Procedūra : 2009/2718(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0121/2009

Iesniegtie teksti :

B7-0121/2009

Debates :

PV 20/10/2009 - 13
CRE 20/10/2009 - 13

Balsojumi :

PV 22/10/2009 - 8.7

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0056

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 153kWORD 88k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0118/2009
19.10.2009
PE428.729v01-00
 
B7-0121/2009

Pamatojoties uz jautājumu B7‑0213/2009, uz ko sniedz mutisku atbildi,

ievērojot Reglamenta 115. panta 5. punktu,


par demokrātijas veidošanu ārējo attiecību jomā


José Ignacio Salafranca Sánchez–Neyra, László Tőkés, Filip Kaczmarek PPE-DE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par demokrātijas veidošanu ārējo attiecību jomā  
B7‑0121/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 21. pantu, un Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām,

–   ņemot vērā ES līguma 3., 6., 11. un 19. pantu un EK līguma 177., 300. un 310. pantu,

–   ņemot vērā visas vienošanās starp ES un trešām valstīm un šajās vienošanās iekļautās klauzulas par cilvēktiesībām un demokrātiju,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ko pasludināja 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2000. gada 8. septembra rezolūciju „ANO Tūkstošgades deklarācija” (A/RES/55/2),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2000. gada 4. decembra rezolūciju „Veicinot un nostiprinot demokrātiju” (A/RES/55/96),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 15. septembra rezolūciju „2005. gada Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti” (A/RES/60/1),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 15. septembra rezolūciju „2005. gada Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti” (A/RES/60/1),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 23. marta rezolūciju par reģionālo, apakšreģionālo un cita veida organizāciju un struktūru lomu demokrātijas veicināšanā un nostiprināšanā (A/RES/59/201),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību (COM (2001) 191),

–   ņemot vērā 2001. gada 15. marta rezolūciju par Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs (COM (2001) 252),

–   ņemot vērā 2002. gada 25. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu par ES lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs,

–   ņemot vērā 2003. gada 12. decembrī publicēto Eiropas drošības stratēģiju,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pārvaldību un attīstību (COM (2003) 615),

–   ņemot vērā ziņojumu par šo Komisijas paziņojumu (A5- 0219/2004),

–   ņemot vērā 2005. gada Eiropas Konsensu attīstības jomā,

–   ņemot vērā 2005. gada Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti un 2008. gada Akras rīcības programmu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pārvaldība „Eiropas konsensa attīstības jomā” kontekstā — ceļā uz saskaņotu Eiropas Savienības līmeņa pieeju” (COM (2006) 421),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (EIDHR),

–   ņemot vērā Prezidija 2007. gada 18. jūnija lēmumu par parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroja izveidi,

–   ņemot vērā 2008. gada maija EP rezolūciju par ES vēlēšanu novērošanas misijām un to mērķiem, praksi un uzdevumiem nākotnē,

–   ņemot vērā 2009. gada maija Padomes secinājumus „Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai — izveidot uzlabotu ES sistēmu”,

–   ņemot vērā 2009. gada 30. septembra jautājumu Komisijai par demokrātijas veidošanu ārējo attiecību jomā (O-0093/2009 – B7-0213/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā demokrātija un cilvēktiesības ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pamatvērtības un kopš pašiem pirmsākumiem tās ir bijušas neatņemama Eiropas integrācijas sastāvdaļa;

B.  tā kā Eiropas Savienības pamatlīgumos pausta cieša apņemšanās ievērot demokrātiju un cilvēktiesības un Kopenhāgenas politiskie kritēriji par to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību arvien bijuši paplašināšanās procesa svarīgs aspekts,

C. tā kā plaša izpratne par demokrātiju ir veiksmīgi integrējusi politiskās, sociālās un ekonomiskās tiesības ES un tai ir bijusi izšķirošā loma, lai panāktu stabilitāti un labklājību līdz šim vēl pasaules vēsturē nepieredzētā veidā;

D. tā kā līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. pantā noteikts, ka viens no kopējās ārpolitikas un drošības politikas svarīgākajiem uzdevumiem ir attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

E.  tā kā demokrātiskas sistēmas var atšķirties pēc veida un uzbūves, kā tas vērojams ES, taču demokrātija ir universāla vērtība un tās svarīgākie principi vai elementi noteikti daudzās starptautiskās deklarācijās un konvencijās. Šie ANO Ģenerālās asamblejas 2000. un 2005. gada rezolūcijās (A/RES/55/96 un A/RES/59/201) noteiktie elementi ir:

•    cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās un vārda un uzskatu brīvības ievērošana,

•    tiesības piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē vai nu tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību, tiesības balsot un tikt ievēlētam patiesās regulārās brīvās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata un aizklāti balsojot, lai nodrošinātu cilvēku brīvas gribas izpausmi,

•    politisko partiju un organizāciju plurālistiska sistēma,

•    tiesiskuma ievērošana,

•    varas dalīšana un tiesu neatkarības principa ievērošana,

•    valsts pārvaldes pārredzamība un atbildība,

•    brīvi, neatkarīgi un plurālistiski plašsaziņas līdzekļi;

F.  tā kā Tūkstošgades deklarācijā noteikts, ka ar cilvēku gribā un līdzdalībā balstītu pārvaldību vislabāk var nodrošināt cilvēku tiesības dzīvot un audzināt bērnus cieņas apstākļos, neciešot badu un nebaidoties no vardarbības, apspriešanas vai netaisnības;

G. tā kā vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas iespējas piedalīties politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā ir patiesas demokrātijas priekšnoteikums;

H. tā kā demokrātija, attīstība un visa veida cilvēktiesību, tostarp ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošana ir savstarpēji atkarīgas un cita citu pastiprina;

I.   tā kā demokrātija ir nepārprotami saistīta ar drošību, un tas atzīts Eiropas drošības stratēģijā, kurā norādīts, ka vislabāk starptautisko kārtību var stiprināt, izplatot labu pārvaldību, atbalstot sociālas un politiskas reformas, cīnoties pret korupciju un ļaunprātīgu varas izmantošanu, izveidojot tiesiskumu un aizsargājot cilvēktiesības;

J.   tā kā Eiropas Savienībai ir plašs instrumentu un rīku klāsts demokrātijas atbalstam visā pasaulē, sākot no politiskā dialoga un diplomātiskām iniciatīvām un beidzot ar specifiskiem finanšu un tehniskās sadarbības instrumentiem;

K. tā kā Eiropas Savienības ārējie finanšu instrumenti, piemēram, attīstības sadarbības instruments (DCI), Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (ENPI) un stabilitātes instruments (IfS) visi nodrošina nozīmīgas iespējas demokrātiskai pārvaldībai un institucionālajam un veiktspējas palielināšanas atbalstam;

L.  tā kā Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) cilvēktiesību un demokrātijas jomā ir galvenais finansiālās palīdzības instruments, kas pēc apjoma ir globāls, var darboties bez reģistrācijas valsts piekrišanas un tieši atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas; tā kā EIDHR finansētās ES vēlēšanu novērošanas misijas ir būtiska daļa no ES ieguldījuma demokrātiskā iestāžu veidošanas procesā;

M. tā kā ir nepieciešams labāk pārraudzīt pašlaik ES sniegto demokrātijas atbalstu, to, kā ES plašais rīku un instrumentu arsenāls darbojas partnervalstīs un kā šie atšķirīgie instrumenti un dalībnieki darbojas un viens otru papildina;

N. tā kā EP 2004. gada ziņojumā par Komisijas paziņojumu par pārvaldību un attīstību uzsvērts, ka „svarīgi turpināt vēlēšanu sistēmas un parlamentārās reformas, pēc daudzpartiju vēlēšanu sistēmas izveides, lai nodrošinātu intensīvāku un efektīvāku politisko aktivitāti iedzīvotāju vidū”(1);

1.  atgādina, ka demokratizācija un laba pārvaldība nav tikai pašmērķi, bet tie ir arī būtiski svarīgi, lai samazinātu nabadzību un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, mieru un stabilitāti;

2.  uzskata, ka demokrātijas un demokrātisku procesu ieviešana trešās valstīs piedāvā vislabākās perspektīvas efektīvas politikas izstrādāšanai attiecībā uz globāliem jautājumiem, par kuriem norūpējušies ES pilsoņi;

3.  piekrīt, ka nepieciešama saskaņots un vienots pamats, lai ES atbalsts demokrātijas veidošanas procesā pasaulē būtu efektīvāks;

4.  atzinīgi vērtē iepriekšējo un pašreizējo ES prezidentūru centienus attiecībā uz starppīlāru iniciatīvu par demokrātijas veidošanu ES ārējās attiecībās ar mērķi uzlabot tās politiku un pastiprināt tās rīcībspēju, kā arī koordinēt centienus, un uzsver ilgtspējīgas rīcības nepieciešamību šajā jomā kā daļu no Padomes 2009. gada novembrī pieņemtajiem secinājumiem;

5.  iesaka Padomes secinājumos iekļaut specifiskus un praktiskus ierosinājumus demokrātijas atbalsta koordinācijas uzlabošanai ES ārpolitikas, cilvēktiesību un attīstības politikas instrumentos;

6.  iesaka Eiropas Savienībai pastiprināt saskaņoto globālo rīcību, atbalstot ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada rezolūciju ar definētiem demokrātijas pamatelementiem;

