REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Orlando Zapata Tamayo nāvi Kubā
8.3.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Willy Meyer, Jacky Hénin, Ilda Figueiredo, Patrick Le Hyaric, Marie-Christine Vergiat, Sabine Lösing, Jürgen Klute GUE/NGL grupas vārdā
B7‑0177/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Orlando Zapata Tamayo nāvi Kubā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1996. gada 2. decembra Padomes kopējo nostāju par Kubu, ko sagatavoja pēc Spānijas agrākā ministru prezidenta José María Aznar prasības,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2003. gadā ieviestās sankcijas, kuru darbību apturēja 2005. gadā un kuras galīgi atcēla 2008. gada jūnijā,
– ņemot vērā 2008. gada 24. jūnija Padomes secinājumus, kuros norādīts, ka „ES ir gatava atsākt plašu un atklātu dialogu ar Kubas varas iestādēm par visiem jautājumiem, kas izraisa savstarpēju ieinteresētību. (...) Minētajā dialoga procesā būtu jāietver plašs potenciālu sadarbības jomu klāsts, aptverot politikas, cilvēktiesību, saimniecības, zinātnes un kultūras jomu, un tam būtu jānotiek uz savstarpējības, beznosacījumu un nediskriminatīviem pamatiem, orientējoties uz rezultātiem”,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc bada streika Kubas cietumā Kubas pilsonis Orlando Zapata Tamayo mira Kubas slimnīcā, neraugoties uz atbilstošu medicīnisko aprūpi;
B. tā kā kopējā nostāja kavē ES uzturēt visaptverošas, atklātas attiecības ar Kubas valdību, pamatojoties uz divpusējām interesēm, un tā kā Kuba ir vienīgā valsts pasaulē, pret kuru ES ir šī īpašā nostāja;
C. tā kā ES Spānijas prezidentūra ir paudusi ieinteresētību uzsākt diskusiju par to, vai būtu vēlams mēģināt sasniegt tādu vienošanos, lai ES un Kubas attiecību pamatā būtu divpusējs juridisks instruments;
D. tā kā attiecību normalizēšanas nolūkā Kubas iestādes jau vairākkārt paudušas gatavību rīkot plašas sarunas ar ES par abas puses interesējošām tēmām, tai skaitā cilvēktiesībām, pamatojoties uz abpusēju cieņu un dialogu starp līdzvērtīgiem partneriem;
E. ņemot vērā smagās sekas, ko Kubai radījis ekonomikas, tirdzniecības un finanšu embargo, kuru, rupji pārkāpjot starptautiskās tiesības, pirms vairāk nekā 50 gadiem ieviesa ASV, un visa veida draudus un uzbrukumus Kubai (tai skaitā vairākus teroristiska rakstura uzbrukumus), kā arī atkārtotus mēģinājumus destabilizēt šo valsti, ko galvenokārt cenšas panākt ASV;
F. tā kā embargo ir postoša ietekme uz Kubas tautsaimniecību un uz tās iedzīvotāju dzīves apstākļiem; tā kā neraugoties uz to, Kubas valdība turpina saviem pilsoņiem nodrošināt brīvu piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai;
G. tā kā kopš 1998. gada pieci Kubas pilsoņi bez taisnīgas tiesas atrodas ieslodzījumā ASV; tā kā pretēji tam ASV administrācija vēl arvien dod patvērumu Kubas valstspiederīgajam, kurš organizēja civilā lidaparāta spridzināšanu, kurā gāja bojā 76 cilvēki,
1. pauž nožēlu par Kubas pilsoņa Orlando Zapata Tamayo nāvi Kubas slimnīcā pēc bada streika;
2. aicina ES atsaukt kopējo nostāju un iesaistīties plašā politiskā dialogā ar Kubas valdību, piemērojot tos pašus kritērijus kā citām valstīm, ar kurām ES uztur attiecības;
3. šajā sakarībā atzinīgi vērtē Padomes 2008. gada lēmumu atcelt sankcijas pret Kubu un aicina Padomi pildīt šo lēmumu;
4. atkārtoti pauž stingru embargo nosodījumu un aicina to nekavējoties atcelt, kā to 18 reižu Ģenerālajā asamblejā prasījušas vairums ANO dalībvalstu;
5. pauž atbalstu Spānijas prezidentūras centieniem normalizēt ES un Kubas attiecības — procesam, kura kulminācija būtu kopējās nostājas pilnīga atsaukšana, un pauž cerību, ka Orlando Zapata Tamayo nāve neapgrūtinās šo procesu;
6. aicina īstenot ciešāku dialogu un radīt noturīgu pamatu patiesai ES un Kubas partnerībai, lai varētu risināt abas puses interesējošus jautājumus, tai skaitā cilvēktiesību jautājumus;
7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES Ministru padomei, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Kubas Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai.