REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nežēlīgajiem slaktiņiem Džosā, Nigērijā
28.4.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Bart Staes, Nicole Kiil-Nielsen, Raül Romeva i Rueda, Barbara Lochbihler, Jean Lambert, Malika Benarab-Attou Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0247/2010
B7‑0247
Eiropas Parlamenta rezolūcija par nežēlīgajiem slaktiņiem Džosā, Nigērijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Nigērijā,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Nigērija ratificējusi 1993. gada 29. oktobrī,
– ņemot vērā 1981. gada Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu, ko Nigērija ratificējusi 1983. gada 22. jūnijā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. paužot satraukumu par nesenajiem notikumiem Nigērijā, kuru laikā Džosā etniski motivētos vardarbības aktos tika nogalināti vairāki simti cilvēku;
B. tā kā aizgājušo desmit gadu laikā centrālajā Nigērijā tūkstošiem cilvēku gājuši bojā, jo Nigērijā bieži saasinājusies spriedze starp etniskajām un reliģiskām grupām;
C. tā kā vardarbība starp reliģiskām vai etniskām grupām parasti rada konfliktu emocionālu saasināšanos, kā rezultātā dzīvību zaudē nevainīgi cilvēki, bet netiek risināts konflikta pamatcēlonis;
D. tā kā Džosas reģiona problēmas izriet no ekonomiskās attīstības trūkuma un spriedzes pamatā ir gadu desmitiem ilgušais aizvainojums galvenokārt starp kristiešu vai animistu pirmiedzīvotāju grupām, cīnoties par auglīgu lauksaimniecības zemju kontroli ar migrantiem un ieceļotājiem no hausu valodā runājošās ziemeļdaļas, kur valda islāms;
E. tā kā ar naftu bagātā valstī, tādā kā Nigērija, konfliktu atrisināšana mierīgā ceļā nozīmē arī taisnīgas piekļuves resursiem un ieņēmumu pārdales nodrošināšanu;
F. tā kā nestabilitāte uzsver Āfrikas lielākās nācijas trauslumu, jo tuvošanās 2011. gada vēlēšanu kampaņas periodam norit neskaidrībā par politisko vadību,
1. stingri nosoda vardarbību centrālajā Nigērijā un pauž bažas par joprojām pastāvošo etnisko spriedzi, kurā dalībnieki un cietušie ir gan no hausu un fulani, gan beromu kopienām;
2. mudina iestādes rast miermīlīgu risinājumu, novēršot konflikta pamatcēloni, kas nozīmē nodrošināt taisnīgu piekļuvi resursiem, reģiona ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesību pamatprincipu ievērošanu;
3. aicina Nigērijas valdību aizsargāt savus iedzīvotājus un darīt visu iespējamo, lai novērstu turpmākus uzbrukumus un atriebes motivētu nogalināšanu;
4. aicina Nigērijas valdību nekavējoties veikt šo slaktiņu izmeklēšanu un uzsver, ka neviens no Džosas krīzes vaininiekiem nedrīkst palikt nesodīts;
5. pauž apņēmību turpināt partnerattiecībās ar Nigēriju uzsākto dialogu, lai veicinātu šajā valstī notiekošo procesu virzībā uz demokrātijas konsolidāciju, kā arī cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu;
6. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Nigērijas valdībai, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.