Rezolūcijas priekšlikums - B7-0030/2010Rezolūcijas priekšlikums
B7-0030/2010

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēku tirdzniecības novēršanu

    13.1.2010

    iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0341/2009 un B7‑0342/2009, uz ko sniedz mutisku atbildi,
    saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

    Edit Bauer, Simon Busuttil PPE grupas vārdā

    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0030/2010
    Iesniegtie teksti :
    B7-0030/2010
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0030/2010

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēku tirdzniecības novēršanu

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, īpaši tās 1., 3., 4., 5., un 6. pantu,

    –   ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 4. un 5. pantu, kurā apstiprināts, ka jāaizliedz visa veida vergu tirdzniecību,

    –   ņemot vērā 1989. gada ANO Bērnu tiesību konvenciju, jo īpaši tās 1., 7., 32., 34. un 35. pantu un 2000. gada Fakultatīvo protokolu Bērnu tiesību konvencijai par tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju, jo īpaši tā 3. pantu,

    –   ņemot vērā 1979. gada ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), jo īpaši tās 5. un 6. pantu,

    –   ņemot vērā ANO 2000. gada Palermo Protokolu par cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, kas papildina ANO Konvenciju pret starptautisko organizēto noziedzību,

    –   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju Nr. 29 par piespiedu vai obligāto darbu (1930. g.) un Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba smagāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību to izskaušanai, kuru pieņēma Starptautiskās Darba organizācijas konferences astoņdesmit septītajā sesijā (1999. g.),

    –   ņemot vērā 1995. gada septembrī Pekinā notikušās ceturtās Pasaules Sieviešu konferences pieņemto deklarāciju un rīcības platformu un kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ārkārtas sesijās „Pekina +5” un „Pekina +10” pieņemtos rezultātu dokumentus par turpmāko rīcību un iniciatīvām Pekinas deklarācijas un rīcības platformas īstenošanai, kas tika pieņemti attiecīgi 2000. gada 9. jūnijā un 2005. gada 11. martā,

    –   ņemot vērā Eiropas Padomes 2005. gada Konvenciju par rīcību pret cilvēku tirdzniecību,

    –   ņemot vērā Eiropas Padomes 2005. gada ziņojumu par situāciju organizētās noziedzības jomā,

    –   ņemot vērā Eiropas Padomes ieteikumu 1611/2003 par orgānu nelegālu tirdzniecību Eiropā,

    –   ņemot vērā 2002. gada 20. septembra pieņemto Briseles deklarāciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu,

    –   ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. jūlija Pamatlēmumu 2002/629/TI par cilvēku tirdzniecības apkarošanu[1],

    –   ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru atceļ Pamatlēmumu 2002/629/TI (COM(2009)136),

    –   ņemot vērā Stokholmas programmu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu pilsoņu interesēs,

    –   ņemot vērā 2009. gada oktobra Briseles deklarāciju par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, ko pieņēma 2009. gada 19. un 20. oktobrī notikušajā ES ministru konferencē,

    –   ņemot vērā Eiropas Policijas biroja 2009. gada ziņojumus par cilvēku tirdzniecību,

    –   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. gada jūlija ziņojumu par bērnu tirdzniecību Eiropas Savienībā,

    –   ņemot vērā ANO Narkotiku kontroles un noziedzīgu nodarījumu novēršanas biroja (UNODC) 2009. gada februāra visas valstis aptverošo ziņojumu par cilvēku tirdzniecību,

    –   ņemot vērā ASV Valsts departamenta 2009. gada ziņojumu par cilvēku tirdzniecību,

    –   ņemot vērā 2006. gada 17. janvāra rezolūciju par sieviešu un bērnu, kas ir neaizsargāti pret seksuālo izmantošanu, tirdzniecības apkarošanas stratēģijām[2] un ieteikumu Padomei par cilvēku tirdzniecības apkarošanu — integrētu pieeju un priekšlikumiem rīcības plānam[3],

    –   ņemot vērā 2009. gada 3. decembra jautājumus Padomei un Komisijai par cilvēku tirdzniecības novēršanu un cietušo aizsardzību (O-0148/2009 – B7‑0341/2009, O-0149/2009 – B7‑0342/2009),

    –   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

    A. tā kā cilvēku tirdzniecība ir verdzības mūsdienu izpausme, nopietns noziegums un smags cilvēka pamattiesību pārkāpums, padarot cilvēkus atkarīgus ar draudu, vardarbības un pazemošanas starpniecību;

    B.  tā kā cilvēku tirdzniecība organizētajām noziedzīgajām grupām ir ārkārtīgi ienesīga nodarbošanās, kas nodrošina iespējas iegūt lielu peļņu, un riska uzņemšanās, veicot to, ir ierobežota;

    C. tā kā cilvēku tirdzniecība notiek dažādiem mērķiem, piemēram, šo cilvēku seksuālai izmantošanai, piespiedu darbam, nelegālai tirdzniecībai ar cilvēku orgāniem, piespiešanai nodarboties ar ubagošanu, nelegālām adopcijām un piespiedu mājsaimniecības darbu veikšanai;

    D. tā kā saskaņā ar Eiropola novērtējumu par 2009. gadu sieviešu tirdzniecība seksuālai izmantošanai nav samazinājusies, bet tirdzniecība izmantošanai piespiedu darbam palielinājusies, un tas liecina, ka šī nodarbošanās ir ļoti ienesīga, jo gadā nodrošina daudzus miljonus eiro vai dolāru peļņu; un tā kā no pieejamajiem skaitliskajiem datiem var secināt, ka ik gadu simtiem tūkstošu cilvēku tiek ievesti ES tirdzniecības nolūkos vai arī — tirdzniecība ar tiem notiek ES iekšienē;

    E.  tā kā ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja (UNODC) visas valstis aptverošajā ziņojumā par cilvēku tirdzniecību norādīts, ka seksuālā izmantošana ir visizplatītākais cilvēku tirdzniecības veids, turklāt vēl ļoti izplatīta ir arī cilvēku izmantošana piespiedu darbam, kā arī konstatēts, ka 79 % no noskaidrotajiem cilvēku tirdzniecības upuriem ir sievietes un meitenes;

    F.  tā kā neklātienē pasūtītās līgavas var tikt ievilinātas verdzības vidē, kļūstot par seksuālās izmantošanas, piespiedu darba, piespiedu mājsaimniecības darbu un citu cilvēku tirdzniecības veidu upuriem;

    G. tā kā īpaši neaizsargāti ir bērni, un tādēļ risks, ka tie varētu kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem ir lielāks;

    H. tā kā ES tiesiskā regulējuma par cilvēku tirdzniecību pamatā galvenokārt ir Pamatlēmums 2002/629/TI, bet tā īstenošanas līmenis tomēr nav apmierinošs, un tālab ES jāveic papildu pasākumi;

    I.   tā kā 2009. gada martā Komisija iesniedza iepriekš minēto priekšlikumu pamatlēmumam par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, lai nostiprinātu pašreizējo pamatlēmumu, paredzot stingrākus sodus, cietušo labāku aizsardzību un aktīvus preventīvos pasākumus;

    J.   tā kā Lisabonas līgumā vēl vairāk nostiprinātas ES iespējas veikt pasākumus tieslietu un iekšlietu iestāžu sadarbības jomā krimināllietās, tostarp cilvēku tirdzniecības apkarošanā, un Parlamentam kā vienai no likumdošanas iestādēm visplašākajā mērā būs jāiesaistās šajos pasākumos;

    K. tā kā pasākumi, kas vērsti pret cilvēku tirdzniecību, nevar aprobežoties vienīgi ar tiesību aktu pieņemšanu, bet jānodrošina arī cita veida centieni, it īpaši pieņemto tiesību aktu īstenošanas novērtēšana, informācijas iegūšana un apmaiņa ar to, sadarbība un partnerību veidošana, kā arī apmaiņa ar paraugpraksi;

    L.  tā kā ir būtiski svarīgi pasākumos šajā jomā aktīvi iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas no paša sākuma un arī visos pārējos posmos — sākot no problēmu konstatēšanas un beidzot ar palīdzības sniegšanu cietušajiem, tostarp, neaizmirstot par to, arī likumdošanas procesā;

    M. tā kā pašreiz rīcībā nav precīzu datu par šo fenomenu un pieejamie skaitliskie dati nenodrošina patieso priekšstatu par šā veida noziegumu patieso apjomu, jo runa ir par noziegumiem, kas tiek izdarīti slēpti, bieži netiek atklāti vai tiek nepareizi identificēti; tā kā vairāk jāpēta nelegālo tirgoņu profils un maršruti, pa kuriem notiek tirdzniecība, kā arī veidi, kā samazināt pieprasījumu; un tā kā nepieciešams pastiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm;

    N. tā kā turpmākie pasākumi jāsāk ar integrētu pieeju, sasaistot noziegumu novēršanu ar kriminālvajāšanu un cietušo aizsardzību un atbalstu un palīdzības sniegšanu tiem, tostarp arī veicinot ciešāku sadarbību starp visām ieinteresētajām aprindām;

    O. tā kā, ja potenciālo pakalpojumu un preču pircēju pieprasījums pēc cilvēku tirdzniecības upuriem tiktu samazināts, samazinātos arī šādu pakalpojumu un preču piedāvājums;

    P.  tā kā sadarbība un partnerība starp ES, Eiropas Padomi, ANO un trešām valstīm — un jo īpaši ar cilvēku tirdzniecības izcelsmes valstīm, kā arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir vispārzināma galamērķa valsts — ir izšķiroša, lai aizsargātu pamattiesības un efektīvi apkarotu cilvēku tirdzniecību,

    Vispārīgi apsvērumi

    1.        aicina Padomi un Komisiju:

    - izvērst darbību pret cilvēku tirdzniecību, izmantojot uz cilvēktiesībām pamatotu holistisku pieeju un galveno uzmanību pievēršot cilvēku tirdzniecības apkarošanai, preventīviem pasākumiem un cietušo aizsardzībai;

    - īstenot pieeju, kurā galvenā vieta ierādīta cietušajiem, ar to saprotot, ka visu iespējamo kategoriju cietušie ir jāidentificē, jārisina to problēmas un tie ir jāaizsargā, īpašu uzmanību veltot bērniem un citām riska grupām;

    - izveidot ES koordinatora cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā posteni, ko uzrauga tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jautājumu komisārs, lai saskaņotu ES darbību un politikas virzienus šajā jomā — tostarp ES valstu referentu tīkla darbību — un lai ziņotu gan Eiropas Parlamentam, gan Pastāvīgai komitejai operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos (COSI);

    - nodrošināt, lai ekonomiskās un finanšu krīzes laikā cīņai pret cilvēku tirdzniecību tiktu piešķirta liela nozīme, piemēram, sagatavojot ekonomikas atveseļošanas plānus;

    - risināt cilvēku tirdzniecības problēmu, izmantojot saskaņotas politikas pieeju (tostarp aptverot migrācijas, dzimumu līdztiesības, nodarbinātības, sociālās, attīstības, ārējās, kaimiņattiecību, patvēruma un vīzu politikas jomas);

    - visos pasākumos cilvēku tirdzniecības apkarošanā pirmām kārtām vienmēr ņemt vērā bērna intereses atbilstīgi 1989. gada ANO Konvencijai par bērna tiesībām;

    - īstenot visas politikas jomas, stratēģijas un pasākumus cilvēku tirdzniecības novēršanai, ievērojot dzimumu līdztiesības aspektu;

    - stiprināt koordināciju un sadarbību ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu;

    - izveidot un padziļināt pastāvīgu sadarbību ar NVO, kuras darbojas šajā jomā;

    - izveidot pastāvīgu platformu ES līmenī, kurā vienkopus apvienot ES iestāžu, aģentūru un institūtu, policijas, muitas pakalpojumu, iepirkumu biroju un tiesībaizsardzības struktūru centienus reģionālā un valsts līmenī dalībvalstīs, starptautiskajās organizācijās un NVO;

    2.        aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, ratificēt un ieviest 2005. gada Eiropas Padomes Konvenciju par rīcību pret cilvēku tirdzniecību;

    Informācijas apkopošana

    3.        aicina Padomi un Komisiju — lai saņemtu pēc iespējas vairāk informācijas — rīkoties, ņemot vērā šādus jautājumus:

    - Eurojust, Eiropola un Frontex ik gadu publicētais kopīgais ziņojums ir jāiesniedz EP un valstu parlamentiem, kā arī Padomei un Komisijai, pēc tam rīkojot publisku uzklausīšanu, piedaloties NVO un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai labāk izprastu cilvēku tirdzniecības pamatcēloņus; faktorus, kas veicina cilvēku tirdzniecību izcelsmes valstīs un galamērķa valstīs; pašreizējās tendences saistībā ar upuriem, cilvēku tirgotājiem un noziedzīgiem tīkliem; to modus operandi; maršrutus, vietējos apstākļus galamērķa valstīs, kuri sekmē cilvēku tirdzniecībai pakļautu personu pakalpojumu izmantošanu un dažādus ekspluatācija veidus;

    - jāizstrādā ES kopēja sistēma to datu apkopošanai un salīdzināšanai, kuri attiecas uz visiem cilvēku tirdzniecības aspektiem, tostarp vecumu un dzimumu, un kuri jāizmanto gan ES dalībvalstīs, gan trešās valstīs, vienlaikus ievērojot attiecīgos tiesību aktus par personas datu aizsardzību un datu subjekta tiesībām;

    - atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 70. pantam, ievērojot prasību pilnībā informēt EP un dalībvalstu parlamentus, jāizveido objektīva un taisnīga gada novērtēšanas sistēma, īpaši ņemot vērā ES politikas pamatnostādņu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā īstenošanu;

    - jānovērtē informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas, kuras jāveic un jāpaplašina gan dalībvalstīs, gan trešās valstīs;

    Preventīvie pasākumi

    4.        uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāpastiprina normatīvi un nenormatīvi pasākumi, tostarp izglītojoši pasākumi, pasākumi sociālajā, kultūras jomā un administratīvie pasākumi, kā arī plašai sabiedrībai domātas izpratnes veidošanas kampaņas, lai samazinātu pieprasījumu pēc cilvēku tirdzniecībā cietušo personu pakalpojumiem;

    5.        prasa veikt vērienīgas informācijas un izpratnes veidošanas kampaņas un tās pilnveidot gan dalībvalstīs, gan trešās valstīs, kas ir zināmas kā izcelsmes vai apstāšanās vietas saistībā ar cilvēku tirdzniecību, un kuru mērķauditorija ir gan potenciālie cilvēku tirdzniecības upuri, gan potenciālie cilvēku tirdzniecībā cietušo personu sniegto pakalpojumu pircēji;

    6.        aicina dalībvalstis izveidot mērķtiecīgas izpratnes veidošanas izglītojošas programmas — kuras paredzētas bērniem, lai pievērtu viņu uzmanību lamatām, kurās viegli var iekrist un kuras ved uz cilvēku tirdzniecību — izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs;

    Kriminālvajāšana

    7.        prasa pēc iespējas drīz pieņemt vispusīgu un visaptverošu tiesisko regulējumu, tostarp arī politiku, kuras mērķis ir apkarot kibernoziegumus, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību;

    8.        prasa Komisijai un dalībvalstīm, izstrādājot turpmākos likumdošanas instrumentu priekšlikumus šajā jomā, ņemt vērā šādus aspektus:

    - sodu un sankciju apmēriem tām personām, tostarp juridiskām personām, kuras iedzīvojas no cilvēku tirdzniecības, būtu jāatspoguļo noziedzīgā nodarījuma smagums un tiem būtu jāattur no noziedzīgas darbības, un ņemot vērā, ka bērnu tirdzniecība jo īpaši ir jāsoda bargāk;

    - turpmākajai rīcībai vajadzētu būt vērstai uz cietušo aizsardzību, — pienācīgi ņemot vērā bērnu un sieviešu stāvokli —, cita starpā ievērojot, ka nekad nav pamatota cietušā piekrišana ekspluatācijai, un nodrošinot arī to, ka palīdzību cietušajiem sniedz neatkarīgi no viņu vēlmes sadarboties kriminālprocesā;

    - turpmākajos preventīvajos pasākumos un rīcībā īpaši būtu jāpievēršas arī personām, kas izmanto cilvēku tirdzniecībai pakļauto personu pakalpojumus;

    - pienācīgu uzmanību vajadzētu pievērst tam, ka jāparedz eksteritoriālā jurisdikcija noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, attiecībā gan uz ES valstspiederīgajiem, gan rezidentiem;

    - jebkādi noteikumi par jurisdikciju būtu jāsaskaņo ar pamatlēmuma projektu par strīdu novēršanu un izšķiršanu saistībā ar jurisdikcijas īstenošanu kriminālprocesā;

    9.        aicina dalībvalstis un valstu parlamentus, — ņemot vērā, ka tiesību akti nav iedarbīgi, ja tos pienācīgi neīsteno, — pilnībā īstenot ES politiku cilvēku tirdzniecības apkarošanai valsts līmenī un pēc iespējas drīz ratificēt un ieviest citus juridiskus instrumentus šajā jomā;

    10.      aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai uzlabotu tādu ES struktūru kā Eurojust un Eiropols koordināciju operatīvā līmenī;

    11.      aicina Frontex un valstu robežkontroles aģentūras visos pasākumos nodalīt cilvēku tirdzniecībā cietušos un nelegālos imigrantus, kā arī veicināt amatpersonu un darbinieku izpratni par cilvēku tirdzniecību;

    Aizsardzība, atbalsts un palīdzība cietušajiem

    12.      prasa, lai ES darbībā šajā jomā par prioritāti tiktu noteikta cietušo aizsardzība un atbalsts viņiem, un prasa arī, lai cietušie saņemtu visu iespējamo palīdzību no brīža, kad viņus identificē kā tādus;

    13.      vērš uzmanību uz to, ka īpaši neaizsargāti upuri ir bērni, un prasa izstrādāt specifiskas palīdzības un aizsardzības programmas bērniem;

    14.      prasa, lai cietušajiem tiktu sniegta profesionāla palīdzība, tostarp bezmaksas juridiskā palīdzība, paturot prātā to, ka cietušajiem nav finansiālu līdzekļu un tāpēc viņi nebūtu spējīgi samaksāt par šādu palīdzību;

    15.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomei.