REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam
18.1.2010
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Michael Theurer, Ramona Nicole Mănescu ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0031/2010
B7‑0032/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2009. gada 3. decembra jautājumu Komisijai par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam (O-0150/09 – B7-0240/2009),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. pantu un 265. panta 5. punktu,
– ņemot vērā 2009. gada 18. un 19. jūnija Eiropadomes sanāksmes secinājumus, kuros Komisija aicināta līdz 2010. gada beigām izstrādāt Eiropas stratēģiju Donavas reģionam,
– ņemot vērā Padomes programmu, ko sagatavoja Spānijas, Beļģijas un Ungārijas prezidentūras,
– ņemot vērā Eiropas Parlamentā izveidoto Donavas forumu un šīs struktūras darbu,
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada oktobra atzinumu “ES stratēģija Donavas reģionam”,
– ņemot vērā Espo konvenciju, Orhūsas konvenciju un Bernes konvenciju, kas veltītas vides aizsardzībai,
– ņemot vērā Belgradas konvenciju par kuģošanas regulēšanu Donavā,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Donava saista desmit Eiropas valstis — Vāciju, Austriju, Slovākiju, Ungāriju, Horvātiju, Serbiju, Rumāniju, Bulgāriju, Moldovu un Ukrainu —, no kurām sešas ir ES dalībvalstis;
B. tā kā valstis, caur kurām tek Donava un kurās ir vairāk nekā 200 miljoni iedzīvotāju, ir nozīmīga Eiropas sociāli ekonomiskā potenciāla vērtība;
C. tā kā Donavas reģions ir nozīmīgs krustpunkts, kurā saplūst ES kohēzijas politikas programmas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm paredzētie pasākumi, kā arī programmas valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika;
D. tā kā Donavas reģionam paredzētā ES stratēģija ir jāizstrādā turpmāk minētajās sadarbības jomās: sociālā attīstība un aizsardzība, ilgtspējīga ekonomikas attīstība, transports un enerģētikas infrastruktūra, vides aizsardzība, kultūra un izglītība;
E. tā kā šī stratēģija varētu dot būtisku ieguldījumu, lai uzlabotu to reģionālo un vietējo iestāžu un organizāciju labāku koordināciju, kuras darbojas Donavas reģionā, kā arī nodrošinātu labklājību, ilgtspējīgu attīstību, darba vietu izveidi un drošību reģionā;
F. tā kā ES stratēģija Donavas reģionam, kas veidota saskaņā ar Baltijas jūras reģiona stratēģiju un atbilstīgi Makroreģionālās stratēģijas konferencei, kuru Stokholmā organizēja Zviedrijas prezidentūra, spētu veicināt reģionālo un pārrobežu sadarbību turpmākai ekonomikas izaugsmei un rast vienotus risinājumus kopējām problēmām;
G. tā kā Donavas reģions ir vēsturiski un svarīgi vārti, kas savieno ES rietumus un austrumus;
H. tā kā sadarbībai Donavas reģionā ir sena vēsture — 1856. gada 30. martā dibinātā Eiropas Donavas komisija, kas sākotnēji atradās Galacā (Rumānijā), bija viena no pirmajām Eiropas līmeņa iestādēm, un tagad tā atrodas Budapeštā;
I. tā kā pēc paplašināšanās 2007. gadā Donava gandrīz ir kļuvusi par Eiropas Savienības iekšējo ūdensceļu un Donavas reģions varētu būtiski palīdzēt atspoguļot kopš šīs paplašināšanās notikušās pārmaiņas;
J. tā kā Donava kopā ar Mainas kanālu un Reinu savieno Ziemeļjūru ar Melno jūru un tā spēj nostiprināt Melnās jūras reģiona ģeostratēģisko pozīciju;
K. tā kā, uzskatot Donavas reģionu par vienotu makroreģionu, būtu vieglāk pārvarēt saimnieciskās darbības reģionālās atšķirības un atbalstīt integrētu attīstību;
L. tā kā Donavas delta kopš 1991. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts un Donavas reģionā ir vairākas īpaši aizsargājamas teritorijas un īpaši saglabājamas dabas teritorijas, kas iekļautas Natura 2000 tīklā; tā kā Donavā un Donavas deltā ir unikāla un trausla ekosistēma, kurā aug retas augu sugas, ko apdraud piesārņojums,
1. aicina Komisiju, cik iespējams drīz, sākt plaši apspriesties ar visām valstīm, caur kurām tek Donava, tostarp ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai atbalstītu Eiropas apvienošanas procesu un līdz 2010. gada beigām iesniegtu ES stratēģiju Donavas reģionam;
2. mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu par ES stratēģiju Donavas reģionam, lai aptvertu dažādus reģionālās starpvalstu sadarbības aspektus, veicinātu sinerģiju un izvairītos no dažādu reģionālo struktūru un organizāciju darbības dublēšanās;
3. uzskata, ka, ņemot vērā reģionālo un vietējo struktūru ciešo saikni ar iedzīvotājiem un šo struktūru informētību par iedzīvotāju vajadzībām, tām būtu jāveic nozīmīgi pienākumi ES stratēģijas izstrādē, īstenošanā un turpmākā pilnveidošanā;
4. mudina attiecīgo valstu valdības atbalstīt un atvieglot NVO, aroda apvienību un pilsoniskās sabiedrības informēšanu un apspriešanos ar šīm pusēm gan par šīs stratēģijas veidošanu, gan par tās īstenošanu nākotnē;
5. atbalsta ekonomikas un sociālo attīstību Donavas reģionā kā vienu no ES prioritārajām jomām un dziļākas reģionālās integrācijas veicināšanu Donavas reģionā kā Eiropas ekonomikas un politikas plašākas jomas dinamisku sastāvdaļu;
6. atbalsta uzņēmējdarbības attīstības tīklu un arodu veicināšanas nevalstisko struktūru veidošanu, kuras var koordinēt un sekmēt turpmākas attīstības iespējas, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;
7. uzskata, ka ir svarīgi pēc iespējas labāk izmantot iespējas, ko piedāvā Donavas reģiona tautsaimniecības, lai šo reģionu padarītu par vienu no ES un pasaules pievilcīgākajām teritorijām;
8. prasa uzlabot ekoloģisko stāvokli Donavā, kas patlaban ir piesārņota upe, un veikt pasākumus, kuri samazinātu piesārņojumu un novērstu eļļas un citu toksisko un kaitīgo vielu iepludināšanu;
9. atzīmē, ka par Donavas reģiona piesārņošanu atbildīgas ir gan dalībvalstis, gan citas piekrastes valstis, caur kurām šī upe tek; uzsver, ka vides aizsardzība Donavas baseinā ir nozīmīgs faktors, kas ietekmēs lauksaimniecības un lauku attīstību šajā reģionā;
10. prasa, lai piekrastes valstis īpašu prioritāti piešķirtu kopīgu hidroloģisku un ūdens kvalitātes pārbaudes iekārtu izveidei, jo bez tām daudzu uzņēmējdarbības mērķu izpilde nav sekmīga;
11. uzsver nepieciešamību aizsargāt un vairot zivju krājumus Donavā; aicina Komisiju sagatavot visaptverošu plānu, lai saglabātu un atjaunotu dabiskos storu krājumus Donavā;
12. uzsver, ka ir nepieciešama koordinēta pieeja, lai Donavas reģiona valstīs efektīvāk un vairāk izmantotu visus ES pieejamos līdzekļus un tādējādi varētu sasniegt stratēģijā noteiktos mērķus;
13. uzsver, ka stratēģijā Donavas reģionam būtu jāietver pasākumi, kuri jāīsteno Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un visām piekrastes valstīm;
14. uzsver nepieciešamību nodrošināt enerģijas avotu dažādošanu un aicina Komisiju un visas piekrastes valstis īstenot ciešāku sadarbību enerģētikas jomā;
15. ņemot vērā to, ka reģionam ir bioenerģijas avota potenciāls, aicina Komisiju, dalībvalstis un visas piekrastes valstis veicināt un īstenot kopīgus projektus saistībā ar energoefektivitāti un atjaunojamiem energoresursiem, kā arī sekmēt biomasas, saules, vēja un ūdens enerģijas izmantošanu;
16. uzsver, ka rūpīgi veiktiem vides ietekmes novērtējumiem vajadzētu būt visu ar enerģētikas infrastruktūru saistīto projektu priekšnosacījumam, lai nodrošinātu starptautisko vides aizsardzības standartu ievērošanu, turklāt tie jāveic pēc apspriešanās ar partneriem, kurus šie lēmumi varētu ietekmēt;
17. atgādina, ka reģionā Donavai ir vienojoša nozīme; ierosina sekmēt robežšķērsošanas iespējas šajā reģionā;
18. ierosina apvienot ES transporta sistēmu ar to ES kaimiņvalstu transporta sistēmām, kuras ir Donavas reģiona valstis, un uzsver, ka ir svarīgi paredzēt vairākveidu pārvadājumu kombinēšanas projektus;
19. uzskata, ka iekšējo ūdensceļu navigācijas sistēmai ir būtiska nozīme transporta attīstībā šajā reģionā, vienlaikus atzīstot, ka kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem ir samazinājusies galvenokārt ekonomikas straujās lejupslīdes dēļ, un, lai uzlabotu navigāciju, uzsver, ka ir svarīgi novērst grūtības ūdensceļa Reina/Māsa–Maina–Donava asī;
20. uzsver, ka kuģošanai ir piemēroti tikai 2411 km, proti, 78 % no upes kopējā garuma; uzsver, ka jāveic upes uzlabošanas darbi, it īpaši, lai stabilizētu upes gultni un saglabātu tās dziļumu, un tā ir jāpadziļina, bagarējot upi;
21. uzsver, ka ir nepieciešams atjaunot un modernizēt Donavas iekšzemes ostu infrastruktūru; uzskata, ka ir būtiski saglabāt un uzlabot 78 upes ostu darbību, lai piesaistītu kravu plūsmu;
22. atbalsta Eiropas transporta tīkla (TEN-T) izveides pamatnostādnes, kurās Donava raksturota kā “Eiropas transporta VII koridors”, padarot to par galveno ūdensceļu, kas savieno austrumu un rietumu valstis; atbalsta TEN-T prioritāšu projektu Nr. 18, kurš attiecināms uz teritoriju 3000 km platībā no Ziemeļjūras līdz Melnajai jūrai un aptver divpadsmit dalībvalstis, un kura mērķis ir ne tikai uzlabot kuģošanas iespējas pa iekšzemes ūdeņiem, bet arī aizsargāt upes biotopu un vidi; ierosina stiprināt Eiropas tīklu (TEN), lai visā reģionā uzlabotu vairākveidu pārvadājumu sistēmu un, izmantojot autotransporta un dzelzceļa līnijas (kravas pārvadājumu koridorus un ātrgaitas dzelzceļu), palielinātu savienojumu iespējas ar Melnās jūras reģiona valstīm;
23. mudina valstu valdības ieguldīt modernu ātrgaitas upes transporta veidu attīstībā, lai pārvadātu pasažierus un kravu starp Donavas viena krasta vietām, kā arī no viena upes krasta uz otru, lai samazinātu piesārņojumu, ko rada autotransports;
24. uzskata, ka tūrisms, it īpaši tūrisms, lai iepazītu kultūru, ir būtisks līdzeklis, lai reģionā sekmētu ekonomisko izaugsmi; mudina izstrādāt pārliecinošu „Donavas zīmolu”;
25. norāda, ka Donavas reģiona valstis ekonomiski ir ārkārtīgi atkarīgas cita no citas, un uzsver, ka ir svarīgi ieguldīt IKT, mazo un vidējo uzņēmumu un to pētniecības nodaļu attīstībā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu izaugsmi un stimulētu „zaļās ekonomikas” attīstību visā Donavas makroreģionā;
26. atbalsta programmas, kuru mērķis ir uzlabot Donavas daudzkultūru vidi, sekmējot daudznāciju mobilitāti un kultūras dialogu, šajās nozarēs radot jaunus mākslas un saziņas veidus, veidojot mācību un uzņēmumu inkubatoru centrus un aizsargājot kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī stimulējot jaunas kultūras nozares;
27. atbalsta zinātniski pamatotu projektu un augstskolu apmaiņas programmu īstenošanu reģionā un ierosina, ka reģiona augstskolas varētu veidot sadarbības tīklus, lai sekmētu tādu izcilības centru izveidi, kuri spēj konkurēt starptautiskā mērogā;
28. aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot administratīvos pasākumus, lai efektīvāk samazinātu administratīvo slogu, ko rada ES stratēģijas Donavas reģionam izstrāde un īstenošana;
29. aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt Donavas reģiona prioritāros projektus;
30. uzskata, ka ir lietderīgi izveidot padomi, kas būtu atbildīga par stratēģijas piemērošanas koordināciju un pārraudzību, un ka tajā būtu jāiekļauj Donavas piekrastes valstu un Komisijas pārstāvji;
31. atbalsta īpašas Donavas bankas izveidi, iesaistot attiecīgās valstis, lai nodrošinātu ieguldījumus, ar kuriem panākt stratēģijas mērķu izpildi;
32. aicina Komisiju cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, lai noteiktu prioritātes, kas saistītas ar ES stratēģijas Donavas reģionam izstrādi, kā arī aicina, lai Komisija regulāri informētu Eiropas Parlamentu un apspriestos ar to par šīs stratēģijas īstenošanas gaitu;
33. ierosina reizi divos gados rīkot ES augstākā līmeņa sanāksmi par jautājumiem, kas saistīti ar Donavu, un šajā sanāksmē apkopotos secinājumus iesniegt Eiropas Padomei un Parlamentam;
34. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un citām attiecīgajām iestādēm.