REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ekonomikas pārvaldību
14.6.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Corien Wortmann-Kool, Othmar Karas, Jean-Paul Gauzès PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0349/2010
B7‑0356/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ekonomikas pārvaldību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropadomes un Komisijas paziņojumus par stratēģiju „Eiropa 2020”,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā stratēģijai „ES 2020” ir jāveicina ekonomikas izaugsme un jārada konkurētspēja un darbvietas, lai tas savukārt veicinātu IKP pieauguma atsākšanos, kura stimulētu rūpniecisko ražošanu un paplašinātu nodarbinātības iespējas;
B. tā kā stratēģijai „ES 2020” vajadzētu kalpot par konkrētu programmu izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, lai varētu pārvarēt šo ekonomikas krīzi;
C. tā kā Lisabonas stratēģija nedeva gaidītos rezultātus, jo bija vāja pārvaldības struktūra, trūka pārskatatbildības un īsta ES satvara, mērķi bija sarežģīti un ar daudziem pakārtotiem mērķiem;
D. tā kā pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi dažās dalībvalstīs izraisīja Izaugsmes un stabilitātes pakta noteikumu neievērošana;
E. tā kā dalībvalstīm būtu jāuzlabo ekonomiskie rezultāti, ieviešot strukturālas reformas, kas samazina valsts izdevumus, attīstot ekonomiku, kā arī dodot MVU plašākas attīstības iespējas un atvieglojot tiem izvirzītās prasības, jo šāda pieeja tiek uzskatīta par labāko veidu, kā uzlabot ekonomikas izaugsmi un radīt iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem darbvietas;
F. tā kā tādas spekulatīvas darbības kā ārkārtīgi plašie kredīta defolta mijmaiņas darījumi (CDS) saistībā ar Grieķijas valsts parādu jebkurā mirklī var tikt vērstas pret citām mazāk aizsargātām eurozonas dalībvalstīm, tādējādi pēc pilnīgas uzticēšanās tirgum radot saistību neizpildes risku, kāds bez šādām darbībām nebūtu iestājies, un galu galā pakļaujot nepieļaujamam riskam euro stabilitāti,
1. atzinīgi vērtē Padomes pieņemto lēmumu par tālejošu vienošanos euro stabilitātes nodrošināšanai un tāda jauna Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma ieviešanai, kurš sastāvēs no visaptveroša pasākumu kopuma;
2. atzinīgi vērtē dalībvalstu centienus panākt valstu vairākumam pieņemamu vienošanos attiecībā uz Grieķiju; atgādina, ka palīdzība Grieķijai ar aizdevumiem, lai tā varētu saņemt finansējumu, ir daļa no plāna, kas var izdoties tikai tad, ja Grieķija ļoti īsā laikā efektīvi modernizēs savu administratīvo un ekonomisko sistēmu;
3. mudina Komisiju nekavējoties informēt Parlamentu par priekšlikumiem attiecībā uz glābšanas plāniem, jo īpaši tādēļ, ka EP ir ES budžeta lēmējinstitūcija;
4. pauž nopietnas bažas par budžeta stāvokļa pasliktināšanos lielākajā daļā dalībvalstu un tās iespējamo negatīvo ietekmi uz citām dalībvalstīm, jo īpaši eurozonā;
5. pauž atzinību tām dalībvalstīm, kas pieliek visas pūles un, īstenojot radikālas reformas, cenšas novērst maksājumu bilances problēmas un padarīt savu ekonomiku konkurētspējīgāku pasaules tirgos;
6. atzinīgi vērtē Grieķijas valdības tālejošos plānus valsts modernizēšanā, strukturālās neelastības pārvarēšanā, korupcijas apkarošanā, ticamas statistiskās sistēmas izveidošanā, budžeta deficīta mazināšanā, nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitātes paaugstināšanā un valsts izdevumu struktūras pārskatīšanā; prasa Grieķijai iespējami īsā laikā panākt rezultātus;
7. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par stratēģiju „Eiropa 2020”;
8. uzsver, ka nesenie notikumi liecina, ka eurozonai ir nepieciešama noteiktāka ekonomiskā pārvaldība, kas būtu izstrādāta, ņemot vērā ES vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju; uzsver, ka, lai nodrošinātu monetāro pasākumu veiksmīgu galarezultātu, ir jāņem vērā sociālekonomiskā situācija;
9. uzsver, ka Līgumā paredzētie budžeta un ekonomikas uzraudzīšanas mehānismi, arī līdzšinējā statistikas vākšanas sistēma, nav pilnībā pietiekami; atgādina, ka monetārā politika ir ļoti atkarīga no šo mehānismu pareizas darbības un, ja ECB nevarēs galveno uzmanību pievērst cenu stabilitātei, vidējā laikposmā un ilgākā laikā sociālekonomiskā situācija pasliktināsies;
10. uzsver, ka daudzām valstīm ir jāsaved kārtībā nodokļu sistēma un būtiski jāsamazina budžeta deficīts un valsts parāda apjoms; piekrīt Padomei, ka visās dalībvalstīs ir jānodrošina fiskālā ilgtspēja un spēcīgāka ekonomikas izaugsme, un tādēļ piekrīt, ka pamatotos gadījumos ir jāpaātrina fiskālās konsolidācijas plānu un strukturālo reformu plānu īstenošana;
11. atzīst, ka draudi euro valūtai arvien palielinās, jo Grieķijas parādu krīze jau skar citas valstis; mudina Komisiju ātri izstrādāt komisāra Olli Rehn nesen izklāstītos priekšlikumus par eurozonas pārvaldības stiprināšanu vidējā laikposmā un ilgākā laikā, lai novērstu jebkādu iespēju, ka pašreizējā valūtas krīze varētu atkārtoties;
12. mudina padarīt stingrākus Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumus, jo īpaši to preventīvo daļu, jo patlaban ietekmīgākais instruments, kas dalībvalstīm var likt ievērot Padomes ieteikumus, ir savstarpējs spiediens; mudina Komisiju stingrāk veikt ekonomikas uzraudzību; uzskata, ka ir jāizpēta iespēja radīt fiskālo sistēmu konsolidēšanas stimulus;
13. uzsver, ka, lai pilnībā ievērotu Stabilitātes un izaugsmes pakta principus, lēmumi par to, kā dalībvalstis SIP ievēro, Komisijai jāpieņem neatkarīgi no Padomes; paredzams, ka tiks izveidota pastāvīga finanšu revīzija, ko veiks, pamatojoties uz vispārīgiem kritērijiem, kurus pieņems, izskatot Komisijas iesniegto priekšlikumu;
14. mudina Komisiju, lai piespiestu dalībvalstis stingri ievērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus, ieviest eurozonā stingrāku automātisku sankciju mehānismu (piemēram, saukšana vārdā un nosodīšana, balsstiesību liegšana, struktūrfondu subsīdiju samazināšana un finansiāli sodi);
15. pauž nopietnas bažas par valstu finanšu ilgtspēju ilgākā laikposmā pēc šīs finanšu un ekonomikas krīzes; atgādina, ka pirms šīs krīzes galvenā vērība SIP īstenošanā tika pievērsta arvien aktuālākās demogrāfiskās problēmas risināšanai;
16. aicina Komisiju apsvērt „Eiropas monetārā fonda” izveidošanu, ar to papildinot SIP un atbalstot tā uzdevumus: uzraudzīt dalībvalstu budžetu, konstatēt tādas iespējamās problēmas kā valsts finanšu ilgtspējas trūkums vai maksājumu bilances problēmas, ierosināt un īstenot koriģējošu rīcību, ja vajadzīgs, ar attiecīgu sankciju mehānismu starpniecību, un nodrošināt spēju maksājumu bilances problēmu gadījumā iejaukties, sniedzot aizdevumus; tas būtu fonds, kurā eurozonas valstis iemaksātu līdzekļus proporcionāli iekšzemes kopprodukta lielumam, kā arī iemaksātu no pārsniegtā parādu sliekšņa un deficīta apjoma atkarīgas sodanaudas; principā ikviena dalībvalsts varētu saņemt līdzekļus no EMF par tādu summu, ko tā pati iepriekš ir iemaksājusi; ar šo mehānismu palīdzību saņemtie aizdevumi būtu atkarīgi no stingrām, katrai dalībvalstij pielāgotām reformu programmām;
17. aicina Komisiju veikt Eiropas Savienības finanšu stabilitātes pasākumu kopuma makroekonomiskās ietekmes novērtējumu un sagatavot paziņojumu par euroobligāciju izlaišanas iespējamību, riskiem un priekšrocībām;
18. prasa laicīgi īstenot Regulu par kredītvērtējuma aģentūrām; atgādina, ka no uzraudzības dokumentu kopuma pieņemšanas brīža tās pārraudzīs Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), un pieprasa Komisijai iesniegt priekšlikumus, kā novērst valsts parādu novērtējuma oligopolo struktūru;
19. uzskata, ka nodokļu krāpniecības samazināšana palīdzētu mazināt budžeta deficītu bez nodokļu paaugstināšanas, saglabājot sociālās jomas izdevumus; pauž bažas par vienotā tirgus traucējumiem, ko radījis atšķirīgais nodokļu krāpniecības līmenis dalībvalstīs; lūdz Komisiju izstrādāt ietekmes novērtējumu, lai novērtētu dažādās problēmas, ko rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un ēnu ekonomika visās dalībvalstīs;
20. mudina Eiropadomi pielāgot stratēģiju „ES 2020”, ņemot vērā pēdējos lēmumus, un atlikt tās pieņemšanu uz šā gada otro pusi; uzsver, ka, pirms pieņemt jebkādu galīgu lēmumu par grozīto tekstu, jāņem vērā EP viedoklis;
Nepieciešamība stiprināt Eiropas 2020 pārvaldes struktūru
21. uzsver, ka atklātā koordinācijas metode nav izrādījusies veiksmīga un būtu jāaizstāj ar saistošiem pasākumiem; mudina Padomi un Komisiju nākt klajā ar ekonomikas atlabšanai paredzētu ekonomikas stratēģiju, kuras pamatā galvenokārt būtu ES instrumenti, nevis starpvaldību iniciatīvas;
22. uzskata, ka reāla ekonomikas pārvaldība nozīmē uzticēt Komisijai īstu, spēcīgāku vadības pienākumu, dodot tai iespēju izmantot gan līdzšinējos instrumentus, gan jaunus, kas paredzēti Lisabonas līgumā, piemēram, tā 121., 122., 136., 172., 173. un 194. pantā, ar ko Komisijai ir uzdots koordinēt reformu plānus un pasākumus, kā arī izveidot kopīgu stratēģiju;
23. uzskata, ka, lai Ekonomikas politikas galvenās pamatnostādnes (BEPG) un individuālās rekomendācijas dalībvalstīm būtu patiesi ietekmīgas, tām jābūt pietiekami sīki izstrādātām; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt saikni starp Stabilitātes un izaugsmes pakta makroekonomiskajiem līdzekļiem un stratēģijas „Eiropa 2020” valstu reformu programmām, tos laika ziņā prezentējot saskaņoti, tostarp pastiprinot valstu budžetu salīdzināmību attiecībā uz dažādu kategoriju izdevumiem; dalībvalstis ne vien savu ekonomikas politiku izstrādājušas, ņemot vērā kopīgās intereses, bet tām tā arī jāsaskaņo, citai citu nenomācot; atgādina, ka Ekonomikas politikas galvenās pamatnostādnes guvušas lielāku nozīmi;
24. mudina Eiropadomi un Komisiju iedibināt uz stimuliem un sodiem balstītu pieeju un izmantot atbilstības nodrošināšanas mehānismus saskaņā ar Līguma 136. pantu, piemēram, ekonomiskus stimulus (tādus kā ES papildu finansējums), kā arī sankcijas, kuru mērķis ir atbalstīt pastiprinātu ES ekonomikas pārvaldību un, konkrēti, stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanas pastiprinātu pārvaldību;
25. uzskata, ka ir jāpaplašina Eiropas Kopienu Statistikas biroja (EUROSTAT) pilnvaras, pievienojot tām izmeklēšanas pilnvaras; uzskata, ka atklātiem un pārredzamiem statistikas datiem vajadzētu būt priekšnoteikumam līdzekļu saņemšanai no struktūrfondiem; Komisijai jāuzņemas atbildība par statistikas datu novērtēšanu, lai izlemtu, vai dalībvalsts pilda prasītos pienākumus un atbilst prasītajam vērtējumam;
26. aicina Komisiju panākt saprātīgu kompromisu ar Parlamentu, lai vienā lasījumā panāktu vienošanos par jauno uzraudzības sistēmas struktūru, kas jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) dos iespēju no 2011. gada 1. janvāra sākt pilnvērtīgu darbu; cita starpā uzsver derivatīvu tirgu nozīmi un aicina ieviest pagaidu aizliegumus vai ierobežojumus noteikta veida darījumiem, kas apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbu un integritāti, kā arī finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Savienībā;
Eiropas Parlamenta pilnvaru paplašināšanās
27. gaida, lai Padome un Komisija apspriestos ar Parlamentu par Ekonomikas politikas galvenajām pamatnostādnēm; uzskata, ka galvenā uzmanība Ekonomikas politikas galvenajās pamatnostādnēs jāpievērš politikas jomas ieteikumiem attiecībā uz makroekonomiskām un mikroekonomiskām norisēm visā Savienībā un atsevišķās dalībvalstīs un ka īpaša uzmanība jāpievērš strukturālām reformām, kas vidējā laikposmā un ilgākā laikā veicina izaugsmi;
28. atgādina, ka ar Parlamentu pienācīgi jāapspriežas attiecībā uz Nodarbinātības pamatnostādnēm; atgādina, ka Parlaments pieņems lēmumu par Nodarbinātības pamatnostādnēm tikai pēc tam, kad būs saņemta apmierinoša atbilde par stratēģijas „Eiropa 2020” pārvaldības struktūru un budžeta pamatnostādnēm;
29. pauž nožēlu par to, ka ar Parlamentu kā Eiropas pilsoņu pārstāvi neapsprieda rādītājus, uz kuriem pamatojoties, tika izstrādātas stratēģijas „Eiropa 2020” valstu reformu programmas; prasa, lai Padome atliktu lēmumu un pirms tā pieņemšanas apspriestos ar Parlamentu;
30. uzsver, ka Eiropadomei lēmumi būtu jāpieņem, pamatojoties uz ikgadējiem ieteikumiem politikas izstrādei un brīdinājumiem, kas saņemti no Komisijas attiecībā uz to, cik atbilstīgi dalībvalstis īsteno stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; pirms Eiropadome uzsāk diskusijas par šiem ziņojumiem, tai ir pienācīgi jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu;
31. prasa, lai Padome un Komisija iesniegtu papildu informāciju par to, kā ES budžetu varētu ietekmēt Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms, par kuru pieņemts lēmums Ekonomikas un finanšu padomes ārkārtas sanāksmē 2010. gada 9. un 10. maijā;
32. daudzgadu finanšu shēma: uzsver, ka ir svarīgi pārskatīt pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) tā, lai būtu ievēroti 2005. gada 15. un 16. decembra Eiropadomes secinājumi un nodrošināta saskaņotība ar Lisabonas līguma prasībām, ar mērķi nodrošināt finansējumu stratēģijā „Eiropa 2020” norādītajām iniciatīvām, kā arī dažādajām iniciatīvām un politiskajām saistībām, kuras ES uzņēmās šīs DFS darbības laikā un uzņemsies nākamās shēmas darbības laikā;
33. kopumā atzinīgi vērtē 2011. gada budžeta projekta vispārējo ievirzi, taču pauž bažas par to, ka dažādās izdevumu kategorijās rezerves ir mazas un tādējādi nav pietiekami ņemti vērā pašreizējie sociālie un ekonomiskie šķēršļi Eiropas Savienības tapšanai par spēcīgu, ilgspējīgu un iekļaujošu uz zināšanām balstīta ekonomiku;
34. uzsver, ka no budžeta viedokļa nav iespējams precīzi konstatēt, kā stratēģija „Eiropa 2020” finansiāli ietekmēs konkrētas budžeta pozīcijas, kas attiecas uz jaunajām vadiniciatīvām; tomēr apliecina apņemšanos aktīvi strādāt šajā virzienā jau attiecībā uz 2011. gada budžetu, lai šajā posmā stratēģijai „Eiropa 2020” nodrošinātu pietiekamu finansējumu;
35. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Padomei un Komisijai.