Rezolūcijas priekšlikums - B7-0160/2009Rezolūcijas priekšlikums
B7-0160/2009

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par politisku risinājumu pirātisma problēmai Somālijas piekrastē

23.11.2009

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Luis de Grandes Pascual, Filip Kaczmarek, Michael Gahler, Arnaud Danjean, Mario Mauro, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0158/2009

Procedūra : 2009/2780(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0160/2009
Iesniegtie teksti :
B7-0160/2009
Pieņemtie teksti :

B7‑0160/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija

par politisku risinājumu pirātisma problēmai Somālijas piekrastē

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Somāliju,

–   ņemot vērā ES Padomes kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstā pārstāvja un Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāra Javier Solana iepriekšējos paziņojumus par Somāliju,

–   ņemot vērā nesenos ES Padomes secinājumos par Somāliju,

–   ņemot vērā Džibuti Miera procesa līgumu, kurā izklāstīta Federatīvā pārejas harta,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1872 (2009) par Somāliju,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā cīņas, kas nesen atjaunojušās starp Islāma tiesu savienības nemierniekiem un Federatīvo pagaidu valdības (FPV) un Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) spēkiem, ir izraisījušas lielāku nestabilitāti un cilvēku bojāeju šajā valstī;

B.  tā kā starptautiskā sabiedrība respektē Somālijas suverenitāti, teritoriālo integritāti, politisko neatkarību un vienotību;

C. tā kā Somālijā nav bijusi darbotiesspējīga valdība kopš Siad Barre režīma gāšanas 1991. gadā un tā kā kopš tā laika politiska situācija ir bijusi anarhistiska, kam raksturīgas savstarpējās klanu cīņas un bandītisms;

D. tā kā drošības situācijas pasliktināšanās Somālijas galvaspilsētā Mogadīšo nav ļāvusi valsts un starptautiskajām NVO novērst pieaugošo humanitāro katastrofu un sniegt neatliekamo palīdzību;

E.  tā kā EP ir nobažījies par ieilgušo pilsoņu kara stāvokli Somālijā un tā ietekmi uz miera un izlīguma procesu šajā valstī, kā arī drošību un stabilitāti visā Āfrikas ragā;

F.  tā kā Padome 2008. gada 8. decembrī nolēma kā daļu no visaptverošas ES darbības Āfrikas raga reģionā sākt Eiropas Savienības pirmo jebkad notikušo jūras operāciju (ES NAVFOR Atalanta), lai apkarotu un novērstu pirātismu un bruņotu laupīšanu, kā arī atturētu no šādas rīcības pie Somālijas krastiem un dotu ieguldījumu tirdzniecības kuģu aizsardzībā, it īpaši to kuģu aizsardzībā, ar kuriem piegādā Pasaules pārtikas programmas (PPP) palīdzību pārvietotajām personām Somālijā;

G.  tā kā Padome 2009. gada 27. jūlijā nolēma kāpināt ES apņemšanos veicināt mieru un attīstību Somālijā, cieši sadarbojoties ar ANO un Āfrikas Savienību (AS), un tādēļ ir pētījusi iespējas, kā ES varētu dot savu ieguldījumu starptautiskajos centienos, tostarp drošības jomā;

H. tā kā Padome 2009. gada 17. novembrī apstiprināja Krīzes vadības koncepciju iespējamajai EDAP misijai, lai dotu ieguldījumu Somālijas FPV drošības spēku 2000 cilvēku liela personāla apmācībā;

I. tā kā šī starptautisko partneru sniegtā ilgtermiņa palīdzība var būt efektīva tikai tad, ja drošības situācija stabilizējas;

J.   tā kā Islāma tiesu savienības nemiernieki nepieļauj nekādus politiskus kontaktus un izlīguma iespējas tāda miera panākšanai, kurš būtu balstīts uz Džibuti Miera līgumu, kas nodrošina pamatu ilgstoša politiska risinājuma panākšanai Somālijā,

1.  stingri nosoda visu konfliktā iesaistīto pušu veiktos starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību nopietnos pārkāpumus; aicina nekavējoties pārtraukt karadarbību un aicina visas bruņotās grupas steidzami nolikt ieročus un pievienoties patiesam visaptverošam dialogam ar FPV; aicina visus karojošos grupējumus atturēties no nepamatotiem uzbrukumiem, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem, un aicina neatkarīgai komisijai izmeklēt kara noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus;

2.  atkārtoti apliecina atbalstu Federatīvai pagaidu valdībai ar premjerministru šeihu Sharif Sheikh Ahmed priekšgalā, kā arī premjerministra apņēmībai ievērot Džibuti Miera līguma principus, kā arī izlīguma garu un centienus panākt tādu politisku procesu, kurā nebūtu atstumto; nosoda bruņotos uzbrukumus pret FPV, ANO un NVO;

3.  norāda, ka starptautiskajai sabiedrībai un visām pašreizējā konfliktā iesaistītajām pusēm ir pienākums aizsargāt civiliedzīvotājus, ļaut piegādāt palīdzību un neiejaukties humānās palīdzības darbībās, kā arī nodrošināt palīdzības darbinieku drošību; tāpēc pieprasa nekavējoties nodrošināt tādus apstākļus, lai būtu iespējams pienācīgi palīdzēt Somālijas humanitārajā katastrofā;

4.  ar lielu gandarījumu atzīmē, ka ES NAVFOR spēku operācija Atalanta turpina veiksmīgi nodrošināt jūras drošību Somālijas piekrastē, aizsargājot Pasaules pārtikas programmas nofraktētos kuģus, ar kuriem piegādā palīdzību Somālijai, kuģus, ar kuriem piegādā svarīgus sūtījumus Āfrikas Savienības miera atbalsta operācijai Somālijā, kā arī citus neaizsargātus kuģus; aicina Padomi pagarināt šo operāciju vēl uz vienu gadu pēc pašreizējā pilnvaru laika izbeigšanās 2009. gada 12. decembrī; pauž atbalstu operācijas darbības zonas iespējamai paplašināšanai uz dienvidiem atkarībā no pirātu aktivitātes, tomēr uzsver, ka šāda paplašināšana nedrīkstētu ietekmēt šīs misijas būtiskāko mērķi, proti, aizsargāt PPP konvojus un citus neaizsargātus kuģus, piemēram, tirdzniecības floti un zvejas kuģus;

5.  uzsver, ka sekmīga cīņa pret pirātismu būs iespējama tikai tad, ja tiek risināti šīs problēmas pamatcēloņi, kuri jāmeklē valstī, proti, nabadzība un brūkoša valsts, un kurus var likvidēt, tikai panākot mieru, attīstību un valsts veidošanu Somālijā;

6.  uzskata, ka tikmēr, kamēr nav politiski atrisināta Somālijas kā starptautiskās sabiedrības locekles uzticamības problēma, drošības stratēģijai, ko īsteno ar operāciju Atalanta, jābūt prioritārai un tā pat jāpastiprina ar izmantojamiem resursiem, kā arī paplašinot iesaistīto spēku darbības zonu;

7.  tāpēc aicina Padomi izskatīt iespēju radīt jaunu neliela mēroga EDAP misiju, kas darbotos paralēli operācijai Atalanta, lai dotu ieguldījumu FPV drošības spēku apmācībā, tādējādi izveidojot saskanību ar pašreizējām iniciatīvām, it īpaši ar Francijas iniciatīvu Džibutijā un Ugandas iniciatīvu, ko tā izvirzīja saskaņā ar AMISOM izstrādāto mācību programmu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināta Krīzes vadības koncepcija iespējamai jaunai EDAP operācijai Somālijā, taču uzstāj, ka šīs koncepcijas pieņemšana nekādā ziņā nedrīkstētu likt pārsteidzīgi pieņemt lēmumu par misijas darbības sākšanu; tādu lēmumu var pieņemt tikai pēc situācijas daudz pamatīgākas izvērtēšanas uz vietas, pārliecinoties, ka algas tiek maksātas, ekipējums tiek nodrošināts un ka apmācītie drošības spēki ir iekļauti valsts struktūrās un komandstruktūrās tādējādi, ka, tiem atgriežoties, tie nepavērsīsies pret valdību, kas tiem ir jāaizsargā;

8.  pauž nožēlu par pārmērīgi bezrūpīgo atsevišķu dalībvalstu attieksmi pret Somālijas pirātu prasībām un par to, ka pat tādā gadījumā, ja izvirzītie noteikumi vēlāk netiek īstenoti, solītie piespiedu līdzekļi var radīt pretēju efektu, veicinot pirātisma turpināšanos šajā reģionā;

9.  turpina paust atbalstu AMISOM misijai, ņemot vērā tās izšķirošo lomu miera procesā; uzstāj, ka pirms turpmākas ES iesaistīšanās darbībā kopā ar ĀS un AMISOM būtu jāveic pasākumi, nosakot steidzamākās vajadzības un iespējamā ES papildu atbalsta apjomu, lai AMISOM attīstītu spējas, kas samērojamas ar tās mandātu;

10. aicina sniegt Eiropas Savienības papildu atbalstu drošības jomai, pamatojoties uz stratēģiju, kas tiek pienācīgi koordinēta, it īpaši ar ĀS, ANO un citiem attiecīgajiem ES partneriem, it sevišķi ar ASV; uzstāj, ka šai stratēģijai būtu jāatbalsta Somālijas nacionālas drošības stratēģija, kas veicina tiesiskumu, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanu, kā arī saista drošību ar attīstību;

11. aicina starptautisko sabiedrību un it īpaši Eiropas Savienību palielināt humānās palīdzības sniegšanu valsts iekšienē pārvietotām personām un trūcīgajiem iedzīvotājiem;

12. mudina stingri un no jauna piemērot un uzraudzīt ieroču embargo, kuru Somālijai ANO noteica 1992. gadā un kurš netiek pienācīgi ievērots; aicina saukt pie atbildības Somālijas ieroču embargo pārkāpējus;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Āfrikas Savienības ģenerālsekretāriem, ANO un Starpvaldību attīstības iestādei (IGAD), Somālijas Federatīvās pagaidu valdības premjerministram, Etiopijas valdībai un Panāfrikas parlamentam.