Procedūra : 2009/2697(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0109/2009

Iesniegtie teksti :

B7-0109/2009

Debates :

PV 21/10/2009 - 9
CRE 21/10/2009 - 9

Balsojumi :

PV 22/10/2009 - 8.6
PV 22/10/2009 - 8.9

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0058

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 181kWORD 116k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0095/2009
19.10.2009
PE428.717v01-00
 
B7-0109/2009

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

ievērojot Reglamenta 110. panta 2. punktu,


par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi


Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Adam Bielan ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi  
B7‑0109

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par Transatlantisko ekonomikas padomi, 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un 2009. gada 26. marta rezolūciju par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām ASV,

–   ņemot vērā iznākumu ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmei, kas notika 2009. gada 5. aprīlī Prāgā,

–   ņemot vērā Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) 2008. gada 16. oktobra sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu un progresa ziņojumu un Transatlantiskā likumdevēju dialoga sanāksmē 2009. gada aprīlī Prāgā pieņemto kopīgo paziņojumu,

–   ņemot vērā 2009. gada 17. septembra rezolūciju par iecerēto starptautisko nolīgumu, lai ASV Valsts kasei darītu pieejamus finanšu maksājumu ziņojumu datus nolūkā novērst un apkarot terorismu un teroristu finansēšanu,

   ņemot vērā 2009. gada 8. oktobra rezolūciju par G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropas Savienība atzinīgi vērtē ASV administrācijas vēlmi sadarboties starptautiskajā jomā un stiprināt ES un ASV attiecības, kas ir ES ārpolitikas stūrakmens;

B.  tā kā ES un ASV ir stratēģiska ietekme uz globālās ekonomikas uzdevumu risināšanu, jo to iekšzemes kopprodukts (IKP) pārsniedz pusi no pasaules IKP, un tā kā abiem partneriem ir pasaulē spēcīgākās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu partnerattiecības, kas aptver gandrīz 40 % no visas pasaules tirdzniecības;

C. tā kā ES un ASV ir arī kopīgas politiskās intereses un vienota atbildība par pasaules mēroga politiku miera veicināšanā, cilvēktiesību ievērošanā un stabilitātes nodrošināšanā, kā arī par dažādu globālu apdraudējumu mazināšanu un uzdevumu risināšanu, tādu kā kodolieroču izplatīšana, terorisms, klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība, nabadzības izskaušana un citu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana,

D. tā kā Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) darbs ir jāturpina, lai līdz 2015. gadam izveidotu īstenu, integrētu transatlantisko tirgu, kas būs galvenais līdzeklis, kā panākt ekonomikas izaugsmes atsākšanu un tautsaimniecības atveseļošanu;

E.  turklāt tā kā ir vajadzīga kopīga ES un ASV vadība, lai sekmīgi noslēgtu Dohas attīstības nolīgumu;

F.  tā kā ir būtiski, lai likumdevēju nozīme pienācīgi atspoguļotos TEP darbā un lai atbilstīgi tiktu ņemtas vērā Eiropas Parlamenta prioritātes;

G. tā kā ES un ASV nāksies risināt uzdevumus saistībā ar aizvien lielāku globālo energoresursu patēriņu un prasību īstenot globālās saistības klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, par ko jāvienojas Kopenhāgenas sanāksmē, un tā kā jaunajiem energoefektivitātes paaugstināšanas standartiem un pasākumiem nevajadzētu radīt jaunus transatlantiskās tirdzniecības šķēršļus, kā arī nevajadzētu mazināt skaldmateriālu drošību un nekaitīgumu;

H. tā kā finanšu un ekonomikas krīze ir strauji izvērtusies nodarbinātības krīzē, radot smagas sekas sociālajā jomā, un tā kā transatlantiskajiem partneriem kopīgi jārisina ekonomikas krīzes sociālās problēmas;

I.   tā kā jaunākie pētījumi, tādi kā Vācijas Maršala fonda (German Marshall Funds) analizētās transatlantiskās tendences 2009. gadā, liecina par vēl nebijušu ES iedzīvotāju atbalstu ASV administrācijai, kas ir pamats ES un ASV attiecību stiprināšanai,

ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme

1.  atkārtoti apliecina, ka ES un ASV attiecības ir būtiskākā ES stratēģiskā partnerība, un ir pārliecināts, ka ES un ASV administrācijai jāpastiprina stratēģiskais dialogs, sadarbība un koordinācija, risinot globālos uzdevumus un reģionālos konfliktus; aicina Komisiju pēc augstākā līmeņa sanāksmes iesniegt paziņojumu par ES un ASV stratēģisko partnerību;

2.  uzskata, ka ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē abiem partneriem ir jāuzņemas vadīt G20 valstu saistību īstenošanu; tādēļ aicina saskaņot darbību attiecībā uz ASV reformu paketi finanšu nozarē un pašreizējām ES likumdošanas reformām, ietverot finanšu pārraudzības struktūru, un prasa abiem partneriem uzlabot sadarbību SVF modernizēšanas jomā;

3.  uzsver, cik svarīga ir ES un ASV sadarbība, lai panāktu starptautiska nolīguma noslēgšanu 15. Pušu konferencē (COP 15), kas notiks 2009. gada 15. decembrī Kopenhāgenā; mudina ES prezidentūru ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē panākt, lai ASV uzņemtos plašas saistības un sadarbotos, veicinot saikni starp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un reģionālo vai federālo tirdzniecības sistēmu ASV;

4.  aicina ES un ASV nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē vienoties par transatlantisko partnerattiecību veicināšanu, lai risinātu kopējus globālus uzdevumus, it īpaši saistībā ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, terorisma apkarošanu, klimata pārmaiņām, cilvēktiesību ievērošanu, pandēmijas apkarošanu un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu; uzsver, ka jaunattīstības valstis neizraisīja pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, taču tās sekas šajās valstīs ir nesamērīgi smagas;

5.  uzsver, ka NATO ir transatlantiskās drošības pamats; uzskata, ka attiecīgi notikumi šajā plašajā drošības struktūrā ir jāizskata dialogā ar Krieviju un EDSO dalībvalstīm, kas nav pievienojušās ES, lai transatlantiskā mērogā atjaunotu vienošanos drošības jomā;

6.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Krievijas Federācijas un ASV lēmumu vest sarunas, lai noslēgtu jaunu visaptverošu juridiski saistošu nolīgumu, ar ko aizstāj Līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START), kura darbība beidzas 2009. gada decembrī, un atzinīgi vērtē Savstarpējo saprašanās deklarāciju par līguma START-1 pēctecību, ko prezidenti Baraks Obama un Dmitrijs Medvedevs parakstīja 2009. gada 6. jūlijā Maskavā;

7.  atzinīgi vērtē ASV prezidenta paziņojumu, ka viņš sāks Līguma par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu (CTBT) ratifikāciju; aicina Padomi sniegt konstruktīvu un visaptverošu ieguldījumu, ciešā sadarbībā ar ASV un Krieviju gatavojoties nākamajai KNL pārskatīšanas konferencei;

8.  uzsver, ka neskaidrība par Irānas kodolprogrammas mērķiem apdraud ieroču neizplatīšanas sistēmu un stabilitāti reģionā un pasaulē; atbalsta mērķi panākt risinājumu sarunu gaitā ar Irānu, ievērojot divpusēju dialoga un sankciju stratēģiju, sadarbībā ar citām Drošības padomes dalībvalstīm un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru;

9.  pauž bažas par jaunākajiem Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) veiktajiem kodolizmēģinājumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1887 noraidīšanu; tomēr pauž atbalstu ASV divpusējam dialogam saistībā ar sešu pušu sarunām par Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem;

10. atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir abiem partneriem uzticības un pārredzamības gaisotnē popularizēt saskaņotu savas politikas pieeju attiecībā uz Irānu, Irāku, Afganistānu un Pakistānu; mudina ES, ASV, NATO un ANO izstrādāt jaunu kopēju stratēģisko koncepciju, kas visaptveroši iekļautu starptautiskās līdzdalības elementus, aicinot visas kaimiņvalstis piedalīties šā mērķa sasniegšanā, lai tādējādi panāktu stabilitāti reģionā;

11. uzskata, ka 2009. gada 23. septembrī prezidenta B. Obama organizētās Izraēlas premjerministra Bendžamina Netanjahu un Palestīnas līdera Mahmuda Abasa pirmās tikšanās tālejošos mērķus neizdevās sasniegt; vēlreiz apstiprina, ka Tuvo Austrumu miera procesa sekmīgs rezultāts ir viens no būtiskākajiem ES un ASV prioritārajiem uzdevumiem, un aicina ES un ASV kopīgi sekmēt Kvarteta aktīvu līdzdalību, lai kopīgi rastu mierīgu noregulējumu, par mērķi izvirzot divu valstu pastāvēšanu un neatkarīgas un dzīvotspējīgas Palestīnas valsts izveidošanu;

12. vēlas, lai augstākā līmeņa sanāksmes abas puses vienojas, ka Dohas sarunu kārtas sekmīgs noslēgums ietver pasākumus, ar kuriem novērš lauksaimniecības cenu nepastāvību un pārtikas trūkumu; aicina līderus neaizmirst par galīgo šīs sarunu kārtas attīstības mērķi un pildīt apņemtās saistības, proti, attīstības sadarbībai atvēlēt 0,7% no to IKP; uzsver, ka jāņem vērā nesenās KLP reformas, un vēlas, lai līdzīgus koriģējumus veiktu ASV lauksaimniecības likumā; atgādina par notikumu gaitu saistībā ar iepriekš pretrunīgi vērtētiem jautājumiem, tādiem kā hormonu izmantošana liellopu gaļā, hlorīda izmantošana putnu gaļā un atļauju izsniegšana dažiem ģenētiski modificētiem produktiem; ir pārliecināts, ka, veidojot pastāvīgu dialogu, var atrisināt savstarpējo lauksaimniecības produktu tirdzniecību ietekmējošus jautājumus, pirms notiek vēršanās pie strīdu izšķiršanas struktūrām PTO;

13. norāda uz plānu izveidot Transatlantisko enerģētikas padomi; stingri uzsver, ka tai jānodarbojas vienīgi ar nepārprotamiem šīs jomas ārpolitikas un drošības politikas aspektiem un nākotnē tā jāintegrē Transatlantiskās politikas padomē, un ka TEP jānodarbojas ar kopējo enerģētikas politiku;

14. atgādina, ka transatlantiskā Nolīguma par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī, 4. pantā paredzēts, ka piekļuvi attiecīgiem finanšu datiem iegūst, iesniedzot pieprasījumu valsts iestādēs un ka tas varētu būt atbilstošāks juridiskais pamats SWIFT datu pārsūtīšanai nekā iecerētais pagaidu nolīgums; norāda, ka jaunā nolīguma apsvēršanā, neskarot Lisabonas līgumā paredzēto procedūru, pilnībā jāiesaista EP un dalībvalstu parlamenti un jānodrošina Parlamenta 2009. gada 17. septembra rezolūcijas 3. punktā minēto nosacījumu izpilde;

15. atzinīgi vērtē programmas par vīzu režīma atcelšanu neseno paplašināšanu, ietverot vēl septiņas ES dalībvalstis; tomēr mudina ASV atcelt vīzu režīmu attiecībā uz pārējām dalībvalstīm un nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem un saskaņā ar pilnīga savstarpīguma principiem; pauž bažas par plānoto administratīvo nodevu ieviešanu par ESTA ceļošanas atļauju piešķiršanu ES pilsoņiem un aicina Komisiju šim jautājumam piešķirt prioritāti sarunās ar ASV administrāciju;

16. aicina ASV ļaut pilnībā un efektīvi īstenot ES un ASV aviācijas nolīguma pirmo posmu un ES un ASV aviācijas drošības nolīgumu; atgādina Komisijai un ASV varas iestādēm, ka gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par otrā posma nolīgumu, tas var izraisīt pirmā posma nolīguma atcelšanu dažās dalībvalstīs; aicina ASV nepieļaut nekādus pasākumus, kas vēršas pret pastiprinātu sadarbību, piemēram, attiecībā uz ārvalstu remonta darbnīcu pārbaudi, atvieglojumiem pretmonopola noteikumu ievērošanā un gaisa pārvadātāju valstspiederību, kas minēti Senāta rezolūcijā Nr. 915;

Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksme un tās pilnvaru nostiprināšana

17. uzsver, ka ciešāka un uz sociālās tirgus ekonomikas principiem balstītas transatlantiskas partnerattiecības, kuru mērķis ir līdz 2015. gadam pabeigt transatlantiska tirgus izveidi, ir būtisks līdzeklis, lai veidotu globalizāciju un rastu risinājumu pasaules ekonomikas un sociālo krīžu gadījumos; norāda, ka daudzu to tirdzniecības un ieguldījumu beztarifu barjeru izveides pamatā, kuras TEP aicina atcelt, bija likumdošanas struktūru apzināta rīcība, lai atbalstītu sociālus, ar veselības aprūpi saistītus, kultūras vai vides mērķus, un līdz ar to tās nevar atcelt, nepiemērojot atbilstīgu tiesību aktu;

18. prasa, lai Komisija izstrādā detalizētu plānu, kurā apzināti pašreizējie šķēršļi, kas traucē sasniegt šo mērķi; atgādina par pētījumu, kuru Parlaments atļāva veikt un kura finansējumu iekļāva tā 2007. gada budžetā; pauž neizpratni, kāpēc Komisija līdz šim nav publiskojusi nevienu no šādiem dokumentiem, lai gan Parlaments vairākkārt lūdzis tos iesniegt; par šo dokumentu publiskošanas gala termiņu nosaka 2009. gada 15. novembri;

19. uzskata, ka TEP var risināt jautājumu par transatlantiskās sadarbības izveidi saistībā ar energoefektivitāti, tehnoloģiju (tostarp videi draudzīgu enerģiju) un enerģijas tiesiskās reglamentācijas jomām; prasa, lai transatlantiskā sadarbība energoapgādes drošības jautājumos būtu galvenā tēma, ko regulāri izskatītu Transatlantiskajā politikas padomē (TPP), kuru Parlaments ierosināja izveidot 2009. gada 26. marta rezolūcijā;

20. uzskata, ka transatlantiskajai ekonomikas sadarbībai jākļūst atbildīgākai, pārredzamākai un paredzamākai un ka sanāksmju, darba kārtību, plānu un progresa ziņojumu grafiki regulāri jāpublicē un nekavējoties jāievieto tīmekļa vietnē; ierosina katru gadu rīkot debates par panākto progresu jautājumos, kuri tika apspriesti TEP, kā arī tās struktūrās;

21. tomēr uzskata, ka šajā sakarībā TEP nevajadzētu aizmirst par valdību veikto saimniecisko darbību ietekmi uz tādiem jautājumiem kā privātums un datu aizsardzības standarti, biometriskās specifikācijas, aviācijas drošība, ceļošanas dokumenti un apmaiņa ar pasažieru datiem;

Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) nozīme Transatlantiskajā ekonomikas padomē

22. atkārtoti aicina ES un ASV vadītājus un TEP līdzpriekšsēdētājus ņemt vērā to, cik būtiska nozīme TEP sekmīgā darbībā ir likumdevējiem; mudina pilnībā un nepastarpināti iesaistīt TLD pārstāvjus TEP, jo likumdevēji un to attiecīgās izpildstruktūras kopīgi atbild par daudzu TEP lēmumu īstenošanu un izpildes uzraudzību;

23. uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai Likumdevēju dialogā un TEP darbā tiktu iesaistīti kompetentākie Kongresa un Eiropas Parlamenta deputāti nolūkā nepieļaut tādu tiesību aktu pieņemšanu, kuri netīši ietekmē transatlantisko tirdzniecību un ieguldījumus; vēlas, lai ar jauno nolīgumu pašreizējo TLD pārveidotu par transatlantisku parlamentāru asambleju saskaņā ar Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūcijā minētajiem ieteikumiem;

TEP un ekonomikas un finanšu krīzes

24. uzsver TEP nozīmi ASV un ES koordinētas regulatīvas rīcības sekmēšanā un nodrošināšanā krīžu gadījumos, jo īpaši saistībā ar alternatīviem ieguldījumu fondiem, finanšu tirgus infrastruktūru (galvenokārt ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu tirgiem), kapitāla prasībām, nodokļu “oāzēm” un risinājumiem pārrobežu maksātnespējas gadījumos; aicina TEP pārbaudīt finanšu iestāžu sadarbību un paraugpraksi atlīdzību politikas jomā, nodrošinot, ka atlīdzības pamatā ir ilgtermiņa rezultāti, un tādējādi samazinot riska iespējamību;

25. aicina TEP uzstājīgi prasīt, lai ASV iestādes ņem vērā izmaiņas ES kapitāla prasību direktīvās, īstenojot Bāzeles II sistēmu; atzinīgi vērtē ASV administrācijas priekšlikumu reglamentēt visus ārpusbiržas atvasinājumus un tās darbu attiecībā uz kompleksu strukturētu produktu centrālo norēķinu iestādi un aicina TEP pārbaudīt, kā varētu veicināt saskaņotu pieeju saistībā ar aktīvu kategorijām, kā arī ar uzņēmumu un infrastruktūru ekvivalenci;

26. aicina TEP nodrošināt, lai ASV iestādes, reglamentējot šos atvasinājumus, ņem vērā ES noteikumus par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFM direktīva), lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu;

27. mudina TEP risināt jautājumu par iestādēm, kuras ir „pārāk lielas, lai ciestu neveiksmi”, un atbalsta G20 valstu priekšlikumus plānu izstrādāšanai neparedzētiem gadījumiem attiecībā uz sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm; uzskata, ka uz sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm varētu attiecināt stingrākas atklātības prasības, piemēram, attiecībā uz komercnoslēpuma ierobežošanu, tāpat kā uz vadošajām uzņēmējsabiedrībām varētu attiekties ES konkurences politika;

28. atbalsta G20 valstu aicinājumu paātrināt grāmatvedības standartu konverģenci; mudina TEP izteikt aicinājumu FASB un IASB izstrādāt vienotus, kvalitatīvus vispārējos vispasaules grāmatvedības standartus un pabeigt šo standartu konverģenci līdz 2011. gada jūnijam; uzsver, ka IASB būtu jāturpina vadības reformas;

29. mudina TEP uzstājīgi prasīt, lai ASV iestādes ievēro ceļvedi, kurā vietējiem lietotājiem ASV ir noteikta prasība piemērot starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS); atgādina par Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) izteikto lūgumu līdz brīdim, kad ASV tiks pieņemts lēmums par prasību ASV lietotājiem piemērot IFRS, atzīt Eiropas Savienībā pieņemto IFRS līdzvērtību ASV vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAP); mudina TEP veicināt kārtības izstrādi daudznacionālu uzņēmējsabiedrību grupām, kādā sniedz pārskatus pa valstīm;

30. cer, ka TEP mudinās pārmaiņu veikšanu ASV apdrošināšanas uzraudzības režīmā, lai nodrošinātu ASV apdrošināšanas uzraudzības režīma līdzvērtību saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Maksātspējas II direktīvā; uzskata, ka iniciatīva veidot Valsts apdrošināšanas biroju varētu uzlabot ES un ASV sadarbību; aicina TEP nodrošināt, lai ASV iestādes panāktu progresu attiecībā uz apdrošināšanas uzraudzību federālajā līmenī, nepieciešamības gadījumā nošķirot nodokļu un citus jautājumus no uzraudzības aspekta;

31. atzinīgi vērtē GFTEI paplašināšanu un uzskata par daudzsološu pavērsienu to, ka visas 87 GFTEI dalībvalstis ir vienojušās par nodokļu informācijas apmaiņas ESAO standartu pieņemšanu; mudina TEP nodrošināt, ka ES un ASV kopā uzņemas vadošo lomu pasaulē, nodrošinot, ka nepieciešamie stimuli, tostarp sankcijas, tiek ieviestas līdz 2010. gada martam, un ātri ieviest profesionālapskates programmu, tostarp visas tās daļas, lai novērtētu progresu, tomēr uzskata, ka šī struktūra ir jāpastiprina, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzsver, ka automātiskai informācijas nodrošināšanai būtu jābūt standarta prasībai visos starptautiskajos nodokļu jautājumos;

32. uzskata, ka uzņēmumu sociālo atbildību var uzskatīt par pašregulatīvu uzņēmējdarbības modeli; uzskata, ka ASV un ES pozitīvās pieredzes apmaiņa par uzņēmumu sociālo atbildību būtiski ietekmēs uzņēmumu attieksmi pret to un ka tie vairāk iesaistīsies sociālo un vides jautājumu risināšanā; uzskata, ka, sadarbojoties tiesiskās reglamentācijas jomā, būtu jāņem vērā ES reglamentējošo noteikumu pastiprināšana attiecībā uz Kapitāla prasību direktīvu (CRD) un jo īpaši attiecībā uz atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē;

TEP un intelektuālais īpašums

33. aicina gaidāmajā Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmē veicināt stratēģisko transatlantisko sadarbību intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, pilnībā ievērojot pilsoņu pamattiesības un civiltiesības; uzsver, ka tehnoloģiju izplatība nedrīkst traucēt intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmai, ar kuru nodrošina spēju uzņemties inovācijas procesā radušos finanšu un uzņēmējdarbības riskus;

34. atgādina TEP, ka informācijas sabiedrība ir būtisks transatlantiskās ekonomikas telpas pīlārs un ka šīs telpas pamatā ir piekļuve zināšanām un jauns digitālās informācijas aizsardzības un kopīgas izmantošanas modelis, un kurā ievēro proporcionalitāti;

TEP un patērētāju tiesību aizsardzība

35. aicina TEP veicināt kopējas darbības, lai nodrošinātu, ka trešās valstis, jo īpaši Ķīna, paaugstinātu savus ražošanas standartus, lai izpildītu ES un ASV drošības prasības, sevišķi attiecībā uz rotaļlietām, un lai nodrošinātu abās Atlantijas okeāna pusēs tiesību aktu stingru ievērošanu attiecībā uz ražojumu drošību, jo īpaši rotaļlietām, kā arī stingrākas valsts līmeņa pārbaudes;

36. aicina Komisiju Transatlantiskās ekonomikas padomes ietvaros izstrādāt stingrākas un efektīvākas pārrobežu sadarbības sistēmas, lai savienotu ES brīdināšanas sistēmu „RAPEX”, ko piemēro patēriņa precēm, kuras rada nopietnu risku patērētājiem, ar ASV Patēriņa preču drošības programmas brīdinājuma sistēmu un lai saskaņotu Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības (CPC) tīkla darbības ar ASV iestāžu veiktajām darbībām;

37. ierosina TEP pieņemt saistošu sadarbības instrumentu, kas strukturētu un atvieglotu izstrādājumu drošības informācijas apmaiņu, kā arī izstrādāt kopēju sadarbības pasākumu programmu;

38. aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo TEP sanāksmi un ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi paātrināt darbu pie ļoti novilcinātā divpusējā nolīguma par sadarbības nolīguma izpildi, ar kuru attiecībā uz ASV tiek paplašinātas piemērošanas darbības, kas izriet no ES regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā un ASV Interneta drošības likuma;

39. aicina Komisiju sadarboties ar ASV puses pārstāvjiem, lai TEP varētu izskatīt iespējas uzlabot patērētāju aizsardzību, pienācīgi ņemot vērā patērētāju digitālās tiesības, kā arī iespējas kopīgi izstrādāt noteikumus par precēm ar trūkumiem;

Divpusējā tirdzniecība — muita, tirgus uzraudzība un tirdzniecības drošība

40. aicina TEP veicināt sadarbības stiprināšanu starp ES un ASV muitas un tirgus uzraudzības iestādēm, lai izvairītos no tā, ka pie patērētājiem nonāk bīstami ražojumi, jo īpaši bīstamas rotaļlietas;

41. aicina Transatlantisko ekonomikas padomi paust ES bažas par ASV vienpusējo tiesību aktu ASV paredzēto jūras kravu konteineru 100 % skenēšanu, kā to pieņēmis ASV Kongress; uzskata, ka TEP varētu Briselē un Vašingtonā organizēt lietderīgus seminārus jautājumā par 100 % skenēšanu, lai ASV un ES likumdevēja iestādēs padziļinātu sapratni un veicinātu drīzu un savstarpēji pieņemamu šīs problēmas risinājumu; aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo TEP sanāksmi izvērtēt šā pasākuma iespējamās izmaksas uzņēmējiem un ES ekonomikai, kā arī tā iespējamo ietekmi uz muitas darbību;

42. pauž apņēmību turpināt aicināt ASV likumdevēja iestādes — un aicina Komisiju Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmes laikā darīt to pašu — vēlreiz apsvērt konteineru 100 % skenēšanas prasību, kā arī paplašināt sadarbību ar ASV, pamatojoties uz riska pārvaldību, tostarp ES un ASV Tirdzniecības partnerības programmu savstarpējo atzīšanu saskaņā ar Pasaules Muitas organizācijas noteikto SAFE standartu kopumu;

Savstarpējā atzīšana un standartizācija

43. aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo TEP sanāksmi pieņemt procedūras attiecībā uz to ražojumu atbilstības deklarāciju savstarpējo atzīšanu, uz kuriem attiecas obligātā trešās puses testēšana, jo īpaši attiecībā uz IKT un elektroniskajām ierīcēm, uzstājīgi prasīt nodrošināt likumīgo mērvienību savstarpējo atzīšanu, jo īpaši nodrošinot, ka uz ES ražojumiem ASV tiek attiecināta vienīgi metriskā sistēma, kā arī kopā ar ASV iestādēm izskatīt standartizācijas jautājumus un tos koordinēt starptautiski;

Vides un sabiedrības veselības jautājumi

44. uzskata, ka vissvarīgākā nozīme TEP sanāksmē ir dialogam par jauno pārtiku un jauno tehnoloģiju izmantošanu pārtikas ražošanā; uzsver bažas par klonēšanas izmantošanu dzīvnieku selekcijā;

45. atzinīgi vērtē to, ka ASV administrācija ir atzinusi nepieciešamību reformēt ASV Toksisko vielu uzraudzības likumu (TSCA); aicina ES un ASV sadarboties, lai ASV izveidotu tiesiskās reglamentācijas sistēmu, ar kuru nodrošina REACH līdzvērtīgu aizsardzības līmeni;

Enerģētika, rūpniecība un zinātne

46. aicina, izstrādājot tiesību aktus, kuriem būs transatlantiska ietekme, sadarboties ar TEP jomās, kuras skar rūpniecības reglamentējošo vidi, īstenojot ES „Mazās uzņēmējdarbības akta” pieeju, kas paredz pirmām kārtām domāt par mazajiem uzņēmumiem;

