REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par demokrātijas veidošanu ES ārējo attiecību jomā
19.10.2009
ievērojot Reglamenta 115. panta 5. punktu,
Véronique De Keyser, Richard Howitt, Thijs Berman S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0118/2009
B7‑0120/2009
Eiropas Parlamenta rezolūcija par demokrātijas veidošanu ES ārējo attiecību jomā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 21. pantu, un Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā ES līguma 3., 6., 11. un 19. pantu un EK līguma 177., 300. un 310. pantu,
– ņemot vērā visas vienošanās starp ES un trešām valstīm un šajās vienošanās iekļautās klauzulas par cilvēktiesībām un demokrātiju,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ko pasludināja 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2000. gada 8. septembra rezolūciju „ANO Tūkstošgades deklarācija” (A/RES/55/2),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2000. gada 4. decembra rezolūciju „Veicinot un nostiprinot demokrātiju” (A/RES/55/96),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 15. septembra rezolūciju „2005. gada Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti” (A/RES/60/1),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 15. septembra rezolūciju „2005. gada Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti” (A/RES/60/1),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 23. marta rezolūciju par reģionālo, apakšreģionālo un cita veida organizāciju un struktūru lomu demokrātijas veicināšanā un nostiprināšanā (A/RES/59/201),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību (COM (2001) 191),
– ņemot vērā 2001. gada 15. marta rezolūciju par Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs (COM (2001) 252),
– ņemot vērā 2002. gada 25. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs,
– ņemot vērā 2003. gada 12. decembrī publicēto Eiropas drošības stratēģiju,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pārvaldību un attīstību (COM (2003) 615),
– ņemot vērā ziņojumu par šo Komisijas paziņojumu (A5- 0219/2004),
– ņemot vērā 2005. gada Eiropas Konsensu attīstības jomā,
– ņemot vērā 2005. gada Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti un 2008. gada Akras rīcības programmu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pārvaldība „Eiropas konsensa attīstības jomā” kontekstā — ceļā uz saskaņotu Eiropas Savienības līmeņa pieeju” (COM (2006) 421),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (EIDHR),
– ņemot vērā Prezidija 2007. gada 18. jūnija lēmumu par parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroja izveidi,
– ņemot vērā 2008. gada maija EP rezolūciju par ES vēlēšanu novērošanas misijām un to mērķiem, praksi un uzdevumiem nākotnē,
– ņemot vērā 2009. gada maija Padomes secinājumus „Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai — izveidot uzlabotu ES sistēmu”,
– ņemot vērā 2009. gada 30. septembra jautājumu Komisijai par demokrātijas veidošanu ārējo attiecību jomā (O-00xx/2009 - B7‑0xxx/2009),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā demokrātija un cilvēktiesības ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pamatvērtības un kopš pašiem pirmsākumiem tās ir bijušas neatņemama Eiropas integrācijas sastāvdaļa;
B. tā kā Eiropas Savienības pamatlīgumos pausta cieša apņemšanās ievērot demokrātiju un cilvēktiesības un Kopenhāgenas politiskie kritēriji par to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību, arvien bijuši paplašināšanās procesa svarīgs aspekts;
C. tā kā ES ieskats par demokrātijas izveidi un atbalstīšanu vēl nav bijis izklāstīts vienotā dokumentā;
