Rezolūcijas priekšlikums - B7-0195/2009Rezolūcijas priekšlikums
B7-0195/2009

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vardarbību Kongo Demokrātiskajā Republikā

9.12.2009

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Nirj Deva, Jan Zahradil, Tomasz Piotr Poręba, Adam Bielan, Michał Tomasz Kamiński, Paweł Robert Kowal, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0187/2009

Procedūra : 2009/2792(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0195/2009
Iesniegtie teksti :
B7-0195/2009
Pieņemtie teksti :

B7‑0195/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vardarbību Kongo Demokrātiskajā Republikā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 17. novembra secinājumus par EDAP,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 11. novembra secinājumus par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par Kongo Demokrātisko Republiku  — sadursmes Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu pierobežas zonās[1],

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Ziemeļkivu reģionu[2],

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā un izvarošanu kā kara noziegumu[3], kā arī iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR),

–   ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par ES atbildi uz nestabilām situācijām jaunattīstības valstīs[4],

–   ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2007. gada 22. novembra rezolūciju par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, jo īpaši valsts austrumu daļā, un tās ietekmi uz reģionu,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 25. oktobra paziņojumu „ES atbilde uz nestabilām situācijām — iesaistīšanās situācijās, kad ilgtspējīga attīstība, stabilitāte un miers ir apdraudēti” (COM(2007)0643) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2007)1417), kas pievienots šim paziņojumam,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 24. oktobra Rezolūciju Nr. 60/1 par 2005. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem, jo īpaši šīs rezolūcijas 138.–140. punktu par pienākumu aizsargāt iedzīvotājus,

–   ņemot vērā Dienvidāfrikas attīstības kopienas augstākā līmeņa sanāksmes secinājumus, kuros teikts, ka tā ir gatava sūtīt uz Ziemeļkivu miera uzturēšanas spēkus, „ja nepieciešams”,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 10. oktobra deklarāciju par situāciju KDR austrumu daļā,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas misijas ziņojumu 2008. gadā attiecībā uz Ziemeļkivu,

–   ņemot vērā 2007. gada 18. decembrī parakstīto Eiropas Konsensu par humāno palīdzību,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Kongo austrumu daļā gadiem ilgi pastāv etniskā spriedze, konkurējošas komerciālas intereses, strīdi par zemi un uz ieročiem balstīta reģionālā politika;

B.  tā kā kopš vardarbības sākšanās miljoniem cilvēku tika pārvietoti vai nogalināti vai tiek uzskatīti par mirušiem no šāviena ievainojumiem, un tā kā vēl simtus tūkstošu ir sakropļojuši, piekāvuši vai aplaupījuši bruņoti grupējumi;

C. tā kā izvarošana ir kļuvusi par parastu kara ieroci un šādi rīkojas nemiernieki, Kongo regulārā armija un civiliedzīvotāji;

D. tā kā šķiet, ka gan KDR armija, gan Ruandas Demokrātisko atbrīvošanas spēku (FDLR) kaujinieki ir iesaistīti noziedzīgos grupējumos, kas nodarbojas ar zelta un derīgo izrakteņu ieguvi un tirdzniecību apmaiņā pret ieročiem KDR austrumu daļā;

E.  tā kā nemiernieku grupējumiem, kurus vada FDLR, ir plašs un sarežģīts politisko un finansiālo atbalstītāju tīkls gan šajā reģionā, gan visā pasaulē;

F.  tā kā, saasinoties konfliktam, KDR austrumos ir ievērojami pastiprinājusies bērnu kareivju iesaistīšana karadarbībā;

G. tā kā ANO miera uzturēšanas misija KDR (MONUC) ir pasaulē vislielākā miera uzturēšanas misija, kuras izmaksas ir aptuveni 1,4 miljardi USD gadā un kurā ir pavisam 20 000 karavīru, kas pārsvarā atrodas Ziemeļkivu un Dienvidkivu;

H. tā kā atbilstoši ANO Statūtu VII nodaļai MONUC ir pilnvarota prioritāri aizsargāt civiliedzīvotājus, bet tai nav izdevies izpildīt savu uzdevumu;

I.   tā kā ANO nesen apturēja materiāltehnisko palīdzību un operatīvo atbalstu Kongo armijai sakarā ar sūdzībām, ka tās karaspēks laikā no 2009. gada maija līdz septembrim ir nogalinājis Ziemeļkivu desmitiem civiliedzīvotāju, ieskaitot sievietes un bērnus;

J.   tā kā nesenās militārās operācijas FDLR neitralizēšanai bija neveiksmīgas un saasināja humanitāro krīzi, kas noveda pie masveida slepkavošanas un cilvēktiesību pārkāpumiem;

K. tā kā pašreizējā situācija reģionā ir katastrofāla,

1.  pauž visdziļākās bažas par to, ka KDR turpinās vardarbība no bruņoto grupējumu un Kongo armijas puses, kā ziņo ANO īpašais referents jautājumos par ārpustiesas spriedumu izpildi; pauž arī bažas saistībā ar diviem nesenajiem ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos ziņojumiem par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem KDR;

2.  aicina visas iesaistītās puses pārtraukt karadarbību un pieprasa starptautiskajai sabiedrībai pastiprināt centienus, lai atjaunotu mieru šajā reģionā;

3.  pieprasa, lai visi bruņotie grupējumi, jo īpaši FDLR un Tā Kunga Pretošanās armija (Lord's Resistance Army, LRA), nekavējoties noliktu ieročus un izbeigtu uzbrukumus civiliedzīvotājiem; kā arī pieprasa, lai visas puses, kas parakstīja 2009. gada 23. marta vienošanās, ievērotu pamieru un faktiski un godprātīgi pildītu savas apņemšanās;

4.  nosoda vardarbības aktus un cilvēktiesību pārkāpumus, kas notikuši Kivu, jo īpaši seksuālo vardarbību un bērnu kareivju iesaistīšanu bruņotajos grupējumos, un uzsver, cik svarīgi ir saukt pie atbildības visus vainīgos;

5.  šajā sakarībā aicina visus iesaistītos aktīvāk cīnīties pret nesodāmību un stiprināt tiesiskumu, jo īpaši vēršoties pret sieviešu un meiteņu izvarošanas gadījumiem un bērnu vervēšanu armijā; aicina KDR valdību nodrošināt, lai pie atbildības tiktu saukti tie, kuri pārkāpuši cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, un aicina valdību pilnībā sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu;

6.  jo īpaši pauž bažas par MONUC līdzdalību operācijā „Kimia II” kopā ar Kongo armiju un nesenajiem ziņojumiem par to, ka MONUC ir iejaukta vardarbības aktu īstenošanā; tomēr atzīst, ka MONUC klātbūtne vēl arvien ir nepieciešama, un aicina darīt visu iespējamo, lai tā varētu pilnībā īstenot savas pilnvaras aizsargāt apdraudētos cilvēkus; šajā sakarībā aicina Padomi uzņemties vadošo lomu un nodrošināt, lai ANO Drošības padome atbalstītu MONUC, stiprinot tās operatīvo spēju un skaidrāk nosakot prioritātes, kuru skaits pašreiz sasniedz 41;

7.  aicina Padomi sniegt turpmāku atbalstu ES rīcībai KDR, palīdzot novērst cilvēktiesību pārkāpumus un pievērsties šādiem pārkāpumiem; aicina EUSEC Kongo DR ciešāk pievērsties atbalsta centieniem, lai pievērstos jautājumam par nesodāmības nepieļaušanu attiecībā uz noziegumiem, jo īpaši seksuālo un uz dzimumu balstītu vardarbību, ko izdara drošības spēki, un bērnu kareivju izmantošanu;

8.  pauž nopietnas bažas par apstākļiem, kādos atrodas civiliedzīvotāji, kuri nokļuvuši konflikta viduspunktā, un mudina visas puses ļaut droši pārvietoties palīdzības darbiniekiem un sūtījumiem;

9.  atzīmē, ka liels skaits reģiona iedzīvotāju kauju rezultātā tika pārvietoti savas valsts ietvaros, un aicina attiecīgās valstis sadarboties ar humānās palīdzības organizācijām, lai pārtrauktu civiliedzīvotāju ciešanas;

10. aicina atgriezties pie dialoga, kurā apsprieda „Amani” programmas izveidi Kivu reģionu drošībai, mieram, stabilizācijai un rekonstrukcijai;

11. joprojām pauž bažas par to, ka nemiernieku grupējumi KDR austrumu daļā veic nelegālu tirdzniecību ar derīgajiem izrakteņiem un citiem dabas resursiem; aicina Padomi un Komisiju sarunās ar KDR un kaimiņvalstu valdībām pieprasīt efektīvu dabas resursu izsekojamības un izcelsmes apliecinājuma sistēmu;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, augstajam pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Āfrikas Savienības iestādēm, ANO ģenerālsekretāram, ģenerālsekretāra vietniekam humānās palīdzības jomā un ārkārtas palīdzības koordinatoram, ANO Drošības padomei, ANO Cilvēktiesību padomei un Lielo ezeru reģiona valstu parlamentiem un valdībām.