REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vardarbību Kongo Demokrātiskajā Republikā
9.12.2009
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Sabine Lösing, Willy Meyer, Takis Hadjigeorgiou, Ilda Figueiredo, Eva-Britt Svensson GUE/NGL grupas vārdā
B7‑0200/2009
Eiropas Parlamenta rezolūcija par vardarbību Kongo Demokrātiskajā Republikā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2009. gada 18. septembra ziņojumu par stāvokli Kongo Demokrātiskajā Republikā (S/2009/472),
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1896 (2009),
– ņemot vērā ANO misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC) izveidi un tai piešķirtās pilnvaras, kā tas noteikts ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1279 (1999) un Nr. 1291 (2000),
– ņemot vērā 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 2005. gada jūnijā izveidoto misiju EUSEC RD Congo, lai īstenotu drošības jomas reformu (Padomes 2005. gada 2. maija Vienotā rīcība 2005/355/KĀDP par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR)),
– ņemot vērā 2005. gada jūnijā izveidoto misiju EUPOL Kinshasa, lai īstenotu drošības jomas reformu (Padomes 2004. gada 9. decembra Vienotā rīcība 2004/847/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju Kinšasā (KDR) attiecībā uz Integrētu policijas vienību),
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 19. oktobra Vienoto rīcību 2009/769/KĀDP, ar ko groza Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) un tās saikni ar tiesiskuma jomu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL RD Congo),
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1993. gada 20. decembra Deklarāciju par vardarbības izskaušanu pret sievietēm,
– ņemot vērā ANO 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem izturēšanās un sodīšanas veidiem un ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra Deklarāciju Nr. 3318 par sieviešu un bērnu aizsardzību krīzes un bruņotu konfliktu gadījumā, jo īpaši tās 4. punktu, kurā ietverts aicinājums aktīvi nostāties pret sieviešu vajāšanu, spīdzināšanu, kā arī pret sievietēm vērsto vardarbību un pazemojošu izturēšanos,
– ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības programmu, kas pieņemta ANO Ceturtajā pasaules sieviešu konferencē 1995. gada 4.–15. septembrī, it sevišķi E jomu (sievietes un bruņoti konflikti), kas izraisa īpašas bažas, un nobeiguma dokumentu, kurš sagatavots ANO Pekina +5 īpašajā sēdē par turpmāko rīcību un iniciatīvām, kā īstenot Pekinas 2000. gada 5.–9. jūnija deklarāciju un rīcības programmu,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 (2000) un Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību un ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1888 (2009) par seksuālo vardarbību pret sievietēm un bērniem bruņotu konfliktu apstākļos,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1896 (2009), Nr. 1533 (2004), Nr. 1807 (2008) un Nr. 1857 (2008) par ieroču embargo,
– ņemot vērā apstiprinošo dokumentu Komisijas lēmumam par humānās darbības vispārējā plāna apstiprināšanu Kongo Demokrātiskajai Republikai un tā finansēšanu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta (ECHO/COD/BUD/2010/01000),
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Kongo Demokrātiskā Republika un jo īpaši tās austrumu provinces kopš 1998. gada ir nopietni cietušas bruņotos konfliktos, kuros bija iesaistīti FDLR (Ruandas hutu bruņotie grupējumi, kas piedalījās genocīda īstenošanā Ruandā), CNDP (tutsi cilts vadīta grupa), LRA (Tā Kunga Pretošanās armija), FPRI un Mai-Mai grupas, kā arī Kongo bruņotie spēki;
B. tā kā, pamatojoties uz ANO Drošības padomes 2000. gada 24. februāra rezolūciju Nr. 1291, MONUC saņēma pilnvaras rīkoties saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļu, kas ļāva tai cīnīties kopā ar Kongo bruņotajiem spēkiem, un tā kā tas kompromitē ANO misiju humāno un miera uzturēšanas raksturu;
C. tā kā EDAP ir veicis Kongo Demokrātiskajā Republikā vairāk misiju nekā jebkurā citā valstī;
D. tā kā, veicot divas misijas — EUSEC RD un EUPOL, Kongo Demokrātiskajā Republikā tika izvietots karaspēks un cits personāls, lai apmācītu drošības spēkus un pārraudzītu drošības jomas reformas gaitu šajā valstī;
E. tā kā Eiropas Savienības policijas misiju EUPOL līdzfinansēja Eiropas Attīstības fonds (EAF), atbalstot Integrētas policijas vienības (IPV) izveidi;
F. tā kā kopš bruņotā konflikta sākuma tieši — vardarbīgā bruņotā konflikta gaitā, vai netieši — no bada vai izārstējamām slimībām, bojā gājuši 5,4 miljoni cilvēku un tā kā 1,5 miljoni cilvēku, galvenokārt sievietes un bērni, tikuši padzīti no savas dzīvesvietas;
G. tā kā seksuālo vardarbību izmantoja visas konfliktā iesaistītās puses, ieskaitot Kongo bruņotos spēkus (FARDC), un pēc aptuveniem aprēķiniem par izvarošanas un citas seksuālās vardarbības upuriem kļuva vairāk nekā 200 000 sieviešu un meiteņu;
H. tā kā seksuālā un ar dzimumu saistīta vardarbība vienmēr uzskatāma par kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci;
I. tā kā 2009. gada pirmajos astoņos mēnešos pēc MONUC atbalstītā Kongo armijas 2009. gada janvārī uzsāktā pretuzbrukuma nemiernieku grupējumiem Ziemeļkivu provincē nogalināti vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju, izvarotas 7000 sieviešu un meiteņu, nodedzinātas vairāk nekā 6 000 māju un vēl aptuveni 775 000 cilvēku bija spiesti pamest savu dzīvesvietu Ziemeļkivu un Dienvidkivu provincē, bet 165 000 cilvēku — Austrumu provincē, kopējam pārvietoto iedzīvotāju skaitam valsts austrumu daļā sasniedzot 2 113 000 līmeni;
J. tā kā saskaņā ar dažiem ziņojumiem pašreizējais stāvoklis radies vairāku faktoru — tostarp plašās karadarbības starp Kongo bruņotajiem spēkiem (FARDC) un to sabiedrotajiem (Uganda, Ruanda un MONUC), no vienas puses, un visiem bruņotajiem nemiernieku grupējumiem austrumu reģionā, no otras puses — ietekmē;
K. tā kā pēc neoficiālajām ziņām ANO ekspertu ziņojumā teikts, ka „veicot militārās operācijas (ar MONUC atbalstu), nav izdevies neitralizēt FDLR un humānā krīze tikai pasliktinājusies”;
L. tā kā pēc Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroja (ECHO) datiem tikai 2010. gadā vien no ES būs vajadzīgi 45 milj. EUR (30 milj. EUR kā humānā palīdzība un 15 milj. EUR kā pārtikas palīdzība), lai apmierinātu aptuveni 350 000 neaizsargāto cilvēku, galvenokārt bērnu, atraitņu, mājsaimniecības apgādātāju sieviešu un seksuālās vardarbības upuru vajadzības;
M. tā kā saskaņā ar ANO Attīstības programmas (UNDP) tautas attīstības indeksu Kongo Demokrātiskā Republika ir viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm (176. vietā 179 valstu starpā), lai gan šai valstij, kas ierindojas trešajā vietā Āfrikas kontinentā pēc iedzīvotāju skaita un kurā 48 % iedzīvotāju ir jaunāki par 15 gadiem, pieder lielas dabas bagātības, piemēram, dimanti, zelts, cinks, kolumbīts-tantalīts;
N. tā kā minerālu nelegālā tirdzniecība Kongo Demokrātiskajā Republikā paver iespēju daudziem tirgus dalībniekiem turpināt iepirkt minerālus nemiernieku grupējumu kontrolētajos reģionos, tādējādi finansējot šos nemiernieku grupējumus, arī FDLR, kas īstenojuši genocīdu Ruandā un izmanto plašus starptautiskus tīklus, lai papildinātu savus ieroču krājumus un vervētu jaunus karotājus; tā kā ANO eksperti norāda, ka dažas augsta ranga amatpersonas Kongo Demokrātiskajā Republikā un kaimiņvalstīs ir iesaistījušās valsts bagātību izlaupīšanā;
O. tā kā Kongo augstākās militārpersonas, kā apgalvo, atbalsta Ruandas karotājus, t. i., cilvēkus, ar kuriem viņiem būtu jācīnās; tā kā daži Kongo armijas grupējumi, kā apgalvo, aktīvi darbojas kā atsevišķas kaujinieku vienības;
P. tā kā kopš š. g. janvāra no bruņotajiem spēkiem atlaists 1931 bērns, iesaistot šos bērnus reintegrācijas programmās;
Q. tā kā ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1896 (2009) nosodīts jebkāds mēģinājums nelegāli ievest ieročus Kongo Demokrātiskajā Republikā, lai nepārkāptu rezolūciju Nr. 1533 (2004), Nr. 1807 (2008) un Nr. 1857 (2008),
1. pauž pārliecību, ka bruņoto konfliktu šajā reģionā var atrisināt tikai politiski; aicina izbeigt kaimiņvalstu un citu ārvalstu iejaukšanos un rast politisku un diplomātisku krīzes atrisinājumu, kas iesaistītajām pusēm jāpanāk sarunu ceļā, pienācīgi ievērojot ANO Statūtus un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju;
2. pauž nopietnas bažas par šo ieilgušo bruņoto konfliktu un tā postošo ietekmi uz civiliedzīvotājiem, jo īpaši Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu provincēs;
3. pauž satraukumu par ziņojumiem, ka Kongo bruņoto spēku pašlaik īstenotajai militārajai operācijai, ko atbalsta MONUC, cita starpā daloties pieredzē taktikas jautājumos un nodrošinot vairāk nekā 3,8 milj. GBP materiāli tehniskajam atbalstam, ir postošas sekas cilvēktiesību un humānajā jomā un MONUC nav izmantojusi savu ietekmi, lai piespiestu valdību liegt līdzdalību operācijās komandieriem, kas pieļāvuši nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, un tādējādi nav izpildījusi savus pienākumus aizsargāt civiliedzīvotājus pieaugošās humānās krīzes apstākļos;
4. aicina ANO Drošības padomi pārskatīt MONUC pilnvaras, liedzot tai pildīt pienākumus saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļu, lai turpmāk pārtrauktu atbalstu Kongo bruņotajiem spēkiem, kas apdraud ANO miera misiju;
5. aicina pārtraukt EUPOL un EUSEC misiju Kongo Demokrātiskajā Republikā, kas acīmredzami veicina varmācības eskalāciju un negatīvi ietekmē stāvokli valstī, apmācot drošības spēkus, kuri noziegušies pret saviem civiliedzīvotājiem;
6. pieprasa izbeigt Kongo Demokrātiskās Republikas dabas resursu nelegālo ekspluatāciju, kas vēl vairāk padziļina krīzi valstī; uzskata, ka dabas resursi pieder valsts iedzīvotājiem un tos vajag un var izmantot, lai panāktu valsts ekonomisko un sociālo atveseļošanos;
7. aicina visas konfliktā iesaistītās puses, bet jo īpaši Kongo Demokrātiskās Republikas valdību un bruņotos spēkus (FARDC), pārtraukt jebkādus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un ievērot cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;
8. stingri nosoda izvarošanas, piespiedu apaugļošanas, seksuālās verdzības un citus ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumus un aicina starptautisko sabiedrību oficiāli atzīt tos par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem;
9. aicina nekavējoties veicināt sieviešu līdzdalību jebkādās iniciatīvās, ar mērķi rast risinājumus konfliktam Kongo Demokrātiskajā Republikā, arī iesaistot viņas kā vidutājas, sarunu vedējas un pasākumu īstenotājas konflikta atrisināšanā;
10. aicina nepieļaut pat vismazāko iecietību attiecībā uz seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm neatkarīgi no tā, kurš izdarījis šo noziegumu, arī attiecībā uz MONUC dalībnieku izdarītajiem noziegumiem, un pieprasa nepieļaut nesodāmību, ziņojot par vainīgajiem, atklājot, saucot pie atbildības un sodot tos saskaņā ar valsts un starptautiskajām krimināltiesībām;
11. mudina Padomi pildīt tās saistības cīņā pret seksuālo vardarbību un pret nesodāmību, kā noteikts Padomes 2009. gada 19. oktobra Vienotajā rīcībā 2009/769/KĀDP, ar ko groza Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) un tās saikni ar tiesiskuma jomu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL RD Congo);
12. aicina stingri rūpēties par to, lai nepieļautu bērnu iesaukšanu nemiernieku karotāju rindās, kā arī Kongo bruņotajos spēkos;
13. aicina pildīt attiecīgās ANO rezolūcijas par ieroču embargo saistībā ar Kongo Demokrātisko Republiku; pieprasa, lai šādu embargo ievēro visas dalībvalstis, un nosoda jebkādus ieroču embargo pārkāpumus no dalībvalstu puses;
14. uzsver, ka attīstības palīdzības līdzekļus, piemēram, Eiropas Attīstības fonda (EAF) palīdzību, nedrīkst izmantot militāros nolūkos; stingri iebilst pret EAF izmantošanu policijas spēku apmācībai saistībā ar drošības jomas reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā; uzskata, ka EAF arī turpmāk jābūt tikai instrumentam nabadzības un bada izskaušanas finansēšanai jaunattīstības valstīs;
15. aicina Padomi un Komisiju sniegt atbalstu pārtikas ražošanai, jo īpaši mazām un vidējām lauku saimniecībām, un sniegt vajadzīgo humāno un pārtikas palīdzību, īpašu uzmanību pievēršot veselības aprūpei un izglītībai, kā arī palīdzēt sievietēm un meitenēm, kuras cietušas no seksuālās vardarbības;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, Āfrikas Savienībai, Panāfrikas parlamentam, kā arī Kongo Demokrātiskās Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.