošās un vidi nepiesārņojošās energoiekārtās un ražošanas iekārtās un nodrošinātu tehnoloģiju apmaiņu šajā jomā, kā arī vienoties par atbilstošu finansējuma apjomu, lai jaunattīstības valstīs īstenotu pasākumus, kas mazina klimata pārmaiņu ietekmi un ļauj tām pielāgoties;

2.  mudina abus partnerus, apzinoties kopīgo atbildību par pasaules kārtību, ievērojot starptautiskos tiesību aktus un risinot kopējas problēmas, iesaistīties efektīvās daudzpusējās attiecībās, kas ietvertu arī jaunus dalībniekus; uzstāj, ka ES un ASV ir jāstrādā vēl intensīvāk, lai izpildītu ANO Reformu programmu, cita starpā arī attiecībā uz ANO Drošības padomes un citu globālās sistēmas daudzpusējo forumu reformu;

3.  aicina abus partnerus veicināt cilvēktiesību ievērošanu gan savās valstīs, gan pasaulē un to īstenot kā savas politikas galveno elementu; uzsver nepieciešamību ciešāk koordinēt darbības preventīvās diplomātijas un krīzes situāciju diplomātijas jomā; aicina ASV administrāciju ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un tiem pievienoties; atkārto aicinājumu atcelt nāvessodu; aicina ASV valdību atkal sākt praksē pilnībā nodrošināt atbilstību tiesiskuma starptautiskajiem standartiem un likvidēt visas slepenās ieslodzījuma vietas, apturēt visas ārpustiesas procedūras un izbeigt nesodāmību attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem;

Aizsardzība, ieroču kontrole, kodolieroču izplatīšana un drošības jautājumi

4.  uzsver, ka drošības dimensija ES attiecībās ar Krieviju un ar ASV un KĀDP un EDAP nozīme ir jāskata plašākā Eiropas drošības struktūras kontekstā, kura ietver NATO, EDSO un tādus starptautiskus mehānismus kā Pretballistisko raķešu nolīgums un Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā; uzskata, ka attiecīgās darbības šajā plašākajā drošības struktūrā vajadzētu apspriest ar Krieviju, Amerikas Savienotajām Valstīm un EDSO dalībvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai atjaunotu transatlantisko partneru vienprātību par drošību, šajā nolūkā apspriežot Helsinku nolīgumus vai to atjauninātās versijas jaunā Eiropas Drošības un sadarbības konferencē;

5.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Krievijas Federācijas un ASV lēmumu vest sarunas, lai noslēgtu jaunu visaptverošu un tiesiski saistošu nolīgumu, ar ko aizstāj Līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START), kura darbība beidzas 2009. gada decembrī, un atzinīgi vērtē 2009. gada 6. jūlijā Maskavā ASV prezidenta Baraka Obamas un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva parakstīto kopīgo saprašanās deklarāciju par līguma START-1 pēctecību;

6.  atbalsta koncepcijas dokumentu, ko ASV 2009. gada 16. septembrī iesniedza ANO Drošības padomei un kas ir daļa no ASV administrācijas stratēģijas kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā, un atzinīgi vērtē paziņojumu par to, ka 2010. gada aprīlī tiks rīkota pasaules mēroga konference par kodolieroču neizplatīšanu;

7.  atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2009. gada 24. septembra rezolūciju par kodolieroču neizplatīšanu (Nr. 1887), kurā pausta apņemšanās veidot drošāku pasauli visiem un radīt apstākļus tādas pasaules pastāvēšanai, kurā nav kodolieroču, saskaņā Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) mērķiem, un to darīt, veicinot starptautisko stabilitāti un pamatojoties uz principu par visiem vienādu drošību;

8.  uzskata, ka iespējas atjaunot transatlantisko sadarbību ir jo īpaši kodolieroču neizplatīšanas un kodolieroču arsenāla samazināšanas jomā, tai skaitā arī attiecībā uz Eiropas teritorijā izvietoto kaujas gatavībā esošo ASV kodolraķešu demontāžu; tāpēc aicina ES un ASV visos starptautiskajos forumos, jo īpaši ANO, pieņemt kopēju stratēģiju par atbrīvošanos no masu iznīcināšanas ieročiem un konvenciālajiem ieročiem; atzinīgi vērtē ASV prezidenta paziņojumu par to, ka viņš veicinās Līguma par kodolizmēģinājumu vispārīgo aizliegumu ratifikāciju; aicina Padomi, cieši sadarbojoties ar ASV un Krieviju, aktīvi sniegt pozitīvu ieguldījumu, palīdzot gatavoties nākamajai 2010. gadā plānotajai KNL pārskatīšanas konferencei;