7.  uzsver, ka demokrātiju nevar eksportēt vai uzspiest no ārienes; veiksmīgai demokrātijas veicināšanas stratēģijai jāpamatojas uz dialogu un jāietver plaši centieni stiprināt pilsonisko sabiedrību un palielināt izpratni par demokrātiju jaunattīstības valstīs; uzsver, ka ES jāturpina ievērot apņemšanās attiecībā uz principiem, ka partnervalstis pašas lemj par attīstības stratēģijām un programmām; tomēr šos procesus var atbalstīt ar dažādiem ES instrumentiem, kas pielāgoti īpašai situācijai katrā valstī, par izejas punktu ņemot valsts situācijas padziļinātu analīzi attiecībā uz demokrātiju;

8.  uzsver, ka ES jāizstrādā stratēģijas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalstam un demokrātiskās struktūras ar alternatīviem līdzekļiem autoritārās valstīs, kur demokrātijas attīstība nav iespējama atklātā veidā; politiskajiem fondiem, nevalstiskajām organizācijām un akadēmiskajām iestādēm šādā kontekstā ir liela nozīme un tās ir jāatbalsta;

9.  uzsver, ka visai attīstības sadarbībai, izņemot humāno palīdzību īpašu nosacījumu gadījumā, jābūt atkarīgiem no atbilstības īpašiem sabiedriskās pārredzamības kritērijiem un jo īpaši attiecībā uz finansiālu pārvaldību, ja ilgtspējīgu attīstību nav iespējams panākt bez pareiziem pārredzamības un pārskatatbildības nosacījumiem;

10. mudina, ka tai jābūt attīstības politikas galvenajai prioritātei, lai ieviestu sistēmas un procedūras korupcijas novēršanai un atbalstītu demokrātiskus sasniegumus, kas paši par sevi nozīmē atvērtāku un pārskatāmāku valdību;

11.  iesaka Padomei un Komisijai demokrātijas atbalsta darbā īstenot Parīzes deklarāciju un Akras rīcības programmu par atbalsta efektivitāti; jo īpaši iesaka paredzēt kopējus ES demokrātijas novērtējumus, kopēju ES plānošanu un apgrūtinājumu sadali, lai palielinātu ES demokrātijas atbalsta darba ietekmi un atpazīstamību;

12. ierosina Komisijai sistemātiski integrēt valsts stratēģijas dokumentos sadaļu par „demokrātijas stāvokli” un, kur vien tas iespējams, iestrādāt demokrātijas atbalstu sadarbības programmās ar partnervalstīm;

13. uzsver nepieciešamību labāk koordinēt darbības, kas notiek saistībā ar dažādiem ārējiem finanšu instrumentiem, lai pilnībā izpētītu ģeogrāfisko un tematisko instrumentu savstarpēju papildināmību;

14. mudina Padomi un Komisiju rīkot paplašinātu un visaptverošu konsultēšanos ar visām ieinteresētajām personām no ES un trešām valstīm, ieskaitot institucionālos, reģionālos un vietējos dalībniekus, pirms jaunu demokrātijas veidošanas iniciatīvu uzsākšanas;

15. mudina Komisiju sistemātiskāk iesaistīt demokrātiskās iestādes, jo īpaši parlamentus, sagatavojot un īstenojot konkrētām valstīm paredzētos instrumentus, piemēram, nolīgumus starp ES un attiecīgo valsti, kā arī valsts stratēģijas dokumentus;

16. uzsver, ka ES demokrātijas atbalstam jābūt visaptverošam, risinot visus jautājumus, kas aplūkoti ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada rezolūcijā, un ka tam jābūt ilgtermiņa atbalstam;

17. atzinīgi vērtē ES vēlēšanu novērošanas misiju pozitīvo ieguldījumu demokrātijas nostiprināšanas procesā, veicinot cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanu, labu pārvaldību un tiesiskumu un jo īpaši nostiprinot vēlēšanu procesu visā pasaulē, bet uzsver nepieciešamību nodrošināt saskaņotu politiku pēc vēlēšanām, kurā attīstības atbalsts būtu atbilstošs demokrātijas principiem un demokrātiskas pārvaldības vērtībām;

18. uzsver, ka ES demokrātijas veidošanas centienos sistemātiskāk jāliek īpašs uzsvars uz ievēlēto pārstāvju un politisko partiju, kā arī neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu nozīmi;

19. iesaka ieviest īpašu stratēģiju jaunievēlēto un demokrātiski ievēlēto parlamentu atbalstam, lai pastāvīgi iesakņotu demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību;

20.  apstiprina savu apņemšanos veicināt demokrātisko procesu nostiprināšanos, palielinot savu iesaistīšanos vēlēšanu novērošanā, turpmākajos pasākumos pēc ES vēlēšanu novērošanas misijām un parlamenta veiktspējas palielināšanā ar Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroja (OPPD) starpniecību;

21. mudina Komisijas delegācijas sadarboties ar OPPD, apspriežot vai uzsākot parlamentārās atbalsta programmas;

22. iesaka iekļaut rīcības plānu Novembra Padomes secinājumos un līdz 2010. gada beigām pārskatīt panākto progresu;

23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

 

(1)

A5-0219/2004

Juridisks paziņojums - Privātuma politika