REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES stratēģiju 2020. gadam saistībā ar Eiropadomes pavasara sanāksmes sagatavošanu
3.3.2010
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Corien Wortmann-Kool, Peter Liese, Richard Seeber, Pilar del Castillo Vera, Andreas Schwab, Jean-Paul Gauzès, Csaba Őry, Mathieu Grosch, Lambert van Nistelrooij, Albert Deß, Othmar Karas, Marian-Jean Marinescu PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0151/2010
B7‑0153/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiju 2020. gadam saistībā ar Eiropadomes pavasara sanāksmes sagatavošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 11. februāra neoficiālo sanāksmi,
– ņemot vērā prezidentūras secinājumus pēc Eiropadomes 2000., 2001., 2005., 2006. un 2007. gada marta un 2009. gada decembra sanāksmēm,
– ņemot vērā Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu par ES stratēģiju 2020. gadam un tās rezultātus (SEC2010) 116),
– ņemot vērā Komisijas Lisabonas stratēģijas izvērtējuma dokumentu (SEC(2010)114,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pantu,
– ņemot vērā 2010. gada 23. februāra jautājumu Komisijai par lauksaimniecību un jauno ES stratēģiju 2020. gadam (O-0023/2010 – B7‑0000/2010),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā papildus ikvienai ilgtermiņa stratēģijai ir jāveic konkrēti pasākumi, lai ņemtu vērā Eiropas iedzīvotāju pašreizējo satraukumu un bailes, un tā kā ES stratēģijai 2020. gadam jāpalīdz īstenot mūsu galvenais mērķis, proti, ekonomikas izaugsme un nodarbinātība;
B. tā kā Lisabonas stratēģija vājas pārvaldības struktūras un nepietiekamas dalībvalstu pārskatatbildības dēļ ir bijusi veiksmīga tikai daļēji;
C. tā kā atzinīgi vērtējami Komisijas centieni izveidot ilgtspējīgu un sociālu tirgus ekonomiku — t.i., integrētu, inteliģentāku un ilgtspējīgu ekonomiku;
D. tā kā Komisija savā stratēģijā diemžēl nav pievērsusi pietiekamu uzmanību mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmei un atbalstam; tā kā vairums darba vietu ir radītas šajā sektorā, un ir vajadzīgi praktiski pasākumi, lai samazinātu birokrātiju, kā arī veicinātu un ieviestu inovatīvas idejas šajā uzņēmējdarbības sektorā; tā kā finansējums nav jānovirza vienīgi uz ekoloģisku darba vietu radīšanu;
E. tā kā vērienīgākās inovācijas, tādas kā e-mobilitāte, saules enerģijas tehnoloģijas un daudzas citas, nevarēs īstenot Eiropā, ja mēs neizveidosim sistēmu izejmateriālu piegādes nodrošināšanai;
F. tā kā Komisijas rīkotajā apspriešanā par jauno ES stratēģiju 2020. gadam nav minēta lauksaimniecība un lauksaimniecības pārtikas uzņēmumi un tā kā šis trūkums ir nekavējoties jānovērš, ņemot vērā, ka lauksaimniecības un pārtikas nozare ir būtiskākā ES ekonomikas daļa, kas nodrošina 19,2 miljonus darba vietu (9 % no kopējā darba vietu skaita) un 4,3 % no IKP 27 dalībvalstu ES;
G. tā kā ES stratēģijas 2020. gadam īstenošana sākas Eiropas gadā cīņai pret nabadzību, un uzmanība jāpievērš nabadzības izskaušanai un Lisabonas programmas sociālajam aspektam;
H. tā kā kohēzijas politika ir ietverta jaunajā Lisabonas līgumā, tā ir instruments, lai sasniegtu līgumā izvirzītos mērķus, un tai ir jābūt neatņemamai daļai no ES stratēģijas 2020. gadam, ja dalībvalstis vēlas, lai šī jaunā izaugsmes un nodarbinātības politika būtu efektīva; tā kā ES stratēģijā 2020. gadam jāizvērtē šādas politikas aktualitāte gan attiecībā uz vispārējiem, gan uz izņēmuma nosacījumiem, un tajā jāņem vērā, ka pienācīgi finansēta reģionālās attīstības politika laikposmam pēc 2013. gada ir nepieciešama visām ES dalībvalstīm, ja tās vēlas sasniegt ilgtspējīgu un sociālu tirgus ekonomiku un izaugsmi;
I. tā kā, ņemot vērā Lisabonas stratēģijas nepilnības, Komisijai jāierosina skaidra un uz mērķu sasniegšanu orientēta stratēģija vienā kopīgā dokumentā, kurā jāiekļauj secinājumi, kas izklāstīti Mario Monti ziņojumā par vienotā tirgus izveides atsākšanu, kā arī jāveido saikne ar visām attiecīgajām ES stratēģijām, lai jaunā stratēģija būtu nākamās desmitgades pamatdokuments,
1. prasa Komisijai un Padomei — atgādinot, ka Komisija un tās priekšsēdētājs J. M. Barroso ir uzsvēruši, cik būtiska nozīme ES stratēģijā 2020. gadam ir Eiropas Parlamentam, — pilnībā ievērot Parlamenta prerogatīvas stratēģijas izstrādē un īstenošanā, lai nostiprinātu tā demokrātisko leģitimitāti pilsoniskās sabiedrības uztverē;
1. Stipra Eiropas pārvaldība veiksmīgai ES stratēģijas 2020. gadam īstenošanai
2. mudina Komisiju, ņemot vērā Lisabonas stratēģijas nepilnības, ierosināt skaidru stratēģiju vienā kopīgā tekstā, kura izstrādes pamatā jābūt uz mērķu sasniegšanu orientētai pieejai;
3. uzsver, ka saskaņotā un konkrētā Eiropas likumdošanā jāņem vērā ES pastāvošā daudzveidība, un līdz ar to jāveido stipra un pārredzama pārvaldības struktūra, kas pilnībā ievēro Lisabonas līgumā noteikto subsidiaritātes principu;
4. uzsver, ka vajadzīgi stipri īstenošanas un kontroles mehānismi; aicina Komisiju izveidot precīzu nepilnību apkopojumu un ierosināt mērķtiecīgus pasākumus lielāko traucējumu izskaušanai; uzskata, ka ikvienas turpmākās Eiropas stratēģijas galvenais uzdevums ir nodrošināt efektīvus mehānismus vēlamo rezultātu sasniegšanai;
5. norāda, ka ilgtspējīgāku sociālu tirgus ekonomiku var sasniegt tikai tad, ja mērķus un stratēģijas atbalsta mērķtiecīga valdības rīcība un tiek nodrošināta pienācīga koordinēšana;
6. uzskata, ka ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un tai jābūt kopīgi ieinteresētai, lai ES stratēģija 2020. gadam būtu veiksmīga, un līdz ar to sociālie partneri jāaicina piedalīties stratēģijas noteikšanā un īstenošanā gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī;
7. uzskata, ka nolūkā sasniegt stratēģijas visaptverošo mērķi, ir būtiski izveidot pārredzamu daudzlīmeņu pārvaldību, un ka ES stratēģijas 2020. gadam mērķi, uzdevumi un pienākumi ir labi organizētā veidā jāsadala starp Eiropas Savienību, dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām iestādēm, rīkojoties strauji, izlēmīgi un nekavējoties; uzskata, ka daudzlīmeņu pārvaldībai un partnerībai jābūt stratēģijas pārvaldības un īstenošanas stūrakmenim;
8. uzskata, ka vienotā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus izveidei jābūt būtiskam elementam ES stratēģijā 2020. gadam;
9. uzskata, ka Padomes panāktā vienošanās par jauno finanšu uzraudzības arhitektūru nav saskaņā ar ES stratēģijas 2020. gadam mērķiem; tādēļ prasa Spānijas prezidentūrai iesniegt vērienīgākus priekšlikumus, kas palielinātu jaunveidojamo iestāžu pilnvaras;
10. norāda, ka vienam no Eiropas ekonomikas pārvaldības galvenajiem aspektiem jābūt ar MVU saistītās valstu politikas koordinēšanai, lai, cenšoties likvidēt pašreizējos šķēršļus, novērstu jaunu šķēršļu vai traucējumu radīšanu dalībvalstīs; uzskata, ka jaunā Eiropas MVU izmēģinājuma projekta integrācija valsts tiesību aktos varētu būt viens no Eiropas ekonomikas pārvaldības MVU sektora uzdevumiem;
11. uzskata, ka galvenajam elementam ES stratēģijā 2020. gadam jābūt stiprai, reformētai un elastīgai kohēzijas politikai, kas ir pielāgota pašreizējām vajadzībām; uzskata, ka šādai ES politikai, kurā dominē horizontāla pieeja, ir būtiska nozīme, risinot lielākos Savienības uzdevumus, kas ir šādi: samazināt strukturālās atšķirības starp valstīm un reģioniem, uzlabot ES reģionu konkurētspēju globalizētā pasaulē, līdzsvarot globālās ekonomikas krīzes sekas, padarot Eiropas ekonomiku uzticamu un dinamisku, un ierobežot demogrāfisko un klimata pārmaiņu sekas;
12. uzskata, ka struktūrpolitikas pasākumiem un finanšu līdzekļiem jābūt orientētiem uz tādām ES prioritātēm kā konkurētspēja, resursu efektivitāte un ilgtspējība un jābūt saskaņā ar šīm prioritātēm;
2. Ilgtspējīgi valstu budžeti
13. uzsver, ka apspriedes un lemšana par turpmāko ES budžeta sadali notiks saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2007.–2013. gadam vidusposma pārskatu un sagatavošanos un lēmumu pieņemšanas procedūru nākamajai daudzgadu finanšu shēmai;
14. uzsver, ka ES stratēģijas 2020. gadam finansēšanas pamatā būs ilgtspējīgi valstu budžeti; līdz ar to uzskata, ka galvenajiem turpmākās fiskālās politikas jautājumiem jābūt stabilitātes pakta ievērošanai un koordinētu izejas stratēģiju principiem, lai pārvarētu ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi uz valstu budžetiem;
15. uzsver, ka pretinflācijas politikai un pareiziem budžeta veidošanas noteikumiem ir ilgtermiņa ietekme uz izaugsmes veicināšanu un nodarbinātības izredžu vairošanu mūsu jauniešos; uzskata, ka, šādi rīkojoties, valsts pilda tās uzdevumu kā rūpīgs pārvaldnieks, tādējādi nodrošinot, ka nākamajām paaudzēm ir pieejami atbilstīgi publiskie pakalpojumi;
16. uzskata, ka jaunākie notikumi liecina, ka institucionālā sistēma, kas nosaka Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) darbību, nav bijusi veiksmīga un nav saglabāta kontrole pār valstu budžetu deficītiem; prasa Komisijai ierosināt iniciatīvas, lai novērstu šo EMS trūkumu; brīdina, ka var veidoties tā dēvētā divu ātrumu Eiropa;
3. Atbalsts MVU un nodarbinātībai
17. uzsver, ka MVU ir mūsu pašreizējās ekonomikas dzinulis un darba vietu radītājs, kam ir izšķiroša nozīme, lai no jauna stimulētu ekonomikas izaugsmi, un ka MVU nostiprinās ilgtspējīgu un sociālu tirgus ekonomiku un sekmēs radošumu un inovāciju, kas ir ekonomikas noturības un tehnoloģijas progresa pamats; uzskata, ka vērienīgāk ir jārealizē politiskās nostādnes, kas ietvertas Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā; līdz ar to uzskata, ka par prioritāriem ir jānosaka turpmākie centieni ierobežojumu atcelšanas jomā, tādi kā turpmāka ierobežojumu atcelšanas mērķu īstenošana un MVU izdevīga likumdošana, radot atsaucīgu vidi uzņēmumu dibināšanai, mudinot sākt uzņēmējdarbību un uzlabojot piekļuvi finansējumam;
