Procedūra : 2009/2718(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0118/2009

Iesniegtie teksti :

B7-0118/2009

Debates :

PV 20/10/2009 - 13
CRE 20/10/2009 - 13

Balsojumi :

PV 22/10/2009 - 8.7

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0056
P7_TA(2010)0037

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 161kWORD 99k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0118/2009
19.10.2009
PE428.726v01-00
 
B7-0118/2009

Pamatojoties uz jautājumu B7‑0213/2009, uz ko sniedz mutisku atbildi,

ievērojot Reglamenta 115. panta 5. punktu,


par demokrātijas veidošanu ārējo attiecību jomā


Heidi Hautala, Eva Joly, Franziska Katharina Brantner, Barbara Lochbihler, Hélène Flautre, Judith Sargentini, Ulrike Lunacek Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par demokrātijas veidošanu ārējo attiecību jomā  
B7‑0118/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 21. pantu,

–   ņemot vērā ES līguma 3., 6., 11. un 19. pantu un EK līguma 177., 300. un 310. pantu,

–   ņemot vērā visas vienošanās starp ES un trešām valstīm un šajās vienošanās iekļautās klauzulas par cilvēktiesībām un demokrātiju,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ko pasludināja 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2000. gada 8. septembra rezolūciju „ANO Tūkstošgades deklarācija” (A/RES/55/2),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2000. gada 4. decembra rezolūciju par demokrātijas veicināšanu un nostiprināšanu (A/RES/55/96),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 15. septembra rezolūciju „2005. gada augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti” (A/RES/60/1),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 23. marta rezolūciju par reģionālo, apakšreģionālo un cita veida organizāciju un struktūru lomu demokrātijas veicināšanā un nostiprināšanā (A/RES/59/201),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību (COM(2001)191),

–   ņemot vērā 2001. gada 15. marta rezolūciju par Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs (COM(2001)252),

–   ņemot vērā 2002. gada 25. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs,

–   ņemot vērā 2003. gada 12. decembra Eiropas drošības stratēģiju,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pārvaldību un attīstību (COM(2003)615),

–   ņemot vērā ziņojumu (A5-0219/2004) par šo Komisijas paziņojumu,

–   ņemot vērā 2005. gada Eiropas Konsensu attīstības jomā,

–   ņemot vērā 2005. gada Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti un 2008. gada Akras rīcības programmu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pārvaldība „Eiropas konsensa attīstības jomā” kontekstā — ceļā uz saskaņotu Eiropas Savienības līmeņa pieeju” (COM(2006)421),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (EIDHR),

–   ņemot vērā Prezidija 2007. gada 18. jūnija lēmumu par parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroja izveidi,

–   ņemot vērā 2008. gada maija rezolūciju par ES vēlēšanu novērošanas misijām un to mērķiem, praksi un uzdevumiem nākotnē,

–   ņemot vērā 2009. gada maija Padomes secinājumus „Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai — izveidot uzlabotu ES sistēmu”,

–   ņemot vērā 2009. gada 30. septembra jautājumu Komisijai par demokrātijas veidošanu ārējo attiecību jomā (O-0093/2009 – B7-0213/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā demokrātija un cilvēktiesības ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pamatvērtības un kopš pašiem pirmsākumiem tās bijušas neatņemama Eiropas integrācijas sastāvdaļa;

B.  tā kā Eiropas Savienības pamatlīgumos pausta cieša apņēmība ievērot demokrātiju un cilvēktiesības un paplašināšanās procesa svarīgs aspekts arvien bijuši Kopenhāgenas politiskie kritēriji par to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību;

C. tā kā visa veida cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība ir svarīgākais priekšnoteikums demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai un to apliecina ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija 59/201;

D. tā kā plašāka izpratne par demokrātiju ES paredz arī pilsonisko un politisko tiesību, kā arī ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību veiksmīgu integrāciju, kā tas noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un divos attiecīgajos starptautiskajos paktos, un kas bijis svarīgākais priekšnoteikums, lai nodrošinātu pasaules vēsturē nepieredzētu stabilitāti un labklājību;

E.  tā kā līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. pantā noteikts, ka viens no kopējās ārpolitikas un drošības politikas svarīgākajiem uzdevumiem ir attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

F.  tā kā Lisabonas līguma 21. pantā noteikts, ka „Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos” un ka „Savienība nodrošina konsekvenci savas ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci”;

G.  tā kā demokrātiskas sistēmas var atšķirties pēc veida un uzbūves, kā tas vērojams ES, taču demokrātija ir universāla vērtība un tās svarīgākie principi vai elementi noteikti daudzās starptautiskās deklarācijās un konvencijās. Šie elementi noteikti divās ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās, kas pieņemtas 2000. un 2005. gadā (A/RES/55/96 un A/RES/59/201), un to vidū ir:

•    cilvēktiesību un pamatbrīvību, piemēram, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās un vārda un uzskatu brīvības ievērošana;

•    tiesības piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību, tiesības balsot un tikt ievēlētam patiesās, regulārās un brīvās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata un aizklāti balsojot un nodrošinot cilvēku brīvas gribas izpausmi;

•    politisko partiju un organizāciju plurālistiska sistēma;

•    tiesiskuma ievērošana;

•    varas dalīšana un tiesu neatkarības principa ievērošana;

•    valsts pārvaldes pārredzamība un atbildība;

•    brīvi, neatkarīgi un plurālistiski plašsaziņas līdzekļi;

H.  tā kā Tūkstošgades deklarācijā noteikts, ka cilvēku gribā un līdzdalībā balstīta pārvaldība vislabāk var nodrošināt cilvēku tiesības dzīvot un audzināt bērnus cieņas apstākļos, neciešot badu un nebaidoties no vardarbības, apspriešanas vai netaisnības;

I.   tā kā cilvēku vienlīdzīgas iespējas piedalīties politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā ir patiesas demokrātijas priekšnoteikums;

J.   tā kā demokrātija, attīstība un visa veida cilvēktiesību, tostarp ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošana ir savstarpēji atkarīgas un cita citu pastiprina;

K.  tā kā demokrātija ir nepārprotami saistīta ar drošību, un tas atzīts Eiropas drošības stratēģijā, kurā norādīts, ka vislabāk starptautisko kārtību var stiprināt, izplatot labu pārvaldību, atbalstot sociālas un politiskas reformas, cīnoties pret korupciju un nelietīgu varas izmantošanu, izveidojot tiesiskumu un aizsargājot cilvēktiesības;

L.  tā kā Eiropas Savienībai ir plašs instrumentu un līdzekļu klāsts demokrātijas un cilvēktiesību atbalstīšanai visā pasaulē, sākot no politiskā dialoga un diplomātiskām iniciatīvām un beidzot ar specifiskiem finanšu un tehniskās sadarbības instrumentiem;

M. tā kā Eiropas Savienības ārējie finanšu instrumenti, piemēram, attīstības sadarbības instruments (DCI), Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (ENPI) un stabilitātes instruments (IfS) sniedz plašas iespējas demokrātiskai pārvaldībai un institucionālajai palīdzībai un veiktspējas palielināšanas atbalstam;

N. tā kā Kotonū nolīgums vienlaicīgi paredz gan tehnisku dialogu, gan finansiālu sadarbību ar ĀKK valstīm, izmantojot Eiropas Attīstības fondu (EAF), un tā kā šajā nolīgumā iekļauti gan cilvēktiesību un demokrātijas īstenošanas klauzula, kas tiek uzskatīta par būtisku nolīguma elementu, gan apspriešanās un informācijas apmaiņas mehānisms, kuras nepieciešamas pirms nolīguma apturēšanas uz laiku;

O. tā kā Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) cilvēktiesību un demokrātijas jomā ir galvenais finansiālās palīdzības instruments, kas pēc apjoma ir globāls, var darboties bez reģistrācijas valsts piekrišanas un tieši atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tā kā EIDHR finansētās ES vēlēšanu novērošanas misijas ir ES ieguldījuma būtiska daļa demokrātisku institūciju veidošanā, kas jo īpaši aptver paveiktā darba kontroli attiecībā uz vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumiem;

P.  tā kā ir nepieciešams labāk pārraudzīt un padziļināti analizēt pašlaik ES sniegto demokrātijas atbalstu, tostarp to, kā ES plašais rīku un instrumentu arsenāls darbojas partnervalstīs un kā šie atšķirīgie instrumenti un dalībnieki darbojas un kāda ir to saskare;

Q. tā kā EP 2004. gada ziņojumā par Komisijas paziņojumu par pārvaldību un attīstību uzsvērts, ka „svarīgi turpināt vēlēšanu sistēmas un parlamentārās reformas, pēc daudzpartiju vēlēšanu sistēmas izveides, lai nodrošinātu intensīvāku un efektīvāku politisko aktivitāti iedzīvotāju vidū”(1),

1.  piekrīt, ka ārkārtīgi nepieciešams saskaņots un vienots pamats, lai ES atbalsts demokrātijas veidošanas procesā pasaulē būtu efektīvāks;

2.  vienlaicīgi uzskata, ka ES ārējās darbības vienotības un efektivitātes pamatā ir izpratnes veidošana un vienprātības panākšana visā ES par cilvēktiesību un demokrātijas jautājumu svarīgumu salīdzinājumā ar citām prioritātēm;

3.  atzinīgi vērtē iepriekšējo un pašreizējo ES prezidentūru centienus saistībā ar starppīlāru iniciatīvu par demokrātijas veidošanu, īstenojot ES ārējo darbību ar mērķi papildināt tās politiku, konsolidēt tās darbību un labāk koordinēt tās centienus, kā arī uzsver ilgstošu pasākumu nepieciešamību šajā jomā, daļu no kuriem veidotu Padomes secinājumi, kurus jāpieņem 2009. gada novembrī; šajā sakarībā uzsver, ka Padomei, apskatot šos jautājumus, pienācīgi jāapsver daži svarīgākie principi, piemēram, pārredzamība, dokumentu pieejamība, apspriešanās un lēmumu publiskums;

4.  iesaka Padomes secinājumos iekļaut konkrētus un praktiskus ierosinājumus, lai pilnveidotu demokrātijas atbalstu, izmantojot ES ārpolitikā, cilvēktiesību aizsardzības un attīstības politikā paredzētos līdzekļus; šādā gaisotnē aicina pašreizējo ES prezidentūru izstrādāt standarta metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka demokrātija un cilvēktiesības ir svarīga transversāla tēma visos ārpolitikā un nolīgumos paredzētajos, kā arī finansiālajos instrumentos; atgādina, ka īpašas valsts stratēģijas pieņemšana par cilvēktiesībām un demokrātiju jāuzlūko kā atsauces dokuments katrai valstij specifisku prioritāšu noteikšanā šajā jomā un jāpadara par visu nozīmīgāko ES ārpolitikas jomu un instrumentu neatņemamu sastāvdaļu sadarbībā ar attiecīgajām trešām valstīm, un šāda stratēģija varētu būtiski pastiprināt ES ārējās darbības konsekvenci, koordinēšanu un efektivitāti;

5.  aicina Komisiju un ES dalībvalstis, veidojot jauno dienestu ārējās darbības veikšanai, institucionāli nodrošināt cilvēktiesību un demokrātijas efektīvu veidošanu visās politikas jomās, kā arī mācīties no pašreizējā procesa un pieredzes, lai panāktu progresu uz vietas;

6.  vēlreiz atgādina, ka demokratizācija, vēlēšanu process un laba pārvalde nav tikai pašmērķis, bet tiem ir arī būtiska nozīme nabadzības samazināšanā, ilgtspējīgā attīstībā, miera un stabilitātes nodrošināšanā; demokrātija, kā to liecina ES iekšējās integrācijas process, palīdz nodrošināt ne tikai politiskās un pilsoniskās tiesības, bet arī ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, tostarp solidaritāti;

7.  uzskata, ka demokrātijas un demokrātiskā procesa nostiprināšana trešās valstīs piedāvā vislabākās perspektīvas ar tādiem globāliem jautājumiem saistītas efektīvas politikas izstrādāšanai, par kuriem norūpējušies ES pilsoņi; demokrātiskas sistēmas var, piemēram, labāk apkarot pārnacionālus noziegumus un nelegālu tirdzniecību, kā arī aizsargāt vidi; vienlaicīgi uzsver, ka ES ārējo darbību uzticamība ir obligāts nosacījums, lai veiksmīgi atbalstītu demokrātisku attīstību aiz robežām; šajā gaisotnē aicina ES dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka ES iekšpolitikas jomas, piemēram, politika terorisma apkarošanā vai patvēruma un migrācijas jomā garantē ANO attiecīgajās Konvencijās paredzēto principu pilnīgu respektēšanu;

8.  lai nostiprinātu saskaņotu darbību demokrātijas veicināšanai visā pasaulē, ierosina ES publiski noteikt 2005. gada ANO Ģenerālās asamblejas formulēto demokrātijas definīciju par atsauces punktu tās demokratizācijas darbam;

9.  uzsver, ka ES jāturpina ievērot apņemšanās attiecībā uz principu, ka partnervalstis pašas lemj par attīstības stratēģijām un programmām; tomēr šos procesus var atbalstīt ar dažādajiem ES instrumentiem, kas pielāgoti katras valsts īpašajai situācijai;

10. ierosina Padomei un Komisijai uzsākt demokrātijas visu veidu atbalsta un cilvēktiesību veicināšanas jomas vispusīgu un detalizētu analīzi, izmantojot par paraugu partnervalstis, lai sniegtu praktiskus ieteikumus;

11. iesaka Padomei un Komisijai īsteno Parīzes deklarāciju un Akras rīcības programmu par palīdzības efektivitāti to darbā demokrātijas atbalstīšanai; jo īpaši iesaka paredzēt kopējus ES demokrātijas novērtējumus, kopēju ES plānošanu un apgrūtinājumu sadali, lai palielinātu ES demokrātijas atbalsta darba ietekmi un atpazīstamību;

12. ierosina Komisijai sistemātiski iekļaut sadaļu par situāciju cilvēktiesību un demokrātijas jomā valsts stratēģijas dokumentos un iekļaut demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu sadarbības programmās ar partnervalstīm, kā arī visos citos politikas un finanšu dokumentos;

13. uzsver nepieciešamību labāk koordinēt darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar dažādiem ārējiem finanšu instrumentiem, un pilnībā izpētīt ģeogrāfisko un tematisko instrumentu savstarpēju papildināmību; uzskata — lai šajā jomā panāktu lielāku efektivitāti, papildus visiem šiem centieniem jānodrošina arī ES devējvalstu darbību labāka koordinēšana; uzskata, ka Komisijai būtu jāizpēta iespēja atbalstīt projektus, kurus īsteno, izmantojot Apvienoto Nāciju Demokrātijas fondu, kas izveidots ar mērķi konsolidēt pilsoniskās sabiedrības vietējo organizāciju darbības un veicināt cilvēktiesības;

14. mudina Padomi un Komisiju realizēt visaptverošu un vispusīgu apspriešanos ar visām ES un trešo valstu ieinteresētajām aprindām, īpaši koncentrējoties uz NVO un cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp institucionālajiem, reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem pirms jaunu demokrātijas veidošanas iniciatīvu uzsākšanas;

15. aicina Komisiju sistemātiski iesaistīt visas ieinteresētās aprindas, tostarp NVO un cilvēktiesību aizstāvjus, kā arī īpaši partnervalstu parlamentus konkrētām valstīm paredzēto instrumentu, piemēram, nolīgumu ar ES un attiecīgās valsts stratēģijas dokumentu, sagatavošanā un īstenošanā;

16. uzsver, ka ES īstenotajam demokrātijas atbalstam jābūt vispusīgam, risinot visus jautājumus, kas apskatīti ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada rezolūcijā, izmantojot ilgtermiņa pieeju šā atbalsta sniegšanā;

17. atzinīgi vērtē ES vēlēšanu novērošanas misiju ieguldījumu demokrātijas nostiprināšanas procesā, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas, kā arī labas pārvaldības un tiesiskuma veicināšanas uzlabošanā un jo īpaši vēlēšanu procesa pastiprināšanā visā pasaulē, bet uzsver nepieciešamību nodrošināt saskaņotu politiku pēc vēlēšanām, kas balstīta uz paveiktā kontroli saistībā ar šādu misiju ieteikumu ievērošanas kontroli un kurā attīstības atbalsts būtu atbilstīgs demokrātijas principiem un demokrātiskas pārvaldības vērtībām; šajā sakarībā uzskata, ka ES vēlēšanu novērošanas misijām un palīdzībai vēlēšanās drīzāk būtu ilgstošāka ietekme, ja to pamatā ir ilgtermiņa vēlēšanu pieeja un ja tās veido daļu no vispārējas stratēģijas, paredzot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu visās procesa stadijās;

18. aicina Komisiju arī turpmāk balstīties uz veiksmīgu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju attiecībā uz vēlēšanu novērošanas misijām un saistībā ar demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu paātrināt kopīgas stratēģijas veidošanu un projektu plānošanu ar ANO un citām reģionālām organizācijām, piemēram EDSO un Āfrikas Savienību;

19. uzsver, ka ES demokrātijas veidošanas centienos sistemātiski un īpaši būtu jāuzsver tiesu neatkarības princips un brīvu, neatkarīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu nozīme, finansējot prioritāros projektus šajās jomās;

20. iesaka ieviest īpašu stratēģiju jauno, demokrātiski ievēlēto parlamentu atbalstam, lai nodrošinātu demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldības pastāvīgu iesakņošanos;

21. apstiprina savu apņemšanos palīdzēt nostiprināt demokrātiskos procesus, izvēršot savu iesaistīšanos vēlēšanu novērošanā, kontrolēt paveikto pēc ES vēlēšanu novērošanas misiju pabeigšanas un parlamentārās veiktspējas palielināšanu; šajā sakarībā aicina Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroju iesniegt attiecīgajām parlamenta komitejām vispusīgu rīcības plānu, kurā obligāti būtu jāiekļauj skaidrs mehānisms sadarbībai ar parlamentu sadarbības delegācijām un apvienotajām parlamentārajām komitejām;

22. mudina Komisijas delegācijas strādāt sadarbībā ar Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroju, apspriežot vai uzsākot parlamentārās atbalsta programmas;

23. iesaka iekļaut rīcības plānu novembra Padomes secinājumos un pārskatīt progresu, kāds paredzēts līdz 2010. gada beigām, kā arī aicina pašreizējo un turpmākās prezidentūras attiecīgajām parlamentārajām komitejām iesniegt dokumentus, kuros iekļauti Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē panāktie rezultāti;

24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1)

A5-0219/2004.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika