REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par zemestrīci Haiti
3.2.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Gay Mitchell, Michèle Striffler, Carlos Coelho, Filip Kaczmarek, Licia Ronzulli, Iva Zanicchi, Cristian Dan Preda, Lena Kolarska-Bobińska, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0072/2010
B7‑0072/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par zemestrīci Haiti
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2010. gada 18. janvārī Briselē notikušās Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2010. gada 19. janvāra paziņojumu par zemestrīci Haiti,
– ņemot vērā 2010. gada 25. janvārī Monreālā notikušās palīdzības sagatavošanai veltītās ministru konferences secinājumus,
– ņemot vērā triju Eiropas iestāžu 2007. gada decembrī parakstīto Eiropas konsensu par humāno palīdzību,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Haiti salā 2010. gada 12. janvārī notika zemestrīce, kuras stiprums bija 7,0 balles pēc Rihtera skalas;
B. tā kā pēc zemestrīces notika vēl veseli 30 atkārtoti grūdieni, no kuriem viens sasniedza 5,9 balles pēc Rihtera skalas;
C. tā kā zemestrīces epicentrs bija Leogānes pilsētā, kas atrodas 19 kilometrus uz rietumiem no Haiti galvaspilsētas Portoprensas;
D. tā kā provizoriskie aprēķini liecina, ka zemestrīce izraisīja 200 000 cilvēku nāvi un 250 000 cilvēku ievainojumus;
E. tā kā šī traģēdija ir tieši skārusi gandrīz 3 miljonus cilvēku un vairāk nekā 2 miljoniem cilvēku nepieciešama palīdzība ar pārtiku;
F. tā kā līdz lietus sezonai atlikušajos sešos mēnešos ir steidzami jāuzbūvē vairāk nekā 25 nometnes, katrā no kurām izmitinātu 10 000 pārvietoto cilvēku, tādējādi sniedzot pajumti 250 000 bez pajumtes palikušo iedzīvotāju;
G. tā kā Haiti ir Rietumu puslodes visnabadzīgākā valsts un pirms zemestrīces vairāk nekā 70 % iedzīvotāju dzīvoja zem nabadzības robežas, iztiekot ar mazāk nekā USD 2 dienā;
H. tā kā Haiti ir liels ārējais parāds — aptuveni USD 890 miljoni starptautiskajiem kreditoriem, tostarp liela daļa no tā ir parāds SVF;
I. tā kā vidējā termiņa un ilgtermiņa atjaunošanas pasākumi, tostarp valsts nostiprināšanas pasākumi, ir pienācīgi jākoordinē starp starptautiskās palīdzības sniedzējiem un stingri jāīsteno kopā ar Haiti iestādēm un pilsonisko sabiedrību;
J. tā kā zemestrīces izraisītie postījumi un humānā katastrofa parāda jaunā starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāra amata lomu un nepieciešamību;
K. tā kā tūlītēja funkcionējošas demokrātijas un valdības atjaunošana Haiti ir būtisks aspekts virzībā no pirmā posma ārkārtas palīdzības uz apjomīgo valsts atjaunošanas uzdevumu;
1. pauž sirsnīgu līdzjūtību Haiti iedzīvotājiem, citu tautību personām, šīs traģēdijas upuru ģimenēm un starptautisku organizāciju, tostarp ANO un Eiropas Komisijas, darbiniekiem un solidaritāti ar viņiem saistībā ar daudzajiem bojāgājušajiem un milzīgajiem postījumiem, ko izraisījusi zemestrīce;
2. atzinīgi vērtē Komisijas provizorisko lēmumu sniegt humāno palīdzību EUR 30 miljonu apmērā papildus dalībvalstu provizoriski piešķirtajiem EUR 136 miljoniem, kā arī Komisijas provizoriski piešķirtos EUR 100 miljonus steidzamai palīdzībai, kas nav saistīta ar humāno palīdzību, un EUR 200 miljonus ilgāka termiņa atbildes pasākumiem;
3. atzinīgi vērtē ES Padomes lēmumu, lai atbalstītu palīdzības centienus Haiti, nosūtīt 350 militāros policistus, kuri pakļausies ANO vadībai, un lēmumu izveidot Briselē koordinēšanas vienību (EUCO Haiti), lai sekmētu proaktīvus Eiropas pasākumus militārajā un drošības jomā, kā arī ES dalībvalstu ieguldījuma koordināciju;
4. atzīst darbu, ko atsevišķas ES dalībvalstis paveica ar ES civilās aizsardzības mehānisma palīdzību, efektīvo šīs palīdzības koordināciju, ko veica MIC (Monitoringa un informācijas centrs) un ECHO darbinieku grupas, kuras tika izveidotas tikai dažas stundas pēc zemestrīces, 24 ES/EEZ valstu sniegto palīdzību (tostarp attiecībā uz meklēšanu un glābšanu, veselību, pajumti, ūdeni, higiēnu un apģērbu), kas veicināja neatliekamo vajadzību mazināšanu, un tūlītējo reakciju no starptautiskās sabiedrības kopumā;
5. norāda, ka Komisija pirmo reizi izmantoja divus moduļus, kas izveidoti saskaņā ar Parlamenta atbalstīto sagatavošanas darbību ES ātrās reaģēšanas iespēju nodrošināšanai un kas Francijā un Itālijā tika turēti gatavībā ES civilās aizsardzības mehānisma vajadzībām, proti, ūdens attīrīšanas iekārtu un medicīniskās palīdzības punktu ar operāciju telpu;
6. aicina Komisiju rīkoties, lai pēc iespējas drīzāk novērtētu Eiropas reakciju uz humāno krīzi Haiti, un iesniegt priekšlikumus, lai turpinātu uzlabot ES rīcību attiecībā uz līdzīgām situācijām nākotnē;
7. uzsver nepieciešamību uzlabot ES un dalībvalstu darbību koordināciju un papildināmību, lai panāktu ātru, efektīvu, koordinētu un pamanāmu reaģēšanu krīzes/katastrofu situācijās, izmantojot saistītas palīdzības, rehabilitācijas un attīstības pieeju un nodrošinot ilgstošu pāreju no tūlītējās palīdzības uz turpmākajiem pasākumiem;
8. uzstājīgi mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumus, lai pēc iespējas drīzāk izveidotu īstus, neatkarīgus un pastāvīgus ES civilās aizsardzības spēkus, kuru pamatā būtu ES civilās aizsardzības mehānisms, iekļaujot arī militāro iespēju izmantošanu civilās glābšanas misijās, lai nodrošinātu drošību un ātrumu atbalsta sniegšanā, kā pieprasīts 2007., 2008. un 2009. gada rezolūcijās saistībā ar M. Barnier ziņojumu;
9. aicina augsto pārstāvi ārlietu jautājumos uzņemties vadošo lomu, koordinējot Eiropas Savienības atbildi uz krīzes situāciju un izmantojot Lisabonas līgumā paredzētos jaunos pienākumus, lai labāk koordinētu ES atbildi uz turpmākajām krīzēm, vienlaikus balstoties uz to, kas ir sasniegts līdz šim;
10. mudina Eiropas Savienību risināt jautājumu par ES redzamības uzlabošanu turpmāko krīžu gadījumā, lai tā būtu atbilstoša ES nozīmīgajam ieguldījumam civilās aizsardzības, humānās palīdzības un attīstības palīdzības jomā;
11. aicina starptautisko sabiedrību pēc iespējas drīzāk pabeigt katastrofas izraisīto vajadzību novērtējumu, lai plānotajā starptautiskajā konferencē / pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par Haiti atjaunošanu varētu pieņemt reālus plānus par ilgtspējīgu valsts atjaunošanu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā;
12. aicina starptautisko sabiedrību nodrošināt, lai Haiti iedzīvotāji un valdība būtu atjaunošanas procesa galvenie dalībnieki, tādējādi radot viņiem iespēju uzņemties atbildību par savu kopējo nākotni;
13. aicina ES dalībvalstis un Komisiju koordinēt pasākumus cita starpā ar ASV, uzņemoties būtisku lomu galveno valsts funkciju atjaunošanā un vairāk pievēršoties vidējā termiņa un ilgtermiņa palīdzībai, kuras mērķis ir Haiti pilsētu un ciematu, infrastruktūras, skolu un slimnīcu atjaunošana;
14. mudina starptautisko sabiedrību risināt jautājumu par milzīgo nenomaksāto Haiti parādu un izpētīt veidus un līdzekļus, kā palīdzēt samazināt šo parādu; jo īpaši aicina SVF apsvērt nesenā USD 100 miljonu aizdevuma pārveidošanu par subsīdiju;
15. aicina ES un starptautisko sabiedrību izmantot šo iespēju, lai beidzot atrisinātu Haiti nabadzības problēmu, un norāda, ka Portoprensas graustu rajons Cité Soleil, kurā mīt gandrīz 500 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa dzīvo galējā nabadzībā, ir viena no visbīstamākajām vietām uz Zemes;
16. aicina ES un starptautisko sabiedrību steidzami novērtēt vajadzību pēc saskaņota plāna, lai risinātu jautājumu par tūkstošiem bērnu, kas kļuvuši par bāreņiem zemestrīces rezultātā; uzsver, ka pastāv nopietns cilvēku tirdzniecības risks, un aicina ES pievērst īpašu uzmanību, lai bērniem tiktu nodrošināta vismaz pamatvajadzību apmierināšana veselības un izglītības jomā īsā un vidējā termiņā;
17. stingri mudina Eiropas Komisiju un starptautisko sabiedrību uzraudzīt veselības stāvokli Haiti iedzīvotājiem, it īpaši sievietēm un bērniem; aicina nodibināt speciālu grupu, kuras mērķis būtu izveidot datubāzi ar veselības informāciju par visiem Haiti bērniem, lai patlaban Haiti strādājošie medicīnas darbinieki varētu optimizēt pirmās palīdzības kvalitāti un tiem būtu pieejams noderīgs instruments izplatītu bērnu slimību un citu plaši sastopamu infekciju profilaksei;
18. mudina starptautisko sabiedrību nodrošināt pietiekami lielas uzmanības pievēršanu jautājumam par nabadzības mazināšanu Haiti, lai palīdzētu tai pēc šīs katastrofas kļūt par pilnībā funkcionējošu demokrātiju, kuras ekonomika spēj uzturēt iedzīvotājus, un lai nodrošinātu, ka tās atjaunošanu izvērtē gadu gaitā, ne tikai dažas nedēļas vai mēnešus pēc krīzes;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm, Haiti prezidentam un valdībai, ANO ģenerālsekretāra vietniekam humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinatoram, Pasaules Bankai un SVF.