Rezolūcijas priekšlikums - B7-0084/2010Rezolūcijas priekšlikums
B7-0084/2010

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Irānā

3.2.2010

iesniegts, noslēdzot debates par Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Marietje Schaake, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Johannes Cornelis van Baalen, Frédérique Ries, Louis Michel, Marielle De Sarnez ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0078/2010

Procedūra : 2010/2504(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0084/2010
Iesniegtie teksti :
B7-0084/2010
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0084/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Irānā

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu,

–    ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2009. gada 23. septembra ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Irānas Islāma Republikā,

–    ņemot vērā prezidentūras 2009. gada 26. oktobra paziņojumu attiecībā uz cilvēktiesību situāciju pēc prezidenta vēlēšanām Irānā,

–    ņemot vērā prezidentūras 2009. gada 28. decembra paziņojumu par nesenajām demonstrācijām Irānā,

–    ņemot vērā augstā pārstāvja 2010. gada 12. janvāra paziņojumu par septiņu bahajiešu līderu tiesāšanu,

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2009. gada 9. oktobra paziņojumu, kurā atkārtoti pausta Parlamenta apņemšanās panākt nāves soda atcelšanu visā pasaulē un īpaši nosodīta nāves soda izpilde par noziegumiem, ko pastrādājuši nepilngadīgie,

–    ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. un 11. decembra paziņojumu par Irānu,

–    ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1737, 1747, 1803 un 1835 par Irānas kodolprogrammu,

–    ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR), Konvenciju par jebkuras diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām, kam Irāna ir pievienojusies,

–    ņemot vērā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) statūtus un Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, kam Irāna ir pievienojusies,

–    ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā normālos apstākļos Irānas Islāma Republikai tāpat kā jebkurai citai valstij, kas ir pievienojusies Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, ir neatņemamas tiesības attīstīt un izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem; tā kā Irāna tomēr turpina slepenībā veikt darbības kodolenerģijas jomā, jo īpaši attiecībā uz bagātināšanu, neievērojot vairākas ANO Drošības padomes rezolūcijas;

B.   tā kā Irānas Islāma Republika ir konsekventi atteikusies efektīvi sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru un visos aspektos ir radījusi būtiskas šaubas un turpina to darīt, aizbildinoties ar savas kodolprogrammas vienīgi miermīlīgo raksturu;

C.  tā kā, reaģējot uz Irānas kodolprogrammu un Drošības padomes aicinājuma noraidīšanu pārtraukt ar bagātināšanu saistītas un pārstrādes darbības, Irānai ir trīs reizes piemērotas ANO ekonomiskās un diplomātiskās sankcijas, un neviena no šīm sankcijām nav likusi Irānai mainīt izturēšanos;

D.  tā kā 2009. gada septembrī netālu no Kumas tika atklāts jauns kodolobjekts; tā kā Irānas veiktā šā objekta attīstīšana tika plaši nosodīta un atkārtoti mazina uzticību šim režīmam, par ko ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns paziņoja, ka tas nav ievērojis ANO Padomes rezolūcijas attiecībā uz šā objekta atklāšanas termiņu, taču Irāna šo apsūdzību noraidīja;

E.   tā kā 2009. gada oktobrī Irāna atļāva Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) inspektoriem apmeklēt jauno objektu Kumā līdz oktobra beigām; tā kā atjaunotajās sarunās Javier Solana prasīja Irānai atbalstīt "pārtraukt – pārtraukt" pieeju, saskaņā ar kuru Irāna pārtrauktu darbības kodolenerģijas jomā, tostarp jaunu centrifūgu uzstādīšanu, savukārt, E3+3 valstis tajā pašā laikā atturētos no jaunu Drošības padomes pasākumu pieņemšanas;

F.   tā kā SAEA inspektoru vizīte Irānā sākās 2009. gada 25. oktobrī; tā kā 27. novembrī SAEA valde pieņēma jaunu rezolūciju, kurā tika kritizēta Irānas Islāma Republika par turpināšanu neievērot attiecīgās SAEA valdes un ANO Drošības padomes rezolūcijas un ANO par kodolenerģiju atbildīgo amatpersonu savlaicīgu neinformēšanu par otrā urāna bagātināšanas objekta būvniecību (ārpus Teherānas);

G.  tā kā 2010. gada janvārī Irāna informēja SAEA, ka tā noraida daļu no 2009. gada oktobra vienošanās par bagātinātu urānu un nosūta 70 % no sava mazbagātinātā urāna uz ārvalstīm pārveidošanai kodoldegvielas stieņos medicīnas pētniecības reaktora darbības vajadzībām; tā kā SAEA tomēr ir norādījusi, ka 2009. gada oktobra priekšlikums joprojām ir spēkā;

H.  tā kā Irāna nav ievērojusi 2010. gada janvāra termiņu atsaukties aicinājumiem atklāt savus kodolobjektus Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoriem;

Par cilvēktiesībām

I.    tā kā Irānā vispārējā situācija cilvēktiesību jomā turpina strauji pasliktināties, jo īpaši kopš prezidenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā;

J.    tā kā valdības īstenotā plašo miermīlīgo protestu apspiešana pēc pretrunīgi vērtētajām prezidenta vēlēšanām, kas notika 2009. gada 12. jūnijā, noveda pie vismaz 30 cilvēku nāves, taču opozīcija apgalvo, ka ir nogalināti vairāki nekā 70, bet aizturēti ­4000 cilvēku; tā kā apcietināto vidū ir pazīstami valdības kritiķi, cilvēktiesību aktīvisti, juristi un žurnālisti; tā kā Nacionālajā studentu dienā 7. decembrī notikušo protestu laikā tika arestēti vēl 200 cilvēki; tā kā šie skaitļi pastāvīgi pieaug;

K.  tā kā pēc sabiedrības protestiem ad hoc sarīkotajās tiesas paraugprāvās tika uz nāvi notiesāti pieci opozīcijas aktīvisti un vairāk nekā 80 citiem tika piespriests ieslodzījums līdz 15 gadiem; tā kā joprojām notiek tiesas prāvas, kurās masveidā tiek tiesātas 140 personas, ko uzskata par opozīcijas atbalstītājiem, to skaitā ievērojami reformatori un aktīvisti, kurus apsūdz visdažādākajos pārkāpumos, sākot no piedalīšanās masu nekārtībās un beidzot ar spiegošanu, mēģinājumiem gāzt Irānas valdību un video materiālu par protestētāju un Irānas policijas sadursmēm sūtīšanu uz ārvalstu tīkliem;

L.   tā kā atceres pasākumos Ašuras laikā decembrī opozīcijas demonstrācijas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem un tika nogalināti vismaz astoņi cilvēki, viņu vidū opozīcijas līdera Mir Hossein Mousavi brāļadēls Ali Mousavi; tā kā pēc Ašuras demonstrācijām tika arestēti vairāk nekā 180 cilvēki, tostarp žurnālisti, opozīcijas aktīvisti un bahajiešu kopienas locekļi, un ir gaidāms, ka tuvākajā laikā tiks tiesāti 16 cilvēki;

M.  tā kā joprojām ir plaši izplatīti cilvēka pamattiesību pārkāpumi, kas izpaužas kā ieslodzīto spīdzināšana un nežēlīga izturēšanās pret viņiem, miega traucēšana, ieslodzījums vieninieku kamerā, slepena aizturēšana, nežēlīgi, nehumāni un pazemojoši soda veidi, fiziska, tostarp seksuāla vardarbība un valsts pārstāvju nesodāmība;

N.  tā kā Irāna ir nākamā valsts pēc Ķīnas gadā izpildīto nāvessodu skaita ziņā, un šis skaits kopš prezidenta M. Ahmedinejad nākšanas pie varas 2005. gadā ir četrkāršojies, piemēram, 2007. gadā tika izpildīts nāvessods 317 cilvēkiem, bet 2008. gadā – vismaz 282 cilvēkiem; tā kā neviena cita valsts pasaulē neizpilda nāvessodu tik daudziem nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem kā Irāna un tā kā saskaņā ar cilvēktiesību jomā specializējušos juristu sniegto informāciju vismaz 140 bērni likumpārkāpēji pašlaik Irānā gaida nāvessoda izpildi;

O.  tā kā ir pieaugusi un turpina pieaugt politisko oponentu, cilvēktiesību aktīvistu, žurnālistu, blogu autoru, pasniedzēju, akadēmisko aprindu pārstāvju, homoseksuālu cilvēku, sieviešu, studentu, arodbiedrību pārstāvju un pie reliģisku, etnisku un valodu minoritāšu grupām piederošu personu vardarbīga fiziska, ekonomiska, politiska, juridiska un sociāla apspiešana;

P.   tā kā valstī turpina pasliktināties reliģijas brīvības ievērošana; tā kā 2009. gada decembrī tika arestēti vismaz astoņi Irānas baznīcas pārstāvji no Raštas un Širāzas, un viņi tiek turēti apcietinājumā nezināmā vietā, balstoties uz jau zināmām apsūdzībām: evaņģelizācija un atteikšanās no ticības, kas tādējādi apdraud Irānas drošību; tā kā Irānas Parlaments 2008. gada 9. septembrī apstiprināja "tiesību aktu par atteikšanos no ticības", kas par atteikšanos no islāma paredz nāvessodu;

Q.  tā kā preses un vārda brīvības ierobežojumu skaits turpina pieaugt, ko apliecina daudzu žurnālistu un blogu autoru apcietināšana pēc vēlēšanām, sistemātiska interneta plašsaziņas līdzekļu un informācijas avotu bloķēšana, iejaukšanās satelītpārraidē un pases konfiscēšana vairākiem pazīstamiem Irānas žurnālistiem;

R.   tā kā blogu autori Mehrdad Rahimi un Kouhyar Goudarzi ir apsūdzēti par vēlmi uzsākt "karu pret Dievu" un līdzīgā veidā divi cilvēki, kuriem 28. janvārī Teherānā tika izpildīts nāvessods, tika apsūdzēti par to, ka viņi ir "Mohareb" (Dieva ienaidnieki),

S.   tā kā Irānas iestādes ir aizliegušas Irānas iedzīvotājiem sazināties ar vairāk nekā 60 starptautiskajām organizācijām, tostarp ideju laboratorijām, universitātēm, cilvēktiesību organizācijām un plašsaziņas līdzekļu kanāliem, apzīmējot tos kā "maigā kara aģentus";

T.   tā kā daži studenti, kuriem parastos apstākļos būtu tiesības reģistrēties studiju programmām, tas tika liegts viņu politiskās darbības dēļ;

U.  tā kā 2010. gada 12.janvārī sākās septiņu bahajiešu līderu tiesas prāva, un tiek ziņots, ka šajā prāvā netiek ievērota atbilstīga tiesvedība un juridiskās pamattiesības: septiņi cilvēki – Fariba Kamalabadi, Jamaloddin Khanjani, Afif Naeimi, Saeid Rezaie, Mahvash Sabet, Behrouz Tavakkoli un Vahid Tizfahm – gaida tiesas prāvu jau gandrīz divus gadus un atrodas cietumā bez apsūdzības un pieejamiem advokāta pakalpojumiem vairāk nekā gadu;

V.  tā kā neatkarīgajiem novērotājiem nav atļauts iekļūt tiesas zālē, kurā notiek septiņu bahajiešu līderu tiesas prāva, un tā kā pat apsūdzēto juridiskajiem pārstāvjiem bija jāpieprasa atļauja iekļūt tiesas zālē; tā kā šiem advokātiem nebija pienācīgas un pietiekamas iespējas tikties ar saviem klientiem 12 mēnešu sākotnējās aizturēšanas laikā pirms tiesas prāvas;

W. tā kā drošības dienestam Revolucionārajai gvardei un Basiju milicijai ir aizvien lielāka ietekme Irānas civiliedzīvotāju apspiešanā un cilvēktiesību aizstāvju apcietināšanā, un pastāv risks, ka tie pārņems tiesu varu savās rokās;

X.  tā kā ir pieaugušas Revolucionārās gvardes ekonomiskās intereses, kuras pilnībā nav zināmas, jo trūkst pārredzamības un ticamu datu;

Y.  tā kā 2010. gada 28. janvārī tika izpildīts nāvessods Mohammad Reza Ali-Zamani un Arash Rahmanipour, un saskaņā ar oficiālo informāciju tie ir pirmie izpildītie nāvessodi, kas saistīti ar protesta kustību, kaut gan vismaz viens no sodītajiem vai pat abi vēlēšanu laikā jau atradās cietumā, un tā kā tiek ziņots, ka vismaz deviņi cilvēki ir notiesāti uz nāvi par iespējamu saistību ar Zaļo kustību;

Par ES un Irānas attiecībām

Z.   tā kā Irānas konsuls Oslo Mohammed-Reza Heydari ir publiski atkāpies no amata un nosodījis režīmu un tā īstenotos cilvēktiesību pārkāpumus, kļūstot par pirmo Irānas diplomātu, kas ir šādi rīkojies;

AA. tā kā sadarbība starp ES un Irānu pašlaik ir samērā vāja un to būtiski ietekmē ES un starptautiskās sabiedrības bažas saistībā ar Irānas kodolprogrammu;

AB. tā kā Komisijai nav delegācijas Irānas Islāma Republikā, taču tā tomēr cieši sadarbojas ar ES dalībvalstu vēstniecībām Teherānā;

AC. tā kā Komisija turpina veikt pasākumus, lai atbalstītu Irānas pilsonisko sabiedrību;

AD. tā kā Irānas studenti izmanto programmu Erasmus Mundus, kas katru gadu ļauj 30 līdz 50 Irānas augstskolu un jau diplomu ieguvušajiem studentiem turpināt studijas Eiropā;

AE. tā kā Irānas režīma pārstāvji Eiropas valstīs ir iebiedējuši vairākus Irānas izcelsmes Eiropas Savienības iedzīvotājus pēc tam, kad viņi bija piedalījušies miermīlīgās demonstrācijās pret valdību;

AF. tā kā daži Eiropas uzņēmumi ir piegādājuši tehnoloģijas, kas ļauj īstenot cenzūru pret protestiem Teherānā un citās Irānas pilsētās;

AG. tā kā divi Apvienotās Karalistes un divi Vācijas diplomāti, kā arī vairāki Apvienotās Karalistes vēstniecībā strādājošā Irānas personāla darbinieki tika arestēti par iespējamu līdzdalību protestos Irānā Ašuras laikā 2009. gada decembrī;

Par kodolenerģijas jautājumu

1.   atkārtoti apstiprina, ka Irānas kodolprogrammas radītais kodolieroču izplatīšanas risks izraisa nopietnas bažas Eiropas Savienībā un starptautiskajā sabiedrībā, un tas ir skaidri pausts ANO Drošības padomes rezolūcijās Nr. 1737, 1747, 1803 un 1835; tādēļ pauž nožēlu par to, ka Irāna joprojām neievēro starptautiskās saistības pārtraukt visas ar bagātināšanu saistītas un pārstrādes darbības;

2.   pauž atbalstu ES centieniem sarunās ar Irānu panākt ilgtermiņa risinājumu par kodolenerģiju un uzsver SAEA būtisko nozīmi;

3.   uzskata, ka Irānas kodolprogramma nopietni apdraud stabilitāti reģionā kopumā un jo īpaši Izraēlas valsti;

4.   uzsver, ka Eiropas Savienība kopš 2004. gada strādā, lai panāktu risinājumu attiecībā uz Irānas kodolprogrammu, piemēram, ar plaša dialoga starpniecību;

5.   pauž dziļas bažas par to, ka Irāna līdz šim darījusi neko, lai atjaunotu starptautiskās sabiedrības uzticību tās kodolprogrammas pilnībā miermīlīgajam raksturo, bet ir vienīgi paveikusi pretējo;

6.   prasa Irānai pilnībā un nekavējoties ievērot savas saistības, ko paredz attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas un prasa SAEA, proti, izpildīt SAEA valdes 2009. gada 27. novembra rezolūcijā noteiktās prasības;

7.   pauž nožēlu par to, ka Irāna nav vienojusies ar SAEA par plānu, kā piegādāt kodoldegvielu Teherānas kodolreaktoram, kas ļautu atjaunot uzticību un tajā pašā laikā nodrošinātu Irānas vajadzības pēc medicīnā izmantojamiem radioizotopiem; ar dziļām bažām norāda, ka Irāna nav pieņēmusi atkārtotos Ķīnas, Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes un ES augstā pārstāvja Javier Solana priekšlikumus turpmāk apspriest Irānas kodolprogrammu un citus savstarpēji svarīgus jautājumus; tomēr pauž apņēmību turpināt darbu, lai rastu diplomātisku risinājumu jautājumā par Irānas kodolprogrammu;

Par cilvēktiesībām

8.   pauž nopietnas bažas par vēlēšanu rezultātu precizitāti, pēc kurām prezidents M. Ahmedinejad tika apstiprināts otrajam pilnvaru termiņam, neskatoties un būtiskām norādēm par plaša mēroga krāpšanu vēlēšanās, un uzskata, ka uzticība Irānas prezidentam ir būtiski mazinājusies;

9.   pauž cieņu par visu to Irānas vīriešu un sieviešu drosmi, kuri aizstāvēja savas pamatbrīvības un demokrātiskos principus un pauda savu vēlmi dzīvot sabiedrībā bez apspiešanas un iebiedēšanas; pauž īpašu cieņu tām Irānas sievietēm, kuru darbībai bija sevišķi liela nozīme pēcvēlēšanu demonstrācijās jūnijā;

10. stingri nosoda plašo un pārmērīgo spēka izmantošanu, patvaļīgo apcietināšanu un iespējamo spīdzināšanu, apspiežot protestus pret strīdīgi vērtētajām prezidenta vēlēšanām; aicina Irānas valdību ievērot pamata pilsoniskās un politiskās tiesības un jo īpaši tiesības uz vārda brīvību un prasa, lai visi plašākā saistībā ar nesenajiem nemieriem apcietinātie – studenti, akadēmisko aprindu pārstāvji, kampaņas dalībnieki, žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti – tiktu atbrīvoti bez nosacījumiem;

11. stingri nosoda plaši atbalstītajās pēcvēlēšanu demonstrācijās iesaistīto personu masveida tiesas prāvas; uzskata, ka ar šīm šīs tiesas prāvām tiek pārkāpti starptautiskie godīgas tiesas standarti un valsts tiesību normas, un pauž nopietnas bažas par ziņojumiem attiecībā uz nepietiekamu informācijas un neatkarīgas juridiskas palīdzības pieejamību apcietinātajiem;

12. stingri nosoda Irānas režīma pašlaik plaša mērogā īstenotos cilvēka pamattiesību pārkāpumus;

13. pieprasa Irānas varas iestādēm gan tiesību aktos, gan praksē izbeigt jebkāda veida spīdzināšanu un citus nežēlīgus, necilvēcīgus un pazemojošus soda veidus un izturēšanos, pienācīgi piemērot likumdošanas procesu un vērsties pret nesodāmību cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumos;

14. nosoda juridiskās definīcijas ieviešanu, kas atteikšanos no ticības padara par noziegumu, par kuru tiek piemērots nāvessods;

15. aicina Irānas iestādes pilnībā izmeklēt ziņojumos minētos vardarbības, sliktas izturēšanās un spīdzināšanas gadījumus cietumos un aizturēšanas centros un aicina saukt pie atbildības vainīgos;

16. pauž dziļas bažas par septiņu bahajiešu līderu tiesas prāvu, kas sākās 12. janvārī, un jo īpaši par to, ka apsūdzības pret viņiem ir izvirzītas, pamatojoties uz viņu piederību reliģiskai minoritātei; aicina tiesas prāvu rīkot godīgi, taisnīgi un atklāti, ievērojot visus starptautiskos standartus saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), ko ir ratificējusi Irāna, un atļaut tiesas prāvās piedalīties neatkarīgiem novērotājiem; aicina pārtraukt bahajiešu un citu reliģisko kopienu vajāšanu un ievērot indivīda reliģijas brīvību;

17. atgādina aicinājumu Irānas iestādēm pildīt valdības saistības ievērot reliģisko minoritāšu tiesības un nekavējoties atbrīvot tos bahajiešu kopienas locekļus, kuri ir aizturēti par iespējamu līdzdalību protestos pret valdību;

18. stingri nosoda nāvessodu un tā izpildi Irānā un pauž īpašas bažas par sodiem, kas piemēroti par politiskiem pārkāpumiem un nepilngadīgajiem; atkārtoti aicina Irānas iestādes garantēt starptautiski atzītus tiesiskās aizsardzības līdzekļus nepilngadīgajiem, piemēram, ICCPR un Starptautiskajā konvencijā par bērna tiesībām ietvertos tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

19. atkārtoti pauž aicinājumu Irānas iestādēm pilnībā atcelt nāvessodu un vienlaicīgi noteikt moratoriju nāvessoda izpildei atbilstīgi ANO ģenerālās asamblejas rezolūcijās Nr. 62/149 un 63/168 izteiktajai prasībai;

20. pauž nožēlu par regulārajiem informācijas brīvības pārkāpumiem, liedzot piekļuvi tīmekļa vietnēm, izmantojot spiegošanas un filtrēšanas programmatūru, lai izsekotu interneta lietotājus, izveidojot tīmekļa spoguļvietnes, aizliedzot neatļautu demonstrāciju atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un ieviešot jaunus ierobežojumus, kas paredz žurnālistiem iegūt atļauju pirms jebkura notikuma atspoguļošanas;

21. pauž dziļas bažas par traucējumiem un iejaukšanos starptautiskās persiešu valodā pārraidītās televīzijas, kā arī BBC apraides signālā;

22. pauž dziļas bažas par ārvalstu žurnālistu izraidīšanu no Irānas;

Par ES un Irānas attiecībām

23. aicina dalībvalstis un Komisiju aktīvi atbalstīt visas Irānas iniciatīvas, kas paredzētas plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzlabošanai;

24. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības iniciatīvu piedāvāt televīzijas pakalpojumus persiešu valodā kā daļu no iniciatīvas, lai uzlabotu dialogu ar Irānas tautu;

25. aicina dalībvalstis liegt piekļuvi Irānas televīzijas kanāliem tik ilgi, kamēr šāda piekļuve nebūs abpusēja;

26. aicina Komisiju izveidot delegāciju Irānā, lai veicinātu un stiprinātu dialogu ar iestādēm un pilsonisko sabiedrību, un pastiprināt kontaktus jo īpaši attiecībā uz palīdzību bēgļiem un cīņu pret narkotiku kontrabandu;

27. pauž izbrīnu un nožēlu par to, ka Irānas iestādes pēdējā brīdī atcēla EP vizīti Teherānā;

28. uzskata, ka ir jāuzsāk nopietnas diskusijas ES līmenī par iespēju ieviest tā sauktās "viedās" sankcijas un paplašināt pašreizējo to privātpersonu un organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas aizliegums ieceļot ES un kuru līdzekļi tiek iesaldēti, iekļaujot šajā sarakstā arī tos drošības spēku darbiniekus, kuri ir atbildīgi par represijām un brīvības ierobežojumiem valstī un Irānas starptautisko saistību pārkāpumiem kodolenerģijas jomā, ar nosacījumu, ka šie pasākumi nepasliktinās Irānas civiliedzīvotāju dzīves apstākļus vai negatīvi neietekmēs Irānas tautu kopumā;

29. uzskata, ka sarunas par Irānas iespējamo līdzdalību PTO var izmantot kā līdzekli, lai nodrošinātu starptautisko standartu ievērošanu kodolenerģijas un cilvēktiesību jomā;

30. prasa saskaņā ar starptautiskajiem standartiem veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības tās valdības amatpersonas un drošības spēku darbiniekus, kuri ir atbildīgi par demonstrantu un aizturēto nogalināšanu, pazemošanu, spīdzināšanu un izvarošanu;

31. aicina Eiropas uzņēmumus nepiegādāt Irānas valdībai tehnoloģijas, ko var izmantot, lai ierobežotu vārda brīvību un apdraudēt cilvēku dzīvību, jo īpaši tehnoloģijas, ko izmanto tiešsaistes sakaros, lai kontrolētu e-pasta saturu un izsekotu tā avotiem;

32. aicina dalībvalstis izraidīt Irānas diplomātus, kas ir iesaistīti Irānas izcelsmes Eiropas iedzīvotāju iebiedēšanā Eiropā;

33. prasa atbrīvot divus iepriekš minētos Vācijas diplomātus, kā arī pārējos Eiropas valstu vēstniecību darbiniekus Irānā;

34. atbalsta divvirzienu pieeju Irānas kodolprogrammai; atkārtoti prasa Irānai pilnībā un nekavējoties izpildīt prasības, ko paredz attiecīgās ANO Drošības padomes un SAEA rezolūcijas;

35. aicina Padomi būt gatavai saziņai ar Irānu, lai sarunās panāktu risinājumu kodolenerģijas jautājumā, kā arī reģionālās drošības jautājumos un attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu;

36. aicina novērtēt plaša dialoga programmu starp Irānu un ES ar mērķi izmantot šajā dialogā rastu labu praksi nākotnes dialoga veidošanā gan par kodolenerģijas jautājumu, gan cilvēktiesībām;

37. aicina aktīvi sadarboties ar Turciju kopējā Eiropas pieejā Irānai;

38. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.