9.  aicina Atbruņošanās konferenci iespējami drīz sākt sarunas par līgumu, ar ko aizliedz skaldmateriāla ražošanu kodolieročiem vai citām sprāgstošām kodolierīcēm;

10. atzinīgi vērtē gaidāmo pirmo ES un ASV kopīgo deklarāciju par kodolieroču neizplatīšanu, sagaidot, ka tajā būs ievēroti ANO Drošības padome Rezolūcijas Nr. 1887 noteikumi un norādītas sadarbības jomas;

11. uzsver, ka neskaidrība par Irānas kodolprogrammas būtību rada papildu spriedzi attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanas sistēmu, kā arī stabilitāti reģionā un pasaulē; atzinīgi vērtē tiešo dialogu, ko izveidojis prezidents B. Obama, un atbalsta mērķi, ko abi partneri kopīgi cenšas panākt, proti, sadarbībā ar citiem ANO Drošības padomes locekļiem un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA) sarunu ceļā vienoties ar Irānu par risinājumu, pamatojoties uz divējādo dialoga un sankciju stratēģiju; mudina abus partnerus censties veidot no kodolieročiem brīvu zonu Tuvajos un Vidējos Austrumos;

12. šajā sakarībā pauž nožēlu par Francijas prezidenta N. Sarkozī centieniem pārdot kodoltehnoloģiju Tuvo un Vidējo Austrumu valstīm; uzsver, ka šāda politika ir pilnīgi bezatbildīga, tā var vēl vairāk destabilizēt situāciju un traucē īstenot jebkurus centienus veidot reģionā no kodolieročiem brīvu zonu;

13. atbalsta 2009. gada 1. oktobrī Ženēvā notikušās sarunas, kuru rezultātā Irāna piekrita tam, ka tiek veikta netālu no Kumas nesen atklātās urāna bagātināšanas rūpnīcas starptautiska inspekcija;

14. kritizē ASV un Indijas nolīgumu par sadarbību kodolenerģijas jomā, kas ļāvis Indijai iekļūt starptautiskajā kodoltirdzniecības sistēmā, lai gan tā ir atteikusies parakstīt KNL un joprojām neļauj SAEA veikt daudzu savu kodoliekārtu drošības inspekcijas; ir pārliecināts, ka šāds nolīgums veicina iespaidu par dubultu standartu piemērošanu, kas var sagraut KNL nozīmību;

15. ir nobažījies par Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas nesen veiktajiem kodolizmēģinājumiem un to, ka tā ir noraidījusi ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1887; tomēr atbalsta ASV īstenoto divpusējā dialoga pieeju saistībā ar sešu dalībnieku sarunām par Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem;

16. atzinīgi vērtē ASV lēmumu neīstenot plānus par pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanu Eiropā un prasa izstrādāt jaunu pasaules drošības kārtību, iesaistot ES, ASV, Krieviju un Ķīnu;

Reģionālie jautājumi

17. uzsver, ka Tuvo Austrumu konflikta miermīlīgam un taisnīgam atrisinājumam ir būtiska nozīme, un atzinīgi vērtē to, ka ASV administrācijai tā ir viena no vissteidzamāk īstenojamām prioritātēm; lūdz ASV administrāciju cieši sadarboties ar ES un iesaistīties Kvarteta darbībā; uzsver, ka abiem partneriem vajadzētu censties paātrināt sarunu norisi, pamatojoties uz t. s. ceļvedi un iepriekšējo nolīgumu, lai rastu risinājumu, kas nodrošina divu valstu līdzāspastāvēšanu un suverēnas, dzīvotspējīgas Palestīnas valsts izveidi; aicina transatlantiskos partnerus atbalstīt centienus panākt izlīgumu starp palestīniešiem un izbeigt katastrofālo humanitāro stāvokli Gazas joslā un norāda, ka ir svarīgi uzlabot palestīniešu dzīves apstākļus gan Rietumkrastā, gan Gazas joslā, cita starpā nodrošinot Gazas atjaunošanu;

18. uzskata, ka ASV prezidenta B. Obamas 2009. gada 23. septembrī rīkotās Izraēlas premjerministra Bendžamina Netanjahu un palestīniešu līdera Mahmuda Abasa pirmās tikšanās vērienīgie mērķi nav sasniegti; kritizē to, ka joprojām nav panākta vienošanās jautājumā par izraēliešu apmetņu celšanu Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē;

19. pauž nožēlu par ANO Cilvēktiesību padomes lēmumu atlikt pasākumu īstenošanu saistībā ar rezolūcijas projektu par nesenās ANO faktu vākšanas misijas ziņojumu par konfliktu Gazā un šīs misijas ieteikumiem; sagaida, ka ANO Cilvēktiesību padome noteiktā laikā šos pasākumus īstenos;

20. uzsver, ka transatlantisko partneru vērtības, drošība un uzticība tiem Afganistānā ir apdraudētas; mudina ES, ASV, NATO un ANO izstrādāt jaunu kopīgu stratēģisko koncepciju, kas pilnībā iekļautu visas spēkā esošās starptautiskās saistības, uzlabotu vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus, stiprinātu Afganistānas sieviešu tiesības un veicinātu demokrātisku attīstību, un aicina visas kaimiņvalstis palīdzēt īstenot šos centienus, lai nodrošinātu stabilitāti reģionā;

21. aicina ES un ASV izstrādāt kopīgu stratēģiju attiecībā uz Pakistānu, lai stiprinātu tās demokrātiskās iestādes, tiesiskumu un tās spēju izskaust nabadzību, sociālo atstumtību un terorismu, vienlaikus veicinot Pakistānas līdzatbildību par stabilitātes nodrošināšanu reģionā;

22. aicina partnerus, saskaņojot centienus, turpināt sadarboties ar Irākas valdību un ANO, lai veicinātu stabilitāti un izlīguma panākšanu valstī un sekmētu Irākas vienotību un neatkarību;

Finanšu krīze, stabilitāte un banku darbība

23. uzsver, ka t. s. kredītu krīze joprojām ir aktuāla; šajā sakarībā uzsver, ka saskaņotai makroekonomikas politikai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pasaules ekonomikas atveseļošanos, veidojot pamatu “jaunas zaļās vienošanās” īstenošanai, kas veicina kvalitatīvu ilgtermiņa attīstību; prasa sākt darbu, izstrādājot saskaņotas, atbilstīgos posmos iedalītas un efektīvas stratēģijas izkļūšanai no pašreizējās situācijas, kuras varētu strauji īstenot, tiklīdz tas būs iespējams, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanās procesu;

24. atzinīgi vērtē G20 valstu sanāksmes secinājumus, kas ir konkrēts darba pamats turpmākai ES un ASV sadarbībai, un sagaida, ka tiks izstrādāta saskaņota pieeja, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar finanšu stabilitāti un pasaules finanšu sistēmas reformu;

25. prasa saskaņot ASV finanšu nozares reformu kopumu (kas ierosināts 2009. gada 17. jūnijā) un pašreizējo ES finanšu uzraudzības struktūras reformu, lai novērstu jebkādus turpmākus pasaules finanšu tirgus darbības traucējumus un nodrošinātu visu sistēmisko dalībnieku regulējumu; šajā sakarībā piekrīt tam, ka lielākās jaunās tirgus ekonomikas valstis tiek iesaistītas Finanšu stabilitātes padomes izveidošanas darbā;

26. uzskata, ka, saskaņojot ASV un ES rīcību, ir jāpanāk uzraudzības noteikumu vispārēja atjaunināšana, lai novērstu regulējuma arbitrāžu; uzsver, ka ar G20 valstu panākto progresu plašākā mērogā ievieš t. s. obligātās nepieciešamās saskaņošanas pieeju, kas nenozīmē, ka ES nedrīkst piemērot augstākus standartus;

27. šajā sakarībā uzskata, ka spēcīgākai likumdevēju, regulatīvo un uzraudzības iestāžu sadarbībai ASV un ES ir būtiska nozīme, jo īpaši ņemot vērā nepilnības, kas atklājušās nesenās finanšu krīzes rezultātā;

28. aicina ASV, īstenojot sistēmu Bāzele II, ņemt vērā gan nesenās, gan vēl gaidāmās izmaiņas ES direktīvās par kapitāla prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām;

29. šai ziņā uzskata, ka sistēmas Bāzele II īstenošanai ASV ir būtiska nozīme, lai saglabātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus pasaules mērogā;

30. atbalsta G20 valstu aicinājumu paātrināt grāmatvedības standartu konverģenci; mudina Finanšu grāmatvedības standartu padomi un Starptautisko grāmatvedības standartu padomi izstrādāt kvalitatīvu vispārēju grāmatvedības standartu vienotu kopumu, ievērojot katras šīs padomes standartu neatkarīgas noteikšanas procesu, un līdz 2011. gada jūnijam pabeigt to konverģences projektu; prasa ieviest tādu ziņojumu sagatavošanu par katru atsevišķu valsti, kas ieguldītājiem, ieinteresētajām personām un nodokļu iestādēm sniegtu vispusīgu priekšstatu par katru vienas grupas mātessabiedrību, tā nodrošinot efektīvāku un pārredzamāku starptautisku pārskatu par lēmumiem, kuru pamatā ir nodokļu apsvērumi;

31. mudina ASV ievēro savu t. s. ceļvedi, kurā vietējiem lietotājiem ASV ir noteikta prasība piemērot starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS); atgādina par Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) izteikto lūgumu atzīt Eiropas Savienības pieņemto IFRS līdzvērtību ASV vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAP), līdz tiks pieņemts lēmums par prasību ASV lietotājiem piemērot IFRS;

32. uzsver, ka Starptautisko grāmatvedības standartu padomei (IASB) vajadzētu turpināt savas pārvaldības reformas, lai nodrošinātu to dalībnieku taisnīgu pārstāvību, kuri pieprasa biržas sarakstā iekļautām sabiedrībām piemērot IFRS un kuras ir iesaistītas starptautisko grāmatvedības standartu noteikšanā un IASB uzraudzībā tās pārvaldītāju statusā;

33. uzsver, ka ir vajadzīga vispārēja sadarbība un informācijas apmaiņa nodokļu jautājumos daudzpusējas sistēmas veidā, piemēram, paplašināts Vispasaules forums par pārredzamību un informācijas apmaiņu saistībā ar nodokļiem; uzskata, ka Vispasaules foruma par pārredzamību un informācijas apmaiņu saistībā ar nodokļiem darbība ir būtiski jāveicina, lai izskaustu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; jo īpaši uzsver, ka visos gadījumos informācija jāsniedz automātiski;

34. atzinīgi vērtē G20 valstu vadītāju vienošanos strādāt pie starptautiskas sistēmas izveides, lai ieviestu finanšu darījumu nodokli, un aicina ASV un ES panākt strauju progresu, lai nodrošinātu, ka finanšu nozare sniedz taisnīgu ieguldījumu ekonomikas atveseļošanas un izaugsmes procesā, jo līdz šim krīzes izmaksas gulstas uz nodokļu maksātājiem, valsts dienestiem un iedzīvotājiem;

35. pauž cerību, ka ES spēs atzīt ASV apdrošināšanas uzraudzības režīma līdzvērtību saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Maksātspējas II direktīvā; uzskata, ka iniciatīva veidot Valsts apdrošināšanas biroju varētu uzlabot ES un ASV sadarbību un informācijas apmaiņu apdrošināšanas jomā;

36. uzskata, ka, sadarbojoties tiesiskās reglamentācijas jomā, būtu jāņem vērā ES reglamentējošo noteikumu pastiprināšana attiecībā uz Kapitāla prasību direktīvu (KPD) un jo īpaši attiecībā uz atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē;

Transatlantiskā ekonomikas padome

37. uzsver, ka jāturpina, jāizvērš un jāveicina Transatlantiskās ekonomikas padomes darbība; uzskata, ka jāizstrādā ceļvedis tam, kā ilgtermiņā izveidot pārredzamu, uz vērtībām pamatotu Transatlantisko tirgu, pienācīgi ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses;

38. aicina Komisiju nodrošināt, lai, pirms jebkādu konkrētu secinājumu izdarīšanas attiecībā uz turpmāko attīstību, pētījumu par transatlantiskā tirgus īstenošanu rezultātus apspriestu ar attiecīgajam Parlamenta komitejām;

39. uzskata, ka informācijas sabiedrība ir būtisks transatlantiskās ekonomikas telpas pīlārs, šīs telpas pamatā ir piekļuve zināšanām un jauni digitālās informācijas aizsardzības un izplatīšanas veidi, kuros tiek ievērota proporcionalitāte;

40. uzskata, ka, jo īpaši, jautājumi par ciešāku sadarbību ieguldījumu, grāmatvedības standartu, normatīvo jautājumu, importēto produktu drošības un intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas jomās, pirms īstenošanas jāapspriež likumdevējiem abās Atlantijas okeāna pusēs;

41. aicina Komisiju arī turpmāk censties panākt izmaiņas ASV tiesību aktos, kas paredz visu ienākošu kravu caurskatīšanu, vai tādu to īstenošanu, lai ASV administrācija neradītu jaunus tirdzniecības šķēršļus, kuri ievērojami palielinās uzņēmēju izdevumus, būtiski neuzlabojot piegādes ķēdes drošību; uzskata, ka Transatlantiskās ekonomikas padome Briselē un Vašingtonā varētu organizēt lietderīgus seminārus jautājumā par visu kravu skenēšanu, lai ASV un ES likumdevējās iestādēs padziļinātu sapratni un veicinātu drīzu un savstarpēji pieņemamu šīs problēmas risinājumu;

42. tāpēc aicina ES un ASV vadību un Transatlantisko ekonomikas padomi līdzpriekšsēdētājus ņemt vērā likumdevēju izšķirošo nozīmi procesa ilgtermiņa rezultātu sasniegšanā un mudina Transatlantiskās ekonomikas padomes darbā pilnībā un tieši iesaistīt Transatlantiskā likumdevēju dialoga pārstāvjus;

43. uzskata, ka, ņemot vērā Transatlantiskās ekonomikas padomes risināto jautājumu tehnisko ievirzi, ir būtiski nodrošināt, lai apspriešanā tiktu iesaistīti par šiem jautājumiem viszinošākie Kongresa un Eiropas Parlamenta deputāti; norāda, ka daudzu to tirdzniecības un ieguldījumu beztarifu barjeru izveides pamatā, kuras Transatlantiskā ekonomikas padome aicina atcelt, bija likumdošanas struktūru apzināta rīcība, lai atbalstītu sociālus, ar veselības aprūpi saistītus, kultūras vai vides mērķus, un līdz ar to tās nevar atcelt, nepiemērojot atbilstīgu tiesību aktu;

44. atzinīgi vērtē to, ka padomus Transatlantiskajai ekonomikas padomei sniedz virkne ieinteresēto personu, tostarp uzņēmumu pārstāvji, un aicina nodrošināt pienācīgu lomu arodbiedrību kustības pārstāvjiem no abiem Atlantijas okeāna krastiem, lai pilnībā ņemtu vērā sociālo aspektu; aicina padomdevēju grupā iekļaut Transatlantiskā darba ņēmēju dialoga un nākotnē paredzētā Transatlantiskā enerģētikas dialoga, kā arī atjaunotā vides dialoga vadītājus; pauž uzskatu, ka to padomdevējas funkcijas ir jānošķir no ASV Kongresa un Eiropas Parlamenta likumdošanas funkcijas;

45. vienlaikus uzskata, ka transatlantiskā sadarbība ekonomikas jomā jāveido tā, lai tā būtu atbildīgāka, pārredzamāka un paredzamāka; sanāksmju grafiki, darba kārtība, ceļveži un darba pārskati regulāri jāpublicē un nekavējoties jāievieto tīmekļa vietnē;

Transporta jautājumi

46. aicina ASV Senātu un ASV administrāciju atļaut pilnībā un efektīvi īstenot pirmā posma ES un ASV aviācijas nolīgumu un ES un ASV aviācijas drošības nolīgumu, kā arī sākt gatavot otrā posma aviācijas nolīgumu, lai arī turpmāk veicinātu ES un ASV sadarbību un attiecības aviācijas jomā;

47. aicina ASV Senātu un administrāciju nepieļaut nekādus pasākumus, kas vērsti pret šiem mērķiem, piemēram, saistībā ar ārvalstu remonta darbnīcām, pretmonopola noteikumu atvieglojumiem un gaisa pārvadātāju piederību kādai valstij, kas minēta Pārstāvju palātas Rezolūcijā Nr. 915;

48. aicina ASV varas iestādes un Eiropas Komisiju aktīvi turpināt sarunas, lai rastu līdzsvarotu risinājumu gaisa drošības vajadzībām un datu aizsardzībai saistībā ar pasažieru datu reģistru (PDR), drošības pārbaužu pārskatīšanu lidostās un stingrāku pasākumu ieviešanu Kopenhāgenas sarunās un ICAO nolīgumos, lai mazinātu transatlantisku un starptautisku lidojumu ietekmi uz klimata pārmaiņām;

49. atgādina Komisijai un ASV varas iestādēm, ka gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par otrā posma nolīgumu, tas var izraisīt pirmā posma nolīguma atcelšanu dažās dalībvalstīs, tādējādi kaitējot ES un ASV aviopārvadātāju interesēm;

Tiesību aktu piemērošana patērētāju tiesību aizsardzības jomā, muitas lietas un tirgus uzraudzība

50. aicina Komisiju un Padomi veicināt kopīgus pasākumus ar ASV iestādēm, jo īpaši ar ASV Patēriņa preču drošības komisiju, un citiem partneriem, lai panāktu, ka Ķīna un citas trešās valstis paaugstina ražošanas standartus, tādējādi izpildot ES un ASV drošības prasības, jo īpaši attiecībā uz rotaļlietām;

51. aicina Komisiju izstrādāt stingrākus un efektīvākus pārrobežu sadarbības mehānismus, lai savienotu ES brīdināšanas sistēmu „RAPEX”, ko piemēro patēriņa precēm, kuras rada nopietnu risku patērētājiem, ar ASV Patēriņa preču drošības programmas brīdinājuma sistēmu un lai koordinētu Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības (CPC) tīkla darbības ar ASV iestāžu veiktajām darbībām;

52. ierosina Transatlantiskajai Ekonomikas padomei pieņemt saistošu sadarbības instrumentu, kas strukturētu un atvieglotu izstrādājumu drošības informācijas apmaiņu, kā arī izstrādāt kopēju sadarbības pasākumu programmu;

53. atbalsta Komisijas iniciatīvu stiprināt starptautisko sadarbību, izmantojot SPA regulas juridisko pamatu, lai noslēgtu starptautiskās sadarbības nolīgumu ar ASV izpildiestādēm, kā arī izplatot paraugpraksi un daloties tajā;

54. aicina Komisiju paātrināt darbu pie ļoti novilcinātā divpusējā sadarbības īstenošanas nolīguma, tā īstenošanas pasākumus (informācijas apmaiņa, izmeklēšana un pasākumu veikšana) attiecinot arī uz ASV, pamatojoties uz ES regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā un ASV Interneta drošības likumu;

Savstarpējā atzīšana un standartizācija

55. aicina Komisiju pieņemt procedūras attiecībā uz to ražojumu atbilstības deklarāciju savstarpējo atzīšanu, uz kuriem attiecas obligātā trešās puses testēšana, jo īpaši attiecībā uz IKT un elektroniskajām ierīcēm; aicina Komisiju uzstājīgi prasīt nodrošināt likumīgo mērvienību savstarpējo atzīšanu, jo īpaši nodrošinot, ka uz ES ražojumiem ASV tiek attiecināta vienīgi metriskā sistēma;

56. aicina Komisiju kopīgi ar ASV varas iestādēm izpētīt standartizācijas jautājumus, lai varēt koordinēt politikas virzienus, ietekmējot standartizācijas starptautiskās struktūras;

Sociālie un vides standarti/uzņēmumu sociālā atbildība

57. atbalsta ASV Kongresa iniciatīvu pārskatīt savus divpusējās starptautiskās tirdzniecības nolīgumus, lai rastu iespējas tajos iekļaut starptautiskos sociālos un vides pamatstandartus; ir pārliecināts, ka starptautiskās nelīdzsvarotības jautājumi jārisina, veidojot taisnīgas un ilgtspējīgas tirdzniecības attiecības;

58. uzskata ka uzņēmumu sociālā atbildība jānodrošina jau pašregulējuma līmenī, kā arī saistošu standartu līmenī, lai regulētu uzņēmējdarbības ietekmi, nodrošinot, ka rūpes par sociālajiem jautājumiem, cilvēktiesībām un vidi ir integrētas uzņēmuma darbībā un tā attiecībās ar ieinteresētajām aprindām; uzskata, ka ASV un ES pozitīvās pieredzes apmaiņa par uzņēmumu sociālo atbildību būtiski ietekmēs uzņēmumu attieksmi pret to un ka tie vairāk iesaistīsies sociālo un vides jautājumu risināšanā;

Lauksaimniecības jautājumi un Dohas sarunas

59. norāda, ka Dohas pasaules tirdzniecības sarunās attiecībā uz lauksaimniecību ir svarīgi panākt līdzsvarotu nolīgumu, tostarp vienojoties par pasākumiem, lai novērstu turpmāku lauksaimniecības produktu cenu nestabilitāti un pārtikas trūkumu; apņemas pilnībā ņemt vērā nosacījumus, no kuriem atkarīga tirdzniecības sarunu kārtas veiksmīga norise; uzsver, ka pilnībā jāņem vērā nesenās KLP reformas gaitā ieviestie koriģējumi, un vēlas, lai līdzīgus koriģējumus veiktu ASV lauksaimniecības likumā;

60. apliecina uzticību savam mērķim — nodrošināt ES pilsoņiem visaugstākos produktu drošības standartus; atbalsta Komisijas lēmumu attiecībā uz identificētu neatļautu ģenētiski modificētu produktu piejaukumiem, lielākoties kukurūzas un sojas veidā, līdz brīdim, kad tā ir novērtējusi attiecīgā produkta drošumu veselības un vides jomā;

61. atgādina par turpmākiem notikumiem saistībā ar iepriekš pretrunīgi vērtētiem jautājumiem, tādiem kā hormonu izmantošana liellopu gaļā un atļauju izsniegšana dažiem ģenētiski modificētiem produktiem; ir pārliecināts, ka, veidojot pastāvīgu un savlaicīgu dialogu, var efektīvi atrisināt savstarpējo lauksaimniecības produktu tirdzniecību ietekmējošus jautājumus, pirms notiek vēršanās pie strīdu izšķiršanas struktūrām PTO;

Vides jautājumi un klimata pārmaiņas

62. atbalsta ASV centienus, kas tika ierosināti ANO Augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām 2009. gada 22. septembrī, un atbalsta subsīdiju fosilajam kurināmajam paredzēto pakāpenisko pārtraukšanu; atzinīgi vērtē to, ka ASV tiesību aktos ir paredzēts neaprobežoties tikai ar prasībām par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu; tomēr pauž bažas, ka Senāts šos tiesību aktus var neapstiprināt līdz nākamajam gadam; tāpēc aicina ES un ASV cieši sadarboties, lai nodrošinātu Kopenhāgenas konferences veiksmīgu iznākumu, kurā būtu iesaistītas visas attiecīgās siltumnīcefekta gāzes emitējošās valstis un tiktu panākts, ka tās uzņemas saistošus vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus;

63. norāda, ka starptautiskajam nolīgumam jānodrošina, lai globālais emisijas samazinājums rūpnieciski attīstītajās valstīs 2020. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu būtu tuvāk 25-40 % intervāla augšējai robežai, kā ieteikts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 4. novērtējuma ziņojumā, un aicina, lai šis samazinājums būtu šo valstu teritorijās;

64. norāda, ka ilgtermiņa samazināšanas mērķis ES un citām rūpnieciski attīstītajām valstīm 2050. gadam jānosaka vismaz 80 % apmērā salīdzinājumā ar 1990. gadu;

65. atzinīgi vērtē ASV un Ķīnas centienus stratēģiskā un ekonomiskā dialoga ietvaros uzņemties saistības tīras enerģijas un emisiju samazināšanas jomā;

66. principā atbalsta Transatlantiskās enerģētikas padomes izveidi, par paraugu ņemot Transatlantisko ekonomikas padomi, lai veicinātu transatlantisko sadarbību tiesiskās reglamentācijas, energoefektivitātes un energoapgādes drošības jomā; pauž cerību, ka Transatlantiskās enerģētikas padome sasniegs lielākus panākumus nekā 2000. gada Transatlantiskais vides dialogs;

67. uzsver, ka ir svarīgi aktīvi un pastāvīgi veidot dialogu starp ES un ASV, ņemot vērā to, ka ES pārskata spēkā esošos tiesību aktus par jauniem pārtikas produktiem un par jauno tehnoloģiju izmantošanu pārtikas ražošanā;

68. uzsver potenciālo ietekmi, kāda jaunajām tehnoloģijām, piemēram, nanomateriāliem varētu būt uz mūsu veselību un vidi, jo zinātniski par to īpašībām joprojām ir zināms ļoti maz; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir izprast sabiedrības un patērētāju iespējamās bažas saistībā ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, viens no piemēriem — klonēšanas izmantošana dzīvnieku selekcijā un bažas par dzīvnieku labturību, ko tā izraisa;

69. atzinīgi vērtē to, ka ASV valdība ir atzinusi nepieciešamību tuvākajā laikā grozīt ASV Toksisko vielu uzraudzības likumu (TSCA), cenšoties nodrošināt cilvēku veselības un vides efektīvu aizsardzību pret ķīmiskiem produktiem;

70. aicina attiecīgās ES un ASV struktūras sadarboties, lai ASV izveidotu tiesiskās reglamentācijas sistēmu, ar kuru nodrošina REACH līdzvērtīgu aizsardzības līmeni;

Tiesu iestāžu un policijas sadarbība, vīzu politika

71. sagaida, ka ES un ASV ministru sanāksmē, kas notiks 2009. gada 28. oktobrī Vašingtonā DC, pieņems kopējo deklarāciju policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, tajā jo īpaši iekļaujot informācijas drošību internetā;

72. uzsver savu apņemšanos cīnīties pret terorismu un stingro pārliecību, ka nepieciešams rast pareizu līdzsvaru starp drošības pasākumiem un pilsoniskās brīvības un pamattiesību aizsardzību, nodrošinot vislielāko privātās dzīves un datu aizsardzību; atkārtoti apliecina, ka nepieciešamība un samērīgums ir svarīgākie principi, kurus neievērojot cīņa ar terorismu nebūs efektīva;

73. uzskata, ka ir nepieciešama droša tiesiskā un politiskā sistēma, lai nodrošinātu ciešu ES un ASV sadarbību jomās, kas ir saistītas ar tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumiem, un ka būtiska ir spēcīgāka partnerība, ietverot parlamentāro un demokrātisko dimensiju, lai efektīvi risinātu tādus kopējus jautājumus kā cīņa ar terorismu un organizēto noziedzību, konsekventi ievērojot pamattiesības un tiesiskumu, nodrošinātu policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, migrācijas pārvaldību un patvēruma meklēšanas tiesību aizsardzību, kā arī veicinātu bezvīzu režīmu labticīgu pilsoņu brīvai kustībai starp abām teritorijām;

74. šajā sakarībā atgādina, ka Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums un ka visos gadījumos, kad Eiropas personu datus drošības apsvērumu dēļ pārsūta trešām valstīm, vajadzētu ievērot procesuālās garantijas un aizstāvības tiesības, kā arī atbilstību valstu un Eiropas mēroga tiesību aktiem datu aizsardzības jomā;

75. norāda, ka transatlantiskā Nolīguma par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī, 4. pantā paredzēts, ka piekļuvi attiecīgiem finanšu datiem iegūst, iesniedzot pieprasījumu valsts iestādēs un ka tas varētu būt atbilstošāks juridiskais pamats SWIFT datu pārsūtīšanai nekā iecerētais pagaidu nolīgums;

76. atzīmē, ka pašlaik tiek apspriests ES un ASV pagaidu nolīgums attiecībā uz šādu datu nosūtīšanu un ka paredzēts pārejas posms, to norādot un iekļaujot turpināmības klauzulu, kurā paredzētais termiņš nepārsniedz 12 mēnešus, un ka jaunajā nolīgumā, par kuru vienosies, neskarot procedūru, kura būs jāievēro saskaņā ar Lisabonas līgumu, pilnība būs jāiesaista Eiropas Parlaments un valstu parlamenti un jānodrošina Parlamenta 2009. gada 17. septembra rezolūcijas 3. punktā minēto noteikumu īstenošana;

77. atzinīgi vērtē programmas par vīzu režīma atcelšanu neseno paplašināšanu, ietverot vēl septiņas ES dalībvalstis; tomēr mudina ASV atcelt vīzu režīmu attiecībā uz pārējām dalībvalstīm un nodrošināt pret visiem ES pilsoņiem vienādu attieksmi, ievērojot pilnīga savstarpīguma principu; pauž bažas par plānoto administratīvo nodevu ieviešanu par ESTA ceļošanas atļauju piešķiršanu ES pilsoņiem un aicina Komisiju šim jautājumam piešķirt prioritāti sarunās ar ASV administrāciju;

Attīstība un Tūkstošgades attīstības mērķi

78. atzinīgi vērtē atkārtoti apstiprināto apņemšanos sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus un cienīt oficiālās attīstības palīdzības (OAP) solījumus; aicina abus partnerus ievērot pienākumu 0,7% no IKP tērēt attīstības sadarbībai;

79. uzsver, ka jaunattīstības valstis neizraisīja pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, taču šī krīze tās ietekmē neatbilstoši smagi, jo minētajās valstīs strauji samazinās izaugsme un nodarbinātība, pasliktinās tirdzniecības un maksājumu bilance, strauji sarūk privātā neto kapitāla ieplūde un ārzemju tiešie ieguldījumi, samazinās iespējas piekļūt kredītiem un tirdzniecības finansējumam, sarūk naudas pārvedumi, notiek lielas un straujas maiņas kursa svārstības, būtiski samazinās rezervju apjoms, svarīgāko izejvielu cenas kļūst nestabilas un krītas, kā arī samazinās ienākumi no tūrisma; mudina transatlantiskos partnerus uzņemties atbildību par šo situāciju;

80. atzinīgi vērtē apņemšanos noslēgt līdzsvaroto Dohas attīstības sarunu kārtu un G20 augstākā līmeņa sanāksmes skaidri noteikto gala termiņu, kas ir 2010. gads; aicina valstu vadītājus novembra beigās, tiekoties PTO ministru konferencē Ženēvā, neaizmirst minēto sarunu galveno attīstības mērķi;

Iestāžu sistēma

81. Uzsver, ka šis brīdis ir jāizmanto arī, lai pilnveidotu un atjaunotu transatlantisko attiecību sistēmu; uzsver nepieciešamību aizstāt jauno 1995. gada Transatlantisko programmu ar jaunu Transatlantisko partnerattiecību nolīgumu; uzskata, ka sarunām par jauno nolīgumu būtu jāsākas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ar mērķi tās pabeigt līdz 2012. gadam;

82. ir pārliecināts, ka Transatlantiskais likumdevēju dialogs starp EP un ASV kongresu jau ir devis būtisku ieguldījumu labākas savstarpējās sapratnes veidošanā par daudzām kopējām problēmām, tostarp par tām, kas saistītas ar ekonomiskajām attiecībām un starptautisko tirdzniecību; aicina veicināt savstarpējo sadarbību ANO līmenī un izveidot īpašas darba struktūras šajā nolūkā;

83. ir pārliecināts, ka šie ir būtiski jautājumi un ka valstu parlamenti ir regulāri jāinformē par tiem; aicina priekšsēdētāju šajā nolūkā izveidot īpašu mehānismu;

84. atkārtoti apliecina, ka ar jauno nolīgumu varētu pašreizējo TLD pārveidot par transatlantisku parlamentāru asambleju saskaņā ar Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūcijā minētajiem ieteikumiem;

85. cer, ka Transatlantiskajam darbaspēka dialogam būs lielāka ietekme drīzumā gaidāmajās sarunās par to, kā politiķiem labāk risināt ātri pieaugošā bezdarba un strukturālo pārmaiņu problēmas, ko izraisījusi finanšu krīze;

86. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ASV prezidentam un Kongresam.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika