REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam
18.1.2010
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Eva Lichtenberger, Michael Cramer, Elisabeth Schroedter, Barbara Lochbihler, Daniel Cohn-Bendit, Rebecca Harms Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0031/2010
B7‑0033/2009
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2009. gada 3. decembra jautājumu Komisijai par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam (O-0150/09 – B7-0240/2009),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. pantu un 265. panta 5. punktu,
– ņemot vērā 2009. gada 18. un 19. jūnija Eiropadomes sanāksmes secinājumus, kuros Komisija aicināta līdz 2010. gada beigām izstrādāt Eiropas stratēģiju Donavas reģionam,
– ņemot vērā Padomes programmu, ko sagatavoja Spānijas, Beļģijas un Ungārijas prezidentūras,
– ņemot vērā Eiropas Parlamentā izveidoto Donavas forumu un šīs struktūras darbu,
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada oktobra atzinumu “ES stratēģija Donavas reģionam”,
– ņemot vērā Ūdens aizsardzības deklarāciju, kā arī Espo konvenciju, Orhūsas konvenciju un Bernes konvenciju, kas veltītas vides aizsardzībai,
– ņemot vērā Belgradas konvenciju par kuģošanas regulēšanu Donavā,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Donava saista desmit Eiropas valstis — Vāciju, Austriju, Slovākiju, Ungāriju, Horvātiju, Serbiju, Rumāniju, Bulgāriju, Moldovu un Ukrainu —, no kurām sešas ir ES dalībvalstis;
B. tā kā valstis, caur kurām tek Donava un kurās ir vairāk nekā 200 miljoni iedzīvotāju, ir nozīmīga Eiropas sociāli ekonomiskā potenciāla vērtība;
C. tā kā Donavas reģions ir nozīmīgs krustpunkts, kurā saplūst ES kohēzijas politikas programmas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm paredzētie pasākumi, kā arī programmas valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika;
D. tā kā Donavas reģionam paredzētā ES stratēģija ir jāizstrādā turpmāk minētajās sadarbības jomās: sociālā attīstība un aizsardzība, ilgtspējīga ekonomikas attīstība un tūrisms, lauksaimniecība un zivsaimniecība, transports un enerģētikas infrastruktūra, vides aizsardzība, kultūra un izglītība;
E. tā kā šī stratēģija varētu dot būtisku ieguldījumu, lai uzlabotu to reģionālo un vietējo iestāžu un organizāciju labāku koordināciju, kuras darbojas Donavas reģionā, kā arī nodrošinātu labklājību, ilgtspējīgu attīstību, darba vietu izveidi un drošību reģionā;
F. tā kā ES stratēģija Donavas reģionam, kas veidota saskaņā ar Baltijas jūras reģiona stratēģiju, spētu veicināt reģionālo un pārrobežu sadarbību turpmākai ekonomikas izaugsmei un rast vienotus risinājumus kopējām problēmām;
G. tā kā Donavas reģions ir vēsturiski un svarīgi vārti, kas savieno ES rietumus un austrumus;
H. tā kā sadarbībai Donavas reģionā ir sena vēsture — 1856. gada 30. martā dibinātā Eiropas Donavas komisija, kas sākotnēji atradās Galacā (Rumānijā), bija viena no pirmajām Eiropas līmeņa iestādēm, un tagad tā atrodas Budapeštā;
I. tā kā pēc ES paplašināšanās 2007. gadā Donava gandrīz ir kļuvusi par Eiropas Savienības iekšējo ūdensceļu un Donavas reģions, ņemot vērā upes dabisko tecējumu, varētu būtiski palīdzēt atspoguļot kopš šīs paplašināšanās notikušās pārmaiņas;
J. tā kā, uzskatot Donavas reģionu par vienotu makroreģionu, būtu vieglāk pārvarēt saimnieciskās darbības reģionālās atšķirības un atbalstīt integrētu attīstību;
K. tā kā Donavas delta kopš 1991. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts un Donavas reģionā ir vairākas īpaši aizsargājamas teritorijas un īpaši saglabājamas dabas teritorijas, kas iekļautas Natura 2000 tīklā; tā kā Donavā un Donavas deltā ir unikāla un trausla ekosistēma, kurā aug retas augu sugas, ko apdraud piesārņojums,
1. aicina Komisiju, cik iespējams drīz, sākt plaši apspriesties ar visām valstīm, caur kurām tek Donava, un līdz 2010. gada beigām iesniegt ES stratēģiju Donavas reģionam;
2. mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu par ES stratēģiju Donavas reģionam, lai aptvertu dažādus reģionālās starpvalstu sadarbības aspektus, veicinātu sinerģiju, padarītu ciešāku sadarbību ar dažādām iesaistītajām pusēm vietējā un reģionālā līmenī, kā arī izvairītos no dažādu reģionālo struktūru un organizāciju darbības dublēšanās;
3. uzskata, ka reģionālajām un vietējām struktūrām, ņemot vērā to ciešo saikni ar iedzīvotājiem un iedzīvotāju vajadzību izpratni, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai būtu jāveic nozīmīgi pienākumi ES stratēģijas izstrādē, īstenošanā un turpmākā pilnveidošanā;
4. atbalsta ekonomikas un sociālo attīstību Donavas reģionā un dziļākas reģionālās integrācijas veicināšanu tajā kā Eiropas ekonomikas un politikas plašākas jomas dinamisku sastāvdaļu;
5. prasa uzlabot ekoloģisko stāvokli Donavā, kas patlaban ir piesārņota upe, un veikt pasākumus, kuri samazinātu piesārņojumu un novērstu eļļas un citu toksisko un kaitīgo vielu iepludināšanu;
6. atzīmē, ka par Donavas reģiona piesārņošanu atbildīgas ir gan dalībvalstis, gan citas piekrastes valstis, caur kurām šī upe tek; uzsver, ka vides aizsardzība Donavas baseinā ir nozīmīgs faktors, kas visvairāk ietekmēs lauksaimniecības un lauku attīstību šajā reģionā, un tāpēc prasa, lai visas attiecīgās puses īsteno kopēju nolīgumu par Donavas aizsardzību pret piesārņošanu, kā ierosināts tā sauktajā Helsinku konvencijā[1];
7. uzsver nepieciešamību aizsargāt un vairot zivju krājumus Donavā; aicina Komisiju sagatavot visaptverošu plānu, lai saglabātu un atjaunotu dabiskos storu krājumus Donavā;
8. uzsver, ka ir nepieciešama koordinēta pieeja, kuras mērķis būtu Donavas reģiona valstīs efektīvāk un labāk izmantot visus ES pieejamos līdzekļus, lai tādējādi varētu sasniegt stratēģijā noteiktos mērķus;
9. uzsver, ka stratēģijā Donavas reģionam būtu jāietver pasākumi, kuri jāīsteno Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un visām piekrastes valstīm;
10. saistībā ar cīņu pret klimata pārmaiņām uzsver nepieciešamību pēc pasākumiem, lai Donavas upes baseinā saglabātu dabisko plūdu aizturēšanas spēju un novērstu plūdu atkārtošanos;
11. uzsver nepieciešamību nodrošināt atjaunojamo enerģijas avotu dažādošanu un aicina Komisiju un visas piekrastes valstis īstenot ciešāku sadarbību šajā jomā;
12. ņemot vērā to, ka reģionam ir bioenerģijas avota potenciāls, aicina Komisiju, dalībvalstis un visas piekrastes valstis veicināt un īstenot kopīgus projektus saistībā ar enerģijas taupīšanu, energoefektivitāti un atjaunojamiem energoresursiem, kā arī sekmēt biomasas, saules, vēja un ūdens enerģijas izmantošanu;
13. uzsver, ka rūpīgam stratēģijas novērtējumam un citiem vides ietekmes novērtējumiem, tostarp ietekmes uz visām upes ekosistēmām novērtējumam, vajadzētu būt visu ar transporta un enerģētikas infrastruktūru saistīto projektu priekšnosacījumam, lai nodrošinātu starptautisko vides aizsardzības standartu ievērošanu, turklāt tie jāveic pēc apspriešanās ar partneriem, kurus šie lēmumi varētu ietekmēt;
14. uzsver, ka, pieņemot lēmumus par Donavas infrastruktūras projektiem un plānojot un attīstot tos, būtu jāievēro Natura 2000, Putnu, Biotopu un Ūdens pamatdirektīvas;
15. atgādina, ka reģionā Donavai ir vienojoša nozīme; ierosina sekmēt robežšķērsošanas iespējas šajā reģionā;
16. ierosina apvienot ES transporta sistēmu ar to ES kaimiņvalstu transporta sistēmām un uzsver, ka ir svarīgi paredzēt vairākveidu pārvadājumu projektus, lai labāk varētu kombinēt dzelzceļa pārvadājumus un pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem, un aicina Komisiju un visus pārējās iesaistītās puses vienmēr piešķirt prioritāti pieejai, kas nekaitē videi, un saudzīgai Donavas izmantošanai un nepārveidot upes tecējumu ar aizsprostiem un jebkādiem citiem tehniskiem līdzekļiem ekonomisku, ar transportu saistītu vai citu apsvērumu dēļ;
17. uzskata, ka iekšējo ūdensceļu navigācijas sistēmai ir būtiska nozīme transporta attīstībā reģionā, vienlaikus atzīstot, ka kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem ir samazinājusies galvenokārt ekonomikas straujās lejupslīdes dēļ, un uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt dažādus loģistikas veidus — gan dzelzceļa pārvadājumus, gan pārvadājumus pa ūdensceļiem —, sekmēt kuģu pielāgošanu kuģošanai pa seklo Donavu un nodrošināt šīs upes iekšzemes ostas ar labāku aprīkojumu;
18. ierosina uzlabot Eiropas tīklu (TEN), lai visā reģionā uzlabotu vairākveidu pārvadājumu sistēmu un, apvienojot upes transportu ar uzlabotām dzelzceļa līnijām un pakalpojumiem, palielinātu savienojumu iespējas ar Melnās jūras reģiona valstīm;
19. uzskata, ka ilgtspējīgs tūrisms ir būtisks instruments, lai sekmētu šā reģiona ekonomisko izaugsmi, atzīmējot, piemēram, iespējas, ko piedāvā ekotūrisms, un ekonomisko potenciālu, ko sniedz veloceliņš, kas ierīkots gandrīz gar visu Donavu, t. i., EuroVelo tīkla 6. maršruts;
20. norāda, ka Donavas upes reģiona valstis ekonomiski ir ārkārtīgi atkarīgas cita no citas, un uzsver, ka ir svarīgi ieguldīt IKT un mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu izaugsmi un stimulētu „zaļās ekonomikas” attīstību visā Donavas makroreģionā;
21. atbalsta programmas, kuru mērķis ir uzlabot Donavas reģiona daudzkultūru vidi, sekmējot daudznāciju mobilitāti un kultūras dialogu, radot jaunus mākslas un saziņas veidus un aizsargājot kultūrvēsturisko mantojumu;
22. atbalsta augstskolu apmaiņas programmu īstenošanu reģionā un ierosina, ka reģiona augstskolas varētu veidot sadarbības tīklus, lai sekmētu tādu izcilības centru izveidi, kuri spēj konkurēt starptautiskā mērogā;
23. aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot administratīvos pasākumus, lai efektīvāk samazinātu administratīvo slogu, ko rada ES stratēģijas Donavas reģionam izstrāde un īstenošana;
24. aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt Donavas reģiona prioritāros pārrobežu projektus;
25. aicina Komisiju cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, lai noteiktu prioritātes attiecībā uz ES stratēģijas Donavas reģionam izstrādi, ņemot vērā debates par makroreģionu nozīmi turpmākajā kohēzijas politikā, un lai īstenotu šo stratēģiju;
26. ierosina reizi divos gados rīkot ES augstākā līmeņa sanāksmi, iesaistot vietējās un reģionālās ieinteresētās personas, kā arī pilsonisko sabiedrību, un apspriest jautājumus, kas saistīti ar Donavu, un šajā sanāksmē apkopotos secinājumus iesniegt Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam;
27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un citām attiecīgajām iestādēm.
- [1] Konvencija par jūras vides aizsardzību Baltijas jūras reģionā, 1992, http://www.helcom.fi/stc/files/Convention/Conv1108.pdf.