REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par politisku risinājumu pirātisma problēmai Somālijas piekrastē

23.11.2009

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Geoffrey Van Orden, Paweł Robert Kowal, Charles Tannock, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki, Michał Tomasz Kamiński, Adam Bielan, Ryszard Antoni Legutko ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0158/2009

B7‑0163/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par politisku risinājumu pirātisma problēmai Somālijas piekrastē

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā cita starpā arī 2009. gada 19. jūnija un 2008. gada 20. novembra rezolūciju par situāciju Somālijā;

–   ņemot vērā 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par pirātismu jūrā,

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2009. gada 17. novembra secinājumus,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 16. novembra secinājumus par integrētu jūrniecības politiku,

–   ņemot vērā ANO 1988. gada 10. marta Konvenciju, lai apkarotu nelikumīgas pret jūras navigācijas drošību vērstas darbības,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 1814(2008), 1816 (2008), 1844 (2008) un 1872 (2009) par Somāliju,

–   ņemot vērā Džibuti Miera procesa līgumu, kurā izklāstīta Federatīvā pārejas harta,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā pirātisms ir valsts un starptautisko tiesību aktu pārkāpums; tā kā šī darbība traucē pasaules tirdzniecībai un rada lielas izmaksas, jo īpaši kuģošanas sabiedrībām;

B.  tā kā 2008. gada 8. decembrī Eiropas Savienība uzsāka militāru operāciju, lai novērstu un apspiestu pirātismu un bruņoto laupīšanu pie Somālijas krastiem un dotu ieguldījumu, aizsargājot tirdzniecības kuģus, jo īpaši Pasaules pārtikas programmas kuģus, kuri piegādā pārtikas palīdzību pārvietotajām personām Somālijā;

C. tā kā militārā operācija EU NAVFOR Somalia - Atalanta tika uzsākta, atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1814 (2008), 1816 (2008), 1838 (2008) un 1846 (2008);

 

D. tā kā 2009. gada 17. novembrī Padome piekrita pagarināt Atalanta operāciju vēl uz vienu gadu pēc tam, kad 2009. gada 12. decembrī beigsies pašreizējais mandāts, un apstiprināja krīzes vadības koncepciju iespējamajai EDAP misijai, lai dotu ieguldījumu, apmācot 2000 cilvēkus Somālijas Federālās pagaidu valdības (FPV) drošības spēkos;

E.  tā kā kopš 2008. gada oktobra šajā okeāna reģionā darbojas vairākas starptautiskas jūras karaflotes misijas (piemēram, NATO un dažādu valstu bruņotie spēki), parasti aptverot Sarkanās jūras dienvidus, Adenas līci un daļu Indijas okeāna, arī Seišela salas;

F.  tā kā pirātisms ir kļuvis par ļoti ienesīgu nodarbošanos, kad par cilvēkiem tiek pieprasīta milzīga izpirkšanas maksa, un tā kā mūsdienu pirāti izmanto daudz izsmalcinātākas metodes, ir labi apbruņoti un izstrādājuši skaidru stratēģiju, kā arī ir spējīgu ātri pielāgoties jaunai taktikai;

G. tā kā pirātisms pie Somālijas un citu Somālijas pussalas valstu krastiem rada pieaugošus draudus cilvēka dzīvībai un drošībai, kā arī humānās palīdzības piegādei;

H. tā kā pirātismu un bruņoto laupīšanu ir izraisījis Somālijā pastāvošais ilgstošais konflikts un politiskā nestabilitāte;

I.   tā kā cīņā pret pirātismu nevar uzvarēt tikai ar militāriem līdzekļiem, bet panākums ir atkarīgs arī no tā, cik veiksmīgi Somālijā tiks veicināts miers, attīstība un veidota valsts struktūra;

J.   tā kā pirātisma dēļ Pasaules pārtikas programmai nācās pārtraukt pārtikas atbalsta piegādi Somālijai, tādējādi pasliktinot jau tā nestabilo humanitāro stāvokli;

K. tā kā kopš 1991. gada, kad tika gāzts Said Barre režīms, Somālijā nav pastāvējusi vispārēja funkcionējoša valdība, un tur valda anarhija, kam raksturīgas klanu savstarpējas cīņas un bandītisms, un tā kā vienīgais stabilais un demokrātiskais reģions Somālijas teritorijā ir bijušais britu protektorāts Somālilendā ar tās separātisko valdību, kuru šobrīd vēl nav atzinusi neviena valsts;

L.  tā kā starptautiskā sabiedrība šobrīd atzīst vienīgi Somālijas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti,

1.  stingri nosoda visus pirātisma un bruņotas laupīšanas aktus, jo īpaši Somālijas piekrastes tuvumā;

2.  mudina FPV ievērot Džibutijas miera līgumā izklāstītos principus; uzsver nepieciešamību pastiprināt centienus stabilizēt situāciju valstī un veicināt dialogu un izlīgumu;

3.  norāda uz EU NAVFOR – Atalanta ieguldījumu, palielinot kuģošanas drošību Somālijas piekrastē, un norāda, ka ES kuģu izvietošana ir samazinājusi šogad veikto uzbrukumu skaitu;

4.  aicina vairāk saskaņot dažādo starptautisko jūras karaflotes spēku — kopumā 27 kuģi no 16 valstīm —, jo īpaši ES, NATO un ASV darbību, veicot pret pirātismu vērstas operācijas šajā reģionā; uzsver, ka efektīvas koordinācijas trūkuma dēļ var sākties sacensība nevis sadarbība;

5.  pauž nopietnas bažas par to, ka trijām galvenajām jūras spēku misijām — EU NAVFOR, ASV vadītajai koalīcijai CTF-151 un NATO — pie Somālijas krastiem tiek izmantoti vieni un tie paši militārie resursi, kas netiek pienācīgi koordinēti;

6.  uzsver nepieciešamību nodrošināt ciešāku koordinēšanu visos līmeņos, lai novērstu ES un NATO misiju lieku dublēšanos, jo abas šīs organizācijas darbojas vienā reģionā, tām ir vienādas intereses un to sastāvā ietilpst gandrīz vienas un tās pašas Eiropas valstis; uzsver, ka efektīva un saskaņota sadarbība un precīzs pienākumu un atbildības dalījums būs svarīgs nosacījums nākotnē;

7.  pauž bažas par EDAP priekšlikumiem apmācīt Somālijas FPV bruņotos spēkus, ņemot vērā nepilnības iepriekšējo ES apmācības misiju, jo īpaši EUPOL misijas Afganistānā, darbībā;

8.  uzsver, ka turpmākā pirātu nesodāmība tikai pastiprina viņu darbību; tādēļ aicina veikt nekavējošus un iedarbīgus pasākumus, lai tiesātu un sodītu personas, kuras tur aizdomās par pirātismu; norāda, ka dažu ES dalībvalstu kriminālkodeksā nav pietiekamu aizsardzības pasākumu pret pirātismu starptautiskajos ūdeņos;

9.  aicina dalībvalstis pieņemt stingru un saskaņotu nostāju pret izpirkuma naudas maksāšanu;

10. uzskata, ka cīņa pret pirātismu būs veiksmīga tikai tad, ja tiks veikti efektīvi, labi saskaņoti starptautiski pasākumi, tostarp lielāka uzmanība tiks veltīta valstī valdošajai nestabilajai un bieži vien anarhistiskajai politiskajai situācijai, ko vēl papildina ekonomiskās attīstības trūkums;

11. vēlreiz aicina starptautisko sabiedrību un visas šajā konfliktā iesaistītās puses uzņemties atbildību par civiliedzīvotāju aizsardzību, ļaut piegādāt palīdzību un ievērot humānās palīdzības iestāžu teritoriālo neaizskaramību un šo organizāciju darbinieku drošību; tādēļ aicina nekavējoties radīt atbilstīgus apstākļus, lai varētu pienācīgi reaģēt uz humāno katastrofu Somālijā;

12. aicina starptautisko sabiedrību, jo īpaši ES palielināt humānās palīdzības sniegšanu valsts iekšienē pārvietotajām personām un grūtībās nonākušiem cilvēkiem;

13. aicina ANO rīkoties tiešāk, nodrošinot stabilitāti un tiesiskumu šajā reģionā;

14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Āfrikas Savienības ģenerālsekretāriem, ANO un Starpvaldību attīstības iestādei (IGAD), Somālijas Federālās pagaidu valdības prezidentam, Etiopijas valdībai un Panāfrikas parlamentam.