18. uzsver — lai ES stratēģija 2020. gadam būtu veiksmīga, uzmanība jāpievērš MVU un nodarbinātības atbalstam ne tikai tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanā, bet arī ražošanā, lauksaimniecības nozarē un veselības aprūpes nozarē, jo šīm nozarēm ir izšķiroša nozīme mūsu ekonomikas darbībai nākotnē;
19. atkārtoti prasa izveidot integrētāku un konkurētspējīgāku darba tirgu; uzskata, ka ir jāpārstrukturē sociālās drošības sistēma, lai nodrošinātu, ka darba maiņa nemazina sociālo aizsardzību, pagaidu pārkvalificēšanās citā amatā nesamazina ienākumus un ka elastdrošības pieeja nav vienpusīgi orientēta tikai uz darba tirgus elastību;
20. uzskata, ka līdz ar Eiropas iedzīvotāju novecošanos ir jāīsteno mūžizglītības politika, mudinot izmantot apmācības iespējas un nodrošinot to pieejamību atsevišķām personām visā profesionālās dzīves garumā; uzskata, ka darba tirgū vajadzēs saglabāt darbspējīgo iedzīvotāju skaitu un nostiprināt sociālo integrāciju; pauž nožēlu, ka vismazāk izmantots ir tieši vecāka gadagājuma cilvēku, kā arī invalīdu nodarbinātības potenciāls; līdz ar to sagaida, ka tiks iesniegti priekšlikumi par intensīvāku šā potenciāla izmantošanu, un mudina piemērot elastīgu pensionēšanos, pat ārpus pašreiz noteiktā pensijas vecuma;
21. atbalsta pašnodarbinātības veicināšanu, kā to paredz, piemēram, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF);
22. prasa Komisijai iesniegt priekšlikumus par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB); uzskata, ka skaidra PVN sistēma, kuras pamatā ir izcelsmes valsts princips, sekmētu vienotā tirgus efektivitāti un radītu papildu ieņēmumus valstu budžetos, nemainot PVN likmes;
4. Virzība uz ilgtspējīgu un sociālu tirgus ekonomiku
23. prasa — ņemot vērā, ka Eiropas Komisijai ir jānostiprina iekšējais tirgus un jānodrošina konkurences likumu ievērošana, — saistībā ar vienoto tirgu ES stratēģijā 2020. gadam iekļaut labklājības principu, pamatojoties uz gaidāmo M. Monti ziņojumu par vienotā tirgus izveides atsākšanu; uzskata — lai varētu pabeigt preču, nodarbinātības un pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi, būs svarīgi ieveidot pareizu regulējumu un nodrošināt efektīvāku Eiropas noteikumu transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos, labāku īstenošanu un finanšu tirgu uzraudzību Eiropas līmenī;
24. uzskata, ka ES jākļūst par ilgtspējīgas ekonomikas un ekoloģisku mobilitātes tehnoloģiju virzītāju un jāpalielina konkurētspēja šajā jomā, kā arī jāapzina šā tehnoloģiskā progresa eksporta iespējas; norāda, ka ilgtspējīgi ražošanas procesi, efektīva resursu izmantošana un turpmāka atjaunīgo enerģijas avotu apgūšana ļaus Eiropā saglabāt noturīgu ražošanas bāzi, kā arī palielināt konkurētspēju, samazinot resursu atkarību, un sasniegt vērienīgus mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām; norāda uz Eiropas vadošo uzņēmumu potenciālu sniegt inovatīvus risinājumus šajā jomā; uzsver, ka šajā ziņā ES ekonomikā jānodrošina pietiekams augsto tehnoloģiju izejmateriālu daudzums;
25. uzskata, ka transporta nozare ir būtisks elements, lai sasniegtu ES stratēģijā 2020. gadam noteiktos ekoloģiskās izaugsmes mērķus, un ka šī nozare ievērojami sekmē ES stratēģijas 2020. gadam īstenošanai nepieciešamo ekonomikas izaugsmi; uzskata, ka šajā ziņā ir būtiski apvienot tādus dažādus pasākumus kā vairākveidu enerģija, cenu veidošanas pasākumi un ārējo izmaksu internalizācija un ka papildus šiem pasākumiem jāizvirza skaidrāki un reālistiskāki mērķi, kas regulāri jāpārskata;
26. uzsver, ka ES jau ir juridiski apņēmusies līdz 2020. gadam samazināt CO2 emisiju vismaz par 2 %, un uzskata, ka ES apņēmīgāk jāpauž tās griba par 30 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, ar noteikumu, ka arī citas valstis ir gatavas uzņemties līdzīgas saistības; uzskata, ka jānosaka skaidri un objektīvi rādītāji, lai izmērītu panākto attīstību virzībā uz ilgtspējīgu, energoefektīvu un sociālu tirgus ekonomiku, un ka šajā ziņā izvirzītajiem mērķiem jābūt reālistiskiem un sasniedzamiem;
27. uzskata, ka pilnībā integrēta un savstarpēji savienota enerģētikas tirgus strauja izveides pabeigšana ir būtisks elements, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, integrētu atjaunīgos enerģijas avotus un samazinātu Savienības atkarību no traucējumiem piegādē; uzsver, ka jāīsteno papildu centieni, lai palielinātu to autohtono enerģijas avotu daļu ES vairākveidu enerģijā, kam raksturīga zema oglekļa emisija;
28. uzsver, ka, nostiprinot savu ietekmi, ES jāapzina tehnoloģiskā progresa eksporta potenciāls;
29. uzsver, ka jānodrošina pienācīga ES tiesību aktu transponēša kopumā un jo īpaši Profesionālo kvalifikāciju sasvstarpējās atzīšanas direktīvas un Pakalpojumu direktīvas transponēšana, lai pilnībā izmantotu pakalpojumu tirgus piedāvātās iespējas, kas ES ir lielākā ekonomiskās darbības joma; uzskata, ka šajā ziņā par stratēģijas mērķi jānosaka visu pakalpojumu jomā atlikušo šķēršļu likvidēšana vēlākais līdz 2020. gadam;
30. uzsver, ka vienotajā tirgū jāveicina tāda pieeja, kas mudina patērētājus veikt pārrobežu preču iegādi un pakalpojumu izmantošanu, jo īpaši tiešsaistē, un kas iedrošina MVU pilnībā izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas;
5. Uz zināšanām balstīta ilgtspējīga izaugsme
31. uzsver — lai panāktu uz zināšanām balstītu izaugsmi, jāveic efektīvi fundamentālie un lietišķie pētījumi; uzskata, ka inovācijai jākļūst par Eiropas izaugsmes un labklājības dzinuli, fundamentālie pētījumi saskaņotā veidā jāveic ES līmenī un rezultātiem jānāk par labu visiem ES iedzīvotājiem; ir pārliecināts, ka transporta nozarē veiktie drošuma un dekarbonizācijas pētījumi nostiprinās uzskatu, ka ES ir pētniecības centrs;
32. mudina Komisiju jaunajā stratēģijā gan attiecībā uz ES, gan uz dalībvalstu budžetiem saglabāt Lisabonas stratēģijā noteikto mērķi, proti, 3 % no IKP atvēlēt pētniecībai un izstrādei; uzskata, ka pētniecības un izstrādes programmām un finanšu līdzekļiem jābūt orientētiem uz ES stratēģiju 2020. gadam un jābūt saskaņā ar to; aicina dalībvalstis lielākā mērā izmantot Kohēzijas fonda un pētniecībai un izstrādei atvēlēto līdzekļu sinerģijas iespējas;
33. uzsver — lai Eiropas lietišķie pētījumi būtu efektīvāki, ir būtiski uzlabot pašreizējo struktūru saskaņošanu un gan publiskajā, gan privātajā sektorā radīt pētniecībai un inovācijai labvēlīgāku ieguldījumu vidi; aicina Komisiju īstenot praktiskus pasākumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību, jo īpaši nolūkā darīt pieejamāku riska kapitālu un panākt nokavēto to publisko iepirkumu jomā, kurus rīko pirms laišanas apgrozībā;
34. norāda, ka inovācija sākas ar ieguldījumiem izglītībā, un ka nodarbinātības iespēju radīšana, īstenojot mūžizglītības politiku, nostiprinās sociālo integrāciju; aicina Komisiju atbalstīt un iedrošināt jaunas partnerības veidošanu starp uzņēmumiem, zinātni un augstskolu pētniecību;
35. aicina īstenot vērienīgu pieeju turpmākajā ES inovācijas politikas jomā; uzskata, ka pietiekams publiskais un privātais finansējums jānovirza uz jomām, kurās Eiropa var kļūt par vadošo pasaulē, un ka īpaša uzmanība jāpievērš galveno pamattehnoloģiju izstrādei;
36. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumā ietverto viedokli, ka globalizācijas laikmetā rūpniecības politika ir viena no tematiskajām prioritātēm; uzskata, ka pašreizējās rūpniecības struktūras arī turpmāk nodrošinās ievērojamu ekonomikas izaugsmi ES, un līdz ar to tās ir jāatbalsta;
37. uzskata, ka būtiska ir tehnoloģijas attīstība un cilvēku un preču pārvadāšanai paredzētā vairākveidu transporta ķēdes vienkāršošana, jo īpaši transporta jomā; tādēļ uzskata, ka transporta sistēmas pamatā jābūt efektīvai vairākveidu pārvadājumu kombinēšanai, ko nosaka ekonomisko aspektu, vides aizsardzības, sociālo un nodarbinātības apstākļu un drošības kritēriji;
38. uzskata, ka Eiropai jāveicina efektīva intelektuālā īpašuma aizsardzība, sekmējot efektīva ES patentēšanas režīma īstenošanu un īpašu uzmanību pievēršot digitālajai ekonomikai, lai nostiprinātu Eiropas līdera pozīcijas pasaulē; uzskata, ka atbilstīga digitālās ekonomikas darbība ir priekšnoteikums visas ES ekonomikas pareizai darbībai; tomēr uzskata, ka digitālo pakalpojumu brīvu apriti pašreiz ļoti apgrūtina dalībvalstu noteikumu sadrumstalotība; uzskata — lai izveidotu digitālu vienotā tirgus vidi, pirmkārt, ir efektīvi jāīsteno regulatīvā sistēma, otrkārt, jāveicina digitālo pakalpojumu tirgus attīstība un, treškārt, jānodrošina satura un zināšanu brīva aprite jeb tā dēvētā piektā brīvība;
39. ir pārliecināts, ka, nodrošinot pareizu politikas satvaru un pienācīgus budžeta līdzekļus, lauksaimniecība un mežsaimniecība var sniegt būtisku ieguldījumu Eiropas kopējās stratēģijas īstenošanā, kuras mērķis ir nodrošinot ekonomikas atveseļošanos, un vienlaikus tā var uzlabot ES un pasaules nodrošinātību ar pārtiku, saglabāt lauku ainavu, kas aizņem 90 % no ES teritorijas, kā arī nostiprināt ekoloģiskos sasniegumus un būtiski sekmēt alternatīvu enerģijas avotu apgūšanu;
40. norāda, ka visā ES pastāv infrastruktūras trūkumi un tie joprojām ir būtiski, tādējādi bremzējot mūsu izaugsmes potenciālu un pareizu iekšējā tirgus darbību; tādēļ aicina radīt īsteni līdzvērtīgus konkurences apstākļus, nodrošinot atbilstīgus publiskos un privātos ieguldījumus transportā, enerģētikā, telekomunikācijā un IT infrastruktūrā;
41. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.