REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par lielajām dabas katastrofām Madeiras autonomajā apgabalā un vētras „Xynthia” izraisītajām sekām Eiropā

4.3.2010

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Ilda Figueiredo, João Ferreira, Miguel Portas, Marisa Matias, Rui Tavares, Patrick Le Hyaric, Jacky Hénin, Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0139/2010

B7‑0164

Eiropas Parlamenta rezolūcija par lielajām dabas katastrofām Madeiras autonomajā apgabalā un vētras „Xynthia” izraisītajām sekām Eiropā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (COM(2005)0108),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. ņemot vērā dabas katastrofas, kas radīja postījumus Madeiras autonomajā apgabalā (Portugāle) un Francijā sakarā ar sliktajiem laika apstākļiem, kad gāja bojā vai tika ievainoti desmitiem cilvēku;

B.  tā kā šī dabas katastrofa skāra arī Spāniju, Beļģiju un Vāciju, paņemot daudzas dzīvības un radot ievērojamus materiālos zaudējumus;

C. tā kā tūkstošiem šīs katastrofas skarto reģionu iedzīvotāju vēl atrodas bīstamā situācijā, ceļiem un satiksmes un ostu infrastruktūrai ir radušies milzīgi zaudējumi, ir sabrukušas daudzas mājas un radušās smagas sociālās un ekonomiskās sekas;

D. tā kā šīs dabas katastrofas nodarīja kaitējumu neskaitāmām lauku saimniecībām, ostām, kuģiem, rūpnieciskajam īpašumam un daudziem mājokļiem, radot nopietnas sekas;

E.  tā kā ļoti daudzas mājas ir palikušas bez elektrības un elementāras ūdensapgādes;

F.  tā kā profilakse ir arvien svarīgāks etaps dabas katastrofu pārvaldībā un tās sociālā nozīme pastāvīgi pieaug;

G. ņemot vērā attālo un salu reģionu specifiku, kuros pastāvīgie dabas radītie ierobežojumi nozīmē to, ka šiem reģioniem nav tāds pats aizsardzības līmenis un atjaunošanas darbu kapacitāte kā citiem, cietzemes apgabaliem, kuriem atbalsts pienāk ātri no kaimiņu reģioniem,

1.  pauž solidaritāti ar cilvēkiem Madeiras autonomajā apgabalā. Francijā, Spānijā, Beļģijā un Vācijā, un jo īpaši ar bojāgājušo ģimenēm;

2.  apliecina cieņu meklēšanas un glābšanas komandām, kas pašaizliedzīgi strādāja bez pārtraukuma, lai glābtu dzīvības un mazinātu cilvēku zaudējumus, un to cilvēku nemitīgajām pūlēm, kuri atjauno būtisko dienestu funkcijas un infrastruktūras;

3.  uzsver, ka jāatzīst un pienācīgi jāņem vērā mazapdzīvotu reģionu un attālu un salu reģionu dabas specifika un ierobežojumi;

4.  lūdz izpētīt visus iespējamos līdzekļus, lai sniegtu steidzamu Kopienas atbalstu dabas stihijas skartajiem reģioniem, vai nu ar Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, nodrošinot tā ātru mobilizāciju un apgādi ar maksimāli iespējamiem līdzekļiem, vai arī ar citiem atbalsta instrumentiem, kuri varētu palīdzēt labot un līdz minimumam samazināt apjomīgos materiālos bojājumus, ko izraisīja dabas katastrofas un to nopietnā ietekme uz stratēģiskajām infrastruktūrām un svarīgākajām iekārtām, traucējot svarīgu publisko dienestu funkcijas;

5.  ierosina atļaut, lai stihijas skartās dalībvalstis drīkstētu iesniegt izmaiņas savās attiecīgajās darbības programmās, tā lai tās adekvāti atbilstu jaunajiem apstākļiem un līdz minimumam samazinātu šo dabas katastrofu ietekmi uz šo valstu iedzīvotājiem; aicina nodrošināt ārkārtas atbalsta pasākumus, kuriem avansā tiktu piešķirts Kopienas finansējums, nepieprasot tam atbilstošu valsts finansējumu, un/vai lai būtu pieejams procentuālā ziņā lielāks Kopienas līdzfinansējums;

6.  vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir atjaunot gan stihijas skarto reģionu ražošanas potenciālu un darbavietas, nodrošinot būtisku pakalpojumu — kā ūdensapgāde, elektrība, kanalizācija un telekomunikācijas — atjaunošanu, mājokļu būvi/remontu un tādu pasākumu pieņemšanu, kas vajadzīgi, lai garantētu stihijas skartajām ģimenēm ienākumus;

7.  uzskata par nepieciešamu, atjaunojot vai no jauna būvējot izpostītās infrastruktūras un iekārtas, veltīt visas pūles tam, lai labotu situācijas, kas var novest pie tālāka riska, proti, palielinot tiltu un ūdensvadu caurlaidību, atjaunojot upju gultnes, atjaunojot un aizsargājot upju baseinus, mitrzemes un ar tām saistītās ekosistēmas un aizsargājot piekrasti;

8.  uzsver, cik svarīga ir pareiza plānošana, kurā ņem vērā vides un cilvēku drošību, lai novērstu jebkādu šāda veida dabas katastrofas atkārtošanos;

9.  uzsver nepieciešamību izveidot pienācīgu finanšu shēmu dabas katastrofas novēršanai, nostiprinot un precizējot tādus instrumentus kā solidaritātes fonds, kohēzijas politika, lauku attīstības politika, reģionālā politika un Septītā pamatprogramma; aicina ņemt vērā profilaksi finanšu plānā periodam pēc 2013. gada;

10. uzsver nepieciešamību pārskatīt Solidaritātes fonda regulu, pielāgojot atbilstības kritērijus katra reģiona un katras dabas katastrofas īpašībām, īpašu uzmanību veltot ražošanas nozarēm un visneaizsargātākajiem reģioniem, kā arī radot iespēju, lai fondu varētu mobilizēt elastīgāk un savlaicīgāk;

11. uzsver, ka ir nepieciešams lielāks atbalsts, lai attālajos reģionos izvietotu pētniecības un izstrādes centrus, kas varētu novērot un prognozēt ārkārtas dabas parādības (klimatiskas, seismiskas utt. parādības) un brīdināt par to tuvošanos un attīstības gaitu;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un Madeiras autonomā apgabala valdībai.