REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Orlando Zapata Tamayo nāvi Kubā
8.3.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Franziska Katharina Brantner, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0169/2010
B7‑0178/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Orlando Zapata Tamayo nāvi Kubā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton preses pārstāvja 2010. gada 25. februāra paziņojumu,
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 15. jūnija secinājumus par Kubu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Orlando Zapata Tamayo mira cietumā pēc bada streika un tā kā viņa nāvi bija iespējams novērst;
B. tā kā visām valstīm ir pienākums un atbildība aizsargāt gan savu pilsoņu, gan valstī dzīvojošo citu personu dzīvību, neatkarīgi no stāvokļa, kādā tie nonākuši;
C. tā kā Padome ir iesaistījusies politiskā dialogā ar Kubu un atsākusi attīstības sadarbību ar šo valsti; tā kā Kuba ir ĀKK grupas dalībvalsts;
D. tā kā ES savā ārpolitikā īsteno vispārēju pieeju, kuras pamatā ir nevis izolācija, bet dialogs un atbalsts, un tā kā daudzas Eiropas attīstības aģentūras un fondi aktīvi darbojas Kubā,
1. pauž visdziļāko nožēlu par Orlando Zapata Tamayo nāvi un izsaka līdzjūtību viņa tuviniekiem un draugiem;
2. noraida domu, ka kaut vienā pasaules valstī vajadzētu būt politieslodzītajiem, aicina atbrīvot visus šādus ieslodzītos un — neatkarīgi no izvirzītās apsūdzības — prasa pret ikvienu ieslodzīto izturēties cilvēcīgi un nodrošināt apstākļus, kuros tiek pasargāta viņu veselība;
3. atgādina, ka vārda un informācijas brīvība ir pamattiesības, un ka nu jau teju divus gadu desmitus internets kļuvis par vienu no svarīgākajiem līdzekļiem vārda un informācijas brīvības nodrošināšanā; aicina Komisiju piedāvāt finanšu un tehnisko atbalstu, lai nodrošinātu, ka visiem Kubas iedzīvotājiem ir piekļuve internetam;
4. uzskata, ka Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ko Kuba 2008. gada februārī parakstīja Vašingtonā, dod Kubas iedzīvotājiem pamatinstrumentus viņu interesēm atbilstoša sociālā un politiskā progresa sasniegšanai, un aicina viņus izmantot šos instrumentus; ņemot vērā minētos paktus, nosoda Kubas valdības attieksmi pret Orlando Zapata Tamayo;
5. uzskata, ka spēkā esošais embargo tikai kavē sasniegt šādu progresu, un mudina visas iesaistītās puses atturēties no šādu embargo noteikšanas, tai skaitā nenosakot arī ekonomikas embargo;
6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un Kubas valdībai.