REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES stratēģiju 2020. gadam
3.3.2010
noslēdzot debates par paveikto darbu pēc Eiropadomes 2010. gada 11. februāra neoficiālās sanāksmes,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Malcolm Harbour, Roberts Zīle ECR grupas vārdā
B7‑0150/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiju 2020. gadam
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā debates par ES stratēģiju 2020. gadam Padomes neoficiālajā sanāksmē 2010. gada 11. februārī,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2009. gada 24. novembrī publicēto apspriežu dokumentu par ES stratēģiju 2020. gadam,
– ņemot vērā pirmo atbilžu pārskatu, ko Eiropas Komisija publicēja 2010. gada 2. februārī,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2010. gada 2. februārī publicēto Lisabonas stratēģijas novērtējuma dokumentu,
– ņemot vērā 2010. gada 23. februāra jautājumu Komisijai par lauksaimniecību un jauno ES stratēģiju 2020. gadam (O-0023/2010 – B7-0000/2010),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Komisijas novērtējuma dokumentā par Lisabonas stratēģiju teikts, ka nav izpildīti daži no Lisabonas stratēģijas galvenajiem mērķiem, tostarp par 70 % nodarbinātību un 3 % no IKP izdevumiem novirzīšanu pētniecībai un izstrādei;
B. tā kā ir četras prioritāras reformu jomas, tostarp pētniecība un inovācija, ieguldījumi cilvēkos / darba tirgu modernizācija, uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšana, it īpaši attiecībā uz MVU, kā arī enerģētika un klimata pārmaiņas;
C. tā kā atzinīgi tiek vērtētas ar Lisabonas stratēģiju saistītās reformas, kuru mērķis ir samazināt uzņēmumu administratīvo slogu par vairāk nekā EUR 400 miljardiem;
D. tā kā uzraudzība dalībvalstīs ir svarīga, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu;
E. tā kā uzņēmumiem ir ļoti svarīgi, lai Padome paātrinātu Kopienas patenta izveidi, kas palīdzētu sasniegt galvenos inovācijas mērķus;
F. tā kā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Eiropas Komisijai būtu kopīgi jānodrošina šo mērķu sasniegšana;
G. tā kā ES stratēģijas 2020. gadam mērķu sekmīgai sasniegšanai īpaši svarīgi ir skaidri un izmērāmi mērķi un metodes, tostarp atklātā koordinācijas metode, nevis vispārējie mērķi;
H. tā kā būtu jāapspriež atjaunotajā Lisabonas stratēģijā iekļauto pārvaldības iespēju — tostarp integrēto pamatnostādņu, valstu reformu programmu, ieteikumu katrai konkrētai valstij, Kopienas Lisabonas programmas, Komisijas gada progresa ziņojuma un atklātās koordinācijas metodes — efektivitāte un koordinācija;
I. tā kā subsidiaritāte būtu jāievēro attiecībā uz nodarbinātību un sociālo politiku, jo šīs jomas paliek valstu valdību pārziņā;
J. tā kā Eiropas Parlaments jau ir paudis viedokli, ka ir ātri jāizveido starpiestāžu sistēma, lai noteiktu ilgtermiņa tendences galvenajos politikas jautājumos;
K. tā kā Komisijai un Padomei, izstrādājot jaunu darba vietu un izaugsmes stratēģiju, ir jāveic pilnīga analīze par to, kādēļ daži no Lisabonas stratēģijas galvenajiem mērķiem netika sasniegti,
1. uzskata, ka nolūkā nodrošināt Eiropas konkurētspēju salīdzinājumā ar straujas izaugsmes ekonomikām ES stratēģijai 2020. gadam būtu vairāk jāpievēršas Eiropas salīdzinošajām ekonomiskajām priekšrocībām un pašreizējām saistībām un ka tādēļ Eiropai jākoncentrējas uz pakalpojumu nozares attīstīšanu, vienlaicīgi saglabājot konkurētspēju augsto tehnoloģiju ražošanā;
2. izmantojot pašreizējo Eiropas salīdzinošo priekšrocību, ir steidzami jāpabeidz vienotais tirgus, lai maksimizētu tā potenciālu tirdzniecībā, jaunu uzņēmumu izveidē un jaunu darba vietu radīšanā; prioritātes ietver digitālo vienoto tirgu, Kopienas patenta izveidi, vienotā tirgus noteikumu izpildi, pakalpojumu un preču paketes īstenošanu, tirgus uzraudzību un lielāku koordināciju starp dalībvalstīm īstenošanas problēmu mazināšanā, kā arī pastāvīgus uzlabojumus prasmju, produktu, jauninājumu, kvalitātes un efektīvas piegādes jomā un informācijas tehnoloģiju politikas plašu un radikālu attīstību;
3. uzsver, cik svarīgi ir noteikt izmērāmus mērķus — obligāti ietekmes novērtējumi, tostarp „MVU, vienotā tirgus un jauninājumu testi” ar plašāku apspriešanos ar ieinteresētajām personām un neatkarīgiem spriedumiem, noskaidrotu, vai priekšlikumi rada „ES pievienoto vērtību”, un pēc īstenošanas veiktiem ietekmes novērtējumiem, ko veic Eiropas Parlaments, Eiropadome un Eiropas Komisija, ir ļoti liela nozīme virzībā uz „gudru normēšanu”; uzsver, cik svarīgi Eiropas konkurētspējai ir līdz 2012. gadam panākt administratīvā sloga samazinājumu par 25 %;
4. uzsver, cik svarīgi ir jaunā darba vietu un izaugsmes stratēģijā inovācijai, pētniecībai un izstrādei piešķirt prioritāti, piemēram, pilnībā izmantojot Eiropas pētniecības telpu, pamatojoties uz jomām, kurās Eiropas pētniecība jau pašlaik ir vadošā pasaulē, izstrādājot programmas, lai veicinātu pētniecības zināšanu izmantošanu darba vietu un bagātības radīšanā, un atbalstot izstrādes sākumposmu, koncentrējoties uz zinātniskās pētniecības veicināšanu neatkarīgi no tā, kur tā tiek veikta, turklāt privātai pētniecībai piešķirot tādu pašu nozīmi kā akadēmiskajai pētniecībai, lai stimulētu zinātnes attīstību; uzsver nepieciešamību izmantot inovācijas iespējas atvērtos tirgos, maksimāli piedaloties MVU, un uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, tostarp uzlabot piekļuvi pirmskomerciāliem iepirkumiem, inovatīviem iepirkumiem un valsts un privātā sektora partnerībām;
5. uzsver, cik svarīgi ir padarīt drošāku Eiropas energoapgādi, īstenojot reālu energoapgādes diversifikāciju, it īpaši atbalstot Nabucco projektu Eiropas Savienības savienošanai ar dabasgāzes avotiem Kaspijas jūrā un Vidusāzijā, ieguldījumus infrastruktūrā, energotīklu starpsavienojumus, kopējus energoapgādes nolīgumus un krīžu pārvaldības plānus un ievērojot dalībvalstu solidaritāti;
6. uzsver klimata un enerģētikas paketes īstenošanas lomu mērķu sasniegšanā; galvenā uzmanība būtu jāpievērš ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas saistīšanai ar citām emisiju ierobežošanas un tirdzniecības shēmām un tam, lai nodrošinātu izsoļu sistēmas darbību; būtu jāpastiprina ES pasākumu orientācija uz atbalstu zaļākiem enerģijas veidiem, tostarp atjaunojamiem energoresursiem un jaunām tehnoloģijām, piemēram, oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, kurināmā elementiem un kodolsintēzei; kodolenerģijai ir būtiska nozīme elektroenerģijas ražošanā, jo īpaši īstermiņā un vidējā termiņā, un mums būtu jācenšas palielināt tās daļu ES elektroapgādē līdz 40 %;
7. uzsver, ka 27 dalībvalstu dažādais attīstības līmenis ir jāņem vērā, sadalot izmaksas par pielāgošanos klimata pārmaiņām tā, lai nekavētu kohēzijas politiku un pakāpeniski izlīdzinātu dzīves līmeni dažādās dalībvalstīs; atgādina, ka dažas dalībvalstis jau ir izpildījuši savas saistības samazināt oglekļa dioksīda emisiju saskaņā ar Kioto protokolu; atgādina, ka izmaksas par pielāgošanos videi draudzīgākai ekonomikai dažādās dalībvalstīs atkarībā no attīstības līmeņa un energoavotiem būs atšķirīgas, un tāpēc aicina atbalstīt pētniecību un izstrādi tajās dalībvalstīs, kuras saskaras ar ievērojamām izmaksām, pielāgojoties videi draudzīgākai ekonomikai; attīstīto un jaunattīstības valstu saistību bilancei būtu godīgi jāatspoguļo katras valsts iespējas dot ieguldījumu emisiju samazināšanā;
8. atgādina, ka kopējās lauksaimniecības politikas primārais mērķis ir garantēt piegādes drošību, tirgus stabilizāciju un samērīgas cenas patērētājiem, un uzsver attīstības nepieciešamību šajā jomā, lai pārvarētu krīzi un nodrošinātu ilgtspējīgu, videi draudzīgu ES pārtikas politiku, vienlaikus ņemot vērā lauksaimniecības produktu ilgtspējību, drošību un kvalitāti;
9. uzsver, ka vēl nav mazinājusies nepieciešamība novērst dzīves līmeņa atšķirības visā ES, un aicina Komisiju izstrādāt infrastruktūras uzlabošanas programmas tajās dalībvalstīs un reģionos, kur trūkst atbilstošas infrastruktūras un pieejamības, solidaritātes garā izmantojot struktūrfondus un Kohēzijas fondu; šajā sakarā uzsver, ka vienotā tirgus izveides pabeigšana visiem transporta veidiem ir būtisks Eiropas ekonomikas elements, kas padara iespējamu cilvēku, preču un zināšanu mobilitāti pār ES robežām, un ka ieguldījumiem transporta infrastruktūrā ir izšķiroša loma, lai virzītu uz priekšu izaugsmi un nodarbinātību, kā arī atbalstītu Eiropas ekonomiskās un vides intereses, un tādēļ tā būtu jāsaskaņo ar vairākām citām svarīgām politikas jomām;
10. uzskata, ka algu elastība ir būtiski svarīga, jo Eiropai grūtības rada pārāk neelastīgas ekonomikas, ko izraisa darba tirgus regulēšana mikrolīmenī; tāpēc valsts un ES iejaukšanās apjomam jābūt ierobežotam;
11. dinamiskas uzņēmējdarbības kultūras un pašnodarbinātības nozīme būtu jāveicina, lai attīstītu brīvu uzņēmējdarbību, brīvu un godīgu tirdzniecību un konkurenci un radītu stabilus ekonomiskos apstākļus mazajiem uzņēmumiem, kuri rada lielāko daļu jauno darba vietu; mazu uzņēmumu izveidei ir jābūt vienkāršākai, ātrākai un lētākai;
12. uzskata, ka jaunieši ar izglītības programmu palīdzību būtu labāk jāsagatavo darba tirgum, turklāt uzņēmumu un augstskolu sadarbība ir viens no risinājumiem, kas būtu jāatbalsta ar izglītības kvalitātes un prasmju attīstības uzlabojumiem;
13. uzsver, ka neatkarīgi no nelabvēlīgas nodokļu konkurences ES 27 dalībvalstu nodokļu konkurences principam joprojām ir jābūt neaizskaramam;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.