Rezolūcijas priekšlikums - B7-0083/2010Rezolūcijas priekšlikums
B7-0083/2010

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES stratēģiju attiecībā uz Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferenci (COP 15)

    3.2.2010

    iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
    saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

    Jo Leinen, Marita Ulvskog, Linda McAvan, Dan Jørgensen, Andres Perello Rodriguez, Kriton Arsenis, Judith A. Merkies S&D grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0064/2010

    Procedūra : 2009/2619(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0083/2010
    Iesniegtie teksti :
    B7-0083/2010
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0083/2010

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiju attiecībā uz Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferenci (COP 15)

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

    –   ņemot vērā Bali rīcības plānu (1. lēmums/COP 13),

    –   ņemot vērā Kopenhāgenas vienošanos, kas tika iesniegta UNFCCC pušu 15. konferences (COP 15) gaitā un Pušu piekto konferenci Kopenhāgenā, Dānijā no 2009. gada 7. decembra līdz 18. decembrim, kura tika rīkota kā Kioto Protokola Pušu sanāksme (COP/MOP 5),

    –   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūciju par ES stratēģiju Kopenhāgenas konferencei par klimata pārmaiņām (COP 15)[1],

    –   ņemot vērā 2008. gada 17. decembrī pieņemto ES dokumentu paketi klimata pārmaiņu jomā,

    –   ņemot vērā plānoto Eiropadomes neformālo sanāksmi 2010. gada 11. februārī, kurā tiks pārskatīti secinājumi, par kuriem panākta vienošanās Kopenhāgenā,

    –   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    A. tā kā sarunas par vispusīgu starptautisku vienošanos klimata pārmaiņu jomā pēc 2012. gada Kopenhāgenā 2009. gada decembrī netika pabeigtas;

    B.  tā kā katastrofālās klimata pārmaiņas kļūs vēl iespējamākas, ja pēc 2012. gada nestāsies spēkā globāla vienošanās par klimata aizsardzību,

    C. tā kā mērķi par 2°C ar pašreiz spēkā esošajiem klimata aizsardzības pamatdokumentiem droši vien nav iespējams sasniegt;

    D. tā kā juridiski saistošas starptautiskas vienošanās saskaņošana tiks pabeigta UNFCCC sarunās Bonnā, kuras notiks no 2010. gada 31. maija līdz 11. jūnijam vai vēlākais Mehiko laikā no 2010. gada 29. novembra līdz 10. decembrim;

    E.  tā kā vairākas rūpnieciski attīstītas valstis un jaunattīstības valstis nav atbalstījušas jaunu starptautisku klimata pārmaiņu pamatdokumentu izstrādāšanu un īstenošanu,

    1.  pauž vilšanos par Kopenhāgenas 2009. gada decembra sanāksmes COP 15 rezultātiem;

    2.  uzskata, ka Kopenhāgenā panāktā vienošanās nav apmierinošs rezultāts, jo tajā nav iekļautas nopietnas apņemšanās un saistības; atkārtoti uzsver pieņemtās saistības attiecībā uz juridiski saistošu vienošanos klimata pārmaiņu jomā, kuras izklāstītas Eiropas Parlamenta 2009. gada novembra rezolūcijā;

    3.  pauž vilšanos par to, ka ES trūkst vienotības un par to, kā COP 15 prezidentūra vadīja galīgas sarunas;

    4.  mudina ES dalībvalstis starptautiskajās sarunās klimata jomā paust vienotu nostāju;

    5.  neatlaidīgi aicina ES augsto pārstāvi un komisāru, kurš atbildīgs par rīcības pasākumiem klimata jomā, uzņemties vadošo lomu ES stratēģijā par diplomātiju klimata jomā; mudina ES un tās dalībvalstis vienoties par rīcības plānu sanāksmei Mehiko, kas aptvertu diskusiju par politiku klimata jomā visās stratēģiskajās partnerībās, kā arī divpusējas un daudzpusējas sadarbības līgumus, lai izveidotu saskaņotāku ārējo stratēģiju klimata aizsardzībai; aicina ES un tās dalībvalstis izveidot atbildības aliansi, kurai varētu pievienoties visas valstis, kuras uzskata, ka klimata pārmaiņas ir galvenie draudi cilvēcei, un ir gatavas rīkoties, lai apturētu globālo sasilšanu;

    6.  aicina ES neatkāpties no nopietnās apņemšanās aizsargāt klimatu un apsvērt vienpusēju saistību uzņemšanos, kas paredzētu 2020. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt CO2 tuvāk 25–40 % intervāla augšējai robežai, lai apliecinātu vadošo lomu starptautiskajā klimata aizsardzībā;

    7.  aicina ES un tās dalībvalstis ieviest klimata taisnīguma principu ilgtermiņa perspektīvā (2050. gadā un pēc tam); tādēļ atbalsta taisnīguma klauzulu apspriešanu turpmākajās starptautiskajās sarunās klimata jomā;

    8.  aicina rūpnieciski attīstītās valstis atjaunot uzticēšanos, kas tika zaudēta sarunu gaitā, un aicina visas ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) dalībvalstis 2010. gadā sagatavot juridiski saistošus pamatdokumentus starptautiskai klimata aizsardzībai, kurus puses varētu parakstīt COP 16/MOP 6 sanāksmē Mehiko;

    9.  aicina steidzami uzsākt izmantot 7,2 miljardu eiro, kurus ES apsolījusi steidzamam finansējumam laika posmā no 2010. gada līdz 2012. gadam risku mazināšanas un pielāgošanas pasākumiem, lai īstenotu mežu aizsardzību un pielāgošanas politiku vismazāk attīstītajās valstīs un mazu salu valstīs; aicina ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju pilnībā garantēt pārredzamu ziņojumu sagatavošanu par tūlītēja finansējuma plūsmām; turklāt aicina visas rūpnieciski attīstītās valstis pašām uzņemties saistības par pienācīgu daļas nodrošināšanu publiskajā finansējumā Kopenhāgenas vienošanās dokumentā paredzēto nošķirto finanšu līdzekļu palielināšanai līdz 100 miljardiem eiro, lai tūlīt uzsāktu pasākumu īstenošanu, kā arī turpinātu veikt citus steidzamus darbus, kas atšķiras no attīstības atbalsta oficiālajiem mērķiem, izmantojot ilgtermiņā paredzamu finansējumu periodam no 2012. gada līdz 2020. gadam, tostarp ieviešot jaunus un novatoriskus finansēšanas mehānismus (piemēram, nodokli par finanšu darījumiem) starptautisku pasākumu atbalstīšanai klimata jomā;

    10. uzsver, ka mežu izciršana izraisa vismaz 15 % no siltumnīcefekta gāzu emisijas; tāpēc aicina aizliegt nelegāli iegūtu koksnes izstrādājumu laišanu Eiropas tirgū, tādējādi izveidojot papildu balstu ES klimata aizsardzības politikai;

    11. aicina ES ierosināt ieviest 0,01 % nodokļu likmi par finanšu darījumiem, tādējādi iegūstot 20 000 miljonus eiro gadā, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties pret klimata pārmaiņām un pielāgoties tām; iegūtās naudas summas vajadzētu paredzēt tam, lai jaunattīstības valstīm ļautu nodrošināt stimulus mežu izciršanas, zemes degradācijas un pārtuksnešošanās apkarošanai;

    12. mudina ASV un Ķīnu, kā arī citus starptautiskos partnerus uzņemties papildu saistības, izveidojot starptautisku sistēmu klimata aizsardzībai, lai atsāktu diskusijas un panāktu tālejošu un juridiski saistošu starptautisku vienošanos, kas atbilstu jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un saskanētu ar 2ºC mērķi;

    13. vēlreiz apliecina atbalstu reformu procesam ANO un norāda uz to, ka Kopenhāgenas Klimata konferences rezultāti vēlreiz parāda to, ka ir ārkārtīgi nepieciešams atkārtoti pārdomāt darba metodes ANO;

    14. ar gandarījumu konstatē, ka Eiropas Parlamenta delegācijai piedāvātas biroja telpas ES paviljonā un tā saņēmusi ikdienas informatīvus paziņojumus no Padomes un Komisijas; tomēr ir nobažījies par pārredzamības trūkumu un aicina sarunās vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību;

    15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Eiropadomei, augstajai pārstāvei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam ar lūgumu to izplatīt visām līgumslēdzējām pusēm, kas nav ES dalībvalstis.