Rezolūcijas priekšlikums - B7-0300/2010Rezolūcijas priekšlikums
B7-0300/2010

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par secinājumiem, kas pieņemti ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Rostovā pie Donas 2010. gada 31. maijā un 1. jūnijā

9.6.2010

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Kristiina Ojuland ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0296/2010

Procedūra : 2010/2709(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0300/2010
Iesniegtie teksti :
B7-0300/2010
Pieņemtie teksti :

B7‑0300/2010

Eiropas Parlamenta rezolūcija par secinājumiem, kas pieņemti ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Rostovā pie Donas 2010. gada 31. maijā un 1. jūnijā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā pašreizējo Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses[1], kā arī 2008. gadā uzsāktās sarunas par jaunu ES un Krievijas līgumu,

–   ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika izvirzīts kopējā paziņojumā pēc ES un Krievijas Sanktpēterburgas 2003. gada 31. maija 11. augstākā līmeņa sanāksmes — izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus (četras kopīgās telpas),

–   ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju un par ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 12. novembra rezolūciju, kas pieņemta pirms ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika Stoholmā 2009. gada 18. novembrī, 2009. gada 17. septembra rezolūciju par cilvēktiesību aktīvistu slepkavībām Krievijā[2] un 2009. gada 17. septembra rezolūciju par energoapgādes drošības ārējiem aspektiem[3],

 

–   ņemot vērā ES un Krievijas konsultācijas par cilvēktiesību jautājumiem;

–   ņemot vērā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Rostovā pie Donas 2010. gada 31. maijā un 1. jūnijā parakstītos nolīgumus un kopīgos paziņojumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropas Savienība apņemas turpināt procesu, lai padziļinātu un attīstītu attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju, par ko liecina ES apņemšanās nopietni iesaistīties jauna pamatnolīguma apspriešanā, kura mērķis ir veicināt ES un Krievijas attiecības;

B.  tā kā ES un Krievijas attiecībās pēdējos gados radušās vairākas nopietnas problēmas, jo īpaši saistībā ar bažām par demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu Krievijā, par tiesu iestāžu neatkarību, masu saziņas līdzekļu pārmērīgo politisko uzraudzību, Krievijas policijas un tiesu iestāžu nespēju atrast žurnālistu noslepkavošanā vainīgās personas, represijām pret opozīcijas pārstāvjiem, likumu selektīvu piemērošanu iestādēs un vēlēšanu godīgumu,

C. tā kā Lisabonas līguma mērķis bija stiprināt Eiropas Savienības spēju ārējās attiecībās, tostarp attiecībās ar Krieviju, pārstāvēt vienotu viedokli un veidot kopīgu politiku, kuras pamatā ir solidaritāte un uzticība ES vērtībām, lai gan Krievija labprāt koncentrētos uz divpusējām attiecībām tikai ar dažām dalībvalstīm,

D. tā kā pašreizējais uzsvars uz „stratēģisko partnerību, kas pamatojas uz kopīgām vērtībām,” pamazām tiek aizstāts ar atbilstošāku politiku, kura balstās uz pragmatisku sadarbību un stingru un vienotu visu dalībvalstu atbalstu ES politikai attiecībā uz Krieviju;

E.  tā kā ES un Krievijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības apliecina abu pušu arvien lielāku savstarpējo atkarību un kopīgu centienu un apņēmības nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi,

1.  pauž gandarījumu par secinājumiem, kas izdarīti augstākā līmeņa sanāksmē Rostovā pie Donas, kurā cita starpā sākta Eiropas Savienības un Krievijas „partnerība modernizēšanai” un parakstīts protokols par klasificētas informācijas aizsardzību un ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos M. Ashton un Krievijas ārlietu ministra S. Lavrov kopīgs paziņojums Gazas sektoram;

2.  pauž gandarījumu, ka pirmā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme pēc Lisabonas līguma stāšanās spēka notika konstruktīvā gaisotnē un tika panākts daļējs progress;

3.  tomēr uzsver, ka attiecībā uz jauno „partnerību modernizēšanai” jānosaka īpaši mērķi un tā jāīsteno un jāievieš pamatīgi, turklāt tajā jābūt spēcīgai vērtību komponentei, kurā apskatīti un ietverti tādi jautājumi kā tiesiskums, demokrātijas un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana;

4.  atkārtoti pauž atbalstu Krievijas mērķim pievienoties PTO, lai palīdzētu Krievijai piesaistīt ārvalstu ieguldījumus un dažādot tās ekonomiku; mudina Padomi un Komisiju noskaidrot, kuri jautājumi attiecībā uz Krieviju vēl nav apspriesti, tostarp, vai muitas savienība ar Baltkrieviju un Kazahstānu atbilst PTO dalībvalsts kritērijiem;

5.  uzskata, ka „partnerībai modernizēšanai” vajadzētu kļūt paar jaunu pamatu pašreizējām sarunām par jauno ES un Krievijas nolīgumu, taču uzsver, ka jaunajam nolīgumam būtu jābūt plašākam, ietverot ne tikai ekonomisko sadarbību, bet arī tādas jomas kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošana, lai arī pašreizējā situācija Krievijā rada nopietnas bažas par tās apņemšanās patiesumu un spēju ieverot šos principus un vērtības, kā to parādīja Mihail Khodorkovsky otrā tiesas prāva;

6.  ka pozitīvus soļus vērtē to, ka Krievija nesen ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. protokolu, veica juridiskas izmaiņas, lai tiesu prāvas varētu notikt visā valstī, un apstiprināja moratoriju attiecībā uz nāvessodu, un pauž cerību, ka šie ir tikai pirmie šādi soļi, lai īstenotu pausto nolūku uzlabot cilvēktiesību ievērošanu Krievijā, kā arī uzsver, ka visas ES iestādes cieši sekos līdzi tam, kā notiek darbs pie nākamo vēlēšanu organizēšanas Krievijā;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīs nolīgums par klasificētas informācijas aizsardzību, kas atvieglos sadarbību krīžu pārvaldībā, tomēr aicina pilnībā informēt Parlamentu par šā nolīguma saturu un darbības jomu, kā arī steidzami izvērtēt, vai tā īstenošana ir abpusēja; aicina Padomi šim nolūkam pilnībā izmantot 2002. gada Iestāžu nolīgumā paredzēto EDAP īpašo komiteju;

8.  aicina Padomi un Komisiju divkāršot centienus, lai atrisinātu robežšķērsošanas problēmas pie ES un Krievijas robežām, un iesaistīties konkrētos projektos un pārrobežu sadarbībai pilnībā izmantot jaunā kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta un INTERREG līdzekļus un pilnībā īstenot iepriekš noslēgto nolīgumu par Sibīrijas pārlidojumiem;

9.  sagaida, ka tiks parakstīts Eiropas Savienības un Krievijas nolīgums par energodrošības agrīnās brīdināšanas mehānismu, kas attiecas uz paziņošanu, apspriedēm un īstenošanu, un aicina Padomi un Komisiju sadarboties ar Krievijas iestādēm un Gazprom, Ukrainas varas iestādēm un Naftohaz Ukrainy, lai nepieļautu iepriekšējos gados notikušo energoapgādes pārtraukumu atkārtošanos;

10. atkārtoti norāda, ka ES un Krievijas sadarbībai enerģētikas jomā jābalstās uz Enerģētikas hartu, kura jāiekļauj jaunajā ES un Krievijas pamatnolīgumā, lai nodrošinātu pārredzamus un savstarpēji godīgus nosacījumus ieguldījumiem, vienlīdzīgu piekļuvi tirgum, kurā tiek ievēroti noteikumi;

11. aicina Padomi un Komisiju intensīvi sadarboties ar Krievijas pusi klimata pārmaiņu novēršanas un atjaunojamo enerģijas resursu jomā;

12. uzsver, ka Krievija jāiesaista ES Baltijas jūras reģiona stratēģijā un steidzami jāvienojas ar Krieviju jautājumā par uzlabotu kuģošanas drošību un augsta līmeņa vides aizsardzību jutīgajā Baltijas jūrā;

13. atkārtoti aicina pastiprināt ES un Krievijas dialogu cilvēktiesību jomā un šajā procesā ļaut savu ieguldīju dot arī Eiropas Parlamentam un Krievijas Federācijas valsts domei; aicina pilsonisko sabiedrību, NVO un cilvēktiesību organizācijas vairāk iesaistīties divas reizes gadā notiekošajās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmēs;

14. uzsver, cik ārkārtīgi svarīgi ir pilnībā un efektīvi īstenot spēkā esošo nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, kā arī to, ka tas ir priekšnoteikums turpmākiem centieniem vīzu režīma liberalizēšanai; īpaši prasa Krievijai pārskatīt un atvieglot vēl joprojām pastāvošās apgrūtinošās reģistrēšanās prasības ārzemniekiem, kas ierodas Krievijā;

15. aicina Padomi un Komisiju, kā arī augsto pārstāvi izmantot visas iespējas paust ES bažas par vairākiem starptautiska mēroga jautājumiem, kuru risināšanā konstruktīva sadarbība no Krievijas puses ir būtiska; īpaši norāda uz nepieciešamību atrisināt nenokārtotos jautājumus Gruzijā un Dienvidkaukāzā, un, ņemot vērā Krievijas nostāju starptautiskajā politikā, — uz nepieciešamību sekmēt sadarbību, risinot Irānas, Afganistānas un Tuvo Austrumu jautājumus, kā arī citus būtiski svarīgus, starptautiskajā darba kārtībā esošus jautājumus;

16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem.