REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stratēģiju „Eiropa 2020”
14.6.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Guy Verhofstadt, Lena Ek ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0348/2010
B7‑0351/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stratēģiju „ES 2020”
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 11. februāra neoficiālo sanāksmi,
– ņemot vērā Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu par stratēģiju „Eiropa 2020” un šīs apspriešanas rezultātus (SEC(2010)116),
– ņemot vērā Komisijas sagatavoto Lisabonas stratēģijas izvērtējuma dokumentu (SEC(2010)114),
– ņemot vērā Eiropadomes dokumentu „Septiņi soļi, lai īstenotu Eiropas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju”,
– ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par stratēģiju „Eiropa 2020”[1],
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
Stratēģijā „Eiropa 2020” galvenā uzmanība jāpievērš ilgspējīgai ekonomiskajai izaugsmei, darba vietu radīšanai, cīņai pret nabadzību un sociālajai atstumtībai
1. Uzskata, ka dalībvalstīm ir jāuzlabo ekonomiskie rādītāji, ieviešot strukturālas reformas ar mērķi samazināt valsts izdevumus un birokrātiju, palielināt iedzīvotāju iesaistīšanu un mudināt viņus pašiem uzņemties atbildību, veicināt uzņēmējdarbību un jauninājumus, padarīt tiesību aktus labvēlīgākus MVU un nodrošināt cilvēkiem iespēju maksimāli realizēt savas spējas, nevis būt atkarīgiem no sociālās labklājības pabalstiem;
2. norāda, ka saistībā ar šo krīzi notiekošajās diskusijās galvenais temats ir bezdarbs; uzsver nepieciešamību ar elastdrošības sistēmu palīdzību izveidot ietverošus un konkurētspējīgus darba tirgus, sniedzot lielāku elastību darba devējiem, vienlaikus nodrošinot atbilstīgus īstermiņa bezdarbnieka pabalstus, ko apvienotu ar aktīvu atbalstu atkārtotai nodarbinātībai darba vietas zaudēšanas gadījumā;
3. uzsver, ka stratēģija „Eiropa 2020” pašreizējais saturs, piemēram, galvenie mērķi, pamatpriekšlikumi, vājās vietas un rādītāji, ir ļoti vispārīgs; tādēļ steidzami prasa Komisijai iesniegt konkrētākus plānus, lai norādītu, kā šos ierosinājumus varēs veiksmīgi īstenot; šie konkrēti plāni savukārt būs jāiesniedz Eiropas Parlamentam apstiprināšanai;
4. norāda, ka cīņa pret nabadzību un sociālā atstumtība ir pamatjautājumi, un pauž nožēlu par situāciju, kad vairāk nekā 80 miljoniem cilvēku ienākumi ir zemāki par noteikto nabadzības robežu, kas ir humāna un ekonomiska katastrofa, un uzsver nepieciešamību pieņemt tālejošu stratēģiju nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanai;
Iekšējā tirgus pilnīgai izveidei vajadzīgas drosmīgākas iniciatīvas
5. uzsver, ka globālā un savstarpēji konkurējošā pasaulē ES visvērtīgākais instruments ir iekšējā tirgus laba darbība; ES šis tirgus ir jāpapildina ar daudz elastīgāku un mobilāku darba tirgu, kā arī ar pacientu patiesu mobilitāti starp dalībvalstīm, meklējot atbilstīgus veselības aprūpes pakalpojumus; uzsver, ka ir jāizveido digitāls iekšējais tirgus;
6. uzsver, ka ir nepieciešamas drosmīgākas iniciatīvas, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un padarītu to pieņemamāku iedzīvotājiem;
7. atzinīgi vērtē ziņojumu, kuru pēc Komisijas priekšsēdētāja lūguma sagatavojis Mario Monti un kurā iekļauti interesanti priekšlikumi attiecībā uz to, kā veidot spēcīgāku vienoto tirgu, panākt vienprātību par spēcīgāku vienoto tirgu un spēcīgāku vienoto tirgu reāli īstenot;
8. aicina Komisiju pieņemt nostāju attiecībā uz šajā ziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem un pēc tam iesniegt Eiropas Parlamentam ierosinājumus, kas atbilstu šā ziņojuma garam;
9. uzskata — lai izveidotu efektīvi funkcionējošu vienoto tirgu, Komisijai ir jānosaka skaidras politiskās prioritātes, pieņemot „Vienotā tirgus aktu”, kam būtu jāiekļauj gan ar likumdošanu saistītas, gan citas iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot sociālā tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju;
10. mudina Komisiju direktīvu vietā vairāk izmantot regulas, lai novērstu problēmas, kas dalībvalstīs rodas, tām cenšoties uzlabojot direktīvas un transponējot tās;
11. iesaka Komisijai veikt neatkarīgu pētījumu, lai noteiktu 20 galvenos ar vienoto tirgu saistītos cēloņus, kas ik dienu pilsoņos rada neapmierinātību un vilšanos, it īpaši saistībā ar e-komerciju, pārrobežu medicīnisko aprūpi un profesionālās kvalifikācijas savstarpējo atzīšanu;
12. mudina Eiropas Komisiju iesniegt priekšlikumu par „sākuma klauzulas” ieviešanu, nodrošinot, ka ES iekšējā tirgus noteikumi automātiski stājas spēkā tad, ja dalībvalstis tos nav savlaicīgi transponējušas;
13. turklāt mudina Komisiju apsvērt iespēju ieviest „turpināmības klauzulu”, lai nodrošinātu, ka tiek pārskatīti visi tiesību akti ar mērķi noteikt, vai tie darbojas un nes labumu, bet ja — nē, tad atsaukt tos;
14. uzskata, ka sasniegto progresu iekšējā tirgū nedrīkst vērtēt, pamatojoties uz mazāko kopsaucēju; tādēļ mudina Komisiju uzņemties vadību un nākt klajā ar drosmīgiem priekšlikumiem; mudina dalībvalstis izmantot ciešākas sadarbības metodi jomās, kurās visām 27 nav iespējams panākt vienošanos; citas valstis varēs brīvi pievienoties šīm vadošajām iniciatīvām arī vēlāk;
15. uzskata, ka dažas visredzamākās problēmas, ar kurām it īpaši pakalpojumu nozarē saskaras patērētāji un kuras jārisina kā prioritāte, lai ātri gūtu rezultātus, ir šādas: 1) drošu produktu un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība, 2) ticamas, salīdzināmas un objektīvas informācijas, arī cenu salīdzinājumu, pieejamība, 3) lielāka juridiskā noteiktība un skaidrība līgumattiecībās, 4) drošāki maksājumi, 5) iespēja izmantot atbilstīgas, pieņemamas un efektīvas kompensācijas sistēmas un 6) labākas zināšanas par sistēmu un lielāka uzticība tai;
16. uzskata, ka steidzami būtu jārisina šādi jautājumi: Pakalpojumu direktīvas un Profesionālo kvalifikāciju direktīvas pareiza īstenošana, tirgus uzraudzība jaunā tiesiskā regulējuma kontekstā un patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu savstarpējā sadarbība;
17. aicina dalībvalstis beidzot pieņemt atbilstības tabulas, kuras attiecas uz tiesību aktu īstenošanu, lai tiesību aktu nepilnības būtu labāk pārredzamas;
18. uzsver, ka veiksmīgai publiskā iepirkuma tirgus darbībai ir būtiska nozīme iekšējā tirgū; tomēr joprojām ir noraizējies, ka valsts iestādēm, ņemot vērā komplicētos noteikumus, vēl arvien ir ļoti problemātiski sasniegt pašu politikas mērķus, kā arī nodrošināt MVU pieejamus publiskā iepirkuma tirgus;
19. mudina Eiropas Komisiju ātrāk iesniegt priekšlikumus transporta nozares turpmākai liberalizēšanai; ES konkurētspēja pasaulē ir atkarīga no iekšējā tirgus labas darbības, ko pastiprina moderna transporta infrastruktūra un savstarpēji savienoti tīkli;
Ieguldījumi izaugsmē — ES budžeta un privātā finansējuma izmantošana
20. uzsver, ka kohēzijas politikai ir galvenā nozīme, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, vienlaikus atzīstot, ka kohēzijas politikai arī turpmāk vajadzētu būt ilgtermiņa politikai, kas netiek pielāgota īstermiņa izmaiņām, kuras rada ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās;
21. aicina Komisiju un dalībvalstis novērst vājās vietas, kas apgrūtina mobilitāti Eiropā, jo īpaši pastāvošo ES finansējuma sadrumstalotību un nepieciešamību rast novatoriskus finansējuma risinājumus infrastruktūras projektiem, zaļajiem koridoriem un ilgtspējīgākam transportam;
22. ņemot vērā laikposmā pēc 2013. gada īstenojamās kohēzijas politikas gaidāmo reformu, uzskata — lai nodrošinātu ES konkurētspēju pasaules mērogā, būtu jāsniedz spēcīgāks finansiālais atbalsts kohēzijas politikā iesaistītajiem MVU, šai nolūkā veicinot vairāk iespēju saņemt vietējus aizdevumus; būtu jāveicina riska kapitāla līdzekļu izmantošana un sadarbība ar Eiropas Investīciju banku (EIB); ir jānovērš lieks administratīvais slogs un ievērojami jāatvieglo pieteikšanās process finansējuma saņemšanai, lai rosinātu MVU piedalīties projektos, un visās programmās būtu ievērojami jāpalielina pētniecībai, izstrādei un jauninājumiem piešķiramo līdzekļu apjoms; uzsver, ka spēcīga ES teritoriālā kohēzija, mērķtiecīgāk pievēršoties teritoriālajai sadarbībai kopējos projektos (enerģētikas, transporta u. c. projektos), nodrošinātu ES ietekmīgāku nostāju pasaules mērogā attiecībās ar starptautiskajiem partneriem;
23. ņemot vērā Komisijas aicinājumu īstenot koordinētu ekonomikas politiku, aicina Komisiju skaidri definēt darbības jomu priekšlikumiem, ko tā iesniegusi saistībā ar šo pieeju, kā arī izklāstīt šo priekšlikumu dažādos virzienus un ietekmi uz ES turpmāko ekonomikas un budžeta pārvaldību;
24. aicina Eiropas Komisiju visām ES programmām un projektiem izstrādāt galveno darbības rādītāju kopumu, kuru pamatā ir pareiza finanšu pārvaldība, un šos rādītājus katru gadu iesniegt Eiropas Parlamentam;
25. norāda, ka pilsētām un reģioniem ir galvenā nozīme šo mērķu sasniegšanā; īstenojot stratēģiju „Eiropa 2020” prioritātes, mudina ņemt vērā pilsētu un reģionu gūto pieredzi un sniegto ieguldījumu;
26. pieprasa būtiski pārveidot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), lai nodrošinātu pietiekamus budžeta līdzekļus, kas ļautu šai nozarei sagatavoties jaunajiem uzdevumiem, piemēram, tam, ka nāksies rast risinājumus, kā pielāgoties klimata pārmaiņām un nodrošināt sabiedriskās preces, kas būtu uzskatāmas par ražojumu, par kuru ir jāmaksā; uzsver, ka jaunajā stratēģijā mērķtiecīgi ir jāpievēršas pētniecībai un izstrādei; aicina kohēzijas fonda līdzekļus mērķtiecīgāk piešķirt trūcīgākajiem Eiropas reģioniem; norāda, ka, lai to izdarītu, budžetam ir jābūt elastīgākam;
27. atgādina Parlamenta prasību nodrošināt pietiekamu finansējumu tīru, ilgtspējīgu un efektīvu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju atbalstam, šai nolūkā, sākot ar 2010. gadu, no ES budžeta papildus Septītās pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju programmas finansējumam katru gadu kopumā tērējot vēl vismaz 2 miljardus euro; šajā sakarībā prasa, lai Komisija un dalībvalstis steidzami izveidotu finansēšanas grafiku attiecībā uz līdzekļiem, ko tās piešķirs, tādējādi nodrošinot, ka finansējums dažādām Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (ETS plāna) iniciatīvām un papildu iniciatīvām būtu pieejams, sākot ar 2010. gadu;
28. uzskata, ka stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai nozīmīga var būt laikposmā pēc 2013. gada īstenojamā KLP, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta ilgtspējībai, klimata pārmaiņām un vidi saudzējošai izaugsmei;
29. mudina ES sākt īstenot konkrētus ES ekonomiskos projektus, piemēram, veidot kopēju patiesi Eiropas mēroga enerģētikas un „viedo” tīklu, pabeigt projekta „Galileo” īstenošanu, īstenot videi saudzīgas tehnoloģijas un e-veselības iniciatīvas, Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) programmu un nodrošināt brīvu un taisnīgu pieeju IKT un platjoslas infrastruktūrai;
Visu ārpolitikas instrumentu pilnīga izmantošana
30. uzskata, ka Komisijai ir jāīsteno sarunu mandātā izvirzītie mērķi, proti, attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, pieeju rūpniecības preču un pakalpojumu tirgum, publisko iepirkumu gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs, un prasību minimumu vides un sociālajiem standartiem;
31. uzskata, ka ES tirdzniecības politikai ir jāveicina Savienības pamatvērtības, proti, jāveicina cilvēktiesības, demokrātija, tiesiskums, pamatbrīvības un vides aizsardzība;
32. uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina Eiropas tirdzniecības politikas un attīstības politikas saskanība, lai tirdzniecība palīdzētu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus;
33. uzskata, ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm ikreiz ir kategoriski jāiejaucas, lai aizsargātu patērētāju likumīgās tiesības un paļāvību, ja ir pierādījumi par to, ka importētāji un ārpuskopienas valstu ražotāji izmanto krāpniecisku vai maldinošu izcelsmes marķējumu;
34. uzskata, ka Eiropai ir arī jāpārliecina savi tirdzniecības partneri atteikties no tādiem protekcionisma pasākumiem kā izvedmuitas nodokļi un Ķīnas vai ASV ražojumiem labvēlīgi noteikumi;
PAMATPRIEKŠLIKUMI
Pamatiniciatīva „Inovācijas Savienība”
35. uzskata, ka ļoti svarīgi ir sekmīgi īstenot jauno pamatiniciatīvu „Inovācijas Savienība”, lai straujāk veidotos uz zināšanām balstīta ekonomika; aicina Komisiju palielināt kopējo finansējumu, kas Kopienas budžetā ir rezervēts pētniecībai un jauninājumiem;
36. mudina Eiropas Komisiju samazināt administratīvos šķēršļus; mudina Eiropas Komisiju uzlabot apstākļus jaunradei, piemēram, izveidojot vienotu ES patentu; labi iecerētas programmas, kuru mērķis ir veicināt konkurētspēju un veidot ilgtspējīgu ekonomiku, pienācīgi nedarbojas, jo netiek rosināta MVU, akadēmisko augstskolu un starptautisko uzņēmumu līdzdalība Eiropas programmu īstenošanā;
Pamatiniciatīva „Jaunatne kustībā”
37. uzsver — lai risinātu augsta jauniešu bezdarba līmeņa problēmu, mērķtiecīgāk būtu jāveido ES programmas, kas visos izglītības posmos popularizē jauniešu uzņēmējdarbību un mobilitāti;
38. uzskata, ka visās dalībvalstīs ir efektīvi jāīsteno ES noteikumi, kas nodarbinātībā un mācībās aizliedz diskrimināciju vecuma dēļ, un ka visām dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk ir jāvienojas par priekšlikumiem tiesību aktiem, kas aizliedz diskrimināciju vecuma dēļ ārpus nodarbinātības;
39. uzsver to, cik svarīgi ir uzlabot jauniešu zināšanas, iemaņas un prasmes un nodrošināt, ka tās tiek pieskaņotas mainīgā darba tirgus vajadzībām, izstrādājot taisnīgas, elastīgas un efektīvas sistēmas augstas kvalitātes izglītībai un apmācībai; prasa Komisijai paplašināt ES programmas, kas atbalsta izglītību, prasmju pilnveidošanu, mūžizglītību, lai veicinātu plūstošu pāreju no izglītības un apmācības vai no bezdarba un neaktivitātes uz darba tirgu;
40. uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu nodarbinātību jauniešiem, attīstot integrētas elastdrošības politikas nostādnes, lai palielinātu darba tirgus elastību un nodrošinātu nodarbinātību, kā arī mudinot jauniešus pievērsties uzņēmējdarbībai un sniedzot atbalstu jaunajiem uzņēmējiem un pilnveidojot to ar atbilstīgām izglītības, apmācības, māceklības un darbaudzināšanas programmām;
Pamatiniciatīva „Digitālā programma Eiropai”
41. uzsver, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei ir milzīgs nodarbinātības potenciāls; atgādina, ka nozarē valdošā konkurence sekmē inovāciju, un uzsver, ka konkurences tirgum ir jābūt atvērtam jauniem dalībniekiem, kas atvieglo jaunu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu; uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk veikt pasākumus, lai visiem pilsoņiem un patērētājiem nodrošinātu visuresošu piekļuvi ātrdarbīgiem fiksētās un mobilās platjoslas pakalpojumiem, to ar taisnīgiem nosacījumiem un par konkurētspējīgām cenām nodrošinot ikvienam pilsonim neatkarīgi no dzīvesvietas; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvāk izmantot visus pieejamos politikas instrumentus, tostarp attiecībā uz ātrdarbīgu platjoslas pārklājumu noteiktus valsts mērķus, lai platjoslas pakalpojumi būtu nodrošināti visiem Eiropas pilsoņiem;
42. uzskata, ka Eiropas digitālā programma būtiski ietekmēs kultūras, plašsaziņas līdzekļu un izglītības jomu; šī programma ir jāīsteno integrēti, nevis pa atsevišķām daļām; izšķiroša nozīme ir tam, lai ikvienā politikas iniciatīvā, kura attiecas uz digitālo programmu, uzmanība tiktu pievērsta ne vien ar iekšējo tirgu saistītiem, ekonomiskiem un tehniskiem apsvērumiem, bet arī jaunu plašsaziņas līdzekļu radītai ietekmei (piemēram, apņemoties veicināt e-prasmes) un tiešsaistē pieejamam saturam; Eiropas autortiesību saskaņošana sekmēs jaunradi un uzņēmējdarbību kultūras un plašsaziņas līdzekļu nozarē;
43. uzskata, ka ticību tiešsaistes pakalpojumiem nevar nodrošināt bez efektīvas personas datu aizsardzības; privātuma aizsardzība ir viena no pamatvērtībām, un visiem pilsoņiem jābūt iespējai kontrolēt, kā tiek izmantoti viņu personas dati; tādēļ prasa Komisijai pielāgot Datu aizsardzības direktīvu atbilstoši pastāvošajai digitālajai videi;
44. uzskata, ka neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, kas nodrošina plurālismu, ir viens no Eiropas demokrātijas stūrakmeņiem, tāpēc ir jāgarantē to aizsardzībai, un tāpat jāgarantē arī interneta plašsaziņas līdzekļu aizsardzība, jāveicina spēcīgāka neatkarīgā ES žurnālistika un spēcīgāk jāīsteno ES jautājumu komunikācijas politika;
Pamatiniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa”
45. uzskata, ka stratēģijas „Eiropa 2020” vides aspekti kopumā ir pārāk vāji, un tie ir jāpilnveido; stratēģijas galvenajos uzdevumos ir jāiekļauj skaidri un izmērāmi mērķi vides jomā, liekot uzsvaru uz to, ka ir jāaptur bioloģiskās daudzveidības izzušana;
46. uzskata, ka stratēģija „Eiropa 2020” mērķtiecīgi ir jāīsteno tā, lai sasniegtu ES ilgtermiņa mērķus — līdz 2050. gadam par 80–95% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, šai nolūkā jo īpaši palielinot energoefektivitāti, un samazināt saražoto atkritumu daudzumu, tā cenšoties uzlabot Eiropas konkurētspēju un samazināt izmaksas;
47. ir pārliecināts, ka efektīvākai resursu izmantošanai ir jākļūst par vispārēju stratēģijas „Eiropa 2020” prioritāti; īpaša uzmanība ir jāvelta ietekmei, ko rada naftas cenu pastāvīgais pieaugums un ierobežotie dārgmetālu krājumi, kas ir ļoti svarīgi elektronikas nozarei kopumā un jo īpaši elektrotransporta līdzekļu akumulatoru ražošanai;
48. uzskata, ka ir jāveicina jaunrade, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti attiecībā uz vides stāvokļa uzlabošanu, resursu efektīvu izmantošanu un izmaksu samazināšanu; ir pārliecināts, ka visiedarbīgāk šādu jaunradi var veicināt, ar tiesību aktiem nosakot saistošus mērķus un ieviešot reglamentējošus pasākumus;
49. uzskata, ka ES struktūrfondu sadales noteikumi ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā nepieciešamību sekmēt jaunradi, kas ļauj samazināt izmaksas un labāk izmantot resursus;
Pamatiniciatīva ,,Tīra un efektīva enerģija”
50. atgādina, ka energoefektivitāte ir ne vien izmaksu ziņā iedarbīgākais līdzeklis, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinātu drošu energoapgādi, bet arī iespēja līdz 2020. gadam radīt vienu miljonu jaunu darba vietu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt energoefektivitāti un tās budžetu par ES darba kārtības prioritāti; jo īpaši prasa ātrāk īstenot spēkā esošos tiesību aktus un savlaicīgi iesniegt vērienīgu jaunā Eiropas Energoefektivitātes rīcības plāna priekšlikumu, tajā iekļaujot Energoefektivitātes pakalpojumu direktīvas pārskatīšanu un saistošu energoefektivitātes mērķi;
51. norāda, ka līdz 2020. gadam un pēc tam būs nepieciešami būtiski ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā, lai reaģētu uz klimata pārmaiņām, atjaunotu Eiropas enerģijas tīklus, tostarp Eiropas enerģētikas tīklus, sekmētu kopēja Eiropas tīkla izveidi, izveidotu „viedos” tīklus un starpsavienojumus — veiktu visus tos uzdevumus, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai veicinātu iekšējā enerģijas tirgus darbību un iekļautu aizvien vairāk no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas, kā arī turpinātu īstenot apjomīgus infrastruktūras projektus trešās valstīs, sevišķi Vidusjūras un Eirāzijas reģionos; atgādina, ka atjaunojamie enerģijas avoti ir vislabākie mūsu kontinenta dabiskie energoresursi, un tādēļ prasa, lai dalībvalstis centīgi pildītu saistības, ko tās uzņēmušās attiecībā uz atjaunojamo enerģiju;
Pamatiniciatīva ,,Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”
52. atzinīgi vērtē rūpniecības politikas pamatiniciatīvu kā līdzekli, lai attīstītu mērķtiecīgu un saskaņotu Eiropas rūpniecības politiku, pamatojoties uz jauninājumu un resursu efektivitātes principiem, ar mērķi nodrošināt ES konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu;
53. norāda – lai sasniegtu noteikto mērķi rosināt rūpniecību un MVU orientēties uz jaunradi, nepietiks ar to vien, ka tiks uzlabota kapitāla pieejamība kopumā, un būtu jānosaka arī mērķis dažādot finansējuma avotus;
54. uzskata, ka ņemot vērā laikposmā pēc 2013. gada īstenojamās kohēzijas politikas gaidāmo reformu, būtu jāsniedz lielāks finansiālais atbalsts kohēzijas politikā iesaistītajiem MVU, šai nolūkā veicinot vairāk iespēju saņemt vietējus aizdevumus; būtu jāpalielina riska kapitāla līdzekļu izmantošana un sadarbība ar Eiropas Investīciju banku (EIB); būtu jānovērš nevajadzīgs administratīvais slogs, lai rosinātu MVU piedalīties projektos, un visās programmās būtu ievērojami jāpalielina pētniecībai, izstrādei un jauninājumiem piešķiramo līdzekļu apjoms;
Pamatiniciatīva ,,Jaunu prasmju un darbavietu programma”
55. uzskata, ka ir svarīgi Eiropas konkurētspējas mazināšanos aplūkot globāli; ņemot vērā ilgtermiņā prognozēto darbaspēka trūkumu, uzskata, ka ir svarīgi raudzīties plašāk, ne tikai uz krīzi, un izpētīt Eiropas shēmas, kas ļautu „migrēt zināšanām” un novērstu Eiropas intelektuālā darbaspēka emigrāciju;
56. uzsver nepieciešamību izstrādāt politiku un pakalpojumus, lai risinātu jautājumus saistībā ar prasmju vajadzībām un darba tirgus neatbilstību, tostarp labāk informēt par prasmju vajadzībām ES vidējā un ilgtermiņā, kā arī regulāri atjaunināt makroekonomikas, demogrāfijas un darba tirgus tendenču prognozes visos līmeņos, tostarp analizēt prasmju vajadzības pa nozarēm, ņemot vērā uzņēmumu vajadzības;
57. uzsver nepieciešamību izveidot ietverošus, elastīgus un konkurētspējīgus darba tirgus, kas nodrošina nodarbinātības iespējas un atspoguļo gan personu, gan uzņēmumu vajadzības; dalībvalstīm būtu jāiekļauj savos darba tirgus politikas virzienos Eiropadomē atbalstītie elastdrošības principi un tie jāpiemēro; dalībvalstīm un ES iestādēm vajadzētu vairāk atzīt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un neatkarīgu profesionāļu būtisko nozīmi un vairāk ierobežot šķēršļus darba vietu radīšanai, piemēram, administratīvo slogu un nevajadzīgu birokrātiju;
58. uzskata, ka galvenā uzmanība ir jāpievērš tam, lai tiktu risināta jauniešu bezdarba problēma un veiksmīgāk nodrošinātas tirgus vajadzībām atbilstošas prasmes; ir jāveido publiskā un privātā sektora partnerība izglītības nozarē; studentu un pētnieku pārrobežu mobilitātei apmaiņas programmās un prakses iespējām arī vajadzētu būt veicinošiem pasākumiem, kas Eiropas augstskolas padara pievilcīgākas starptautiskā mērogā; saglabājot mērķi pētniecībai un attīstībai tērēt 3 % no IKP, jaunrade tiek veicināta ar pētniecību un augstāko izglītību; stratēģijā „Eiropa 2020” būtu konkrēti jānosaka Eiropas saistības izglītības jomā; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija stratēģijā „Eiropa 2020” ir iekļāvusi skaitliskus mērķus izglītības jomā;
59. uzskata, ka demogrāfiskās pārmaiņas un ES novecojošā sabiedrība rada būtisku uzdevumu, kas prasa jauna veida domāšanu un novatoriskas pieejas, lai Eiropas Savienība saglabātu konkurētspēju; būtu jāpaplašina mūžizglītības programmas un jāīsteno tiesību akti vecuma diskriminācijas jomā, un dalībvalstīm vajadzētu apsvērt pasākumus, lai atceltu obligātās pensionēšanās vecumu ar mērķi nodrošināt cilvēkiem izvēli turpināt strādāt arī pēc noteikta vecuma sasniegšanas;
60. uzskata, ka ir īpaši svarīgi veikt pasākumus, lai palielinātu vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar invaliditāti līdzdalību darba tirgū, un saskaņā ar pašreizējiem ES tiesību aktiem efektīvi risināt uz vecumu, invaliditāti, dzimumu, rasi, seksuālo orientāciju, reliģiju vai ticību balstītas diskriminācijas problēmu darba tirgū;
61. norāda, ka ir nekavējoties jārisina liela apjoma nedeklarēta un nelegāla darba problēma dažās dalībvalstīs, jo tā bieži izraisa ļaunprātīgu izmantošanu un ekspluatāciju, bīstamus darba apstākļus un negatīvu ietekmi uz ekonomiku;
Pamatiniciatīva ,,Eiropas platforma cīņai pret nabadzību”
62. pauž nožēlu par to, ka Lisabonas stratēģijas neveiksme ES ir veicinājusi vairāk nekā 80 miljonu cilvēku dzīvi nabadzībā, un šis skaitlis gandrīz atbilst Vācijas iedzīvotāju skaitam; uzstāj, ka šī humānā, sociālā un ekonomiskā problēma ir jāatrisina ar stratēģijas "Eiropa 2020" starpniecību; prasa, lai stratēģijā „Eiropa 2020” tiktu iekļauts arī mērķis uz pusi samazināt nabadzību ES; liekā daļa Eiropas iedzīvotāju, kas dzīvo nabadzībā vai ko apdraud nabadzība, ir sievietes, jo īpaši vecāka gadagājuma sievietes, kā arī migrantes, cilvēki ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki, migranti, vientuļie vecāki un aprūpētāji; turklāt būtu jāņem vērā arī visas cilvēka dzīves perspektīva, jo vecāku nabadzība tieši ietekmē bērna dzīvi, attīstību un nākotni;
63. norāda — lai gan nodarbinātība joprojām ir labākais veids, kā izkļūt no nabadzības, ir īpaši būtiski, lai dalībvalstis ieviestu un/vai saglabātu aizsardzību ar mērķi nodrošināt minimālo ienākumu līmeni visiem ES pilsoņiem; norāda, ka palielinās nabadzība strādājošo vidū, un, ņemot to vērā, vajadzētu censties ar paraugprakses apmaiņu nodrošināt pienācīgu minimālo algu visās ES dalībvalstīs;
64. prasa Komisijai un dalībvalstīm ar atklāto koordinācijas metodi īstenot vērienīgu sociālo programmu, vajadzības gadījumā izmantojot Eiropas finansējumu, lai ierobežotu nabadzību un sociālo atstumtību un aizsargātu visneaizsargātākos sabiedrības locekļus; norāda uz saikni starp nabadzības pieaugumu un sociālo atstumtību, garīgās veselības problēmām un narkotiku un atkarību veicinošu vielu lietošanu;
65. aicina veicināt ilgāku un veselīgāku dzīvi un veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka vecāka gadagājuma cilvēki varētu pēc ilgāk saglabāt neatkarību un noderību sabiedrībai, un pasākumus, lai nodrošinātu, ka cilvēki var apvienot darbu ar aprūpes pienākumiem, un īstenot jaunu apņemšanos apkarot visu veidu diskrimināciju darba vietā un preču, iespēju un pakalpojumu pieejamības jomā;
66. uzsver nepieciešamību vienoties par ES mēroga mērķi līdz 2015.gadam atrisināt bezpajumtnieku problēmu un visām dalībvalstīm izstrādāt integrētas stratēģijas attiecībā uz bezpajumtniekiem, lai pārtrauktu šo parādību;
67. aicina Komisiju ierosināt Eiropas invaliditātes paktu dalībvalstīm, kuras var nodrošināt politikas koordināciju invaliditātes jomā un izveidot pamatu atbilstīgiem mērķiem stratēģijā "Eiropa 2020" ar iniciatīvām nolūkā palielināt cilvēku ar invaliditāti līdzdalību darba tirgū un sociālo integrāciju;
68. aicina dalībvalstis un Komisiju līdz 2020. gadam panākt 75 % nodarbinātības rādītāju vīriešiem un sievietēm, samazinot darba tirgus segmentāciju un pieliekot lielākās pūles saskaņot darbu, aprūpes pienākumus un ģimenes dzīvi;
69. aicina dalībvalstis un Komisiju pilnībā piemērot principu, ar ko paredz vienādu atalgojumu par vienādu darbu, šajā nolūkā līdz 2020. gadam pilnībā novēršot vai līdz 5 % samazinot darba samaksas atšķirības starp dzimumiem, iesniegt likumdošanas priekšlikumus spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanai un ierosināt procedūras par pienākumu neizpildi pret dalībvalstīm, kuras nenodrošina atbilstību attiecīgajām prasībām; uzsver, ka ir būtiski nodrošināt sieviešu, jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti un zemas kvalifikācijas strādājošo plašāku līdzdalību, kā arī migrantu un etnisko minoritāšu labāku integrāciju darbaspēkā;
70. uzskata — lai nodrošinātu labāku salīdzinošo novērtēšanu un politisko atpazīstamību, stratēģijā „Eiropa 2020” būtu jāiekļauj atsevišķa nodaļa par dzimumu līdztiesību, nosakot konkrētus mērķus;
71. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu ES direktīvai par paternitātes, apgādnieka un adopcijas atvaļinājumu, lai veicinātu ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu;
72. tomēr uzskata, ka atklātā koordinācijas metode nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā ir noderīgs līdzeklis, kas jāpārveido un jāpilnveido, jo īpaši kvantitatīvu ES un valsts mērķu izstrādes vajadzībām;
73. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei un Komisijai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0053.