REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Korejas pussalā
14.6.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Jelko Kacin, Marietje Schaake, Ramon Tremosa i Balcells, Marielle de Sarnez ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0358/2010
B7‑0359
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Korejas pussalā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Koreju,
– ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton paziņojumu par ziņojuma publicēšanu par Korejas Republikas kuģa „Cheonan” nogrimšanu,
– ņemot vērā ziņojumu par kuģa „Cheonan” nogrimšanas izmeklēšanas rezultātiem,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
„Cheonan” nogrimšana
A. tā kā Dienvidkorejas patruļkuģis „Cheonan” pēc uzbrukuma ūdeņos, kuru piederība tiek apstrīdēta, nogrima 2010. gada 26. martā un bojā gāja 46 jūrnieki;
B. tā kā netālu no Pennjondo salas, tuvu strīdīgajai jūras robežai starp abām Korejas Republikām zemūdens torpēdas sprādziena radītā triecienviļņa un burbuļa efekta rezultātā kuģis sašķēlās divās daļās;
C. tā kā smagie bojājumi gāzes turbīnas tuvumā izraisīja kuģa nogrimšanu; tā kā ļoti spēcīgās straumes dēļ kuģa otra puse tika atrasta 7 km attālumā no uzbrukuma vietas;
D. tā kā 2010. gada 15. maijā no jūras gultnes izceltās torpēdas CHT-02D daļas ir iezīmētas, izmantojot hangula alfabētu gluži kā šāda veida Ziemeļkorejas smagsvara torpēda, kuras diametrs ir 21 colla, svars 1,7 tonnas un neto eksplozīvais svars līdz 250 kg;
E. tā kā visas kaimiņvalstu zemūdenes šā notikuma laikā bija vai nu savās bāzēs vai netālu no tām;
F. tā kā izmeklēšana, ko Kopīgā civilmilitārās izmeklēšanas grupas starptautiskā izmeklēšanas komanda veica, piemērojot izmeklēšanas un validācijas procedūru un ievērojot zinātnisku un objektīvu pieeju, kuru papildina Neitrālo valstu pārraudzības komitejas neatkarīgs novērtējums, skaidri un neapstrīdami pierādīja, ka kuģis „Cheonan” nogrima zemūdens sprādziena dēļ, kuru izraisīja Ziemeļkorejā izgatavota torpēda, kas tika izšauta no nelielas Ziemeļkorejas zemūdenes;
G. tā kā ANO ģenerālsekretārs šā ziņojuma rezultātus nodēvēja par ļoti satraucošiem;
H. tā kā Korejas Republikas valdība prasa publisku atvainošanos un solījumu, ka Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas varas iestādes nepieļaus vairs nekādas jaunas provokācijas;
I. tā kā Ziemeļkoreja neuzņemas atbildību par notikušo, apsūdzot Dienvidkoreju par faktu safabricēšanu;
J. tā kā šā incidenta dēļ Korejas Republika pārtrauca jebkādas attiecības ar Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, to neattiecinot uz humāno palīdzību un Kesonas industriālā kompleksa darbību; tā paziņoja arī par propagandas raidījumu atsākšanu ar radio un skaļruņu palīdzību, taču tie pagaidām ir atlikti;
K. tā kā atbildot uz tirdzniecības attiecību pārtraukšanu, Ziemeļkoreja ir pārtraukusi jebkādu saikni ar Dienvidkoreju un draudējusi vērsties pret Dienvidkorejas skaļruņiem, ja pa tiem arī turpmāk tiks translētas propagandas pārraides un draudējusi ar karu, ja pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku tiks pieņemtas jaunas sankcijas;
L. tā kā ES stingri atbalsta Korejas pussalas atteikšanos no kodolieročiem un sešu pušu sarunu atsākšanu, jo tas ir pamatprocess miera un stabilitātes nodrošināšanai šajā reģionā;
M. tā kā agrāk Ķīna nevēlējās izdarīt spiedienu, baidoties no bēgļu plūsmas pāri robežai;
N. tā kā Seula ir oficiāli aicinājusi ANO Drošības padomi šo jautājumu apspriest, bet Ziemeļkoreja ir rakstījusi ANO Drošības padomes priekšsēdētājam, lai noliegtu jebkādu atbildību par uzbrukumu un mudinātu Padomi palīdzēt Ziemeļkorejai veikt pašai savu izmeklēšanu;
Cilvēktiesības
O. tā kā saskaņā ar satelītattēliem un Ziemeļkorejas politiskā patvēruma meklētāju liecībām ir noskaidrots, ka Ziemeļkorejā ir sešas politieslodzīto koncentrācijas nometnes, kurās ir vairāk nekā 150 000 politieslodzīto;
P. tā kā nometnēs turētajiem politieslodzītajiem ir liegtas visas pamata cilvēktiesības un viņi nevar sazināties ar ārpasauli, tā kā daudzi mirst no nepareiza uztura, ārstējamām slimībām un medicīniskās aprūpes neesamības;
Q. tā kā Ziemeļkorejā nepastāv brīvi saziņas līdzekļi, piemēram, radio, avīzes un internets un tikai valdības apstiprināta vai sniegta informācija sasniedz iedzīvotājus, un tā kā Ziemeļkorejas iedzīvotāji pārējai pasaulei nevar sniegt gandrīz nekādu informāciju par stāvokli cilvēktiesību jomā; tā kā starptautiskās humanitārās un humānās palīdzības organizācijas nevar iekļūt Ziemeļkorejā vai piekļūt tās iedzīvotājiem;
R. tā kā Eiropas Savienība ir stingri apņēmusies atcelt nāvessodu un cenšas panākt šā principa vispārēju atzīšanu;
S. tā kā Korejas Republikas Konstitucionālā tiesa 2010. gada 25. februārī ar piecām balsīm pret četrām nolēma, ka nāvessods ir konstitucionāls un tā kā tiesneši tomēr arī uzsvēra, ka jautājums par nāves soda saglabāšanu vai atcelšanu ir jāapspriež drīzāk Valsts asamblejā nevis konstitucionālās procedūrās, tā kā Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu ar 5 balsīm „par” un 4 „pret” un tā kā 1996. gada nolēmumu pieņēma ar 7 balsīm pret 2;
T. tā kā Korejas Republikā vairāk nekā 55 ieslodzītajiem ir piespriests nāves sods un viņi gaida tā izpildi, tā kā Korejas Republikā beidzamo reizi nāves sods tika izpildīts 1997. gada decembrī; tā kā nāvessods nav piemērots kopš amatā stājās jaunais prezidents Kim Dae-jung, kuram pašam 1980. gadā bija piespriests nāvessods, bet viņš tika apžēlots, un tā kā pēdējos 13 gadus Korejas Republika pieder pie to valstu grupas, kas nāvessodu praksē nepiemēro;
U. tā kā 2007. gada 18. decembrī ANO Ģenerālā asambleja ar balsu vairākumu pieņēma rezolūciju, kurā valstis tiek aicinātas noteikt moratoriju nāvessodam ar mērķi to atcelt, un šīs rezolūcijas saturu atkārtoti apstiprināja otrajā rezolūcijā, ko pieņēma 2008. gada 18. decembrī,
1. pauž dziļu nožēlu par to cilvēku nāvi, kas traģiski gāja bojā uz Dienvidkorejas korvetes „Cheonan”, pauž līdzjūtību Korejas Republikas valdībai, bojā gājušo ģimenēm un Korejas tautai, apliecinot solidaritāti un draudzību;
2. piebalso Savienības augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces paustajam uzbrukuma nosodījumam un atzinīgi vērtē Korejas Republikas savaldību;
3. ņem vērā Kopīgās izmeklēšanas grupas galīgā ziņojuma secinājumus un stingri nosoda kuģa nogremdēšanu kā provokatīvu aktu pret mieru un stabilitāti Korejas pussalā;
4. pauž nožēlu par to, ka ĶTR un Krievijas Federācija joprojām nav ieņēmušas skaidru nostāju pret šiem Kopīgās izmeklēšanas grupas galīgā ziņojuma secinājumiem;
5. aicina abas puses būt savaldīgām un izmantot visus līdzekļus, lai uzlabotu abu Koreju attiecības un pastiprināti rūpēties par ilgstoša miera un drošības nostiprināšanu Korejas pussalā;
6. aicina Ķīnu, kā vienu no reģionālajām lielvarām, pastāvīgo Drošības padomes locekli un Ziemeļkorejas galveno tirdzniecības partneri izmantot savu ietekmi uz Ziemeļkoreju tā, lai novērstu šā konflikta tālāku padziļināšanos;
7. atzinīgi vērtē Ķīnas Tautas republikas paziņojumus par tās gatavību strādāt kopā ar ASV un mudina abas valstis strādāt tā, lai tiktu saglabāta Korejas pussalas stabilitāte;
8. piekrīt, ka šis jautājums Korejas Republikas valdībai būtu jānodod ANO Drošības padomei;
9. aicina sešu pušu atbruņošanās sarunās iesaistītās valstis turpināt kopīgo darbu, lai tiktu atsāktas sarunas par Ziemeļkorejas kodolprogrammas pārtraukšanu;
Cilvēktiesības
10. aicina ES iecelt īpašu ES pārstāvi Ziemeļkorejas jautājumos, lai nodrošinātu pastāvīgu uzraudzību un koordināciju ar mērķi palīdzēt atrisināt Ziemeļkorejas cilvēktiesību problēmas gan Eiropas Savienībā, gan kopā ar tādiem svarīgiem partneriem kā ASV, Japāna, Šveice, ĶTR un Korejas Republika;
11. aicina izveidot ANO Izmeklēšanas komiteju, lai noskaidrotu agrākos un tagadējos cilvēktiesību pārkāpumus Ziemeļkorejā un noteiktu, cik lielā mērā šādi pārkāpumi un nesodīta rīcība kopā ar ļaunprātīgu izmantošanu ir uzskatāma par noziegumu pret cilvēci un ir izskatāma starptautiskā tiesā;
12. aicina Eiropas Savienības dalībvalstis kopā ar ASV un citiem starptautiskiem partneriem nodrošināt, lai 1) tiktu novērsti pastāvīgie smagie cilvēktiesību pārkāpumi Ziemeļkorejā; 2) Ķīna atzītu un aizsargātu Ziemeļkorejas bēgļus; un 3) piekristu Ziemeļkorejas bēgļu nometināšanai;
13. aicina Eiropas Savienības dalībvalstis un kandidātvalstis nodrošināt to Ziemeļkorejas darba ņēmēju pamata darba tiesību aizsardzību un atbalstu, kurus tieši vai netieši nodarbina Eiropas uzņēmumi Eiropā vai ārpus tās, kā arī Krievijā, Tuvos Austrumos un Āzijā;
14. atzīst, ka Korejas Republika nav izpildījusi nevienu nāvessodu kopš 1998. gada, tādējādi kļūstot par valsti, kurā nāvessodu nepiemēro de facto; atzinīgi vērtē uzlabojumus cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas jomā šajā valstī; aicina Korejas Republiku reģiona un visas pasaules valstīm raidīt skaidru vēstījumu par cilvēktiesību universalitāti;
15. atkārtoti pauž vispārēju negatīvu nostāju pret nāvessodu, kas ir pretrunā modernai krimināltiesību sistēmai un pretēji plaši izplatītam uzskatam — nesamazina noziegumu skaitu;
16. mudina Korejas Republiku ieviest tiesisku moratoriju jebkura nāvessoda izpildei, līdz tās parlaments izdos likumu par nāvessoda atcelšanu; Korejas stingrais un pozitīvais ieguldījums cilvēktiesību veicināšanā Korejas pussalā un visā pasaulē liecina par atbalstu Eiropas Savienības vērtībām;
17. uzsver pārliecību, ka Eiropas Savienībai un Korejas Republikai ir jāstiprina politiskā, ekonomiskā, zinātniskā, kultūras un vispārējā sadarbība, uzlabojot apstākļus daudz plašākai studentu un jaunu politiķu apmaiņai;
18. uzdot priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomes priekšsēdētājam, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Korejas Republikas valdībai un Korejas Valsts cilvēktiesību komitejai.