D. tā kā plaša izpratne par demokrātiju ir veiksmīgi integrējusi politiskās, sociālās un ekonomiskās tiesības ES un ir bijusi izšķirošais elements, lai panāktu stabilitāti un labklājību līdz šim vēl pasaules vēsturē nepieredzētā veidā;
E. tā kā līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. pantā noteikts, ka viens no kopējās ārpolitikas un drošības politikas svarīgākajiem uzdevumiem ir attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;
F. tā kā demokrātiskas sistēmas var atšķirties pēc veida un uzbūves, kā tas vērojams ES, taču demokrātija ir universāla vērtība un tās svarīgākie principi vai elementi noteikti daudzās starptautiskās deklarācijās un konvencijās; tā kā šie elementi noteikti divās ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās, kas pieņemtas 2000. un 2005. gadā (A/RES/55/96 un A/RES/59/201), un to vidū ir:
• cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās un vārda un uzskatu brīvības ievērošana,
• tiesības piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē vai nu tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību, un tiesības balsot un tikt ievēlētam patiesās regulārās brīvās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata un aizklāti balsojot, lai nodrošinātu cilvēku brīvas gribas izpausmi,
• politisko partiju un organizāciju plurālistiska sistēma,
• tiesiskuma ievērošana,
• varas dalīšana un tiesu neatkarības principa ievērošana,
• valsts pārvaldes pārredzamība un atbildība,
• brīvi, neatkarīgi un plurālistiski plašsaziņas līdzekļi;
G. tā kā Tūkstošgades deklarācijā noteikts, ka ar cilvēku gribā un līdzdalībā balstītu pārvaldību vislabāk var nodrošināt cilvēku tiesības dzīvot un audzināt bērnus cieņas apstākļos, neciešot badu un nebaidoties no vardarbības, apspriešanas vai netaisnības;
H. tā kā vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas iespējas piedalīties politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā ir patiesas demokrātijas priekšnoteikums;
I. tā kā demokrātija, attīstība un visa veida cilvēktiesību, tostarp ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošana ir savstarpēji atkarīgas un cita citu pastiprina;
J. tā kā demokrātija ir nepārprotami saistīta ar drošību, un tas atzīts Eiropas drošības stratēģijā, kurā norādīts, ka vislabāk starptautisko kārtību var stiprināt, izplatot labu pārvaldību, atbalstot sociālas un politiskas reformas, cīnoties pret korupciju un ļaunprātīgu varas izmantošanu, izveidojot tiesiskumu un aizsargājot cilvēktiesības;
K tā kā Eiropas Savienībai ir plašs instrumentu un rīku klāsts demokrātijas atbalstam visā pasaulē, sākot no politiskā dialoga un diplomātiskām iniciatīvām un beidzot ar specifiskiem finanšu un tehniskās sadarbības instrumentiem;
L. tā kā Eiropas Savienības ārējie finanšu instrumenti, piemēram, attīstības sadarbības instruments (DCI), Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (ENPI) un stabilitātes instruments (IfS) visi nodrošina nozīmīgas iespējas demokrātiskai pārvaldībai un institucionālajam un veiktspējas palielināšanas atbalstam;
M. tā kā Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) cilvēktiesību un demokrātijas jomā ir galvenais finansiālās palīdzības instruments, kas pēc apjoma ir globāls, var darboties bez uzņēmējas valsts piekrišanas un tieši atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas; tā kā EIDHR finansētās ES vēlēšanu novērošanas misijas ir būtiska daļa no ES ieguldījuma demokrātiskā iestāžu veidošanas procesā;
N. tā kā ir nepieciešams labāk pārraudzīt pašlaik ES sniegto demokrātijas atbalstu, to, kā ES plašais rīku un instrumentu arsenāls darbojas partnervalstīs un kā šie atšķirīgie instrumenti un dalībnieki darbojas un kāda ir to saskare,
O. tā kā EP 2004. gada ziņojumā par Komisijas paziņojumu par pārvaldību un attīstību uzsvērts, ka „svarīgi turpināt vēlēšanu sistēmas un parlamentārās reformas pēc daudzpartiju vēlēšanu sistēmas izveides, lai nodrošinātu intensīvāku un efektīvāku politisko aktivitāti iedzīvotāju vidū”[1],
1. piekrīt, ka nepieciešams saskaņots un vienots pamats, lai būtu efektīvāks ES atbalsts demokrātijas veidošanas procesam pasaulē;
2. atzinīgi vērtē iepriekšējo un pašreizējo ES prezidentūru centienus attiecībā uz starppīlāru iniciatīvu par demokrātijas veidošanu ES ārējās attiecībās ar mērķi uzlabot Savienības politiku un pastiprināt tās rīcībspēju un koordinēšanas centienus, kā arī uzsver ilgtspējīgas rīcības nepieciešamību šajā jomā kā daļu no Padomes 2009. gada novembrī pieņemtajiem secinājumiem;
3. iesaka Padomes secinājumos iekļaut konkrētus un praktiskus ierosinājumus demokrātijas atbalsta koordinācijas uzlabošanai ES ārpolitikas, cilvēktiesību un attīstības politikas instrumentos, tādējādi veidojot kopēju platformu, kas atbilst demokrātijas kā politiskas sistēmas patstāvīgām vajadzībām risināt konfliktus, kopīgi īstenot varu un nodrošināt taisnīgu attīstību;
4. atgādina, ka demokratizācija un laba pārvaldība nav tikai pašmērķi, bet arī būtiski svarīgi, lai samazinātu nabadzību un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, mieru un stabilitāti; uzskata, ka demokrātija, kā parāda ES iekšējās integrācijas process, palīdz nodrošināt ne tikai politiskās un pilsoniskās tiesības, bet arī ekonomiskās, kultūras un sociālās tiesības, ieskaitot solidaritāti;
5. uzskata, ka demokrātijas un demokrātisku procesu ieviešana trešās valstīs piedāvā vislabākās perspektīvas efektīvas politikas izstrādāšanai attiecībā uz globāliem jautājumiem, par kuriem norūpējušies ES pilsoņi; demokrātiskas sistēmas var, piemēram, labāk cīnīties pret starptautisko noziedzību, nelegālo imigrāciju un tirdzniecību, aizsargāt vidi, uzturēt atvērtu globālo tirdzniecības sistēmu, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu energoapgādi;
6. lai nostiprinātu saskaņotu rīcību demokrātijas veicināšanai visā pasaulē, iesaka Eiropas Savienībai publiski atbalstīt 2005. gada ANO Ģenerālās asamblejas formulēto demokrātijas definīciju kā sava demokratizācijas darba atsauces punktu;
7. uzsver, ka demokrātiju nevar eksportēt vai uzspiest no ārienes; uzsver, ka ES jāturpina ievērot apņemšanās attiecībā uz principiem, ka partnervalstis pašas lemj par attīstības stratēģijām un programmām; uzskata, ka šos procesus tomēr var atbalstīt ar visiem atšķirīgajiem ES instrumentiem, kas pielāgoti katras valsts īpašajai situācijai;
8. ierosina Padomei un Komisijai uzsākt kādā partnervalstu paraugā visa ES demokrātijas atbalsta visaptverošu un detalizētu analīzi, kas ļautu dot praktiskus ieteikumus;
9. iesaka Padomei un Komisijai demokrātijas atbalsta darbā īstenot Parīzes deklarāciju un Akras rīcības programmu par atbalsta efektivitāti; jo īpaši iesaka paredzēt kopējus ES demokrātijas novērtējumus, kopēju ES plānošanu un apgrūtinājumu sadali, lai palielinātu ES demokrātijas atbalsta darba ietekmi un atpazīstamību;
10. uzsver ES līgumos jau iekļauto cilvēktiesību klauzulu nozīmi; šajā kontekstā atkārtoti min, ka šādas klauzulas vispirms konsekventi jāpiemēro pašreizējos līgumos, nevis izgudrojot jaunus līgumus ar papildu nosacījumiem;
