REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Irānā

3.2.2010

iesniegts, noslēdzot debates par Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Adrian Severin, Hannes Swoboda, Roberto Gualtieri, Sergio Gaetano Cofferati, Ana Gomes, María Muñiz De Urquiza S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0078/2010

B7‑0082/2010

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Irānā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu,

–   ņemot vērā prezidentūras 2009. gada 28. decembra paziņojumu par nesenajām demonstrācijām Irānā,

–   ņemot vērā augstā pārstāvja 2010. gada 12. janvāra paziņojumu Eiropas Savienības vārdā par septiņu bahajiešu līderu tiesāšanu Irānā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2009. gada 10. un 11. decembra deklarāciju par Irānu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2007. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 62/149 un 2008. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 63/168 par moratoriju nāvessoda piemērošanai,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR), Konvenciju par jebkuras diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām, kam Irānas Islāma Republika ir pievienojusies,

–   ņemot vērā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) statūtus un Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, kam Irānas Islāma Republika ir pievienojusies,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā politiskie notikumi Irānā pēc apstrīdētajām prezidenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā ir apliecinājuši lielu potenciālu tautas vadītām demokrātiskām izmaiņām valstī ar tās enerģisko, izglītoto un aktīvo pilsonisko sabiedrību avangardā;

B. tā kā valdība, jo īpaši revolucionārā gvarde un basidžu militārie spēki, vardarbīgi apspiež pašreizējās mierīgās demonstrācijas, kas vērstas pret iespējamo krāpšanu vēlēšanās un pret stingrajiem ierobežojumiem attiecībā uz politiskajām un pilsoņu tiesībām, kā arī pamattiesībām, jo īpaši uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, kurus ir noteikusi Irānas Islāma Republika;

C. tā kā tūkstošiem miermīlīgu protestētāju un disidentu, starp kuriem ir studenti, sieviešu tiesību aktīvisti, juristi, ievērojami cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti, arodbiedrību aktīvisti un reformu aizstāvji garīdznieki, ir tikuši patvaļīgi arestēti, nepārprotami apliecinot centienus iebiedēt kritizētājus un apslāpēt neapmierinātību; tā kā valdības amatpersonas ir apstiprinājušas, ka kopš 2009. gada jūnija ne mazāk kā 30 protestētāju ir zaudējuši dzīvību protestu laikā vai apcietinājumā un ne mazāk kā septiņi cilvēki ir miruši sadursmēs 27. decembrī, kad tika atzīmēta svētā diena „Ashura” (Ašūra); tā kā tiek uzskatīts, ka faktiskais cilvēku upuru skaits, kurā vainojama valdības atbalstīta vardarbība, ir daudz lielāks;

D. tā kā 2010. gada 28. janvārī Irānas varasiestādes izpildīja nāvessodu pakarot Mohammad Reza Ali Zamani un Arash Rahmanipour pēc netaisnīga tiesas procesa, kurā viņi bija apsūdzēti dalībā „monarhistiskajā opozīcijā”; tā kā ir paziņots, ka tiks izpildīts nāvessods vēl deviņiem cilvēkiem, kuriem tas piespriests; tā kā Irānā ir viens no lielākajiem izpildīto nāvessodu gadījumu skaits; tā kā tā visvairāk pārkāpj aizliegumu piespriest nāvessodu nepilngadīgiem likumpārkāpējiem;

E. tā kā ir saņemta informācija, ka daudzi no arestētajiem tiek sisti un spīdzināti, bet dažos gadījumos cietumos un slepenajās ieslodzījuma vietās pakļauti seksuālai vardarbībai; tā kā Irānas Islāma Republikas parlamenta vadītā izmeklēšana 2010. gada sākumā konstatēja, ka prokurora vietnieks Saeed Mortazavi ir tieši atbildīgs par vismaz trīs ieslodzīto nāvi spīdzināšanas un nolaidības rezultātā Kahrizak cietumā, kuru tiesu iestādes bija likušas slēgt pirms trijiem gadiem;

F. tā kā kopš 2009. gada augusta pirmajām dienām tiesu iestādes ir organizējušas paraugprāvas simtiem ievērojamu reformu atbalstītāju un aktīvistu, kuri esot saistīti ar „nemierniekiem”, kas cenšas veicināt „samta revolūciju”; tā kā šo prāvu laikā daudzi no disidentiem televīzijā pauda atzīšanos, kas izskatījās pēc izspiestas atzīšanās;

G. tā kā papildus cilvēktiesību krīzei pēc vēlēšanām drošības spēki ir arī sistemātiski vajā reliģisko minoritāšu piederīgos, piemēram, bahajiešus, ebrejus un sunnītus, un veic patvaļīgu arestu kampaņu pret kurdu, azerbaidžāņu, beludžu un arābu pilsoniskās sabiedrības un politiskajiem aktīvistiem;

H. tā kā Irānas valdība joprojām apsūdz Eiropas valstis, ka tās iejaucoties Irānas politiskajos notikumos; tā kā šīs apsūdzības noveda pie tā, ka pēcvēlēšanu laikā tika arestēti divi Apvienotās Karalistes diplomāti, tika arestēti vairāki Apvienotās Karalistes vēstniecībā strādājošā Irānas personāla locekļi un divi Vācijas diplomāti par viņu iespējamu lomu protestos Irānā Ašūras dienā 2009. gada decembrī;

I. tā kā Irānas valdība asi vērsās pret savas valsts un ārzemju plašsaziņas līdzekļiem, stingri ierobežojot Irānas tautas piekļuvi informācijai; tā kā daži Eiropas uzņēmumi ir piegādājuši tehnoloģijas, kas ļauj īstenot cenzūru ziņās par protestiem Teherānā un citās Irānas pilsētās;

J. tā kā Irāna nav ievērojusi gada beigu termiņu atsaukties aicinājumiem atklāt savus kodolobjektus Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoriem; tā kā Irāna līdz šim nav darījusi neko, lai atjaunotu starptautiskās sabiedrības uzticību tās kodolprogrammas pilnībā miermīlīgajam raksturam;

K. tā kā 2010. gada 3. februārī Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads paziņoja, ka Irāna ir gatava nosūtīt savu bagātināto urānu uz ārzemēm tā tālākai bagātināšanai;

L. tā kā UNESCO ir nolēmusi izvirzīt Teherānas kandidatūru 2010. gada Pasaules filozofijas galvaspilsētas nosaukumam un rīkot Teherānā 2010. gada Pasaules filozofijas dienu,

1. dedzīgi atbalsta Irānas tautas demokrātijas centienus; pauž cieņu visu to Irānas vīriešu un sieviešu drosmei, kuri aizstāvēja savas pamatbrīvības un demokrātiskos principus mierīgās demonstrācijās; uzskata, ka šie cilvēki pauž vēlmi dzīvot tādā sabiedrībā, kurā nav represiju un iebiedēšanas un kurā valda miers attiecībās ar starptautisko sabiedrību;

2. atgādina, ka vārda brīvība un tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos ir vispārējas cilvēktiesības, kas ir jāievēro, un ka Irāna ir apņēmusies ievērot šīs tiesības kā valsts, kas pievienojusies Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR); šajā sakarībā aicina, lai Irānas valdība pilnībā ievērotu tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un vārda brīvību demonstrāciju laikā, kuras pieteiktas rīkot 2010. gada 11. februārī;

3. stingri nosoda Irānas valdības vardarbību pret demonstrantiem, kuri cenšas izmantot savas tiesības uz vārda brīvību un uz miermīlīgu pulcēšanos; šajā sakarībā pauž sašutumu par demonstrāciju apspiešanu pēc protestiem Ašūras dienā un ajatollas Montazeri bēru laikā; aicina nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot visus aizturētos, kuri miermīlīgi īstenoja savas tiesības uz vārda brīvību un biedrošanās un pulcēšanās brīvību;

4. prasa veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības tās valdības amatpersonas un drošības spēku darbiniekus, kuri ir atbildīgi par demonstrantu un aizturēto nogalināšanu, pazemošanu, spīdzināšanu un izvarošanu;

5. stingri nosoda to, ka nesen tika izpildīts nāvessods Mohammed Reza Alizamani un Arash Rahmanipour un ka ir paziņots par turpmāko nāvessoda izpildi vēl deviņām personām, kurām piespriests nāvessods netaisnīgā tiesas procesā; pauž ļoti nopietnas bažas par situāciju, kādā atrodas cilvēki, kuri apsūdzēti — un dažos gadījumos izvirzīta formāla apsūdzība — noziegumos, par kuriem draud nāvessods, pat ja šie cilvēki tikai pauda savu viedokli par politisko situāciju un pilsoņu tiesībām Irānā; atkārtoti pauž aicinājumu Irānas iestādēm atcelt nāvessodu un vienlaicīgi noteikt moratoriju nāvessoda izpildei atbilstoši ANO ģenerālās asamblejas rezolūcijās 62/149 un 63/168 izteiktajam aicinājumam;

6. nosoda sistemātisko informācijas brīvības ierobežošanu, bloķējot tīmekļa vietnes, aizliedzot tajās sniegt informāciju par nesankcionētām demonstrācijām un ieviešot jaunus ierobežojumus, ar kuriem paredz, ka žurnālistiem pirms ziņošanas par kādu notikumu ir jāsaņem atļauja; stingri nosoda Irānas valdības lēmumu traucēt BBC pārraides persiešu valodā;

7. atzinīgi vērtē Komisijas ieceres finansēt jaunu TV kanālu persiešu valodā; aicina Padomi un Komisiju izpētīt vairāk iespēju, lai palīdzētu veicināt demokrātiskās pārmaiņas Irānā Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta vai citu instrumentu kontekstā;

8. aicina Eiropas uzņēmumus nepiegādāt Irānas valdībai tehnoloģijas, ko var izmantot, lai ierobežotu vārda brīvību, jo īpaši tehnoloģijas, ko izmanto tiešsaistes sakaros, lai kontrolētu e-pasta saturu un izsekotu tā avotiem, kā arī kontrolētu VoIP zvanus un ierakstus sociālo tīklu vietnēs;

9. uzskata, ka apvainojumiem, kas vērsti pret ārzemju it kā veiktu iejaukšanos Irānas pēcvēlēšanu notikumos, nav pamata un tie ir nepieņemami; aicina Irānas valdību nekavējoties atbrīvot abus Vācijas diplomātus, kas tika arestēti par viņu iespējamo lomu Ašūras dienas protestos; šajā sakarībā lūdz Irānas iestādēm ievērot Vīnes konvenciju un diplomātijas normas;

10. aicina lemt Padomi par to, lai tos drošības spēku dalībniekus, kuri ir atbildīgi par miermīlīgo demonstrāciju apspiešanu un cilvēktiesību pārkāpumiem, iekļautu personu sarakstā, uz kuriem attiecas ES ceļošanas aizliegumi un līdzekļu iesaldēšana;

11. atkārtoti apstiprina Irānas tiesības attīstīt kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem atbilstoši noteikumiem par kodolieroču neizplatīšanu; ņem vērā Irānas prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada paziņojumu, ka Irāna ir gatava nosūtīt savu bagātināto urānu uz ārzemēm tā tālākai bagātināšanai; pauž cerību, ka šim paziņojumam sekos konkrēti soļi, lai kliedētu bažas par tās kodolprogrammu, kā to paredz SAEA;

12. atbalsta divvirzienu pieeju Irānas kodolprogrammai; atkārtoti prasa Irānai pilnībā un nekavējoties ievērot savas saistības, ko paredz attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas un prasa SAEA, proti, izpildīt SAEA valdes 2009. gada 27. novembra rezolūcijā noteiktās prasības; mudina Padomi atbalstīt ANO Drošības padomes rīcību, ja Irāna joprojām nesadarbosies ar starptautisko sabiedrību attiecībā uz savu kodolprogrammu; aicina Padomei būt gatavai veikt nepieciešamos viedos pasākumus, kas vērsti uz kodolieroču neizplatīšanu, lai papildinātu šo ANO Drošības padomes procesu;

13. aicina Padomi būt gatavai saziņai ar Irānu, lai sarunās panāktu risinājumu kodolenerģijas jautājumā, kā arī reģionālās drošības jautājumos, ņemot vērā Irānas likumīgās drošības intereses un bažas, ja Irāna pieņemtu konkrētu lēmumu par to; norāda, ka šāda piedalīšanās nedrīkstētu novirzīt no demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas Irānā; pauž pārliecību, ka demokrātiskai un spēcīgai Irānai ir svarīga loma reģiona stabilizācijā un miera nodibināšanā tajā;

14. aicina UNESCO vēlreiz pārdomāt savu lēmumu par 2010. gada Pasaules filozofijas dienas rīkošanu Teherānā un UNESCO Itālijas nacionālās komisijas ierosinājuma atbalstīšanu joprojām izvirzīt Teherānu par šīs iniciatīvas uzņēmējas pilsētas nosaukumu, un aicina tai vietā rīkot attiecīgās aktivitātes citās galvaspilsētās, šādi raidot spēcīgu signālu, kas uzsvērtu vārda brīvības trūkumu Irānā;

15. pauž nožēlu par Irānas valdības lēmumu atcelt Eiropas Parlamenta vizīti Irānā; uzskata, ka šāda vizīte varētu dot ieguldījumu ES un Irānas politiskajā dialogā, ja delegācijai ir mandāts un iespēja tikties ar valdību, opozīciju, cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Irānas valdībai un parlamentam.