REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par rezultātiem, kas gūti Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām

2.2.2010

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Corinne Lepage, Jens Rohde, Lena Ek, Chris Davies, Fiona Hall, Gerben‑Jan Gerbrandy ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0064/2010

B7‑0066/2010

Eiropas Parlamenta rezolūcija par rezultātiem, kas gūti Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

–   ņemot vērā Bali rīcības plānu (1. lēmums/COP 13),

–   ņemot vērā Kopenhāgenā nesen notikušo Pušu konferenci (COP 15),

–   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūcija par ES stratēģiju Kopenhāgenas konferencei par klimata pārmaiņām[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā vairāk nekā 100 valstu vadītāju klātbūtne nespēja nodrošināt vienošanās panākšanu Kopenhāgenā;

B.  tā kā aizvien vairāk zinātnisku pētījumu liecina par to, ka klimata pārmaiņas notiek ātrāk, nekā iepriekš tika domāts, un tā kā, ņemot vērā nesenos atklājumus, vairāk nekā simts valstis ir pieprasījušas, lai mūsu mērķis būtu globālās sasilšanas ierobežošana tādā apmērā, lai pirmsrūpniecības perioda temperatūru līmenis netiku pārsniegts par vairāk nekā 1,5°C, atsakoties no iepriekš vispārēji pieņemtā 2°C līmeņa;

C. tā kā ANO process šādā tehniskā un politiski jutīgā jomā līdz šim ir izrādījies neefektīvs tādu globālu problēmu kā klimata pārmaiņas risināšanai, jo konsensa prasības dēļ ir neiespējami savienot jaunattīstības valstu prasības un rūpnieciski attīstīto valstu labo gribu;

D. tā kā ES nevajadzētu pieļaut, ka tās pašas apņemšanās klimata pārmaiņu jomā vājinās, pat ja daži tās galvenie sarunu partneri, liekas, nevēlas vai nespēj samazināt savu emisiju apmēru;

E.  tā kā no ANO procesa nedrīkst atteikties, ES, no vienas puses, jāpielāgo tās sarunu nostāja atbilstoši pašreizējai situācijai, un, no otras puses, jāpārskata tās mērķi nākamajai UNFCCC sanāksmei Meksikā,

1.  atzīmē, ka vienošanās, ko izplatīja pēc Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes, nav uzskatāma par vienošanos ar juridisku statusu, jo to neapstiprināja un tajā nav paustas saistošas apņemšanās samazināt emisijas vai īstenot pārbaudes, uzraudzības un ziņošanas procedūras;

2.  atgādina par ES jau saistošo apņemšanos līdz 2020. gadam emisijas samazināt par 20 % un par ES vēlmi panākt 30 % samazinājumu, pat ja saistoša starptautiska vienošanās netiek panākta; atzīmē arī, ka ES uzsāktās iniciatīvas videi draudzīgas ekonomikas veicināšanai un stimulēšanai ļaus aizvien vieglāk īstenot saistības par 30 % samazinājumu;

3.  uzskata, ka saistošu starptautisku vienošanos neizdosies panākt, ja ES, ASV un Ķīna nespēs vienoties par pieņemamiem emisiju samazināšanas mērķiem un mehānismiem šādu samazinājumu uzraudzīšanai, pārbaudīšanai un ziņošanai par tiem; darbam pie šādas vienošanās panākšanas tuvāko mēnešu laikā jābūt ES neatliekamai prioritātei;

4.  pauž pārliecību — ņemot vērā, ka ANO vēl nav izdevies panākt dzīvotspējīgu risinājumu klimata pārmaiņu globālajiem draudiem, ES vajadzētu īstenot paralēlu sarunu procesu, iesaistot valstis ar vislielākajiem emisiju daudzumiem, tādā veidā papildinot ANO procesu un nodrošinot, ka līdz COP 16 sanāksmei Meksikā tiek panākta konstruktīva vienošanās;

5.  uzskata, ka ES vajadzētu nekavējoties iesaistīties sarunās ar ASV kolēģiem, tādā veidā nodrošinot, ka ASV jaunais oglekļa dioksīda emisiju tirgus ir saderīgs ar ES tirgu un ka tiek radīts transatlantisks oglekļa dioksīda tirgus — pasaules līmeņa tirgus priekšgājējs; turklāt uzskata, ka ES savu oglekļa dioksīda emisiju tirgu vajadzētu stiprināt, piemēram, veicinot ieguldījumus zemu oglekļa emisiju tehnoloģijās, samazinot maksimāli pieļaujamos līmeņus un nosakot minimālo oglekļa dioksīda cenu;

6.  uzskata, ka Meksikas sanāksmē panākumus izdosies gūt tikai tad, ja pirms tam tiks panākta plaša vienošanās starp ES, ASV un Ķīnu; tāpēc uzskata, ka divpusējās un trīspusējās sarunas ar Ķīnu vajadzētu sākt tikai tad, kad visaptveroša vienošanās par oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu tiks panākta ar ASV;

7.  uzskata arī, ka vienošanos Meksikā izdosies panākt tikai tad, ja lielākie emisiju radītāji vienosies līdz novembrim; uzskata, ka vispiemērotākais satvars šādām sarunām būtu Lielāko tautsaimniecību forums, jo tajā ir pārstāvēti galvenie oglekļa dioksīda ražotāji;

8.  pauž nožēlu par to, ka Ķīna atteicās pieņemt emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķu noteikšanu pat rūpnieciski attīstītajām valstīm; īpaši aicina Ķīnu atzīt tās atbildību jaunattīstības valstu priekšā, jo no klimata pārmaiņu sekām visvairāk cietīs tieši šīs valstis;

9.  uzsver, ka visās turpmākajās ANO sanāksmēs, kas veltītas klimata pārmaiņām, ES jāpauž vienota nostāja (kā tas notiek Pasaules Tirdzniecības organizācijā), nepieļaujot, ka sarunu laikā tiek izklāstītas dažādas valstu nostājas;

10. norāda, cik svarīgi, jo īpaši šajos ekonomikas lejupslīdes laikos, ir ieguldījumi jaunās videi draudzīgās tehnoloģijās; uzskata arī, ka oglekļa dioksīda emisiju samazināšanā ļoti liela nozīme var būt energoefektivitātei, atjaunojamai enerģija, kā arī oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai;

11. aicina Komisiju nodrošināt, lai ES ieguldījums nesen izveidotajā Kopenhāgenas Videi draudzīgā klimata fondā papildinātu cita veida palīdzību attīstības jomā, un sagatavot priekšlikumus par ES ieguldījumu avotiem un kritērijiem, kurus Komisija vēlētos piemērot no šī fonda finansētiem projektiem;

12. norāda uz aizvien pieaugošo sabiedrības informētību par klimata pārmaiņu ietekmi jaunattīstības valstīs, kā arī strauji attīstošajās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, piemēram, Ķīnā; aicina stiprināt dialogu, jo īpaši ar vismazāk attīstītajām valstīm, mazām salu jaunattīstības valstīm un Āfriku, lai panāktu starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām un mazinātu klimata pārmaiņu sekas un paredzamo ietekmi uz demogrāfisko situāciju, sabiedrības veselību, migrāciju un attiecīgo reģionu ekonomiku;

13. aicina Komisijas priekšsēdētāju, paturot prātā, ka jaunajam Komisijas sastāvam šī ir viena no prioritārajām politikas jomām, nodrošināt, ka jaunās komisāres klimata jautājumos pārziņā ir visi resursi, kas viņai nepieciešami klimata pārmaiņu programmas veicināšanai pasaules līmenī;

14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ASV, Ķīnas, Japānas, Indijas, Brazīlijas, Meksikas un Dienvidāfrikas valdībām, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijai.

• [1]  Minētajā datumā pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0089.