11. ierosina Komisijai sistemātiski integrēt valsts stratēģijas dokumentos sadaļu par „demokrātijas stāvokli”, lai iekļautu un integrētu ieteikumus no attiecīgajām ES vēlēšanu novērošanas misijām, un, kur vien tas iespējams, iestrādāt demokrātijas atbalstu sadarbības programmās ar partnervalstīm;
12. uzsver nepieciešamību labāk koordinēt darbības, kas notiek saistībā ar dažādiem ārējiem finanšu instrumentiem, lai pilnībā izpētītu ģeogrāfisko un tematisko instrumentu savstarpēju papildināmību;
13. mudina Padomi un Komisiju rīkot paplašinātu un visaptverošu konsultēšanos ar visām ieinteresētajām personām no ES un trešām valstīm, ieskaitot institucionālos, reģionālos un vietējos dalībniekus, kā arī neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības grupām pirms jaunu demokrātijas veidošanas iniciatīvu uzsākšanas;
14. mudina Komisiju uz sistemātiskāka pamata iesaistīt demokrātiskās iestādes visos līmeņos, jo īpaši parlamentus, reģionālās un vietējās iestādes, sagatavojot un īstenojot konkrētām valstīm paredzētos instrumentus, piemēram, nolīgumus starp ES un attiecīgo valsti, kā arī valsts stratēģijas dokumentus;
15. uzsver, ka ES demokrātijas atbalstam jābūt visaptverošam, risinot visus jautājumus, kas aplūkoti ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada rezolūcijā, un ka tam jābūt ilgtermiņa atbalstam; uzskata, ka Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) ir galvenais finansiālās palīdzības instruments, un prasa šo atbalstu uzturēt un nostiprināt;
16. atzinīgi vērtē ES vēlēšanu novērošanas misiju pozitīvo ieguldījumu demokrātijas nostiprināšanas procesā, veicinot cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanu, labu pārvaldību un tiesiskumu un jo īpaši nostiprinot vēlēšanu procesu visā pasaulē; tomēr uzsver nepieciešamību nodrošināt saskaņotu politiku pēc vēlēšanām, vēršot īpašu uzmanību uz saskaņotību starp tehniskajiem un politiskajiem turpmākajiem pasākumiem, kuros attīstības atbalsts būtu atbilstošs demokrātijas principiem un demokrātiskas pārvaldības vērtībām;
17. uzsver, ka ES demokrātijas veidošanas centienos sistemātiskāk jāliek īpašs uzsvars uz ievēlēto pārstāvju un politisko partiju, neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu nozīmi, kā arī jāveicina sieviešu dalība politiskajā un sabiedriskajā dzīvē;
18. iesaka ieviest īpašu stratēģiju jaunievēlēto un demokrātiski ievēlēto parlamentu atbalstam, lai pastāvīgi iesakņotu demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību un turpināt peer-to-peer mehānisma izstrādi starp dažādu valstu parlamentāriešiem attiecībā uz to, kas ir efektīva elektorāta interešu pārstāvība, vadītāja efektīva uzraudzība, kā arī veidu un līdzekļu izstrādi informācijas plūsmas uzturēšanai starp visām pārvaldības sistēmas daļām;
19. apstiprina savu apņemšanos veicināt demokrātisko procesu nostiprināšanos, palielinot savu iesaistīšanos vēlēšanu novērošanā, turpmākajos pasākumos pēc ES vēlēšanu novērošanas misijām un parlamenta veiktspējas palielināšanā ar Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroja (OPPD) starpniecību, veicinot jauno demokrātisko valstu (NED) parlamentu institucionālās un administratīvās veiktspējas izveidi, sniedzot konsultācijas, rīkojot apmācības, prakses, apmaiņu ar labu praksi un tīklu izveidi; uzsver arī, ka svarīgi iesaistīt parlamentārās asamblejas, piemēram, ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju, Eiropas un Latīņamerikas, EUROMED un EURONEST asamblejas;
20. mudina Komisijas delegācijas sadarboties ar OPPD, apspriežot vai uzsākot parlamentārās atbalsta programmas;
21. iesaka iekļaut Novembra Padomes secinājumos rīcības plānu un sagatavot līdz 2010. gada beigām progresa ziņojumu;
22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.