REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vardarbību Kongo Demokrātiskajā Republikā

9.12.2009

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Isabelle Durant, Raül Romeva i Rueda, Bart Staes, Barbara Lochbihler Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0187/2009

B7‑0193/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vardarbību Kongo Demokrātiskajā Republikā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2008. gada oktobra rezolūciju,

–   ņemot vērā rezolūciju par Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) dabas resursu nelegālu izmantošanu,

–   ņemot vērā 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par stāvokli Kongo Demokrātiskajā Republikā un izvarošanu kā kara noziegumu[1],

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. oktobra deklarāciju par Lielo ezeru reģionu,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1856 (2008) par MONUC pilnvarām,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā karadarbība un nemieri KDR austrumos izraisījuši plaša apjoma slepkavības, iedzīvotāju pārvietošanu un seksuālu vardarbību pret sievietēm, ko veic bruņotas nemiernieku grupas, kā arī valdības armija un policijas spēki, turklāt šīs parādības izplatījušās satraucošā apmērā;

B.  tā kā konflikts KDR kopš 1998. gada ir prasījis 5 400 000 cilvēku dzīvību un vēl arvien tieši vai netieši ik mēnesi izraisa 45 000 cilvēku bojāeju;

C. tā kā kopš 1999. gada valstī ir izvietota ANO misija KDR (MONUC), kuras uzdevums ir aizsargāt civiliedzīvotājus, veidot miera procesu valstī un palīdzēt valdībai atgūt kontroli pār reģioniem, kuros darbojas savstarpēji naidīgi grupējumi;

D. tā kā viens no faktoriem, kas sekmē un paplašina konfliktu KDR, ir šīs valsts dabas resursu nelegāla izmantošana, turklāt daļa no šiem resursiem nonāk citās valstīs, tostarp ES dalībvalstīs;

E.  tā kā ir informācija, ka ANO gatavo stratēģiju MONUC darbības pārtraukšanai (pašlaik MONUC ir ANO lielākā miera uzturēšanas misija pasaulē);

F.  tā kā KDR vēstnieks ANO Atoki Ileka izteicies, ka viņa valsts valdība gribētu apspriest darbības pārtraukšanas stratēģiju un atbalsta ierosinājumu par konkrētu kritēriju noteikšanu attiecībā uz ANO spēku pakāpenisku izvešanu;

G. tā kā Kongo armijai vēl arvien nav nepieciešamo cilvēkresursu, tehnisko resursu un finanšu līdzekļu, lai tā varētu veikt savus uzdevumus KDR austrumu provincēs, turklāt visos armijas līmeņos trūkst disciplīnas, un šī situācija apdraud Kongo armijas spējas aizsargāt iedzīvotājus un atjaunot mieru;

H. tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) ir ziņojis par 2009. gadā notikušiem 108 uzbrukumiem palīdzības darbiniekiem, tostarp slepkavībām, nolaupīšanām, transportlīdzekļu un citu vērtību zādzībām, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinājumā ar 2008. gadu;

I.   tā kā vairākas humānās palīdzības organizācijas bijušas spiestas pārtraukt darbību un palīdzības darbinieki Ziemeļkivu nevar nokļūt pie vismaz 70 % iedzīvotāju, kuriem nepieciešama palīdzība,

1.  aicina nekavējoties pārtraukt vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumus KDR austrumu daļā; uzsver, ka jāturpina centieni izbeigt ārvalstu bruņoto grupējumu darbību KDR austrumos, jo īpaši šo prasību attiecinot uz Ruandas atbrīvošanas demokrātiskajiem spēkiem (FDLR); aicina KDR un citu reģiona valstu valdības veikt visu nepieciešamo, lai sasniegtu šo mērķi;

2.  turpina paust ļoti lielu satraukumu par humanitārā stāvokļa pasliktināšanos KDR austrumos pēc nežēlīgajiem noziegumiem, kurus pret vietējiem iedzīvotājiem pastrādājuši FDLR, Tā Kunga pretošanās armija (LRA), kā arī Kongo armija;

3.  pauž ļoti lielu satraukumu par nesenajiem ziņojumiem, saskaņā ar kuriem Kongo karavīri tīši nogalinājuši vismaz 270 civiliedzīvotāju Nyabiondo un Pinga pilsētās Ziemeļkivu, un nesenajām kaujām, kuru dēļ 21 800 cilvēku bijuši spiesti pamest savus mājokļus Dongo un tās apkārtnē valsts rietumos;

4.  pauž īpašas bažas par MONUC sadarbību ar Kongo armiju operācijā „Kimia II” un par nesenajiem ziņojumiem, kuros vairāki MONUC pārstāvji saistīti ar dažādu vardarbības aktu pastrādāšanu; aicina ANO izmeklēt notikušo un veikt nepieciešamos pasākumus pret tiem, kuri bijuši iesaistīti vardarbībā;

5.  atzīmē ANO ekspertu grupas nepublicētā ziņojumā norādīto, ka pret nemierniekiem vērstais uzbrukums saskaņā ar operāciju „Kimia II” ne vien bijis neveiksmīgs, bet vēl vairāk palielinājis civiliedzīvotāju ciešanas;

6.  visasākajā veidā nosoda masu slepkavības, noziegumus pret cilvēci un seksuālās vardarbības aktus pret sievietēm un meitenēm, kuri turpinās austrumu provincēs; šajā sakarībā aicina visas attiecīgās iestādes nekavējoties rīkoties, lai sauktu pie atbildības vainīgos, un vēlreiz aicina ANO Drošības padomi steidzami veikt visus pasākumus, kas patiešām ļautu novērst turpmākus uzbrukumus civiliedzīvotājiem KDR austrumu provincēs;

7.  aicina visus iesaistītos aktīvāk cīnīties pret nesodāmību un stiprināt tiesiskumu, jo īpaši vēršoties pret sieviešu un meiteņu izvarošanas gadījumiem un bērnu vervēšanu armijā; aicina KDR valdību nodrošināt, lai pie atbildības tiktu saukti tie, kuri pārkāpuši cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, un aicina valdību pilnībā sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu;

8.  atzinīgi vērtē Vācijas iestāžu veikto FDLR priekšsēdētāja Ignace Murwanashyaka un viņa vietnieka Straton Musoni arestu, jo tas ir nozīmīgs panākums cīņā ar nesodāmību; aicina Beļģiju un Franciju sekot Vācijas paraugam;

9.  uzsver, cik svarīgi ir veikt Kongo armijas virsnieku un kareivju stingru pārbaudi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Padomes neseno lēmumu attiecībā uz Vienoto rīcību par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUSEC KDR); atkārtoti uzsver, ka Kongo armijas reformēšanai un disciplīnas uzlabošanai nepieciešama apmācība un pienācīgu algu izmaksa;

10. uzskata, ka MONUC klātbūtne vēl arvien ir nepieciešama, un aicina darīt visu iespējamo, lai tā varētu pilnībā īstenot savas pilnvaras un aizsargāt apdraudētos iedzīvotājus; šajā sakarībā aicina Padomi uzņemties vadošo lomu, lai nodrošinātu ANO Drošības padomes atbalstu MONUC, palielinot tās darbības spējas un precīzāk nosakot svarīgākos uzdevumus (pašlaik misijai ir 41 uzdevums);

11. mudina visas Lielo ezeru reģiona valdības un starptautisko sabiedrību uzsākt dialogu ar mērķi saskaņot centienus, lai pārtrauktu vardarbību KDR austrumu daļā, īpašu uzmanību pievēršot izlīguma, iedzīvotāju drošības, lielākas tiesiskās atbildības, bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanās un integrācijas jautājumiem;

12. atzinīgi vērtē progresu, ko reģionā izdevies panākt pēc KDR un Ruandas divpusējo diplomātisko attiecību uzlabošanās; aicina KDR un Ruandu pilnībā īstenot Nairobi un Gomas miera līgumus, kā arī 2009. gada 23. marta Ihusi nolīgumu;

13. nosoda arvien biežāku vardarbību pret palīdzības darbiniekiem, kas ļoti smagi atsaucas uz humanitāro stāvokli valstī; aicina Ziemeļkivu reģiona iestādes sākt rūpīgu izmeklēšanu par ikvienu šādu gadījumu un nekavējoties uzlabot palīdzības darbinieku aizsardzību;

14. nosoda KDR dabas resursu nelegālu izmantošanu, ko veic tās kaimiņvalstis un starptautiskie uzņēmumi, un pauž nožēlu, ka šajā ziņā nekas nemainās, kaut ir ļoti daudz pierādījumu par šādām darbībām, kuras turklāt sekmē arī bruņoto grupējumu pastāvēšanu; tāpēc aicina noteikt ANO sankcijas pret tiem, kuri iesaistīti derīgo izrakteņu tirdzniecībā vai pārstrādē;

15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, augstajam pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Āfrikas Savienības iestādēm un ANO ģenerālsekretāram.

• [1]  Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0022.