REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par politisku risinājumu sakarā ar pirātismu Somālijas piekrastē

23.11.2009

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Sabine Lösing, Willy Meyer, Ilda Figueiredo GUE/NGL grupas vārdā

B7‑0162/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par politisku risinājumu sakarā ar pirātismu Somālijas piekrastē

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ANP Drošības Padomes 2008. gada 2. jūnija rezolūciju 1816,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada decembra un 2009. gada jūlija secinājumus,

–   ņemot vērā starptautisko konferenci Somālijas drošības iestāžu un Āfrikas savienības misijas Somālijā (AMISOM) atbalstam, kura 2009. gada 23. aprīlī notika Briselē,

–   ņemot vērā Starptautiskās Tirdzniecības palātas Starptautiskā Jūrniecības biroja (IMB) 2009. gada ziņojumus par „Pirātismu un bruņotām laupīšanām pret kuģiem”,

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) 2009. gada 17. novembra secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā politiskā, sociālā, ekonomiskā un humanitārā situācija Somālijā prasa no starptautiskās kopienas īpašu un ilgstošu uzmanību miera procesa atbalstam, kā arī valsts atjaunošanai un rekonstrukcijai;

B.  tā kā 1,5 miljoni iedzīvotāju savu ikdienas vajadzību apmierināšanai ir atkarīgi no Pasaules pārtikas programmas (PPP);

C. tā kā konferencē, kas notika 2009. gada aprīlī Briselē, gandrīz 213 miljoni ASV dolāru tika solīti, lai palīdzētu Somālijas federālajai pagaidu valdībai (FPV) panākt mieru un stabilitāti, no kuriem tikai 40 miljoni ASV dolāru tika sagādāti;

D. tā kā ANO Drošības Padomes rezolūcija 1816 ļāva valstīm, kas sadarbojas ar valsts pagaidu valdību, iebraukt Somālijas teritoriālajos ūdeņos, lai atbilstoši attiecīgajiem starptautisko tiesību normām cīnītos pret pirātisma un bruņotas laupīšanas aktiem uz jūras;

E.  tā kā operācija ATALANTA/EUNAVFOR tika uzsākta 2008. gada 8.decembrī un pilnībā sāka darboties 2009. gada februārī ar mērķi palīdzēt aizsargāt PPP kuģus, kuri piegādāja pārtiku pārvietotajām personām Somālijā, aizsargāt neaizsargātus kuģus Adenas līcī un Somālijas piekrastē, kā arī novērst un apkarot pirātisma un bruņotas laupīšanas aktus Somālijas piekrastē;

F.  tā kā Āfrikas savienības misiju Somālijā (AMISOM) liela mērā finansē Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds, ko savukārt finansē no devītā Eiropas Attīstības fonda (EAF) ilgtermiņa attīstības dotācijas rezerves;

G. tā kā sakarā ar kritisko situāciju Somālijā ES aizsardzības ministri, tiekoties 2009. gada septembra beigās Gēteborgā, nolēma sūtīt ES misiju, lai īstenotu drošības nozares reformu Somālijā; un tā 2009. gada 17. novembrī viņi apstiprināja Krīzes vadības koncepciju iespējamajai EDAP misijai, lai dotu ieguldījumu federālās pagaidu valdības drošības spēku apmācībā, un pieprasīja veikt papildu plānošanas darbu, nepieņemot vēlākus lēmumus par iespējamo EDAP rīcību;

H. tā kā uzbrukumi Somālijas teritoriālajos ūdeņos bija pieauguši pieckārt un kopš operācijas ATALANTA/EUNAVFOR uzsākšanas izplatījušies pār daudz lielākiem jūras rajoniem;

I.   tā kā pēc IMB ziņojumiem uzbrukumu skaits bija pieaudzis no 19 uzbrukumiem 2008. gada pirmajā puse līdz 100 uzbrukumiem 2009. gada pirmajā pusē;

J.   tā kā Somālijas valdība bija spiesta atlaist krasta apsardzi, jo sakarā ar starptautisko parādu krīzi trūka finanšu resursu; tā kā tas radīja vakuumu, ko izmantoja nelegālai zvejai Somālijas teritoriālajos ūdeņos un kas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Somālijas zvejniekiem pazuda iztikas līdzekļi;

1.  uzskata, ka krīzei Somālijā nevar būt militārs risinājums;

2.  aicina kaimiņvalstis atturēties no iejaukšanās Somālijas lietās;

3.  aicina Komisiju un Padomi veicināt samierināšanās procesu starp Somālijā pilsoņu karā iesaistītajām pusēm; mudina Komisiju un Padomi nodrošināt savu tehnisko un finansiālo atbalstu šādam samierināšanās procesam un starpniecībai starp pilsoņu karā iesaistītajām pusēm;

4.  aicina Komisiju un Padomi pārskatīt savu politisko stratēģiju par Somāliju un operāciju ATALANTA/EUNAVFOR, jo, ņemot vērā pieaugošo un arvien vardarbīgāko uzbrukumu skaitu, šo stratēģiju nevar uzskatīt par veiksmīgu;

5.  mudina Komisiju un Padomi orientēties uz situāciju valstī tās veselumā un, kas jo īpaši svarīgi, uz nepieciešamību vērsties pret humanitārās situācijas pamatcēloņiem un likvidēt reālos cēloņus postošajai situācijai, no kuras cieš miljoniem somāliešu;

6.  izsaka neapmierinātību ar ES drošības sektora reformas misiju un jebkuru iespējamu Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) misiju Somālijā vai reģionā;

7.  uzsver, ka resursus palīdzībai attīstības jomā, t. i., EAF, nevajadzētu izmantot nekādiem militāriem mērķiem; stingri iebilst pret EAF izmantošanu militāro spēku apmācībai drošības sektora reformā Somālijā; uzskata, ka EAF konsekventi jābūt kā instrumentam, lai finansētu cīņu nabadzības un bada likvidēšanai jaunattīstības valstīs;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Somālijas prezidentam, federālajai pagaidu valdībai un federālajam pagaidu parlamentam.