47. mudina TEP veidot sadarbību, lai izstrādātu kopēju enerģētikas stratēģiju, ar kuru atbalsta energoapgādes dažādošanu un veicina ekoefektīvu ekonomiku, lai palielinātu piegāžu drošību, un mudina TEP palīdzēt izveidot kopīgus ilgtspējības kritērijus attiecībā uz biodegvielām;

48. mudina TEP sekmēt sadarbību pētniecībā, lai labāk izmantotu paplašinātā ES un ASV Zinātnes un tehnoloģiju nolīguma potenciālu;

Starptautiskā tirdzniecība

49. uzskata, ka piekļuve trešo valstu tirgiem ir kopā risināms jautājums un ka tas ir gan ES, gan ASV interesēs; pauž pārliecību, ka TEP ir svarīga nozīme kopējas pieejas veicināšanā jautājumā par ES un ASV tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm; aicina TEP strādāt pie vienotākas pieejas ieviešanas jaunajos ASV un ES brīvās tirdzniecības nolīgumos, lai harmonizētu šādus nolīgumus;

50. aicina TEP izskatīt jautājumu par tiesisko regulējumu un tehniskajiem standartiem, lai labotu neskaidrus juridiskus nosacījumus, un šajā sakarībā apsvērt jautājumus par līgumiem, nodevām un juridisko noteiktību ASV;

Tiesu iestāžu un policijas sadarbība, vīzas

51. sagaida, ka ES un ASV ministru sanāksmē, kas notiks 2009. gada 28. oktobrī Vašingtonā DC, pieņems kopējo deklarāciju policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, tajā jo īpaši iekļaujot informācijas drošību internetā;

52. atgādina savu apņemšanos cīnīties pret terorismu un ciešo pārliecību, ka jānodrošina pareizs līdzsvars starp drošības pasākumiem un pilsonisko brīvību un pamattiesību aizsardzību, vienlaikus nodrošinot privātuma un datu aizsardzību visaugstākajā līmenī; atkārtoti apliecina, ka nepieciešamība un samērīgums ir svarīgākie principi, kurus neievērojot cīņa ar terorismu nebūs efektīva;

53. uzskata, ka ir nepieciešama droša tiesiskā un politiskā sistēma, lai nodrošinātu ciešu ES un ASV sadarbību jomās, kas ir saistītas ar tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumiem, un ka būtiska ir spēcīgāka partnerība, ietverot parlamentāro un demokrātisko dimensiju, lai efektīvi risinātu tādus kopējus jautājumus kā cīņa ar terorismu un organizēto noziedzību, konsekventi ievērojot pamattiesības un tiesiskumu, nodrošinātu policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, migrācijas pārvaldību un patvēruma meklēšanas tiesību aizsardzību, kā arī veicinātu bezvīzu režīmu labticīgu pilsoņu brīvai kustībai starp abām teritorijām;

54. šajā sakarībā atgādina, ka Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums un ka visos gadījumos, kad Eiropas personu datus drošības apsvērumu dēļ pārsūta trešām valstīm, vajadzētu ievērot procesuālās garantijas un aizsardzības tiesības, kā arī atbilstību valstu un Eiropas mēroga tiesību aktiem datu aizsardzības jomā;

55. atzīmē, ka pašlaik tiek apspriests ES un ASV pagaidu nolīgums attiecībā uz šādu datu nosūtīšanu un ka tas būs spēkā pārejas periodā, to norādot un iekļaujot turpināmības klauzulu, kurā paredzētais termiņš nepārsniedz 12 mēnešus, un ka jaunajā nolīgumā, par kuru vienosies, neskarot procedūru, kura būs jāievēro saskaņā ar Lisabonas līgumu, pilnība būs jāiesaista Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti un jānodrošina Parlamenta 2009. gada 17. septembra rezolūcijas 3. punktā minēto noteikumu īstenošana;

****

56. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASV Kongresam, Transatlantiskā likumdevēju dialoga priekšsēdētājiem, Transatlantisko Ekonomikas padomes priekšsēdētājiem un sekretariātam.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika